Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē. Grāmata laviešu valodā. ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ēriks</strong> <strong>Delpers</strong><br />
ATKLĀSME
Ē r i k s D e l p e r s<br />
ATKLĀSME<br />
SOLVITA<br />
RĪGA 1999
UDK 140.8+133<br />
De 422<br />
AUTORA ZĪMĒJUMI<br />
Redaktore LIGITA RATNIECE<br />
Vāku un ilustrācijas apstrādājusi<br />
datorgrafiķe MĀRA OZOLA<br />
Par izdevumu atbild VERONIKA LĀCE<br />
Pirmsākumā bija Vārds,<br />
un Vārds bija pie Dieva,<br />
un Vārds bija Dievs.<br />
Tas bija pirmsākumā pie Dieva.<br />
Viss caur viņu ir radies, un bez viņa<br />
nav radies nekas, kas ir radies.<br />
Jāņa ev. 1:1-3<br />
Šī GRĀMATA TIEK VELTĪTA TIEM,<br />
KAS MANI PAZĪST.<br />
ISBN 9984-556-63-8 © Izdevniecība „Sol Vita", 1999
SATURS<br />
Cilvēks ..................................................... 69<br />
Zemes ķermenis ....................................... 77<br />
Ievads ......................................................... 8<br />
I<br />
Ceļš uz patiesību ....................................... 13<br />
Jēzus Kristus parādīšanās debesis ............. 20<br />
Ceļa sākums .............................................. 28<br />
II<br />
Tēvreize .................................................... 35<br />
Krusts ........................................................ 40<br />
Jēzus Kristus ir uzvarējis ........................... 44<br />
Dieva eņģeļi ............................................... 49<br />
Dieva bērni .............................................. 55<br />
Augšāmcelšanās ........................................ 60<br />
Debesis ..................................................... 64<br />
Dvēsele ...................................................... 86<br />
Debesu ķermenis ...................................... 95<br />
Dieva pilnība ........................................... 111<br />
Dieva dāvana — ticība ............................ 123<br />
Jēzus Kristus atzīšana ............................. 127<br />
Ciešanas .................................................. 132<br />
Gara augli .............................................. 139<br />
Dieva vārds ............................................. 147<br />
Dieva iepazīšanas ceļš ............................. 151<br />
Grēks ...................................................... 160<br />
Cilvēka atdzimšana ................................. 166<br />
Ticība ...................................................... 174<br />
Paļāvība ................................................... 177<br />
Noliktais laiks ir tuvu ............................ 180<br />
6
IEVADS<br />
Pēc ziemas nāk pavasaris un cilvēks sēj zemē graudus,<br />
lai izaugtu jauna raža. Labs grauds, iesēts zemē, uzdīgs un dos<br />
ražu. Tukšais grauds neuzdīgs. Tāpat arī cilvēks savā dzīvē gādā,<br />
lai viņa dzīvības grauds dīgtu un nestu bagātus debesu augļus.<br />
Daudzi cilvēki par sevi un savu dzīvību nemaz nedomā. Katram<br />
jau ir sava alga. Laimīgs ir tas, kurš tic Dievam un meklē ceļu uz<br />
patiesību caur Jēzu Kristu.<br />
Mūsu dzīves laiks uz Zemes ir īss, un tas paiet ātri — kā ar<br />
vēja spārniem. Dievs katram cilvēkam dod iespēju iepazīt Viņu<br />
caur Jēzu Kristu. Iepazīstot Dievu, mēs iepazīstam sevi, jo Dievs<br />
ir mūsos un mēs esam Dievā. Kas tic Dievam, tas jau dara Dieva<br />
darbu.<br />
Astoņus gadus ik dienas es debesīs redzu Jēzu Kristu goda<br />
krēslā sēžam un Viņa eņģeļus. Es redzu divdesmit četrus vecajus<br />
un četras dzīvās būtnes pie Dieva troņa, un gaismu no Jēzus<br />
Kristus, kas apspīd debesis, Zemi un cilvēkus. Mana liecība top<br />
rakstīta pēc Jēzus Kristus gribas, un zīmējumos es attēloju to, ko<br />
Jēzus Kristus man ir parādījis. Es atklāšu jums, ko man ir<br />
atklājis mūsu Kungs!<br />
Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas. Tās saprotamas ar sirdi<br />
garā. Atklājiet savas sirdis Jēzum Kristum, un jūs sapratīsiet, kas<br />
ir rakstīts šajā grāmatā.<br />
Patiesība ir viena, un tā ir pie Dieva. Bībele ir vienīgā grāmata<br />
pasaulē, ar kuru Dievs mūsos atklāj patiesību un dod ticības<br />
spēku. Ir daudz ceļu, kas dzīvē ir ejami, bet tikai šaurais,<br />
visgrūtākais ceļš ved uz dzīvību un patiesību.<br />
Jums pašiem ir brīva iespēja izvēlēties, pa kādu ceļu jūs iesiet.<br />
Es novēlu jums saklausīt savu sirdsbalsi, novēlu paļauties uz<br />
Jēzu Kristu un saprast manu atklāsmi!<br />
ĒRIKS DELPERS<br />
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku<br />
liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs,<br />
kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi<br />
dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu,<br />
ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.<br />
8
I<br />
DAĻA<br />
Ir cits, kas liecina par mani,<br />
un es zinu, ka liecība, kuru<br />
viņš dod par mani, ir<br />
pareiza.<br />
Jāņa ev. 5:32
CEĻŠ UZ PATIESĪBU<br />
Es pateicos Dievam vienmēr jūsu dēļ par žēlastību, kas<br />
jums dota Kristū Jēzū, jo ar viņu jūs esat kļuvuši bagāti<br />
visās lietās, viscaur mācībā un atziņā, tāpēc ka Kristus<br />
liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū. Viņš jūs arī darīs<br />
stiprus līdz galam, nevainojamus mūsu Kunga Jēzus<br />
Kristus dienā.<br />
Pāvila I vēst. kor. 1:4-6, 8<br />
Laimīgs ir tas cilvēks, kurš uzdod sev jautājumu — kāda<br />
ir šīs dzīves jēga? Tad var sākties atbildes meklēšanas ceļš.<br />
Cilvēks alkst pēc patiesības. Dzīvē mēs sastopamies ar bezgala<br />
daudziem jautājumiem, uz kuriem ir dažādas atbildes. Bet<br />
kuras ir pareizās? Uz vienkāršākiem jautājumiem ir skaidrākas<br />
atbildes. Ja jautājumu jēga top sarežģītāka, tad atrast īsti pareizo<br />
atbildi kļūst grūtāk.<br />
Dievs pasauli un cilvēku ir radījis tā, ka patiesība ir meklējama<br />
pie Dieva. Uz materiālas dabas jautājumu var atrast atbildi<br />
materiālajā pasaulē. Tikko jautājums skar smalkāko pasauli, tā<br />
atbilde rodama jau garīgajā līmenī. Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas.<br />
Jo patiesāk cilvēks uz Zemes dzīvo un negrēko, jo<br />
vairāk patiesības Dievs cilvēkam atklāj. Cilvēka patiesības apziņa<br />
13
nenāk no izlasīto grāmatu skaita, bet Dievs to atklāj cilvēka<br />
sirdī. Cilvēka gara sirds ir spējīga izgaismot prātu uz patiesību.<br />
Ceļš uz patiesību ir grūts, bet reizē arī skaists. Cilvēks vienā<br />
