Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
Es kādreiz stāstīju citiem par situācijām, kurās nokļuvu, lidojot debesīs. Bieži vien es jutu, ka cilvēks neticēja stāstītajam, jo nevarēja iedomāties un pieļaut, ka kaut kas tāds ir iespējams. Jo pats nebija nokļuvis līdzīgās situācijās debesīs. Pēc tam es stāstīju par debesīs radušos situāciju, to vienkāršojot. Vēl biežāk es klusēju un nestāstīju par savu darbu. Kāpēc jāstāsta, ja cilvēks netic? Es rakstu par to, ko skaidri redzu, aptveru, dzirdu un izjutu. Man Jēzus Kristus sauca: „Raksti!" — un es rakstu. (..) Tāpēc, ka tu mani esi redzējis, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic! (Jāņa ev. 20:29) Pirmo reizi Jēzus Kristus man atklājās 1990. gadā. Es darbojos VEF kultūras pils tēlniecības studijā „Doma". Lielvārdes parkā jau bija tapušas dažas skulptūras pēc eposa „Lāčplēsis" tēliem. Es arī tiku no ozola izcirtis trīs tēlus. Mūsu studija bija iecerējusi izcirst no koka arī Dieva tēlu. Un tad man debesīs atklājās Jēzus Kristus un teica: „Nem koku un cērt tajā Jēzus Kristus tēlu, lai būtu redzama seja ar stingrām acīm, rokas un kājas. Visam cauri lai iet krusts, un tēls lai ir iekš koka, jo Dievs ir visur un visā. Tu cirtīsi, un tev tas izdosies." Divas diennaktis ik mirkli es redzēju Jēzu Kristu debesīs. Kad es sāku cirst skulptūru ozola kokā, es ik mirkli sajutu, kā Dievs man palīdz. Tā ir bezgalīgi patīkama sajūta, ka neesi viens, bet blakus visu laiku ir Dieva Svētais Gars, kas cilvēku vada. Un Jēzus Kristus skulptūra tapa. Vēl šodien tā stāv Lielvārdes parkā īpaši izredzētā vietā. Tajā laika periodā es biju izlasījis Bībeli un vēl visas pieejamās grāmatas par garīgām tēmām. Viss laiks aizgāja, lasot grāmatas par tām reliģijām un garīgām lietām, ko cilvēce gadsimtu gaitā bija iepazinusi. Visu 1990. gada novembri man atklājās redzējums par skaistām pasaulēm, reālām un dzīvām, ar cilvēkiem un mājām, ar skaistu dabu un debesīm. Es varēju pieiet un apskatīt šos cilvēkus. Tie nebija līdzīgi Zemes ļaudīm, un viņu mājokļi neatgādināja Zemes mītnes. Māju arhitektūra bija pārsteidzoši skaista. Es jutu, ka kāds mani vada un rāda to pasauli. Redzējums turpinājās dienu un nakti, tieši mēneša garumā. Un tad izgaisa. Es to atceros vēl šobrīd un jūtu, cik reāla ir debesu pasaule. Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis. (Jāņa ev. 12:44) Otro reizi Jēzus Kristus parādījās man 1990. gadā Ziemassvētku vakarā. Atvērtās debesīs es redzēju Jēzu Kristu sēžam pie goda galda un ar Viņu divpadsmit apustuļus. Es skaidri redzēju viņu sejas un dzirdēju viņu teikto. Nokritis uz ceļiem, jautāju: „Kungs, kāpēc tieši man ir tas gods to visu skatīt?" Jēzus Kristus man teica: „Dievs ir sagatavojis tavu likteni vēl pirms tavas dzimšanas. Tagad tu esi gatavs, lai piepildītu Dieva nodomu tevī. Tu darīsi Dieva darbus, un Dievs sargās tavus ceļus. Tas nebūs viegli, bet tu spēsi visu paveikt." Un mana dzīve iegāja Dieva noliktā liktenī. No tās dienas ik mirkli es debesīs redzu Jēzu Kristu goda krēslā sēžam, un gaisma no Viņa sirds spīd pār mani. Arī šobrīd rakstot es to visu redzu un esmu laimīgs piepildīt ik darbu, ko Dievs man uztic. Pēc šīs Ziemassvētku atklāsmes Jēzus Kristus mani gandrīz veselu gadu mācīja, rādīja, pārbaudīja un gatavoja, lai es būtu uzticīgs Dieva kalps. No pavasara līdz rudenim sagaidīju katru saullēktu kalnā un gāju tās takas, kuras bija noliktas. Tas laiks bija grūts, bet reizē ļoti interesants. Dievs atklāja lietas, par kurām es nezināju. Es sāku redzēt garā cilvēkus, redzēt cilvēka miesu visā pilnībā. Redzēju cilvēku dvēseles, un Jēzus Kristus man atklāja cilvēka smalko uzbūvi. Ar mikroskopu var ieraudzīt tikai visrupjāko miesas šūniņu un tās uzbūvi. Cilvēks Dievam radīts bezgalīgi pilnīgs. Smalkā miesas, dvēseles un gara uzbūve cilvēkam ir noslēpums. 22 23
