Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
Es šos cilvēkus skaidri redzu dzīvojam citā pasaulē un darām dažādus darbus. Jēzus Kristus ir dzīvības maize, kas to ēd, tas dzīvos mūžīgi. Patiesības ceļš, tas reizē ir arī Jēzus Kristus iepazīšanas ceļš. Jo vairāk cilvēks uzticas Jēzum Kristum, jo pa pareizākiem dzīves ceļiem Dievs izved cilvēku uz patiesību. Jēdziens „patiesība" aptver reālu iespēju iepazīt visu radīto, pareizi tajā dzīvot un to izmantot. Ceļš uz Patiesību, tas ir arī ceļš uz mūžīgo dzīvošanu. Cilvēks cenšas savu patiesību pierādīt. Dieva Patiesība nav jāpierāda, tā vienkārši ir un pastāv. Dievs gādā, lai Viņa Patiesība būtu pilnīga. Ceļš uz šo patiesību ir bezgalīgs un skaists. Cilvēks izskaidro tās lietas, kuras ir iepazinis. Cilvēks spēj izskaidrot acīm redzamas lietas. Gara lietas ir acīm neredzamas, un tās var cilvēkam atklāt tikai viņa paša gars, ko savukārt var apskaidrot Dieva Svētais Gars. Dieva pilnība cilvēkam nav saprotama, jo cilvēks ir tikai cilvēks. Vienīgi pēc labiem nopelniem Dievs pakāpeniski atklājas cilvēkam. Dievs — visa Radītājs — ir noteicējs, kam un kādā veidā var atklāt Patiesību. Patiesība ir viena. Tā pastāv bezgalīgi daudzos līmeņos. Bībelē Dievs ir ielicis septiņus Patiesības līmeņus, kurus Dievs var cilvēkam pakāpeniski atklāt. Aiz katra Patiesības līmeņa ir patiesība, kas aptver visu to, kas iekļauts šajā patiesības atklāsmē. Dieva Patiesība cilvēkā atklājas līdz ar cilvēka gara izaugsmi. Pirms pirmā patiesības līmeņa, kas atklājas Jaunajā Derībā, ir zemāki patiesības līmeņi, kuri aptver šaurāku un vienkāršāku patiesības loku jeb patiesību par vienkāršākām lietām. (1. zīmējums) Pēdējo gadu laikā grāmatu tirgus ir pilns ar dažāda satura grāmatām. Garīga satura grāmatas atspoguļo dažādus garīgos līmeņus. Jo tuvāk teksts atbilst Bībelē rakstītajam, jo tuvāk tas ir arī Patiesībai, bet tā vēl nav Patiesība. Tas ir tikai viens no ceļiem uz patiesību. Patiesība ir viena, un tā ir pie Dieva. Cilvēki ar dažādu gara lielumu var piemeklēt sev dažāda līmeņa garīgo literatūru. Tas ir sākums uz sevis iepazīšanu. Dievs ir gādājis, lai pat garā vismazākais cilvēks spētu atrast pasaulē sev piemērotu literatūru, ar kuras palīdzību varētu sākt aptvert garīgās lietas. Dievs saved kopā atbilstoša gara līmeņa cilvēkus, lai viņi vieglāk varētu saprasties un kopā ejamais ceļš būtu interesants. Cilvēkam, garā pamostoties, ir iespēja iepazīt pakāpeniski gara līmeņus citu pēc cita, līdz pienāk diena, kad viņš ir gatavs pieskarties Bībelei. Vecajā un Jaunajā Derībā Dievs ir atklājis pamatpatiesību par daudzām lietām. Patiesība vienmēr paliek patiesība. Cilvēkam pašam jāatklāj, vai turpināt maldīties pa pasaules mūžamežiem vai sākt iepazīt Dieva Patiesību. Ne uzreiz izdodas uztvert Bībelē teikto Patiesību. Pat dzīves laikā daudziem neizdodas to