mirklī var aptvert to, ko iepriekš nav spējis. Skolās un augstskolās<br />
cilvēks apgūst pasaulīgās gudrības. Intelektuāls cilvēks ir<br />
skaists, viņš spēj aptvert materiālās gudrības un izmantot tās<br />
savā dzīvē. Cilvēkam ir dvēsele un gars. Gars arī alkst pēc<br />
patiesības. Uz Zemes cilvēkam ir dota unikāla iespēja augt garā<br />
un attīstīt garīgās spējas.<br />
Cilvēka dzīve uz Zemes tiek nodzīvota ātri. Bet kas paliek<br />
pēc šīs dzīves? Cilvēks dzīvo arī pēc šīs dzīves, un es redzu, kur<br />
viņš nonāk debesīs trešajā dienā. Cilvēks turpina dzīvot debesīs<br />
sveiks un vesels, tikai katrs ar savu sakrāto gara bagātību vai<br />
nabadzību. Tad Dievs līdz taisnajai tiesai sūta cilvēku dzīvot<br />
vienā no aizsaulēm. Eņģeli augšāmcelto cilvēka garu aizved uz<br />
dvēseļu un gara pasauli, lai tur viņš turpinātu dzīvot. Tās pasaules<br />
ir tikpat reālas kā mūsu Zeme, tikai eksistē smalkākā līmenī.<br />
Dievs par mums gādā ik dienu, bet kādi esam mēs paši?<br />
Cilvēkam patiesību var atklāt viņa paša gars. Dieva Valstība<br />
ir iekš mums. Dieva Valstība ir radīta garā, un mūsos arī ir gars.<br />
Tikai cilvēka gars var ieiet Dieva Valstībā. Arī eņģeļus Dievs ir<br />
radījis garā. Dievs ir gars, un arī patiesību Dievs cilvēkam atklāj<br />
tikai garā. Cilvēkam jāmeklē un jāatrod savs gars. Tikai taisnīgs<br />
cilvēks ar Dieva palīdzību var atrast sevi — savu „es". Cilvēka<br />
„es" ir cilvēka gars. Tas uztur miesā dzīvību, vada to un apgaismo<br />
uz visiem labiem darbiem.<br />
Taisnīgs cilvēks ir tas, kurš pilda Dieva baušļus un uz kura<br />
pieres ir Jēzus Kristus zīme. Grēcīgs cilvēks nevar saprast Dieva<br />
Patiesību, jo grēks viņam ir par traucēkli. Cilvēka grēki uzkrājas<br />
dvēselē, kas ir vidutājs starp cilvēka miesu un garu. Grēku var<br />
dzēst, lūdzot Dievam piedošanu, vai arī lūdzot piedošanu savam<br />
tuvākajam, kuram tika nodarīts pāri.<br />
Bībelē Dievs atklāj baušļus, kas cilvēkam uz Zemes ir jāpilda.<br />
Jēzus Kristus Kalna runā norāda mums uz tiem likumiem, kuri ir<br />
jāpilda. Pamēģiniet ievērot Dieva baušļus, un laika gaitā jūs<br />
redzēsiet, kā jums izdodas tos sākt pildīt. Dievs palīdz iet šo<br />
grūto ceļu. Ja cilvēks ir sācis pildīt Dieva baušļus, tas nozīmē, ka<br />
ir uzsākts ceļš uz Patiesību. Ne uzreiz izdodas izpildīt visus<br />
baušļus, bet galvenais — censties to darīt. Pienāks diena, kad tu<br />
spēsi izpildīt Dieva baušļus.<br />
No Bībeles nedrīkst izmest nevienu teikumu, nevienu burtu.<br />
Bībele ir Dieva likums, kas tiek dots cilvēkam Dievam zināmā<br />
veidā. Bībeli var iegādāties katrā valstī. Ja cilvēks nav lasījis<br />
Bībeli, tas nozīmē, ka viņš nav gribējis iepazīt Dieva likumus.<br />
Likumu nezināšana neatbrīvo cilvēku no atbildības. Katrs cilvēks<br />
izvēlas, pa kādu ceļu iet. Pasaulē ļaudis ir ļoti atšķirīgi. Vienos<br />
dzīvo prieks, miers, mīlestība, citos tieši otrādi — dusmas, naids,<br />
nemiers, ļaunums. Kādu sēklu cilvēks ikdienā sevī sēj, tāda arī<br />
uzdīgs.<br />
Katrs cilvēks ik dienu mēģina sevi veidot. Tikko piedzimis,<br />
cilvēks ir skaists, jautrs un nevainīgs bērns. Paiet gadi, un cilvēks<br />
sevi izveido tādu, kāds viņš ir. Jēzus Kristus man ir devis<br />
iespēju redzēt cilvēku tādu, kāds viņš tiešām ir — miesā, dvēselē<br />
un garā. Tas nav viegli — redzēt cilvēka dvēseli tādu, kāda tā<br />
īstenībā izskatās. Dvēsele ir cilvēka spogulis. To, ko cilvēks savā<br />
dzīvē pielūdz vai kādus grēka darbus viņš dara, to atspoguļo arī<br />
dvēsele — ar raksturīgām krāsām un smaržām. Skaistam cilvēkam<br />
dvēsele ir tīra kā bērnam. Kamēr nebūsim kā bērni, mums<br />
Dieva Valstības neredzēt.<br />
Tātad — kādu mēs sevi gribam redzēt? Visskaistākie gara<br />
augļi — mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība,<br />
uzticamība, lēnprātība, atturība mīt cilvēka garā. Ja cilvēks<br />
meklē sevi, viņš atrod sevī arī šos skaistos augļus. Meklējot sevi,<br />
cilvēks sāk aptvert Dieva Patiesības augļus.<br />
14
Patiesība ir pie Dieva, un Dievs to cilvēkam dod garā. Cilvēka<br />
gara prāts satver šo patiesību un tālāk atklāj cilvēka pasaulīgajam<br />
prātam. Ceļš uz patiesību ir iespējams, ja cilvēks atzīst<br />
Jēzu Kristu. Viss, kas ir no Dieva radies, tas radies caur Dieva<br />
Dēlu Jēzu Kristu. Mēs dzīvojam Dieva Dēlā Jēzū Kristū. Tikai<br />
Jēzus Kristus atzīšana dod iespēju sākt izzināt patiesību.<br />
Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav<br />
dzīvības. (Jāņa I vēst. 5:12)<br />
Cilvēkam ir gara miesa, un tajā ir gara sirds. Gara sirds<br />
lielums nosaka cilvēka lielumu garā. Jo bagātāks cilvēks garā, jo<br />
spožāka un gaismas pilnāka ir viņa gara sirds. Es redzu cilvēka<br />
garu un gara sirdi. Kā zvaigznes debesīs — viena spožāka, cita<br />
mazāk spoža —, tā arī cilvēku gara sirdis ir dažāda lieluma un<br />
dažāda spožuma. Ja cilvēks ir atzinis Jēzu Kristu, tad uz šā cilvēka<br />
pieres (galvas) ir balts krusts — Jēzus Kristus zīme. Es redzu šīs<br />
zīmes. Vienam cilvēkam lielāks, citam mazāks balts krusts uz<br />
pieres. Kādam citam tādas zīmes nav. Ja cilvēks neatzīst Jēzu<br />
Kristu no Dieva dzimušu, tad uz pieres krusta nav. Tā kļūst redzams,<br />
vai cilvēks ir sācis iet patiesības izzināšanas ceļu, vai nav.<br />
Pasaulē ir bezgalīgs skaits grāmatu un to autoru. Katrs autors<br />
izsaka savas domas vai arī savu viedokli. To mēs grāmatā varam<br />
izlasīt. Bet tas ir tikai šā autora viedoklis. Tā nav patiesība.<br />
Patiesība ir tikai Bībelē. Pārējās grāmatās autori, esot tuvāk vai<br />
tālāk no Patiesības, izsaka savu viedokli, atklāj savu domu. Ir<br />
bijuši daudzi gudri cilvēki, un viņi rakstījuši filozofiskas<br />
grāmatas, bet dzīvotspējīga ir tikai Dieva Patiesība.<br />
Paiet gadu simts vai tūkstotis, un daudzu grāmatu jēga pazūd.<br />
Dieva Patiesība, ja tā atklāta grāmatā, dzīvo un paliek cilvēkos.<br />
Cilvēce kopš Ādama un Ievas dzimšanas ir izveidojusi bagātu<br />
vēsturi. Mēs zinām svarīgākos vēstures notikumus. Bet pašā<br />
pamatā visos gadsimtos cilvēkus nodarbināja viena doma — kā<br />
iepazīt Dievu un sevi? Kas būs pēc tam?<br />
Dievs visu ir radījis sevī un pār visu ik mirkli pārvalda. Cilvēks<br />
ir mazs Dieva priekšā. Cilvēku ir radījis Dievs, un Dievs ir<br />
mūsu Tēvs. Vai mēs atzīstam savu Tēvu un Radītāju?<br />
Cilvēks uz Zemes zina un ciena savus vecākus. Bet pirmsākumā<br />
garā cilvēku ir radījis Dievs. Kur paliek cilvēka pateicība<br />