Es skaidri sāku redzēt cauri cilvēkam, arī materiālajai pasaulei. Agrāk es domāju — kā tas ir iespējams? Ja Dievs cilvēkam atklāj smalko gara redzi, tad cilvēks var redzēt, kas ir aiz šīs materiālās pasaules. Blakām cilvēkam ir eņģeli, bet ar pasaulīgo redzi tos nav iespējams ieraudzīt. Katram cilvēkam blakām ir viens eņģelis, kurš pieraksta viņa dzīves galvenos notikumus, un otrs, kurš cilvēku sargā un gādā, lai viņā piepildītos Dieva nodoms. Cilvēka liktenis ir no Dieva nolikts. Cilvēkam ir izvēle — iet pret vai pa šo likteņa ceļu. Dievs izraugās katrai cilvēka dienai to visdrošāko likteņa ceļu. Ari es piepildu Dieva nolikto likteni manī un esmu loti laimīgs. Viss, kas radīts, ir radīts Dievā, un ārpus Dieva nav nekā. Tātad tik un tā cilvēks dzīvo Dievā, un, līdzko cilvēks sāk dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem, tā cilvēks saņem ļoti bagātīgas gara dāvanas no Dieva. Kalpot Dievam un savam tuvākajam, tas nozīmē dzīvot un dzīvot mūžīgi. Tā ir liela laime un liels prieks. Ari jums visiem es to novēlu! Kalpot Dievam, tas nozīmē iet pa visgrūtāko un visšaurāko ceļu. Arī mans ceļš ik dienas bija ejams ar maksimālo spriedzi un piepūli. Bet man nekad pa šiem gadiem nav pietrūcis spēka, jo Dievs, kā solījis, gādā par mani ik mirkli. Dievs cilvēkam var dot visu nepieciešamo. Pamatu pamatā šajā ceļā ir mīlestība uz Dievu un savu tuvāko. Pirms gadiem desmit es saskaitīju cilvēkus, kurus mīlu. Iznāca daži desmiti. Es toreiz domāju — kā var mīlēt visus cilvēkus? Cik lielai ir jābūt sirdij, lai mīlētu visus cilvēkus? Mīlētu un dzīvotu ar mīlestību? Tikai tad, kad pār mani nāca Dieva gaisma un manu miesu vadīja Jēzus Kristus, es iemācījos mīlēt visus cilvēkus un eņģeļus, arī garā mazākus cilvēkus. Un kas mani redz, redz to, kas mani sūtījis! (Jāņa ev. 12:45) Es bezgalīgi mīlu Dievu un cilvēkus, kas ir man apkārt. Es priecājos par katru labu īpašību cilvēkā. Katra labā īpašība cilvēkā paver ceļu nākamajai, un cilvēks kļūst skaistāks. Dievs pirmsākumā visus cilvēkus radīja skaistus. Arī miesā bērniņš piedzimst skaists un pilnīgs. Tikai dzīvē cilvēks mainās. Grēks cilvēku izmaina uz slikto pusi, labi darbi — uz skaistāko pusi. Cilvēkam dzīvi vajag nodzīvot kā daiļskanīgu simfoniju, kam notis ir no Dieva, bet spēlētājs — pats cilvēks. Cilvēka faktiskais stāvoklis ir redzams pēc acīm. Acis ir miesas spogulis. Protams, arī seja, rokas, kājas, arī pats augums raksturo cilvēku. Ir bezgalīgi daudz pazīmju un likumsakarību, pēc kurām par cilvēku var pateikt loti daudz. Arī gaita raksturo cilvēku. Bet galvenais tomēr ir mācīties mīlēt cilvēku un mēģināt saskatīt viņā labo. Cilvēka liktenis ir paša rokās. Ja cilvēks dzīvos ticībā, tad Dievs vienmēr palīdzēs izdzīvot šo zemes dzīvi skaisti. No Jēzus Kristus goda troņa pār Zemi un pasaulēm spīd bezgala spilgta un pilnīga