Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē. Grāmata laviešu valodā. ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Dievs pielīdzināja Vārdu sev, tātad arī garam, kas ir cilvēkā.<br />
Katrs vārds nāk no cilvēka gara. Ar mīlestību teiktais vārds nes<br />
gara mīlestību, ar patiesību teiktais vārds nes patiesību. Ar ļaunu<br />
teikts vārds nes ļaunu. Tāpēc, ja jums nav ko teikt, tad labāk<br />
nesakiet!<br />
Bet jūsu jā! lai ir jā!, un nē! lai ir nē!<br />
Kas pateikts, tas ir no cilvēka gara teikts. Tas darbojas, un<br />
cilvēks par teikto arī atbild. Katrs mēs atbildam par ikvienu savu<br />
vārdu un atbildēsim arī Jēzus Kristus priekšā taisnajā tiesā.<br />
Ja vārds teikts ar lielu ļaunumu, tad tas var ievainot otra<br />
cilvēka garu. Tautā to dēvē par lāstu. Garu var ievainot tikai ar<br />
vārdu. Ne lode, ne bultas to nespēj, jo pasaulīgais ir veidots no<br />
rupjas matērijas un smalko gara pasauli tas vienkārši neskar.<br />
Cilvēka teiktais vārds pirmsākumā nāk no gara. Tas veidojas<br />
gara prātā un tiek izteikts ar muti. Dzīvnieki nerunā, jo tiem nav<br />
gara. Dvēseliskā līmeni tie sevi var izteikt dažādos veidos. Bet<br />
tie nevar pateikt skaidrā valodā ar cilvēka saprātu.<br />
Cilvēka vārds veidojas smalkajā gara cilvēkā. Izskanējis<br />
vārds nes arī domu. Cilvēka teiktais vārds gara līmenī ir paliekošs.<br />
Tas nepazūd. Tas saglabājas. Mums vienmēr ir jāatbild par<br />
saviem vārdiem. Ar Jaunu domu un novēlējumu teiktais vārds<br />
sāk darboties cilvēkā vai arī pasaulē.<br />
Debesu Tēvs ar vārdiem lai top gaisma radīja gaismu. Un<br />
gaisma tapa. Un visu, ko mēs redzam pasaulē, Dievs ir radījis ar<br />
vārdiem. Dievs radīja cilvēku sev līdzīgu, un Dievs deva arī cilvēka<br />
vārdam spēku, lai viņš varētu darīt labus darbus vai arī,<br />
diemžēl, — Jaunus darbus. Katrs izvēlas, kādus darbus darīt.<br />
Novēlētais Jaunums uz cilvēku sāk darboties, un tam ir sekas.<br />
Ja cilvēkam ir ievainojums pasaulīgā miesā, cilvēks to uzreiz<br />
pamana. Ja tas tiek nodarīts gara līmenī, tad cilvēks to neredz.<br />
Viņš tikai ar laiku pamana, ka savādāk jūtas vai parādās<br />
sāpe sirdī. Katrs cilvēks to izjūt citādi. Šis pārinodarījums cilvēkā<br />
pamanāms viņa acīs.<br />
Miesas spīdeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra (vesela), tad visa<br />
tava miesa būs gaiša. Bet, ja tava acs nav skaidra (vesela), tad<br />
visa tava miesa būs tumša. (Mateja ev. 6:22)<br />
Tieši cilvēka acis pirmās parāda, ka cilvēka miesa nav vesela.<br />
Kreisā acs parāda cilvēka zemes ķermeņa faktisko stāvokli visdziļākajā<br />
miesas skatījumā, labā acs parāda cilvēka gara un<br />
dvēseles (debesu ķermeņa) faktisko stāvokli. Tikko kā viena acs<br />
kļūst neskaidra, tas norāda, ka cilvēka miesa nav vesela. Un acs<br />
kļūst neskaidrāka, tumšāka un nomāktāka. No tās vairs nestaro<br />
spīdums. Tā ietinas miglā, un skaidri redzams, kā šī acs atšķiras<br />
no otras.<br />
Ja cilvēku ir skāris otra cilvēka lāsts, tad viņa aurā (cilvēka<br />
enerģētiskajā aizsarglaukā), miesā, dvēselē un garā ir redzamas<br />
ievainojuma sekas. Lāsts kā asa enerģētiska bulta ir iedūries cilvēka<br />
gara miesā, un šī bulta ir enerģētiski savienota ar to cilvēku,<br />
kurš šo lāstu ir izteicis. Kā izšautas harpūnas bulta ir savienota ar<br />
pašu harpūnu, tāpat arī uzliktais lāsts ir enerģētiski savienots ar<br />
lāsta teicēju. Šis savienojums pastāv līdz tam laikam, kamēr<br />
lāstam ir spēks. Noņemt lāstu var tikai Dievs ar savu spēku, vai<br />
arī lāsta vēlētājs pats atsauc šo lāstu. Otrajā gadījumā ievainojums<br />
garīgajā miesā paliek, tikai nav vairs šā lāsta darbības un<br />
pazūd enerģētiskā saikne starp šiem cilvēkiem. Tad starp šiem<br />
cilvēkiem paliek tikai grēka darbu saistība.<br />
Ja lāsts uz cilvēku ir uzlikts, tad bieži vien pa šo enerģētisko<br />
saikni lāsta uzlicējs kā vampīrs ņem enerģiju no cietušā. Tad<br />
cietušajam sāk trūkt nepieciešamās enerģijas, un viņš to izjūt kā<br />
nogurumu, nomāktību, vai arī ir citas pazīmes.<br />
Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām,<br />
ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par<br />
mums ar bezvārdu nopūtām. (Pāvila vēst. rom. 8:26)<br />
98 99
Change language