Dievam par to, ka viņš ir radīts, ka viņš šobrīd ir dzīvs? Kā var<br />
aizmirst savu Radītāju — Dievu?<br />
Lai kā cilvēks dzīvotu, viņš ir iekļauts Dieva likumos, caur<br />
kuriem piepildās Dieva nodoms cilvēkā. Cilvēkam pašam ir brīva<br />
izvēle — iepazīt vai neiepazīt Dieva baušļus, iepazīt vai neiepazīt<br />
Patiesību. Un galu galā — dzīvot mūžīgi vai mirt?<br />
Patiesība ir viena, un tā ir pilnīga. Ceļš uz šo Patiesību ir<br />
skaists, bet reizē arī grūts. Tas sagādā daudz ciešanu. Laimīgs ir<br />
tas, kurš jau ir uz šā ceļa. Patiesība var atklāties kā jaunā, tā arī<br />
vecākā cilvēkā. Viss ir atkarīgs no cilvēka vēlēšanās iepazīt sevi<br />
un Dievu.<br />
Ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju, tad<br />
jūs nenāksit Debesu Valstībā. (Mateja ev. 5:20) Daudzi ir<br />
sapinušies savos meklējumos. Tikai Dievs var uzvest uz šaurā<br />
patiesības ceļa. Pirmsākumā cilvēkam jāatzīst tas, kurš viņu ir<br />
radījis. Tieši šī atzīšana — Dievs ir visa pirmsākums un visa<br />
Radītājs —, dod iespēju cilvēka garam pamosties un sākt<br />
apskaidrot cilvēka prātu. Gaisma un tikai gaisma — Dieva<br />
Svētais Gars — cilvēkam dod spēku sākt dzīvot arī garīgu dzīvi.<br />
Kamēr cilvēks iepazīst tikai pasauli — viņš dzīvo pasaulīgu<br />
dzīvi, bet Dievs katram dod vienlaikus dzīvot arī garīgu dzīvi.<br />
Tātad gars pamostoties gādā, lai cilvēks nepazustu, bet lai<br />
dzīvotu mūžīgi.<br />
Cilvēka miesa velk uz pasaulīgo, uz grēku, cilvēka gars — uz<br />
dzīvošanu. Dzīvot — tas nozīmē dzīvot arī pēc šīs dzīves. Jēzus<br />
Kristus parāda man katru, no šīs dzīves aizgājušu, cilvēku, par<br />
kuru jautāju — kur viņš ir un kādā pasaulē dzīvo?<br />
16 17
Es šos cilvēkus skaidri redzu dzīvojam citā pasaulē un darām<br />
dažādus darbus.<br />
Jēzus Kristus ir dzīvības maize, kas to ēd, tas dzīvos mūžīgi.<br />
Patiesības ceļš, tas reizē ir arī Jēzus Kristus iepazīšanas ceļš. Jo<br />
vairāk cilvēks uzticas Jēzum Kristum, jo pa pareizākiem dzīves<br />
ceļiem Dievs izved cilvēku uz patiesību. Jēdziens „patiesība"<br />
aptver reālu iespēju iepazīt visu radīto, pareizi tajā dzīvot un to<br />
izmantot. Ceļš uz Patiesību, tas ir arī ceļš uz mūžīgo dzīvošanu.<br />
Cilvēks cenšas savu patiesību pierādīt. Dieva Patiesība nav<br />
jāpierāda, tā vienkārši ir un pastāv. Dievs gādā, lai Viņa Patiesība<br />
būtu pilnīga.<br />
Ceļš uz šo patiesību ir bezgalīgs un skaists. Cilvēks izskaidro<br />
tās lietas, kuras ir iepazinis. Cilvēks spēj izskaidrot acīm redzamas<br />
lietas. Gara lietas ir acīm neredzamas, un tās var cilvēkam<br />
atklāt tikai viņa paša gars, ko savukārt var apskaidrot Dieva<br />
Svētais Gars.<br />
Dieva pilnība cilvēkam nav saprotama, jo cilvēks ir tikai<br />
cilvēks. Vienīgi pēc labiem nopelniem Dievs pakāpeniski atklājas<br />
cilvēkam. Dievs — visa Radītājs — ir noteicējs, kam un kādā<br />
veidā var atklāt Patiesību. Patiesība ir viena. Tā pastāv bezgalīgi<br />
daudzos līmeņos. Bībelē Dievs ir ielicis septiņus Patiesības<br />
līmeņus, kurus Dievs var cilvēkam pakāpeniski atklāt. Aiz katra<br />
Patiesības līmeņa ir patiesība, kas aptver visu to, kas iekļauts<br />
šajā patiesības atklāsmē. Dieva Patiesība cilvēkā atklājas līdz ar<br />
cilvēka gara izaugsmi. Pirms pirmā patiesības līmeņa, kas atklājas<br />
Jaunajā Derībā, ir zemāki patiesības līmeņi, kuri aptver šaurāku<br />
un vienkāršāku patiesības loku jeb patiesību par vienkāršākām<br />
lietām. (1. zīmējums)<br />
Pēdējo gadu laikā grāmatu tirgus ir pilns ar dažāda satura<br />
grāmatām. Garīga satura grāmatas atspoguļo dažādus garīgos<br />
līmeņus. Jo tuvāk teksts atbilst Bībelē rakstītajam, jo tuvāk tas ir<br />
arī Patiesībai, bet tā vēl nav Patiesība. Tas ir tikai viens no<br />
ceļiem uz patiesību.<br />
Patiesība ir viena, un tā ir pie Dieva. Cilvēki ar dažādu gara<br />
lielumu var piemeklēt sev dažāda līmeņa garīgo literatūru. Tas ir<br />
sākums uz sevis iepazīšanu. Dievs ir gādājis, lai pat garā vismazākais<br />
cilvēks spētu atrast pasaulē sev piemērotu literatūru, ar<br />
kuras palīdzību varētu sākt aptvert garīgās lietas. Dievs saved<br />
kopā atbilstoša gara līmeņa cilvēkus, lai viņi vieglāk varētu<br />
saprasties un kopā ejamais ceļš būtu interesants.<br />
Cilvēkam, garā pamostoties, ir iespēja iepazīt pakāpeniski<br />
gara līmeņus citu pēc cita, līdz pienāk diena, kad viņš ir gatavs<br />
pieskarties Bībelei. Vecajā un Jaunajā Derībā Dievs ir atklājis<br />
pamatpatiesību par daudzām lietām. Patiesība vienmēr paliek<br />
patiesība. Cilvēkam pašam jāatklāj, vai turpināt maldīties pa<br />
pasaules mūžamežiem vai sākt iepazīt Dieva Patiesību. Ne<br />
uzreiz izdodas uztvert Bībelē teikto Patiesību. Pat dzīves laikā<br />
daudziem neizdodas to pilnīgi aptvert. Galvenais ir censties to<br />
iepazīt un dzīvot pēc Dieva likumiem.<br />
Ja cilvēks atzīst Dievu kā visa Radītāju, viņš sāk atzīt arī sevi<br />
kā no Dieva pirmsākumā dzimušu. Cilvēks sāk iepazīt sevi, savu<br />
dvēseli un garu. Gara spējas ir pilnīgākas par miesas spējām. Jo<br />
pilnīgāks cilvēks, jo garīgi pilnīgākas lietas sāk interesēt cilvēku,<br />
un Dieva Patiesības vārdi Bībelē viņam kļūst nepieciešami un<br />
saprotami. Katram Bībelē rakstītam vārdam ir dziļa jēga.<br />
Es novēlu jums saprast to, ko Dievs grib Svētajos Rakstos<br />
atklāt!<br />
Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas<br />
paliek mūžīgai dzīvei; kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo<br />
Dievs Tēvs viņu ir apzīmogojis.<br />
Jāņa ev. 6:27<br />
18
JĒZUS KRISTUS<br />
PARĀDĪŠANĀS DEBESIS<br />
(..) Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.<br />
Pāvila II vēst. kor. 4:18<br />
No agras bērnības mans sapnis bija kļūt par lidotāju. Es<br />
vēroju debesis un lidmašīnas. Mācījos vispārizglītojošā un<br />
sporta skolā. Muzicēju. Mans bērnības sapnis lidot dzīvoja līdz<br />
ar mani. Lidojot pirmo reizi virs Rīgas ar lidmašīnu AN-2, pārliecinājos,<br />
ka debesīs lidot man ļoti patīk. Es sajutu un redzēju,<br />
cik Zeme un cilvēki ir mazi attiecībā pret plašumu, ko aptver<br />
debesis.<br />
Mans sapnis piepildījās. Es iemācījos lidot ar lidmašīnām, ar<br />
kurām varēja veikt augstāko pilotāžu. Tās spēja pārsniegt skaņas<br />
izplatīšanās ātrumu divkārt. Ar tām varēja lidot stratosfērā līdz<br />
20 km augstumam. Septiņpadsmit gadus mans uzdevums bija<br />
lidot debesīs un pildīt savus darba pienākumus.<br />