gaisma. Apkārt tronim sēž divdesmit četri vecajie un četras dzīvās būtnes. Dieva priekšā ir septiņi Dieva draudžu eņģeli. Zemi no četrām debess pusēm tur četri Dieva eņģeļi. Uz Zemes un debesīs es redzu lielu skaitu eņģeļu, kuri pilda Dieva darbus. Aiz pasaulīgā ir dzīva gara pasaule, pār kuru valda Jēzus Kristus. Uz Zemes cilvēks dzīvo trijās dimensijās, bet blakām vēl eksistē pārējās četras dimensijas, kurās ari dzīvo Dieva radības. Cilvēkam gara redzi var atklāt tikai Dievs. Gara redze aptver visas septiņas dimensijas. Redzēt un būt ceturtajā dimensijā nozīmē redzēt aiz šīs pasaules esošo. Redzēt piektajā dimensijā nozīmē redzēt visu iekš tā, kas ir blakām. Sestā dimensija nozīmē redzēt un dzīvot, aptverot visu, kas eksistē blakām. Un septītā dimensija nozīmē aptvert visas dimensijas kustībā. Redzēt septiņās dimensijās nozīmē redzēt, izjust, aptvert visu, kas ir blakām radīts no Dieva, līdz tai pakāpei, līdz kurai Dievs atklāj. 24 25
- Page 1 and 2: Ēriks Delpers ATKLĀSME
- Page 3 and 4: UDK 140.8+133 De 422 AUTORA ZĪMĒJ
- Page 5 and 6: IEVADS Pēc ziemas nāk pavasaris u
- Page 7 and 8: CEĻŠ UZ PATIESĪBU Es pateicos Di
- Page 9 and 10: Patiesība ir pie Dieva, un Dievs t
- Page 11: JĒZUS KRISTUS PARĀDĪŠANĀS DEBE
- Page 15 and 16: CEĻA SĀKUMS Bet kad nāks viņš,
- Page 17 and 18: II DAĻA Tiešām, Dievs ir mans Pe
- Page 19 and 20: Dievs Tēvs, kas devis viņam dzīv
- Page 21 and 22: KRUSTS Jēzus viņam saka: Es esmu
- Page 23 and 24: JĒZUS KRISTUS IR UZVARĒJIS (..) P
- Page 25 and 26: mēs esam radīti garā, un pilnīg
- Page 27 and 28: pats cilvēks to pakāpeniski var a
- Page 29 and 30: Un tad nu mēs pasaulē pazīstam v
- Page 31 and 32: AUGŠĀMCELŠANĀS (..) Sēts top n
- Page 33 and 34: DEBESIS Ne ikkatrs, kas uz mani sak
- Page 35 and 36: Jo Dieva valstība nav ēšana un d
- Page 37 and 38: Cilvēka dzīvības procesiem nepie
- Page 39 and 40: Ja Dievs cilvēkā atver gara centr
- Page 41 and 42: Dieva gribu! Mēs nevaram būt ārp
- Page 43 and 44: Cilvēks var dzīves laikā zaudēt
- Page 45 and 46: uz grēku izpirkšanu. Ja cilvēkam
- Page 47 and 48: Es, nožēlojamais cilvēks, kas ma
- Page 49 and 50: ir reāla, taustāma un saskatāma
- Page 51 and 52: Pār cilvēka garu ir tikai Dieva v
- Page 53 and 54: nāvei nav varas, jo viņā dzīvo
- Page 55 and 56: Elku, antikristu vai pasaulīgo per
- Page 57 and 58: skaista un mīļa pasaule, kurā ir
- Page 59 and 60: ikdienai un arī tālāk uz priekš
- Page 61 and 62: aizsaules un debesu pasaules. Tajā
Es skaidri sāku redzēt cauri cilvēkam, arī materiālajai<br />
pasaulei. Agrāk es domāju — kā tas ir iespējams? Ja Dievs cilvēkam<br />
atklāj smalko gara redzi, tad cilvēks var redzēt, kas ir aiz šīs<br />
materiālās pasaules.<br />
Blakām cilvēkam ir eņģeli, bet ar pasaulīgo redzi tos nav<br />
iespējams ieraudzīt. Katram cilvēkam blakām ir viens eņģelis,<br />
kurš pieraksta viņa dzīves galvenos notikumus, un otrs, kurš<br />
cilvēku sargā un gādā, lai viņā piepildītos Dieva nodoms.<br />
Cilvēka liktenis ir no Dieva nolikts. Cilvēkam ir izvēle — iet<br />
pret vai pa šo likteņa ceļu. Dievs izraugās katrai cilvēka dienai<br />
to visdrošāko likteņa ceļu. Ari es piepildu Dieva nolikto likteni<br />
manī un esmu loti laimīgs. Viss, kas radīts, ir radīts Dievā, un<br />
ārpus Dieva nav nekā. Tātad tik un tā cilvēks dzīvo Dievā, un,<br />
