Ēriks Delpers: Atklāsme

Tieši ikdienas ciešanas, vairāk manāmas vai mazāk manāmas,
spēj sagatavot cilvēku, lai viņš saprastu padarīto grēku.
Ciešanu laikā cilvēka miesa atrodas spriedzes stāvokli,
ciešanas rada īpašu spriedzi. Tad gars var ieiet cilvēka miesā un
apskaidrot to. Tikai un vienīgi cilvēka ciešanas rada apstākļus,
lai gars apskaidrotu miesu un šīs apskaidrības rezultātā Dievs no
debesīm varētu grēku dzēst. Tad cilvēka lūgšana sāk piepildīties,
un viņš tiek atbrīvots no grēka. Ja grēku ir vairāk, tad arī
ciešanas būs lielākas.
Laimīgs ir katrs, kuram pasaulē ir ciešanas, jo tādu cilvēku
Dievs nav pametis! Dievs sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu, lai,
būdams pasaulē, mums iemācītu šo vienīgi pareizo ceļu. Tikai
caur ciešanām nāk grēka piedošana un apskaidrība cilvēkā.
Cilvēka gars var augt tikai caur ticību Dievam un ciešanām,
vienlaicīgi dzīvojot mīlestībā. Miesas ciešanu spriedze cilvēkā
rada gara izaugsmes apstākļus. Cilvēka likteni vada Dievs, un
Dievs izved cilvēku caur visgrūtākajiem dzīves ceļiem. Sājos
dzīves ceļos, tāpat kā Jēzus Kristus Golgatas ceļā, Dievs garā
stipram cilvēkam dod iespēju dzīvot ne tikai sevis, bet arī citu
cilvēku dēļ, lai ar ciešanām atbrīvotu daudzus no grēka smaguma.
Dažiem cilvēkiem grēku smagums ir nepanesami liels. Ja uz
pasaules nedzīvotu Jēzus Kristus gaismas pilni cilvēki, tad daudzi
nespētu savus grēkus panest. Kā Jēzus Kristus ik dienas dzēš
daudzu cilvēku grēkus, tāpat arī ticīgajiem Dievs ir devis palīdzēt
saviem tuvākajiem.
Ciešanu spriedze cilvēkā dod īpašu gara un miesas stāvokli,
kurā tiek atklāta patiesība par padarīto grēku. Apskaidrotais cilvēks
tad grēku ir sapratis, un, ja viņš lūgs Dievam, tad viņam tiks
piedots. Ja cilvēkā dzīvo Jēzus Kristus apskaidrības gars, tad viņš
saprot ciešanu jēgu. Tad viņš ir spējīgs ziedot sevi otram.
Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat
darait ari jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.
134
Cilvēkam jāmācās kalpot savam tuvākajam un Dievam. Šīs
kalpošanas sastāvdaļa ir arī ciešanas, kuras dzīvē ir jāizcieš. Cilvēks
var arī izvairīties no grūtākā ceļa. Bet tad dzīvei zūd jēga.
Cilvēks dzimst uz Zemes, lai iepazītu Dievu caur Jēzu Kristu
un izaugtu garā. Zeme ir vienīgā vieta izplatījumā, kur tik ātri
caur ciešanām cilvēks var izaugt garā. Kā mātei dzemdībās ir
lielas sāpes un pasaulē ienāk jauna dzīvība, tā arī no debesīm
caur pasaulīgām ciešanām ienāk Dieva Gars, kas dod mūžīgu
dzīvību.
Tā Dievs pasauli ir iekārtojis, ka šeit cilvēkam ir daudz
jācieš. Bet tieši šajā īsajā mūžā uz Zemes cilvēks, izvēloties to
grūtāko šauro ceļu, var sakrāt daudz debesu bagātību, kuras ir
mūžīgas. Ir tikai īss laika sprīdis cilvēkam uz Zemes, bet debesīs
ir ilga dzīvošana ar šo uzkrāto gara bagātību. Daudzi to nezina,
jo viņos nav ticības un nav Patiesības gara. Ja ikviens to zinātu,
tad censtos krāt debesu bagātības. Bez ticības un paļāvības uz
Dievu tas nav iespējams.
Cilvēkam tas ir noslēpums, kādos apstākļos uz Zemes Dievs
viņu ir ielicis. Dievs visu ir radījis un noteicis savus likumus, lai
mēs patiesi būtu godīgi un taisnīgi Dieva priekšā. Lai mūsos
būtu patiesa mīlestība uz Dievu un uzticība Jēzum Kristum.
Es liecinu, ko man ir atklājis Jēzus Kristus. Šī pasaule ir
apstākļi, kuros mēs dzīvojam, un mūsu ķermenis ir vide, kurā
mēs eksistējam. Dievs šos apstākļus un vidi ir radījis, radot
debesis un Zemi ar visu uz tās, un cilvēkus. Mūs veidoja tādus,
lai mēs ar savu ticību Dievam pierādītu savu uzticību un paļāvību.
Dievs deva apstākļus, kādos var augt mūsu gars.
Cilvēks garā bija radīts pirms šīs pasaules. Un tad tika radīta
pasaule, ko mēs pazīstam. Pienāk diena, un mūsu gars miesas
dzimšanas mirklī nonāk miesā. Miesa garu nezina un nejūt. Tikai
pieaudzis cilvēks sāk aptvert visu patiesību ticībā uz Jēzu Kristu.
Esot miesā, mēs esam pakļauti pasaulīgam laikam,
135