Debesis man ir ļoti mīlas. Tur ik dienas es redzu daudzas<br />
zīmes, ko Dievs man parāda. Kā saullēkts un saulriets katru<br />
dienu ir citādāks, tā arī debesis ik dienu ir savādākām krāsām un<br />
mākoņiem rotātas. Tās aptver bezgalību.<br />
Debesis ir Dieva goda tronis. Debesīs izpaužas Dieva varenība<br />
un spēks. Pērkons un zibens liecina par Dieva esamību.<br />
20<br />
Zibens gaisma ir Dieva spožums. Es mīlu pērkonu un zibeni, jo<br />
sajūtu tajos Dieva spēku un pilnību. Pēc pērkona gaiss uz Zemes<br />
ir tīrāks. Mēs varam dzīvot un pateikties Dievam par to, ka<br />
mums nekā netrūkst.<br />
Lidojot es piedzīvoju daudzas avārijas situācijas, kad Dievs<br />
paglāba mani no nāves. Lidojot debesīs, es trīs reizes kritiskos<br />
brīžos izjutu nāves elpu. Tad redzēju sevi no malas, un saiknes<br />
ar savu ķermeni man vairs nebija.<br />
Tajā mirklī cauri apziņai izskrēja mans nodzīvotais mūžs. Es<br />
skatīju savu bērnību un savas dzīves notikumus. Un es ar visu<br />
augumu sajutu — viens mirklis, un cilvēks var nebūt. Tikai Dievs<br />
var saglabāt cilvēka dzīvību un to uzturēt. Iekšēji kāds spēks<br />
man piesauca — Dievs, palīdzi! Tas notika sešpadsmit kilometru<br />
augstumā. Mana apziņa atgriezās, un es spēju ar lidmašīnu<br />
nosēsties uz Zemes.<br />
Katrā no šīm situācijām es izjutu, cik maz šķir cilvēka<br />
dzīvību no nāves. Tai mirklī cilvēks to neaptver. Cilvēks ieiet<br />
nemaņā un vairs nevalda pār sevi. Dievs visu redz un zina.<br />
Katrs tāds mirklis pienāca negaidot. Pārdzīvojot šos kritiskos<br />
brīžus, es sajutu, ka nebija manos spēkos atrisināt šīs avārijas<br />
situācijas. Jo lidotāja darbā diezgan bieži nākas sastapties ar<br />
situācijām, kuras nav iespējams paredzēt, un nav pamācību, kā<br />
tādos brīžos rīkoties, jo tie ir vienreizēji.<br />
Šajos brīžos var apjaust, ka vara pār visu pieder vienīgajam<br />
Dievam. Cilvēka gars vienmēr ir savienots ar Dievu, un tādējādi<br />
gars var palīdzēt tādās kritiskās situācijās.<br />
Kamēr cilvēks nav nokļuvis līdzīgā stāvoklī, viņam ir grūti to<br />
saprast. Tāpēc katram pašam ir jāizdzīvo daudzas situācijas, lai<br />
par to pārliecinātos. Bet cilvēkam ir dota iespēja ticēt teiktajam.<br />
Visvieglāk ir neticēt, pateikt — tas nevar būt! Pareizāk ir noticēt,<br />
kaut vai par vienu procentu, ka tas tā varētu būt. Pēc tam<br />
dzīves laikā var pārliecināties, vai tā ir vai nav.<br />
21
Es kādreiz stāstīju citiem par situācijām, kurās nokļuvu,<br />
lidojot debesīs. Bieži vien es jutu, ka cilvēks neticēja stāstītajam,<br />
jo nevarēja iedomāties un pieļaut, ka kaut kas tāds ir iespējams.<br />
Jo pats nebija nokļuvis līdzīgās situācijās debesīs.<br />
Pēc tam es stāstīju par debesīs radušos situāciju, to vienkāršojot.<br />
Vēl biežāk es klusēju un nestāstīju par savu darbu. Kāpēc<br />
jāstāsta, ja cilvēks netic?<br />
Es rakstu par to, ko skaidri redzu, aptveru, dzirdu un izjutu.<br />
Man Jēzus Kristus sauca: „Raksti!" — un es rakstu.<br />
(..) Tāpēc, ka tu mani esi redzējis, tu tici. Svētīgi tie, kas<br />
neredz un tomēr tic! (Jāņa ev. 20:29)<br />
Pirmo reizi Jēzus Kristus man atklājās 1990. gadā. Es darbojos<br />
VEF kultūras pils tēlniecības studijā „Doma". Lielvārdes<br />
parkā jau bija tapušas dažas skulptūras pēc eposa „Lāčplēsis"<br />
tēliem. Es arī tiku no ozola izcirtis trīs tēlus. Mūsu studija bija<br />
iecerējusi izcirst no koka arī Dieva tēlu.<br />
Un tad man debesīs atklājās Jēzus Kristus un teica: „Nem<br />
koku un cērt tajā Jēzus Kristus tēlu, lai būtu redzama seja ar stingrām<br />
acīm, rokas un kājas. Visam cauri lai iet krusts, un tēls lai ir<br />
iekš koka, jo Dievs ir visur un visā. Tu cirtīsi, un tev tas izdosies."<br />
Divas diennaktis ik mirkli es redzēju Jēzu Kristu debesīs.<br />
Kad es sāku cirst skulptūru ozola kokā, es ik mirkli sajutu, kā<br />
Dievs man palīdz. Tā ir bezgalīgi patīkama sajūta, ka neesi<br />
viens, bet blakus visu laiku ir Dieva Svētais Gars, kas cilvēku<br />
vada. Un Jēzus Kristus skulptūra tapa. Vēl šodien tā stāv<br />
Lielvārdes parkā īpaši izredzētā vietā.<br />
Tajā laika periodā es biju izlasījis Bībeli un vēl visas pieejamās<br />
grāmatas par garīgām tēmām. Viss laiks aizgāja, lasot grāmatas<br />
par tām reliģijām un garīgām lietām, ko cilvēce gadsimtu<br />
gaitā bija iepazinusi.<br />
Visu 1990. gada novembri man atklājās redzējums par skaistām<br />
pasaulēm, reālām un dzīvām, ar cilvēkiem un mājām, ar<br />
skaistu dabu un debesīm. Es varēju pieiet un apskatīt šos cilvēkus.<br />
Tie nebija līdzīgi Zemes ļaudīm, un viņu mājokļi neatgādināja<br />
Zemes mītnes. Māju arhitektūra bija pārsteidzoši skaista.<br />
Es jutu, ka kāds mani vada un rāda to pasauli. Redzējums<br />
turpinājās dienu un nakti, tieši mēneša garumā. Un tad izgaisa.<br />
Es to atceros vēl šobrīd un jūtu, cik reāla ir debesu pasaule.<br />
Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis.<br />
(Jāņa ev. 12:44)<br />
Otro reizi Jēzus Kristus parādījās man 1990. gadā Ziemassvētku<br />
vakarā. Atvērtās debesīs es redzēju Jēzu Kristu sēžam pie<br />
goda galda un ar Viņu divpadsmit apustuļus. Es skaidri redzēju<br />
viņu sejas un dzirdēju viņu teikto. Nokritis uz ceļiem, jautāju:<br />
„Kungs, kāpēc tieši man ir tas gods to visu skatīt?" Jēzus Kristus<br />
man teica: „Dievs ir sagatavojis tavu likteni vēl pirms tavas<br />
dzimšanas. Tagad tu esi gatavs, lai piepildītu Dieva nodomu<br />
tevī. Tu darīsi Dieva darbus, un Dievs sargās tavus ceļus. Tas<br />
nebūs viegli, bet tu spēsi visu paveikt."<br />
Un mana dzīve iegāja Dieva noliktā liktenī. No tās dienas ik<br />
mirkli es debesīs redzu Jēzu Kristu goda krēslā sēžam, un gaisma<br />
no Viņa sirds spīd pār mani.<br />
Arī šobrīd rakstot es to visu redzu un esmu laimīgs piepildīt<br />
ik darbu, ko Dievs man uztic. Pēc šīs Ziemassvētku atklāsmes<br />
Jēzus Kristus mani gandrīz veselu gadu mācīja, rādīja, pārbaudīja<br />
un gatavoja, lai es būtu uzticīgs Dieva kalps. No pavasara<br />
līdz rudenim sagaidīju katru saullēktu kalnā un gāju tās takas,<br />
kuras bija noliktas. Tas laiks bija grūts, bet reizē ļoti interesants.<br />
Dievs atklāja lietas, par kurām es nezināju. Es sāku redzēt garā<br />
cilvēkus, redzēt cilvēka miesu visā pilnībā. Redzēju cilvēku<br />
dvēseles, un Jēzus Kristus man atklāja cilvēka smalko uzbūvi.<br />
Ar mikroskopu var ieraudzīt tikai visrupjāko miesas šūniņu<br />
