Ēriks Delpers: Atklāsme

nāvei nav varas, jo viņā dzīvo Dieva Dēla Gara daļiņa, kura ir
nemirstīga.
Pēdējo gadu laikā cilvēks savā dziļākajā būtībā ir ļoti mainījies.
Dievs ar savu Svēto Garu ir izmainījis cilvēka miesu un
dvēseli tā, lai taisnos cilvēkos varētu atklāties Viņa Gars.
Cilvēka miesa pirms tam bija iecietināta, lai piepildītos Dieva
nodoms pasaulē. Šo gadu laikā Dievs ir sagatavojis cilvēkus
Jēzus Kristus atnākšanas dienai. Septītai bazūnei skanot, piepeši
visi tiks pārvērsti. Lai tas notiktu, Dievs daudz ko cilvēkā ir
mainījis. Jēzus Kristus man ik dienu rādīja, kādas izmaiņas
notiek cilvēkā. Es redzēju, kā Dievs loti gādā par katru taisnu
cilvēku. Savādāk tas notika ar netaisniem cilvēkiem.
Dieva bērnu gars pakāpeniski tika pamodināts visā lielumā
un atklāts pasaulei. Tagad gars kļuvis brīvs un vairs nav miesas
verdzībā. Tā ir tiem, kurus Jēzus Kristus ir atpircis no pasaules.
Daudzus gadu tūkstošus cilvēka gars, nonākot pasaulē, tika
ielikts septiņās aizsargaurās (aizsargslāņos). Dievs tā visu radījis,
lai pasargātu cilvēka garu no iznīcības, lai neviens nespētu
ievainot vai arī iznīcināt pasaulē esošo debesu ķermeni. Ja kāds
mēģināja otram darīt ļaunu, tad spēja ievainot tikai trīs no septiņdesmit
gara miesas līmeņiem. Tas ir tāpat, kā kaķēns spēlējoties
saskrāpē cilvēka ādu. Dievs gādāja par mums, lai mums
nekas nenotiktu. (15. zīmējums)
Tagad šīs septiņas gara aizsargaurās tika noņemtas, un cilvēka
gars atbrīvojās pasaulei. Bet pāridarītāju, ļaunuma iemiesojuma,
burvju, slepkavu un netikļu dvēseles tika iecietinātas ar septiņām
enerģētiskām čaulām, lai tās vairs nespētu darīt pāri taisnajiem.
Ja šis ļaunuma iemiesojums dara otram ļaunu, tad ļaunuma
spēks paliek pašā. Netaisnajam tas netiek uz āru, un viņš paliek
pats savā grēkā.
Mums, taisnajiem, nav tiesību darīt pāri nedz otram, nedz arī
pašiem sev.
Dievs gādā, lai mēs būtu un lai mums būtu. Mēs pateicamies
par to Dievam. Šajā skaistajā Dieva apsolījuma piepildījumu
laikā Debesu Tēvs ir atklājis Dieva bērniem garu, lai tas būtu
pārāks pār miesu. Tad cilvēkā dzīvo gara augļi, un tie pasaulē
nes gaismu. Gara augli ir redzami un saskatāmi otrā cilvēkā. Tie
mūs vienmēr priecē. Tad cilvēkā Dievs atklāj gara redzi. Tā
sākumā izpaužas nemanāmi un vienkārši. Cilvēks sāk redzēt
lietas, ko agrāk nav redzējis. Tas ir neparasti un nav tā kā
daudziem citiem, kuri neredz.
Gara redze ir cilvēka iekšējā redze. Tai ir jātic. Garīgi liels
cilvēks atšķiras ar acu gaišumu un sirds mīlestību. Tāda cilvēka
teiktie vārdi nes patiesību un prieku. Viņā staro gara augļi.
Sargaities jūsu taisnību rādīt ļaužu priekšā,
lai viņi to skatītu, citādi jums nav nekādas algas
pie jūsu Debesu Tēva. (Mateja ev. 6:1)
Cilvēks tad garā sāk redzēt tās lietas, kuras Dievs viņam
atklāj. Cilvēks var ieraudzīt eņģeli, kurš viņu sargā un stāv blakām.
Cilvēkam ir jāpaļaujas uz savu garu, vienkāršāk sakot —
pašam uz sevi. Tad viņš iedomājas jautāt — ko es redzu? Tajā
mirklī cilvēka prāts paliek malā un tiek dota vieta debesu
ķermenim, tātad arī gara redzei.
Cilvēks sāk saskatīt to, kas atrodas ārpus cilvēka pasaulīgā
redzesloka. Tad viņš gara acīm ierauga šo eņģeli un redz smalkajā
gara pasaulē stāvam. Un redzētajam ir jātic. Jo cilvēks
nevar iedomāties to, kā nav. Cilvēks var redzēt un iedomāties
tikai to, kas ir. Kā ir zemes ķermeņa acs, tā arī ir debesu
ķermeņa acs. Kā cilvēkam dots redzēt Zemes pasaulē, tā ir arī
dots redzēt gara pasaulē. Ar gara acīm redzētais ir īsts un dabīgs,
tikai tas ir smalkajā gara pasaulē.
Svētīgs, kas redz garā un kas tic redzētajam! Debesu Tēvs daudziem
cilvēkiem grib ko teikt, bet saklausa tikai tie, kas to spēj.
Paļaujoties uz savu garu, izejot cauri miesas un dvēseles
104 105