līdzko cilvēks sāk dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem, tā cilvēks<br />
saņem ļoti bagātīgas gara dāvanas no Dieva.<br />
Kalpot Dievam un savam tuvākajam, tas nozīmē dzīvot un<br />
dzīvot mūžīgi. Tā ir liela laime un liels prieks. Ari jums visiem es<br />
to novēlu!<br />
Kalpot Dievam, tas nozīmē iet pa visgrūtāko un visšaurāko<br />
ceļu. Arī mans ceļš ik dienas bija ejams ar maksimālo spriedzi<br />
un piepūli. Bet man nekad pa šiem gadiem nav pietrūcis spēka,<br />
jo Dievs, kā solījis, gādā par mani ik mirkli.<br />
Dievs cilvēkam var dot visu nepieciešamo.<br />
Pamatu pamatā šajā ceļā ir mīlestība uz Dievu un savu<br />
tuvāko. Pirms gadiem desmit es saskaitīju cilvēkus, kurus mīlu.<br />
Iznāca daži desmiti. Es toreiz domāju — kā var mīlēt visus cilvēkus?<br />
Cik lielai ir jābūt sirdij, lai mīlētu visus cilvēkus? Mīlētu<br />
un dzīvotu ar mīlestību? Tikai tad, kad pār mani nāca Dieva<br />
gaisma un manu miesu vadīja Jēzus Kristus, es iemācījos mīlēt<br />
visus cilvēkus un eņģeļus, arī garā mazākus cilvēkus.<br />
Un kas mani redz, redz to, kas mani sūtījis! (Jāņa ev. 12:45)<br />
Es bezgalīgi mīlu Dievu un cilvēkus, kas ir man apkārt.<br />
Es priecājos par katru labu īpašību cilvēkā. Katra labā īpašība<br />
cilvēkā paver ceļu nākamajai, un cilvēks kļūst skaistāks. Dievs<br />
pirmsākumā visus cilvēkus radīja skaistus. Arī miesā bērniņš<br />
piedzimst skaists un pilnīgs. Tikai dzīvē cilvēks mainās. Grēks<br />
cilvēku izmaina uz slikto pusi, labi darbi — uz skaistāko pusi.<br />
Cilvēkam dzīvi vajag nodzīvot kā daiļskanīgu simfoniju, kam<br />
notis ir no Dieva, bet spēlētājs — pats cilvēks.<br />
Cilvēka faktiskais stāvoklis ir redzams pēc acīm. Acis ir<br />
miesas spogulis. Protams, arī seja, rokas, kājas, arī pats augums<br />
raksturo cilvēku. Ir bezgalīgi daudz pazīmju un likumsakarību,<br />
pēc kurām par cilvēku var pateikt loti daudz. Arī gaita raksturo<br />
cilvēku. Bet galvenais tomēr ir mācīties mīlēt cilvēku un<br />
mēģināt saskatīt viņā labo.<br />
Cilvēka liktenis ir paša rokās. Ja cilvēks dzīvos ticībā, tad<br />
Dievs vienmēr palīdzēs izdzīvot šo zemes dzīvi skaisti.<br />
No Jēzus Kristus goda troņa pār Zemi un pasaulēm spīd bezgala<br />
spilgta un pilnīga gaisma. Apkārt tronim sēž divdesmit četri<br />
vecajie un četras dzīvās būtnes. Dieva priekšā ir septiņi Dieva<br />
draudžu eņģeli. Zemi no četrām debess pusēm tur četri Dieva<br />
eņģeļi. Uz Zemes un debesīs es redzu lielu skaitu eņģeļu, kuri<br />
pilda Dieva darbus. Aiz pasaulīgā ir dzīva gara pasaule, pār kuru<br />
valda Jēzus Kristus. Uz Zemes cilvēks dzīvo trijās dimensijās,<br />
bet blakām vēl eksistē pārējās četras dimensijas, kurās ari dzīvo<br />
Dieva radības.<br />
Cilvēkam gara redzi var atklāt tikai Dievs. Gara redze aptver<br />
visas septiņas dimensijas. Redzēt un būt ceturtajā dimensijā<br />
nozīmē redzēt aiz šīs pasaules esošo. Redzēt piektajā dimensijā<br />
nozīmē redzēt visu iekš tā, kas ir blakām. Sestā dimensija nozīmē<br />
redzēt un dzīvot, aptverot visu, kas eksistē blakām. Un septītā<br />
dimensija nozīmē aptvert visas dimensijas kustībā. Redzēt<br />
septiņās dimensijās nozīmē redzēt, izjust, aptvert visu, kas ir<br />
blakām radīts no Dieva, līdz tai pakāpei, līdz kurai Dievs atklāj.<br />
24 25
Change language