un tās uzbūvi. Cilvēks Dievam radīts bezgalīgi pilnīgs. Smalkā<br />
miesas, dvēseles un gara uzbūve cilvēkam ir noslēpums.<br />
22 23
Es skaidri sāku redzēt cauri cilvēkam, arī materiālajai<br />
pasaulei. Agrāk es domāju — kā tas ir iespējams? Ja Dievs cilvēkam<br />
atklāj smalko gara redzi, tad cilvēks var redzēt, kas ir aiz šīs<br />
materiālās pasaules.<br />
Blakām cilvēkam ir eņģeli, bet ar pasaulīgo redzi tos nav<br />
iespējams ieraudzīt. Katram cilvēkam blakām ir viens eņģelis,<br />
kurš pieraksta viņa dzīves galvenos notikumus, un otrs, kurš<br />
cilvēku sargā un gādā, lai viņā piepildītos Dieva nodoms.<br />
Cilvēka liktenis ir no Dieva nolikts. Cilvēkam ir izvēle — iet<br />
pret vai pa šo likteņa ceļu. Dievs izraugās katrai cilvēka dienai<br />
to visdrošāko likteņa ceļu. Ari es piepildu Dieva nolikto likteni<br />
manī un esmu loti laimīgs. Viss, kas radīts, ir radīts Dievā, un<br />
ārpus Dieva nav nekā. Tātad tik un tā cilvēks dzīvo Dievā, un,<br />
līdzko cilvēks sāk dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem, tā cilvēks<br />
saņem ļoti bagātīgas gara dāvanas no Dieva.<br />
Kalpot Dievam un savam tuvākajam, tas nozīmē dzīvot un<br />
dzīvot mūžīgi. Tā ir liela laime un liels prieks. Ari jums visiem es<br />
to novēlu!<br />
Kalpot Dievam, tas nozīmē iet pa visgrūtāko un visšaurāko<br />
ceļu. Arī mans ceļš ik dienas bija ejams ar maksimālo spriedzi<br />
un piepūli. Bet man nekad pa šiem gadiem nav pietrūcis spēka,<br />
jo Dievs, kā solījis, gādā par mani ik mirkli.<br />
Dievs cilvēkam var dot visu nepieciešamo.<br />
Pamatu pamatā šajā ceļā ir mīlestība uz Dievu un savu<br />
tuvāko. Pirms gadiem desmit es saskaitīju cilvēkus, kurus mīlu.<br />
Iznāca daži desmiti. Es toreiz domāju — kā var mīlēt visus cilvēkus?<br />
Cik lielai ir jābūt sirdij, lai mīlētu visus cilvēkus? Mīlētu<br />
un dzīvotu ar mīlestību? Tikai tad, kad pār mani nāca Dieva<br />
gaisma un manu miesu vadīja Jēzus Kristus, es iemācījos mīlēt<br />
visus cilvēkus un eņģeļus, arī garā mazākus cilvēkus.<br />
Un kas mani redz, redz to, kas mani sūtījis! (Jāņa ev. 12:45)<br />
Es bezgalīgi mīlu Dievu un cilvēkus, kas ir man apkārt.<br />
Es priecājos par katru labu īpašību cilvēkā. Katra labā īpašība<br />
cilvēkā paver ceļu nākamajai, un cilvēks kļūst skaistāks. Dievs<br />
pirmsākumā visus cilvēkus radīja skaistus. Arī miesā bērniņš<br />
piedzimst skaists un pilnīgs. Tikai dzīvē cilvēks mainās. Grēks<br />
cilvēku izmaina uz slikto pusi, labi darbi — uz skaistāko pusi.<br />
Cilvēkam dzīvi vajag nodzīvot kā daiļskanīgu simfoniju, kam<br />
notis ir no Dieva, bet spēlētājs — pats cilvēks.<br />
Cilvēka faktiskais stāvoklis ir redzams pēc acīm. Acis ir<br />
miesas spogulis. Protams, arī seja, rokas, kājas, arī pats augums<br />
raksturo cilvēku. Ir bezgalīgi daudz pazīmju un likumsakarību,<br />
pēc kurām par cilvēku var pateikt loti daudz. Arī gaita raksturo<br />
cilvēku. Bet galvenais tomēr ir mācīties mīlēt cilvēku un<br />
mēģināt saskatīt viņā labo.<br />
Cilvēka liktenis ir paša rokās. Ja cilvēks dzīvos ticībā, tad<br />
Dievs vienmēr palīdzēs izdzīvot šo zemes dzīvi skaisti.<br />
No Jēzus Kristus goda troņa pār Zemi un pasaulēm spīd bezgala<br />
spilgta un pilnīga gaisma. Apkārt tronim sēž divdesmit četri<br />
vecajie un četras dzīvās būtnes. Dieva priekšā ir septiņi Dieva<br />
draudžu eņģeli. Zemi no četrām debess pusēm tur četri Dieva<br />
eņģeļi. Uz Zemes un debesīs es redzu lielu skaitu eņģeļu, kuri<br />
pilda Dieva darbus. Aiz pasaulīgā ir dzīva gara pasaule, pār kuru<br />
valda Jēzus Kristus. Uz Zemes cilvēks dzīvo trijās dimensijās,<br />
bet blakām vēl eksistē pārējās četras dimensijas, kurās ari dzīvo<br />
Dieva radības.<br />
Cilvēkam gara redzi var atklāt tikai Dievs. Gara redze aptver<br />
visas septiņas dimensijas. Redzēt un būt ceturtajā dimensijā<br />
nozīmē redzēt aiz šīs pasaules esošo. Redzēt piektajā dimensijā<br />
nozīmē redzēt visu iekš tā, kas ir blakām. Sestā dimensija nozīmē<br />
redzēt un dzīvot, aptverot visu, kas eksistē blakām. Un septītā<br />
dimensija nozīmē aptvert visas dimensijas kustībā. Redzēt<br />
septiņās dimensijās nozīmē redzēt, izjust, aptvert visu, kas ir<br />
blakām radīts no Dieva, līdz tai pakāpei, līdz kurai Dievs atklāj.<br />
24 25
Arī eņģeli ir ierobežoti savās spējās. Dievs uztic katram<br />
eņģelim savus darbus un dod nepieciešamās spējas. Ja cilvēks<br />
dara Dieva darbus, tad Dievs arī cilvēkam dod nepieciešamās<br />
spējas. Gan eņģeļi, gan cilvēki atbild par saviem darbiem Dieva<br />
priekšā, kā arī es atbildu Dieva priekšā par saviem darbiem.<br />
Jēzus Kristus man atklāja un parādīja visas pasaules, aizsaules<br />
un Debesu Valstību. Es rakstu un tagad tās visas redzu.<br />
Dieva pasaulē ir daudz mājokļu, un Dievs gādā, lai taisnajam<br />
vienmēr būtu, kur dzīvot. Miris miesā, cilvēks nav miris, bet<br />
garā augšāmcēlies trešajā dienā, dzīvojošs un elpojošs. Tad viņš<br />
nonāk tajā pasaulē, kuru nopelnījis.<br />
Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas man tic,<br />
nepaliktu tumsībā. (Jāņa ev. 12:46)<br />
Jēzus Kristus man ir parādījis tās aizsaules, kurās cilvēks<br />
dzīvo pēc šīs dzīves. Taisnās tiesas diena nāks pār visiem — pār<br />
dzīviem un mirušiem. Bet — miris miesā — tas nenozīmē, ka<br />
cilvēks ir miris. Dievs ir dzīvo, nevis mirušo Dievs. Mirušajiem<br />
Dievs vairs nebūtu vajadzīgs. Es redzu savus tuvākos cilvēkus,<br />
kuri miruši uz Zemes, bet dzīvo debesīs. Es redzu, ko viņi dara.<br />
Tagad rakstot es redzu savu tēti, vectēvus, vecāsmātes, māsīcu,<br />
redzu, ka viņi dzīvi.<br />
Ticēt — tas nozīmē dzīvot. Ticība sākas arī ar ticību mūžīgai<br />
dzīvošanai.<br />
Es redzu, kā no Jēzus Kristus uz cilvēkiem kā balti pavedieni<br />
staro Dieva Svētais Gars. Dievs gādā, lai nevienam, kas taisns,<br />
nekā netrūktu uz šīs Zemes. Ja cilvēkam ir maize un ūdens, un<br />
jumts virs galvas, tad tas jau ir pietiekoši daudz. Cilvēkam tīk<br />
pasaulīgi labumi. Jo to vairāk, jo gribas vēl vairāk. Dievs zina,<br />
cik kuram vajag. Ja cilvēks mazāk tiecas pēc pasaulīgām bagātībām,<br />
tad vairāk atliek laika, lai uzkrātu debesu bagātības.<br />
Man visa dzīvē ir pietiekami, Dievs gādā, lai man pietiktu<br />
spēka padarīt noliktos darbus. Ja Dievs kaut ko cilvēkā piepilda,<br />
tad tas arī notiek. Tā bija ar mani.<br />
Ik mirkli es jūtu garīgu saikni starp Jēzu Kristu un sevi. Es<br />
