Ēriks Delpers: Atklāsme

Cilvēka dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju dod Dievs.
Debesu Tēvs šajā pasaulē cilvēkam ir noteicis likumu — 85%
enerģijas visiem dzīvības procesiem dod Dievs dažādos veidos,
pārējos 15% enerģijas cilvēks saņem ar ēdienu, ko ikdienā lieto.
Lielāko enerģijas daudzumu Dievs cilvēkam dod ar Dieva Svēto
Garu, ko cilvēks saņem gan tiešā veidā, gan arī no Saules,
Zemes, augiem, ūdens, sniega un dažādos citos veidos.
Mazāko dalu enerģijas cilvēks saņem no ēdiena. Ja cilvēks
tur godā Dieva baušļus, tad Dievs var samazināt cilvēkam
nepieciešamo uztura daudzumu līdz minimumam. Jūs zināt, ka
gavējot cilvēks jūtas loti labi, gandrīz vai nelietojot ēdienu.
Cilvēkam ēdiens ir nepieciešams, lai uzturētu zemes ķermenī
dzīvībai nepieciešamos procesus.
Tas cilvēkam tā nolikts, lai viņš strādātu un strādājot nopelnītu
sev iztiku. Tieši darbs un darba augli nes iztikai nepieciešamos
līdzekļus. Darbs dod cilvēkam arī prieku un baudu. Darbā
mēs iemācāmies strādāt citu labā, arī Dieva labā. Kā lai mēs
zinām, ka dodam Dievam? Tad, kad dodam savam tuvākajam,
mēs dodam Dievam. Darbs citu labā darītājam nes prieku un
darba augļus.
Cilvēks var izmantot visu enerģiju, ko dod Dieva Svētais
Gars, var arī to izmantot tikai daļēji. Tas ir atkarīgs no cilvēka
faktiskā stāvokļa, ka arī no tā, cik cilvēks ir taisns Dieva priekšā.
Ja cilvēks dara mazāk grēku, tad šajā cilvēkā viss ir sakārtots
pareizi un cilvēks ir spējīgs aptvert vairāk Dieva dotās enerģijas.
Ļoti svarīgi ir tas, cik pilnīga ir cilvēka gara saikne ar dvēseli
un miesu. Cilvēks enerģiju saņem garā no Dieva Svētā Gara.
Tālāk šī enerģija izplatās dvēselē un miesā.
Cilvēkā ir septiņi enerģētiskie centri (čakras), kas pirmsākumā
ir aizvērti. Kamēr šie centri ir aizvērti, cilvēks saņem
dzīvībai nepieciešamo enerģiju, lai dzīvotu tikai pasaulīgo dzīvi.
Kad cilvēkam sāk atvērties šie centri, viņā ienāk arī gara
līmeņa enerģijas un viņš sāk dzīvot arī garīgu dzīvi. Tad cilvēks
Dieva radīto pasauli uztver daudz pilnīgāk un dziļāk. Cilvēks
sāk saprast pamatpatiesību, no kā viss ir radies, kā ir radies un
kādi procesi visam ir pirmsākums. Cilvēks, kurš ir garīgi atvērts,
var radīt garīgas lietas, kas ir mūžīgas. Tad cilvēks var saprast arī
citu radītās gara bagātības.
Laimīgs ir tas, kurš spēj sajust un saklausīt gara pasaules
vērtības.
Cilvēka enerģija riņķo viņā no apakšas uz augšu, veidojot
astoņnieku. Cipars 8 guleniski ir bezgalības zīme. Cilvēks šajās
enerģijās pirmsākumā ir savienots ar Dievu. Dievs savu Svēto
Garu sūta no debesīm. Dievs cilvēkā enerģijas virza tieši no
apakšas uz augšu. Dievs tā cilvēku ir radījis — tādus enerģijas
kustības veidus ir noteicis.
Ja cilvēks ir vesels, tad enerģijas lauks viņā darbojas pilnīgi.
Vispirms enerģiju saņem kāju pēdas, tad ceļgalos enerģija tiek
sadalīta pa svarīgiem enerģētiskajiem centriem. Pirmais un galvenais
enerģētiskais centrs ir mugurkaula pamatnē (asteskaulā).
Tālāk enerģija tiek sadalīta pa visiem dzīvību nesošiem
orgāniem.
Ja cilvēks ir vesels, tad pilnīgs ir arī cilvēka enerģētiskais
lauks (biolauks). Ja cilvēks ir slims, tad šis biolauks samazinās.
Tad cilvēka miesai sāk trūkt enerģijas, un tas var progresēt līdz
zināmai robežai.
Ja cilvēks nepiegriež vērību savam faktiskajam stāvoklim, tad
veselība neuzlabojas. Enerģētiskais lauks cilvēkā samazinās līdz
minimumam. Cilvēks griežas pie ārstiem, un viņi palīdz
atveseļoties. Bet vienmēr rodas jautājums — kāpēc cilvēks saslima?
Kāds ir šīs slimības cēlonis? Kur ir slimības pirmsākums?
Ja neatrod slimības pirmsākumu, tad nevar cilvēku pilnīgi
izārstēt. Kā atrast slimības pirmsākuma iemeslu?
72 73