Ēriks Delpers: Atklāsme

ir reāla, taustāma un saskatāma debesu pasaulē, un, cilvēkam
dzimstot uz Zemes, tā līdz ar piedzimšanu nonāk cilvēka
ķermenī. Maza bērna miesa ir vienota ar dvēseli un garu. Bērnā
gars uz pasauli ir atvērts, tāpēc gara īpašības — mīlestība,
prieks, miers u. c. viņā dzīvo. Mēs tās varam sajust un saskatīt.
Mums ir prieks par bērniem.
Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja:
— Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un nekļūstiet kā
bērni, tad jūs nenāksit Debesu Valstībā. (Mateja ev. 18:2, 3)
Cilvēkam kā bērnam pasaulē jābūt vienotam ar savu garu. Kad
cilvēks kļūst pieaudzis, tad arī cilvēka miesa nocietinās kā
rieksta čaumala. Tad cilvēkam ar savu ticību Dievam un
gribasspēku jāatver vārti uz savu sirdi. Vislabākās zāles sevis
atrašanai ir mīlestība uz Dievu un savu tuvāko. Tad var pienākt
tāda diena kā bērnam, kad gara gaisma atkal staro pār miesu.
Dievs ir gars, un Dievs cilvēkam dod garā. Pār cilvēku līst
Dieva Svētā Gara gaisma. Cilvēks to var saņemt tikai garā.
Cilvēka miesai enerģiju un gara spēku var dot tikai viņa gars. Ja
vārti no cilvēka miesas uz cilvēka garu (debesu ķermeni) ir
atvērti, tad cilvēks saņem Dieva dāvāto gara gaismu. Ja vārti uz
cilvēka gara miesu ir tikai nedaudz pavērti, tad tikai nedaudz
stiprinājuma no Dieva cilvēks arī saņem. Viss ir cilvēka paša
rokās.
Sākumā ir jātic, ka cilvēku pirmsākumā ir radījis Dievs.
Jātic, ka viss, kas ir radies, ir caur Dievu radies. Šis pirmnosacījums
stiprina cilvēkā ticību, un artās spēku cilvēka miesa tiek
sakārtota tā, lai spētu uztvert paša cilvēka gara gaismu.
Nākamais nosacījums ir Dieva bauslības ievērošana. Jo
cilvēks mazāk grēko, jo viņa dvēsele ir tīrāka un jo vieglāk ir
miesai sajust garu. Starp miesu un garu ir dvēsele, caur kuru arī
96
notiek savstarpēja iedarbība. Cilvēka grēks aizver durvis uz
cilvēka garu. Tikai grēka piedošana un dzēšana attīra dvēseli, un
tā var atvērt šo sienu starp cilvēka miesu un garu. Visa grēku
piedošana ir Dieva un paša cilvēka rokās. Ja mēs piedodam
savam tuvākajam, tad arī Dievs var mums piedot grēkus.
Es katra cilvēka garu redzu skaidri. Tas ir cilvēks pats,
smalkajā pasaulē dzīvojošais gara ķermenis, ar pilnīgi visu, ko
mēs redzam cilvēka miesā uz Zemes. Debesu ķermenim ir seja,
acis, mute, deguns, ausis, mati un arī viss augums ar rokām un
kājām. Katram cilvēkam ir pēc izskata atšķirīgs debesu ķermenis.
Taisnam cilvēkam garā debesu ķermenis ir apģērbts. Tas nav
kails. Ja cilvēks Dievu nav klausījis, tad arī drānas debesu
ķermenim nav nopelnījis. Raugiet, lai Jēzus Kristus atnākšanas
dienā jūs neizrādītos kaili! Tā es garā redzu vienus skaisti
apģērbtus, citus — kailus. Jūs to nezināt. Es liecinu par to, ko
Jēzus Kristus man ir atklājis.
Bet tas, kas pārbauda sirdis, zina, kas ir Gara prāts, jo tas
ar dievišķiem vārdiem aizstāv svētos.
Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk
par labu, tāpēc ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma aicināti.
(Pāvila vēst. rom. 8:27,28)
Cilvēkam ir arī gara prāts, kurš ir tūkstošreižu pilnīgāks par
pasaulīgo prātu. Gara prāts visu atceras un zina, kas ir bijis.
Paļaujieties uz savu garu!
Pār cilvēka garu vara ir vienīgi Dievam. Dievs tā visas pasaules
un cilvēkus ir radījis, ka daudz ko cilvēks var mainīt pasaulē,
miesā, dvēselē, bet cilvēka gars nav aizsniedzams. Ir tikai viens
ceļš, kā cilvēks var garā kaut ko paveikt attiecībā uz otru cilvēku,
— tas ir cilvēka teiktais vārds.
Pirmsākumā bija Vārds,
un Vārds bija pie Dieva,
un Vārds bija Dievs.
97