skaidri redzu un dzirdu Dieva Dēla balsi no debesīm.<br />
Lai cilvēkā piepildītos kas liels, ir jāiegulda daudz darba. Es<br />
strādāju ar visu savu spēku un prieku, atdodot darbam visu, kas<br />
manī ir. Tā ir bezgalīgi patīkama sajūta — kalpot Dievam.<br />
Dievs dod prieku un gandarījumu par katru padarīto darbu.<br />
Visa pasaule un cilvēki savā dziļākajā būtībā ir izmainījušies.<br />
Dievs piepilda savus apsolījuma darbus pasaulē un debesīs.<br />
Jēzus Kristus ir šo Dieva darbu veicējs.<br />
Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un<br />
cilvēkiem, — cilvēks Kristus Jēzus, kas sevi pašu ir<br />
nodevis par atpirkuma maksu visu labā, kāda liecība<br />
dota savā laikā.<br />
Pāvila I vēst. Timot. 2:5, 6<br />
26
CEĻA SĀKUMS<br />
Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā<br />
patiesībā; jo viņš nerunās no sevis paša, bet runās to,<br />
ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.<br />
Jāņa ev. 16:13<br />
Tikai grūts un patiess darbs var dot labus augļus. Tikai<br />
tad, kad es biju gatavs sākt to darbu, ko Dievs vēlējās, lai piepildu,<br />
es redzēju Jēzu Kristu lielā gaismā un dzirdēju sakām: „Tu<br />
esi sagatavots, lai piepildītu Dieva darbus. Ko es teikšu no<br />
debesīm, tas būs darāms Dievam par godu. Es nodrošināšu, lai<br />
tev visam pietiktu spēka, izgaismošu ceļus tavā priekšā un tevi<br />
sargāšu. Tev būs ļoti grūti, bet tu spēsi visu paveikt. Es vienmēr<br />
būšu ar tevi."<br />
Ik mirkli es jūtu un redzu, ka Jēzus Kristus gādā, lai visu spētu<br />
paveikt. Starp Jēzu Kristu debesīs un mani uz Zemes ir pastāvīga,<br />
tikai mums zināma saikne, kas dod iespēju, lai Dieva nodoms<br />
manī piepildītos un es spētu visu paveikt. Tikai šobrīd es atklāju<br />
savu noslēpumu, jo darbi ir padarīti.<br />
Visam ir savs laiks, un arī atklāsmei ir savs laiks. Visi šie<br />
astoņi gadi bija ļoti skaists, bet reizē arī loti grūts laiks. No<br />
vienkārša cilvēka bija jākļūst par patiesu Dieva kalpu. Es zinu,<br />
manu liecību šajā grāmatā daudziem būs grūti saprast. Kam būs<br />
dots no Dieva, tas arī sapratīs. Tā nav ne tuvu augstākā matemātika<br />
vai cita sarežģīta zinātne. Tam pamats nav pasaulīgās<br />
zināšanas. Tam pamats ir pats cilvēks, cilvēka gars, kas ir daudzkārt<br />
pilnīgāks par pasaulīgo miesu. Tieši apgaismots cilvēka<br />
gars spēj organizēt pasaulīgo miesu uz pilnīgiem Dieva darbiem.<br />
Gars cilvēkā var atklāties tikai tad, ja cilvēks dzīvo pēc Dieva<br />
likumiem un negrēko. Cilvēka ķermenis ik septiņus gadus<br />
mainās savā dziļākajā būtībā. Cilvēks top atkal stiprs un jauns<br />
turpmākajai dzīvei. Lai gars atklātos cilvēka miesā, tai jātop<br />
pilnīgi tīrai. Dievs to periodiski pārveido no jauna. Es sajutu un<br />
redzēju, kā gada laikā izmainījās viss mans ķermenis. Es tam<br />
redzu cauri, kā redzu cauri arī citu cilvēku ķermeņiem.<br />
Es redzēju, kā Dievs manī pakāpeniski nomaina šūnas ar<br />
jaunām, aptver dažādus centrus un pārveido manu ķermeni, lai<br />
tas spētu uztvert Dieva Svēto Garu. Tā ir savāda sajūta — būt<br />
dzīvam no jauna, izjust sevi tik bezgalīgi pilnīgu, cik pilnīgs ir<br />
cilvēka gars.<br />
Cilvēka garā mīt Dievam līdzīgas īpašības, un laimīgs tas<br />
cilvēks, kurā tās atklājas. Es savu fizisko ķermeni jūtu kā patīkamu,<br />
vieglu un gaisīgu mākoni. Es sajūtu, kā tas pārvēršas par<br />
gaismu, ar kuru iespējams redzēt visu, ko Jēzus Kristus man<br />
atklāj. Bet reizē es izjūtu un aptveru visu pasaulīgo ļoti pilnīgi,<br />
ar labu redzi, dzirdi, ožu un visām tām izjūtām, kādas cilvēkam<br />
dotas.<br />
Viss, kas ir no Dieva, ir vienkāršs un pilnīgs. Dievs cilvēkam<br />
uz Zemes var dāvāt daudz pilnīgāku dzīves uztveri. Ja man<br />
jāredz kāda no cilvēka miesas šūniņām vai kāds iekšējais orgāns,<br />
tad Dievs man to parāda lielā palielinājumā ar visiem paskaidrojumiem.<br />
Ne cilvēks ir pilnīgs, bet Dievs, kurš dāvā cilvēkam daļu<br />
no savas pilnības. Es varu redzēt ikvienu cilvēku uz Zemes,<br />
redzēt viņa miesu, dvēseli un garu, redzēt viņa faktisko stāvokli.<br />
28 29
Cilvēka gars nav pakļauts telpai un laikam. Gars apskaidro<br />
manu miesu. Es redzu, ko cilvēks dara šajā mirklī. Es redzu arī<br />
jūs, dažus, lasām šo manu atklāsmi, jo Dievs man to parāda.<br />
Kopš pirmās Dieva darbu dienas es saskatu jēgu savam darbam.<br />
Dievs man atklāj un parāda, kas tas par darbu un kāpēc tas ir<br />
nepieciešams. Tā ir loti patīkama sajūta — dzīvot, kad zini jēgu<br />
katrai dienai un katram darbam.<br />
Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs,<br />
un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim<br />
pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.<br />
(Jāņa ev. 14:23)<br />
Es garā redzu dienā un arī naktī, kad aizmiegu. Kad mana<br />
miesa guļ miegā, atpūšas, gars uztur nepārtrauktu saikni ar Jēzu<br />
Kristu, dzird un redz visu apkārt notiekošo. No rīta es vienmēr<br />
esmu izgulējies, lai gan stundu pirms pamošanās ir tāda sajūta, it<br />
kā nebūtu gulējis. Dievs pirms pamošanās stiprina ar Dieva<br />
Svēto Garu un, uzsākot darba dienu, jūtos patīkami. Es zinu,<br />
kādi darbi nolikti katrai nākošajai dienai. Dievs aizpilda katru<br />
manas dzīves stundu ar darbu, kas darāms šajā pasaulē.<br />
Neviens cilvēks uz Zemes nav bezdarbnieks, jo Dievs ik<br />
dienu cilvēkam uzdod vismaz trīs darbus. Par pasaulīgo darbu<br />
cilvēks saņem algu naudā vai graudā. Par Dieva darbiem cilvēks<br />
saņem debešķīgu algu. Tas nozīmē, ka cilvēks saņem algu garā<br />
un aug viņa garīgā miesa. Cilvēks kļūst garīgi bagātāks. Šo<br />
bagātību ne kodes, ne rūsa nesaēd, to nevar atņemt.<br />
Laimīgs tas cilvēks, kurš garā ir bagāts. Garā bagātu cilvēku<br />
var redzēt iztālēm. Viņš atšķiras ar savu skaisto acu skatienu, ar<br />
gaitu un ķermeņa veidolu. Tāda cilvēka gara sirds staro, un citi<br />
cilvēki to jūt. Garā bagāts cilvēks viegli ierauga un atpazīst sev<br />
līdzīgo.<br />
Cilvēkam jābūt taisnam un godīgam Dieva un cilvēku priekšā.<br />
Tad daudzas lietas jūsos var notikt.<br />
Ievērot visus desmit Dieva baušļus nav vienkārši, bet tomēr<br />
vajag pacensties tos izpildīt. Tikai tad, kad cilvēks sāk pildīt<br />
Dieva baušļus, viņā sāk ienākt Dieva Svētais Gars un sāk<br />
pārveidot miesu, lai tā varētu atdzimt un varētu atklāties viņa<br />
gars. Kā sēklai vajadzīga zeme, lai pilnībā uzdīgtu un augtu, tā<br />
arī tikai tīrā un skaidrā miesā var atklāties cilvēka gars.<br />
