Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē. Grāmata laviešu valodā. ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Es kādreiz stāstīju citiem par situācijām, kurās nokļuvu,<br />
lidojot debesīs. Bieži vien es jutu, ka cilvēks neticēja stāstītajam,<br />
jo nevarēja iedomāties un pieļaut, ka kaut kas tāds ir iespējams.<br />
Jo pats nebija nokļuvis līdzīgās situācijās debesīs.<br />
Pēc tam es stāstīju par debesīs radušos situāciju, to vienkāršojot.<br />
Vēl biežāk es klusēju un nestāstīju par savu darbu. Kāpēc<br />
jāstāsta, ja cilvēks netic?<br />
Es rakstu par to, ko skaidri redzu, aptveru, dzirdu un izjutu.<br />
Man Jēzus Kristus sauca: „Raksti!" — un es rakstu.<br />
(..) Tāpēc, ka tu mani esi redzējis, tu tici. Svētīgi tie, kas<br />
neredz un tomēr tic! (Jāņa ev. 20:29)<br />
Pirmo reizi Jēzus Kristus man atklājās 1990. gadā. Es darbojos<br />
VEF kultūras pils tēlniecības studijā „Doma". Lielvārdes<br />
parkā jau bija tapušas dažas skulptūras pēc eposa „Lāčplēsis"<br />
tēliem. Es arī tiku no ozola izcirtis trīs tēlus. Mūsu studija bija<br />
iecerējusi izcirst no koka arī Dieva tēlu.<br />
Un tad man debesīs atklājās Jēzus Kristus un teica: „Nem<br />
koku un cērt tajā Jēzus Kristus tēlu, lai būtu redzama seja ar stingrām<br />
acīm, rokas un kājas. Visam cauri lai iet krusts, un tēls lai ir<br />
iekš koka, jo Dievs ir visur un visā. Tu cirtīsi, un tev tas izdosies."<br />
Divas diennaktis ik mirkli es redzēju Jēzu Kristu debesīs.<br />
Kad es sāku cirst skulptūru ozola kokā, es ik mirkli sajutu, kā<br />
Dievs man palīdz. Tā ir bezgalīgi patīkama sajūta, ka neesi<br />
viens, bet blakus visu laiku ir Dieva Svētais Gars, kas cilvēku<br />
vada. Un Jēzus Kristus skulptūra tapa. Vēl šodien tā stāv<br />
Lielvārdes parkā īpaši izredzētā vietā.<br />
Tajā laika periodā es biju izlasījis Bībeli un vēl visas pieejamās<br />
grāmatas par garīgām tēmām. Viss laiks aizgāja, lasot grāmatas<br />
par tām reliģijām un garīgām lietām, ko cilvēce gadsimtu<br />
gaitā bija iepazinusi.<br />
Visu 1990. gada novembri man atklājās redzējums par skaistām<br />
pasaulēm, reālām un dzīvām, ar cilvēkiem un mājām, ar<br />
skaistu dabu un debesīm. Es varēju pieiet un apskatīt šos cilvēkus.<br />
Tie nebija līdzīgi Zemes ļaudīm, un viņu mājokļi neatgādināja<br />
Zemes mītnes. Māju arhitektūra bija pārsteidzoši skaista.<br />
Es jutu, ka kāds mani vada un rāda to pasauli. Redzējums<br />
turpinājās dienu un nakti, tieši mēneša garumā. Un tad izgaisa.<br />
Es to atceros vēl šobrīd un jūtu, cik reāla ir debesu pasaule.<br />
Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis.<br />
(Jāņa ev. 12:44)<br />
Otro reizi Jēzus Kristus parādījās man 1990. gadā Ziemassvētku<br />
vakarā. Atvērtās debesīs es redzēju Jēzu Kristu sēžam pie<br />
goda galda un ar Viņu divpadsmit apustuļus. Es skaidri redzēju<br />
viņu sejas un dzirdēju viņu teikto. Nokritis uz ceļiem, jautāju:<br />
„Kungs, kāpēc tieši man ir tas gods to visu skatīt?" Jēzus Kristus<br />
man teica: „Dievs ir sagatavojis tavu likteni vēl pirms tavas<br />
dzimšanas. Tagad tu esi gatavs, lai piepildītu Dieva nodomu<br />
tevī. Tu darīsi Dieva darbus, un Dievs sargās tavus ceļus. Tas<br />
nebūs viegli, bet tu spēsi visu paveikt."<br />
Un mana dzīve iegāja Dieva noliktā liktenī. No tās dienas ik<br />
mirkli es debesīs redzu Jēzu Kristu goda krēslā sēžam, un gaisma<br />
no Viņa sirds spīd pār mani.<br />
Arī šobrīd rakstot es to visu redzu un esmu laimīgs piepildīt<br />
ik darbu, ko Dievs man uztic. Pēc šīs Ziemassvētku atklāsmes<br />
Jēzus Kristus mani gandrīz veselu gadu mācīja, rādīja, pārbaudīja<br />
un gatavoja, lai es būtu uzticīgs Dieva kalps. No pavasara<br />
līdz rudenim sagaidīju katru saullēktu kalnā un gāju tās takas,<br />
kuras bija noliktas. Tas laiks bija grūts, bet reizē ļoti interesants.<br />
Dievs atklāja lietas, par kurām es nezināju. Es sāku redzēt garā<br />
cilvēkus, redzēt cilvēka miesu visā pilnībā. Redzēju cilvēku<br />
dvēseles, un Jēzus Kristus man atklāja cilvēka smalko uzbūvi.<br />
Ar mikroskopu var ieraudzīt tikai visrupjāko miesas šūniņu<br />
un tās uzbūvi. Cilvēks Dievam radīts bezgalīgi pilnīgs. Smalkā<br />
miesas, dvēseles un gara uzbūve cilvēkam ir noslēpums.<br />
22 23
Change language