Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē. Grāmata laviešu valodā. ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
labas savas sievas īpašības. Visa mūža garumā arī vīrs katru<br />
dienu var pilnveidoties. Tad sievai ir bezgala patīkami atklāt<br />
kaut ko jaunu savā vīrā. Tas, protams, notiek tad, ja cilvēki mīl<br />
viens otru.<br />
Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat<br />
darait arī jūs viņiem.<br />
Jo tā ir bauslība un pravieši. (Mateja ev. 7:12)<br />
Cilvēks bieži vien meklē vainu citos. Tas nav pareizi. Jāsāk ar<br />
sevi. Cik pareizi es rīkojos? Kāpēc tas tā notika un kāda ir mana<br />
vaina? Ja cilvēks meklē un atrod savu vainu, tad viņš ierauga arī<br />
otra cilvēka patieso nostāju notiekošajā. Cilvēka miesu un<br />
dvēseli var attīrīt tikai viņš pats, un Dievs gādā savu Svēto Garu,<br />
lai cilvēkā visa pietiktu.<br />
Cilvēkam jāmācās mīlēt Dievu, savu tuvāko un arī sevi pašu.<br />
Tieši sevis atzīšana ir sākums dvēseles un gara atklāsmei. Cilvēka<br />
ķermeni pirmsākumā ir radījis Dievs. Tad tas pilnīgs dzimst no<br />
mātes un tēva. Mums ir jāpieņem savs ķermenis un jāpateicas<br />
Dievam, ka dzīvojam. Dievs devis mums šo ķermeni, zinādams,<br />
ka tas ir visideālākais priekš mums. Tas ir domāts mūsu liktenim,<br />
lai arī kāds tas būtu un kādā pasaules malā mēs dzīvotu.<br />
Ja mēs atzīsim sevi pirmsākumā no Dieva dzimušu, tad<br />
Dievs gādās, lai mēs šajā dzīvē būtu pilnīgi.<br />
Mācīsimies pateikties Dievam par to, ka esam šajā pasaulē,<br />
un mīlēsim savu ķermeni, pilnveidosim to, jo tas ir no Dieva. Ja<br />
cilvēks mīl sevi, tad viņš gādā, lai viņa ķermenis būtu pilnīgs.<br />
Tad arī Dieva nodoms cilvēkā varēs piepildīties.<br />
Mūsu pasaulīgā miesa ir apstākli un vide, kurā mēs esam<br />
ielikti. Mums ir jāpieņem sevi, kādi mēs esam, un jāpateicas par<br />
to Dievam.<br />
Pirms cilvēks dzimst miesā, Dievs cilvēkam parāda viņa<br />
iespējamo likteni uz Zemes un jautā, vai cilvēks piekrīt šim Dieva<br />
izvēlētajam liktenim. Dievs no bezgalīgi liela skaita iespējamo<br />
likteņa variantu izvēlas cilvēkam vispiemērotāko. Cilvēkam<br />
grūti to aptvert, bet tas patiešām tā ir.<br />
Es skaidri redzu, kā katrs cilvēks, pirms dzimst uz Zemes,<br />
nonāk Dieva un Viņa eņģeļu priekšā. Ja cilvēks piekrīt šim liktenim,<br />
tad cilvēks Dieva noteiktā laikā dzimst uz Zemes miesā.<br />
Protams, ir arī bezdievji — Dievam nepaklausīgie cilvēki. Tādā<br />
gadījumā darbojas citi Dieva likumi. Dievs savu nodomu piepilda<br />
pēc taisnības un savas stingrības.<br />
Cilvēks, dzimis miesā, neatceras un nezina savu likteni. Katru<br />
dienu un nakti cilvēka likteni nemanāmi vada Dievs un Viņa<br />
eņģeli. Kā upei ir sava gultne, tā arī cilvēkam ir sava likteņupe.<br />
Šīs upes gultni nevar mainīt. Cilvēkam ir dota brīva izvēle —<br />
peldēt pa straumi vai pret straumi!<br />
Ja cilvēks peld pa Dieva nolikto likteni, tad pastāv vislielākā<br />
iespēja iet pa šauro ceļu, pa Dieva iepazīšanas ceļu. Ja cilvēks<br />
izvēlas iet šķērsām savam liktenim, tad nav iespējams nokļūt uz<br />
pareizā ceļa. Tāds ceļš ved uz pazušanu.<br />
Dieva noliktais liktenis cilvēkā piepildās daļēji vai arī pilnīgi.<br />
Katra cilvēka Dieva noliktais liktenis piepildās pilnīgi tieši<br />
dzīves krustcelēs, likteņa pagrieziena punktos. Cilvēks nemaz<br />
neapjauš, cik nemanāmi un strauji izmainās viņa liktenis. Viņš<br />
tikai konstatē, ka tas ir noticis. Viss ir Dieva rokās.<br />
Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod<br />
dzīvību. (Jāņa ev. 6:33)<br />
Ikdienā cilvēkam rodas daudzas domas un idejas. Piemēram,<br />
aizbraukt uz Jūrmalu pavērot jūru. Cilvēkam šķiet, ka šī ideja ir<br />
viņa. Pašā pamatā Dieva nodoms ir ielikts cilvēka garā, un gars<br />
pasniedz šo ideju pasaulīgajam ķermenim kā savu. Viss, kas ir<br />
Dievā, tas pieder Dievam, arī mēs ar visu miesu, dvēseli un garu.<br />
Tas ir Dieva likteņa piepildījums cilvēkā — tajā dienā braukt uz<br />
Jūrmalu, lai tur satiktu kādu cilvēku un ieraudzītu jūru.<br />
Pieņemsim Dieva nolikto likteni un dzīvosim saskaņā ar<br />
78 79
Change language