Arī mana miesa ir pārvērtusies un dzīvo kopā ar manu un<br />
Jēzus Kristus garu. Es vienādi jūtu savu fizisko un sava gara<br />
miesu. Es vienādi redzu ar pasaulīgo aci un gara aci. Es sajūtu<br />
un saskatu cilvēku visu līdz pēdējam kauliņam un šūniņai.<br />
Dievs dāvājis man būt tādam, kāds tagad esmu, lai es spētu<br />
izpildīt visus Dieva dotos darbus.<br />
Es pateicos Dievam par visu, ko Viņš man ir atklājis, un dalu<br />
no tā es atklāju jums.<br />
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības,<br />
jo tie tiks paēdināti.<br />
Svētīgi sirdsžēlīgie, jo tie dabūs žēlastību.<br />
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.<br />
Svētīgi miera nesēji,<br />
jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.<br />
Mateja ev. 5: 6-9<br />
30
II<br />
DAĻA<br />
Tiešām, Dievs ir mans Pestītājs, es esmu paļāvības pilns<br />
un nebīstos, jo Dievs tas Kungs ir mans stiprums un<br />
mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs! Dziediet tam<br />
Kungam slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus<br />
darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm!<br />
Jesajas 12:2,5
TĒVREIZE<br />
Tad esiet pilnīgi, ka jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!<br />
Mateja ev. 5:48<br />
Ir lietas un fakti, kurus cilvēks saprot tikai pēc laika.<br />
Mana liecība par Jēzus Kristus darbiem manī ir kā sēkla, kas<br />
iesēta auglīgā zemē, uzdīgst un dod augļus. Es liecinu par Jēzus<br />
Kristus lielumu un Dieva varenību. Svētīgs tas cilvēks, kura<br />
sirdī mīt Dieva Svētais Gars, kas gādā par cilvēka gara izaugsmi.<br />
Cilvēks dara darbus. Tad galvenais ir, lai šie darbi tiktu<br />
paveikti. Tāpat arī man galvenais, lai uzticētie darbi tiktu padarīti.<br />
Arī jūsos lai dzīvā Dieva Gars piepilda visus darbus! Es<br />
novēlu, lai jūs augtu lieli un skaisti garā! Dievs man ir atklājis,<br />
cik bezgalīgi daudz Dievam debesīs ir sagatavotu mājokļu, lai<br />
tajos cilvēki un eņģeli varētu dzīvot. Mums jābūt pacietīgiem<br />
šajā pasaulīgajā dzīvē un jādzīvo pēc Dieva likumiem.<br />
Bērnībā, būdams mazs, es domāju — no kurienes cilvēkam<br />
rodas spēks, lai cilvēka fiziskā sirds pukstētu un neapstātos? Kas<br />
ir dzīvība un kas ir šīs dzīvības pirmavots?<br />
Visas dzīvības pirmavots ir visuvarenais Dievs un visa<br />
Radītājs.<br />
Cilvēkam ir jāatzīst, ka viņa gara un pasaules pirmradītājs ir<br />
35
Dievs Tēvs, kas devis viņam dzīvību un ik dienu nodrošina, lai<br />
šī dzīvība pastāvētu.<br />
No dzīvības avota caur Dieva Svēto Garu uz cilvēku nāk<br />
Dieva dzīvības spēks un enerģija. Cilvēkā ik mirkli norit bezgalīgi<br />
daudz dzīvību nesošo procesu, kurus zinātne vēl nepazīst.<br />
Dievs visu redz un dzird, jo tā Dievs Tēvs visu ir radījis. Kā cilvēks<br />
jūt un zina, ko dara viņa rokas vai kājas pirksti, jo tie<br />
viņam pieder, tāpat arī Dievs zina par visu, kas ir Viņā.<br />
Lai mēs tiktu uzklausīti un Dievs mums atbildētu, Bībelē<br />
Jaunajā Derībā ir norādīts — un jums būs tā lūgt. Dievs Tēvs<br />
uzklausa un atbild cilvēkam vai eņģelim uz Zemes tikai tad, ja<br />
cilvēks ir no sirds noskaitījis tēvreizi.<br />
36<br />
Bet kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas<br />
durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas<br />
redz slepenībā, to tev atmaksās gaismā.<br />
Bet Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni, jo tie domā, ka<br />
viņi savas daudzvārdības d&\ tiks uzklausīti. Tad nu<br />
netopiet viņiem līdzīgi, jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums<br />
vajag, pirms jūs viņu lūdzat. Tāpēc jums būs tā lūgt:<br />
Mūsu Tēvs debesīs,<br />
Svētīts lai top Tavs vārds.<br />
Lai nāk Tava Valstība.<br />
Tavs prāts lai notiek<br />
kā debesīs, tā arī virs zemes.<br />
Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.<br />
Un piedod mums mūsu parādus,<br />
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.<br />
Un neieved mūs kārdināšanā,<br />
bet atpestī mūs no ļauna.<br />
Jo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi. Āmen.<br />
(Mateja ev. 6:6-13)<br />
Tēvreize ir lūgšanas pamats. Tikai ar tēvreizi, teiktu no sirds,<br />
atveras vārti uz Dievu. Dievs uzklausa un atbild. Tas ir likums<br />
visiem cilvēkiem uz Zemes.<br />
Tēvreizē iekļautie vārdi ir pilnīgi. Tie ir kā atslēga, kura atver<br />
mūžības vārtus uz mūžīgo Dievu. Tas nav vienkārši likums, tā ir<br />
Dieva atklāsmes iespēja cilvēkā. Cilvēkiem un daudzām<br />
reliģijām tīk meklēt savus ceļus un savas lūgšanas, uzskatot tās<br />
par pareizajām. Nav augstākas lūgšanas kā tēvreize, ko mums<br />
atklājis Jēzus Kristus savā Jaunajā Derībā.<br />
Derība, tas nozīmē derību starp Dievu un cilvēkiem. Ja cilvēks<br />
pilda šo Dieva noteikto derību, tad cilvēkā piepildās Dieva<br />
apsolījuma augli. Aiz katras dienas un katra darba stāv Dieva<br />
apsolījuma piepildījums. Vienā cilvēkā tas piepildās, citā — ne.<br />
Viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Dievs grib dot katram cilvēkam<br />
savus augļus, tikai ar nosacījumu — jāatzīst Dievs Tēvs un Dievs<br />
Dēls Jēzus Kristus. Un viss sākas ar tēvreizi.<br />
Nav viegli pirmo reizi lūgšanu iesākt ar šiem svētajiem tēvreizes<br />
vārdiem. Tajos enerģētiski iekļauta visa pasaule un Debesu<br />
Valstība. Tā ir kā atslēga ar bezgala daudziem robiņiem, viens<br />
vārds — viens robiņš. Ja tēvreize teikta no sirds un pareizi, tad<br />
arī vārti uz debesīm atveras. Dievs cilvēkam atbild ar darbiem,<br />
izjūtām un vārdiem.<br />
Jā, Dievs visu dzird, bet atbild tikai tad, kad izpildīta šī<br />
augstākā Dieva lūgšana. Jēzus Kristus man ir parādījis un tagad<br />
es redzu šos vārtus pavērtus no daudziem cilvēkiem uz Dievu, jo<br />
tie pilda Dieva gribu. Mēs katrs pieliekam mājai vai dzīvoklim<br />
savu slēdzeni, lai zagļus nekārdinātu ar vaļā atstātām durvīm.<br />
Tās mēs atslēdzam tieši ar šai slēdzenei piemērotu atslēgu. Tā<br />
arī vārtus uz debesīm var atvērt tikai ar patiesu lūgšanu —<br />
tēvreizi.<br />
Šajā tēvreizē ir iekļautas visas primārās pamatvērtības,<br />
kurām jāienāk mūsos un pasaulē. Mēs svētījam un godinām<br />
37
mūsu Tēvu debesīs, mēs lūdzam, lai nāk Dieva apsolījums —<br />
Dieva Valstība. Mēs paļaujamies uz Dievu un lūdzam mūsu<br />
dienišķo maizi. Mēs lūdzam piedot mūsu parādus. Mēs varam<br />
piedot saviem parādniekiem caur Dievu debesīs.<br />