pilnīgi aptvert. Galvenais ir censties to iepazīt un dzīvot pēc Dieva likumiem. Ja cilvēks atzīst Dievu kā visa Radītāju, viņš sāk atzīt arī sevi kā no Dieva pirmsākumā dzimušu. Cilvēks sāk iepazīt sevi, savu dvēseli un garu. Gara spējas ir pilnīgākas par miesas spējām. Jo pilnīgāks cilvēks, jo garīgi pilnīgākas lietas sāk interesēt cilvēku, un Dieva Patiesības vārdi Bībelē viņam kļūst nepieciešami un saprotami. Katram Bībelē rakstītam vārdam ir dziļa jēga. Es novēlu jums saprast to, ko Dievs grib Svētajos Rakstos atklāt! Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvei; kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs viņu ir apzīmogojis. Jāņa ev. 6:27 18
JĒZUS KRISTUS PARĀDĪŠANĀS DEBESIS (..) Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. Pāvila II vēst. kor. 4:18 No agras bērnības mans sapnis bija kļūt par lidotāju. Es vēroju debesis un lidmašīnas. Mācījos vispārizglītojošā un sporta skolā. Muzicēju. Mans bērnības sapnis lidot dzīvoja līdz ar mani. Lidojot pirmo reizi virs Rīgas ar lidmašīnu AN-2, pārliecinājos, ka debesīs lidot man ļoti patīk. Es sajutu un redzēju, cik Zeme un cilvēki ir mazi attiecībā pret plašumu, ko aptver debesis. Mans sapnis piepildījās. Es iemācījos lidot ar lidmašīnām, ar kurām varēja veikt augstāko pilotāžu. Tās spēja pārsniegt skaņas izplatīšanās ātrumu divkārt. Ar tām varēja lidot stratosfērā līdz 20 km augstumam. Septiņpadsmit gadus mans uzdevums bija lidot debesīs un pildīt savus darba pienākumus. Debesis man ir ļoti mīlas. Tur ik dienas es redzu daudzas zīmes, ko Dievs man parāda. Kā saullēkts un saulriets katru dienu ir citādāks, tā arī debesis ik dienu ir savādākām krāsām un mākoņiem rotātas. Tās aptver bezgalību. Debesis ir Dieva goda tronis. Debesīs izpaužas Dieva varenība un spēks. Pērkons un zibens liecina par Dieva esamību. 20 Zibens gaisma ir Dieva spožums. Es mīlu pērkonu un zibeni, jo sajūtu tajos Dieva spēku un pilnību. Pēc pērkona gaiss uz Zemes ir tīrāks. Mēs varam dzīvot un pateikties Dievam par to, ka mums nekā netrūkst. Lidojot es piedzīvoju daudzas avārijas situācijas, kad Dievs paglāba mani no nāves. Lidojot debesīs, es trīs reizes kritiskos brīžos izjutu nāves elpu. Tad redzēju sevi no malas, un saiknes ar savu ķermeni man vairs nebija. Tajā mirklī cauri apziņai izskrēja mans nodzīvotais mūžs. Es skatīju savu bērnību un savas dzīves notikumus. Un es ar visu augumu sajutu — viens mirklis, un cilvēks var nebūt. Tikai Dievs var saglabāt cilvēka dzīvību un to uzturēt. Iekšēji kāds spēks man piesauca — Dievs, palīdzi! Tas notika sešpadsmit kilometru augstumā. Mana apziņa atgriezās, un es spēju ar lidmašīnu nosēsties uz Zemes. Katrā no šīm situācijām es izjutu, cik maz šķir cilvēka dzīvību no nāves. Tai mirklī cilvēks to neaptver. Cilvēks ieiet nemaņā un vairs nevalda pār sevi. Dievs visu redz un zina. Katrs tāds mirklis pienāca negaidot. Pārdzīvojot šos kritiskos brīžus, es sajutu, ka nebija manos spēkos atrisināt šīs avārijas situācijas. Jo lidotāja darbā diezgan bieži nākas sastapties ar situācijām, kuras nav iespējams paredzēt, un nav pamācību, kā tādos brīžos rīkoties, jo tie ir vienreizēji. Šajos brīžos var apjaust, ka vara pār visu pieder vienīgajam Dievam. Cilvēka gars vienmēr ir savienots ar Dievu, un tādējādi gars var palīdzēt tādās kritiskās situācijās. Kamēr cilvēks nav nokļuvis līdzīgā stāvoklī, viņam ir grūti to saprast. Tāpēc katram pašam ir jāizdzīvo daudzas situācijas, lai par to pārliecinātos. Bet cilvēkam ir dota iespēja ticēt teiktajam. Visvieglāk ir neticēt, pateikt — tas nevar būt! Pareizāk ir noticēt, kaut vai par vienu procentu, ka tas tā varētu būt. Pēc tam dzīves laikā var pārliecināties, vai tā ir vai nav. 21
- Page 1 and 2: Ēriks Delpers ATKLĀSME
- Page 3 and 4: UDK 140.8+133 De 422 AUTORA ZĪMĒJ
- Page 5 and 6: IEVADS Pēc ziemas nāk pavasaris u
- Page 7 and 8: CEĻŠ UZ PATIESĪBU Es pateicos Di
- Page 9: Patiesība ir pie Dieva, un Dievs t
- Page 13 and 14: Es skaidri sāku redzēt cauri cilv
- Page 15 and 16: CEĻA SĀKUMS Bet kad nāks viņš,
- Page 17 and 18: II DAĻA Tiešām, Dievs ir mans Pe
- Page 19 and 20: Dievs Tēvs, kas devis viņam dzīv
- Page 21 and 22: KRUSTS Jēzus viņam saka: Es esmu
- Page 23 and 24: JĒZUS KRISTUS IR UZVARĒJIS (..) P
- Page 25 and 26: mēs esam radīti garā, un pilnīg
- Page 27 and 28: pats cilvēks to pakāpeniski var a
- Page 29 and 30: Un tad nu mēs pasaulē pazīstam v
- Page 31 and 32: AUGŠĀMCELŠANĀS (..) Sēts top n
- Page 33 and 34: DEBESIS Ne ikkatrs, kas uz mani sak
- Page 35 and 36: Jo Dieva valstība nav ēšana un d
- Page 37 and 38: Cilvēka dzīvības procesiem nepie
- Page 39 and 40: Ja Dievs cilvēkā atver gara centr
- Page 41 and 42: Dieva gribu! Mēs nevaram būt ārp
- Page 43 and 44: Cilvēks var dzīves laikā zaudēt
- Page 45 and 46: uz grēku izpirkšanu. Ja cilvēkam
- Page 47 and 48: Es, nožēlojamais cilvēks, kas ma
- Page 49 and 50: ir reāla, taustāma un saskatāma
- Page 51 and 52: Pār cilvēka garu ir tikai Dieva v
- Page 53 and 54: nāvei nav varas, jo viņā dzīvo
- Page 55 and 56: Elku, antikristu vai pasaulīgo per
- Page 57 and 58: skaista un mīļa pasaule, kurā ir
- Page 59 and 60: ikdienai un arī tālāk uz priekš
JĒZUS KRISTUS<br />
PARĀDĪŠANĀS DEBESIS<br />
(..) Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.<br />
Pāvila II vēst. kor. 4:18<br />
No agras bērnības mans sapnis bija kļūt par lidotāju. Es<br />
vēroju debesis un lidmašīnas. Mācījos vispārizglītojošā un<br />
sporta skolā. Muzicēju. Mans bērnības sapnis lidot dzīvoja līdz<br />
ar mani. Lidojot pirmo reizi virs Rīgas ar lidmašīnu AN-2, pārliecinājos,<br />
ka debesīs lidot man ļoti patīk. Es sajutu un redzēju,<br />
cik Zeme un cilvēki ir mazi attiecībā pret plašumu, ko aptver<br />
debesis.<br />
Mans sapnis piepildījās. Es iemācījos lidot ar lidmašīnām, ar<br />
kurām varēja veikt augstāko pilotāžu. Tās spēja pārsniegt skaņas<br />
izplatīšanās ātrumu divkārt. Ar tām varēja lidot stratosfērā līdz<br />
20 km augstumam. Septiņpadsmit gadus mans uzdevums bija<br />
lidot debesīs un pildīt savus darba pienākumus.<br />
Debesis man ir ļoti mīlas. Tur ik dienas es redzu daudzas<br />
zīmes, ko Dievs man parāda. Kā saullēkts un saulriets katru<br />
dienu ir citādāks, tā arī debesis ik dienu ir savādākām krāsām un<br />
mākoņiem rotātas. Tās aptver bezgalību.<br />
Debesis ir Dieva goda tronis. Debesīs izpaužas Dieva varenība<br />
un spēks. Pērkons un zibens liecina par Dieva esamību.<br />
20<br />
Zibens gaisma ir Dieva spožums. Es mīlu pērkonu un zibeni, jo<br />
sajūtu tajos Dieva spēku un pilnību. Pēc pērkona gaiss uz Zemes<br />
ir tīrāks. Mēs varam dzīvot un pateikties Dievam par to, ka<br />
mums nekā netrūkst.<br />
Lidojot es piedzīvoju daudzas avārijas situācijas, kad Dievs<br />
paglāba mani no nāves. Lidojot debesīs, es trīs reizes kritiskos<br />
brīžos izjutu nāves elpu. Tad redzēju sevi no malas, un saiknes<br />
ar savu ķermeni man vairs nebija.<br />
Tajā mirklī cauri apziņai izskrēja mans nodzīvotais mūžs. Es<br />
skatīju savu bērnību un savas dzīves notikumus. Un es ar visu<br />
augumu sajutu — viens mirklis, un cilvēks var nebūt. Tikai Dievs<br />
var saglabāt cilvēka dzīvību un to uzturēt. Iekšēji kāds spēks<br />
man piesauca — Dievs, palīdzi! Tas notika sešpadsmit kilometru<br />
augstumā. Mana apziņa atgriezās, un es spēju ar lidmašīnu<br />
nosēsties uz Zemes.<br />
Katrā no šīm situācijām es izjutu, cik maz šķir cilvēka<br />
dzīvību no nāves. Tai mirklī cilvēks to neaptver. Cilvēks ieiet<br />
nemaņā un vairs nevalda pār sevi. Dievs visu redz un zina.<br />
Katrs tāds mirklis pienāca negaidot. Pārdzīvojot šos kritiskos<br />
brīžus, es sajutu, ka nebija manos spēkos atrisināt šīs avārijas<br />
situācijas. Jo lidotāja darbā diezgan bieži nākas sastapties ar<br />
situācijām, kuras nav iespējams paredzēt, un nav pamācību, kā<br />
tādos brīžos rīkoties, jo tie ir vienreizēji.<br />
Šajos brīžos var apjaust, ka vara pār visu pieder vienīgajam<br />
Dievam. Cilvēka gars vienmēr ir savienots ar Dievu, un tādējādi<br />
gars var palīdzēt tādās kritiskās situācijās.<br />
Kamēr cilvēks nav nokļuvis līdzīgā stāvoklī, viņam ir grūti to<br />
saprast. Tāpēc katram pašam ir jāizdzīvo daudzas situācijas, lai<br />
par to pārliecinātos. Bet cilvēkam ir dota iespēja ticēt teiktajam.<br />
Visvieglāk ir neticēt, pateikt — tas nevar būt! Pareizāk ir noticēt,<br />
kaut vai par vienu procentu, ka tas tā varētu būt. Pēc tam<br />
dzīves laikā var pārliecināties, vai tā ir vai nav.<br />
21
Change language