Jo kad jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosit,<br />
tad arī jums jūsu Debesu Tēvs piedos.<br />
Bet ja jūs cilvēkiem nepiedosit,<br />
tad jūsu Debesu Tēvs nepiedos arī jūsu pārkāpumus.<br />
(Mateja ev. 6:14,15)<br />
Jēzus Kristus man ir atklājis, un es redzu katra cilvēka grēkus.<br />
Cilvēka grēki uzkrājas cilvēka dvēselē. Pēc katra izdarītā grēka<br />
dvēsele aptumšojas ar grēka apvalku, un enerģētisks pavediens<br />
savieno ar to cilvēku, uz kuru tika grēkots. Tikai lūdzot piedošanu<br />
cilvēkam un Dievam, pēc tam, kad grēks ir saprasts,<br />
grēks tiek piedots un dzēsts. Dvēsele apskaidrojas un enerģētiskais<br />
pavediens pazūd. Grēkam ir reālas sekas cilvēkā. Cilvēka<br />
liktenī tas ieraksta savas izmaiņas. Negrēkojiet, un jūsu dvēsele<br />
būs skaidra kā bērnam!<br />
Tikai ar dzidru dvēseli cilvēks var sajust sevi un saklausīt<br />
Dieva teikto.<br />
Dievs sargā cilvēku no ļauna, un paļāvība uz Dievu dod spēku<br />
izdzīvošanai. Šai paļāvībai uz Dievu jābūt pilnīgai. Pateikts<br />
vārds ir tikai vārds. Aiz katra vārda jābūt segumam darbos. Ticība<br />
ir pilnīga tikai darbos.<br />
Bet jūsu jā! lai ir jā!, un nē! lai ir nē! (..) (Mateja ev. 5:37)<br />
Paļāvība uz Dievu, tas ir grūtākais cilvēka piepildījums, jo<br />
aiz tā stāv ticība Jēzum Kristum.<br />
Svētā Trīsvienība un krusts ir viens vesels. Tie nav dalāmi.<br />
Mēs varam krustīt un būt krustīti Dieva Tēva, Dieva Dēla un<br />
Dieva Svētā Gara vārdā.<br />
Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina<br />
Dēlu, ir arī Tēvs. (Jāņa I vēst. 2:23)<br />
Dieva Svētais Gars dzīvo starp mums un mūsos un piepilda<br />
Dieva nodomu pasaulē.<br />
Caur Jēzu Kristu šī pasaule un mēs esam radīti, un nav cita<br />
ceļa pie Dieva, kā vien caur Jēzu Kristu. Debesu Tēvs ir visa<br />
Radītājs un visa pirmsākums. Viss, kas radies, ir Dievā Tēvā.<br />
Nekas nevar būt ārpus Dieva. Mēs dzīvojam Dievā. Dievs Tēvs<br />
mūs ir radījis un caur Svēto Trīsvienību uztur visā dzīvību un<br />
kārtību.<br />
Dzīvosim mīlestībā uz Dievu un pateiksimies, ka mums viss<br />
ir, lai mēs dzīvotu un ar tēvreizi vienmēr varētu griezties pie<br />
mūsu Tēva debesīs un lūgt!<br />
Es redzu, kā virmo balti pavedieni, kas savieno cilvēkus ar<br />
Dievu debesīs.<br />
No debesīm nāk atbildes gaisma ar Dieva nodomu piepildījumu<br />
cilvēkā. Dievs ir Gars un var dot cilvēka garam. Laimīgs<br />
tas, kas to sajūt un par to priecājas. Citam Dievs liecina par sevi<br />
pasaulīgā veidā.<br />
Galvenais ir dzīvot kopā sirdī ar Debesu Tēvu, Dieva Dēlu<br />
Jēzu Kristu un Dieva Svēto Garu.<br />
Lai Dievs stāv jums klāt!<br />
Bet šauri ir vārti, un šaurs ir ceļš,<br />
kas aizved uz dzīvību, un maz ir to,<br />
kas to atrod.<br />
Mateja ev. 7:14<br />
38
KRUSTS<br />
Jēzus viņam saka:<br />
Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība;<br />
neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani.<br />
Jāņa ev. 14:6<br />
Nav cita ceļa pie Dieva, kā vien caur Jēzu Kristu.<br />
Jēzus Kristus mums ir parādījis ceļu uz mūžīgo dzīvošanu. Par<br />
šo ce|u ir skaidri pateikts Jaunajā Derībā. Šī Derība ir kā likums,<br />
no Dieva nolikts, un mums tā ir jāpilda. Jēzus Kristus, krustā sists,<br />
paņēma uz sevis to cilvēku grēkus, kuri Dieva Dēlam ticēja,<br />
atpirka viņus no nāves un grēkiem, lai tie nepazustu. Dievs glāba<br />
pasauli un cilvēkus no pazušanas.<br />
Jēzus Kristus atklāja pasaulei augšāmcelšanās zīmi — krustu.<br />
Caur krustu pasaule un mēs esam radīti, un caur krustu mēs tiksim<br />
augšāmcelti. Jēzus Kristus, krustā sists, trešajā dienā tika<br />
augšāmcelts un valda pār visām pasaulēm. (2. zīmējums)<br />
Virs Zemes debesīs es redzu lielu baltu krustu. Zeme un šis<br />
krusts ir savienoti ar gaismas ceļu. Dievs jau ir sagatavojis<br />
augšāmcelšanās ceļu. Tās ir Dievam garā radītas kāpnes, kas ved<br />
caur krusta vārtiem Jēzū Kristū uz Debesu Valstību.<br />
Jēzus Kristus man ir rādījis gaismas pilnu pilsētu debesīs —<br />
Jauno Jeruzalemi ar divpadsmit vārtiem. Neviens tajā pilsētā nevar<br />
ieiet, kas nesvēts. Dieva Tēva eņģeļi sargā šo pilsētu un vārtus, kas<br />
ved uz to. Šī pilsēta ir bezgalīgi liela un skaista. Arī tagad rakstot,<br />
es redzu Jauno Jeruzalemi. Tā ir svēta pilsēta. Apkārt tai ir skaista<br />
debesu pasaule. Tā ir kā jauka mājvieta, kurā katrs ļoti gribētu<br />
dzīvot.<br />
Ja cilvēks ir atzinis Jēzu Kristu, tad uz šā cilvēka pieres es<br />
redzu baltu krustu. Ar šo krustu Dievs iezīmē cilvēku, kurš tic<br />
Dievam un staigā taisnus ceļus.<br />
Ja cilvēks atzinis Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, tad uz šā cilvēka<br />
pieres ir liels balts, gaismas pilns krusts. Tāda cilvēka augumam<br />
viscaur spīd balts krusts. Dievs sargā un gādā, lai viņš nepazustu<br />
un ietu pa pareizo ceļu.<br />
Ja cilvēks Dievam netic, tad uz tāda cilvēka Dieva zīmes nav.<br />
Man žēl to, kuri pielūdz nedzīvus elkus vai tic kādai absurdai<br />
būtnei.<br />
Jēzus Kristus pasauli ir uzvarējis un pilda Debesu Tēva apsolījumu.<br />
Viņš min visuvaldītāja Dieva bargo dusmu vīna spaidu.<br />
Cilvēks, kuram cauri augumam spīd balts Dieva krusts, spēj<br />
ieraudzīt debesīs lielu, baltu krustu. Pārliecinieties paši — iedomājieties<br />
zilas debesis bez neviena mākonīša! Debesis ir Dieva<br />
godības tronis. Tad iedomājieties debesīs lielu baltu krustu —<br />
Jēzus Kristus zīmi! Kad jūs to redzēsiet, tad iedomājieties, ka no šī<br />
krusta debesīs izlido balts balodis. Viņa gaisma ir Dieva Svētā<br />
Gara gaisma.<br />
Bet kad Jēzus bija kristīts, viņš tūlīt izkāpa no ūdens, un<br />
redzi, debesis (viņam) atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu<br />
kā balodi nolaižamies un nākam uz viņu.<br />
Un redzi, balss no debesīm sacīja: — Šis ir mans mīļais<br />
Dēls, pie kā man labs prāts. (Mateja ev. 3:16,17)<br />
Un tad jūs redzēsiet, kā baltais balodis nolaižas pār jums.
Cilvēkam ir zemes ķermenis un debesu ķermenis jeb,<br />
vienkāršāk, — miesa un gars. Un kā cilvēks var redzēt pasauli ar<br />
miesas acīm, tāpat, paļaujoties uz Dievu un savu garu, cilvēks var<br />
redzēt ar gara acīm. To, ko jūs redzējāt, jūs redzējāt ar gara acīm<br />
jeb, vienkāršāk, — redzējāt garā.<br />
Es atklāju jums to, ko atklājis man Jēzus Kristus. Tad paliek<br />
jūsu ticība.<br />
Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic. Ja jūs esat ar gara redzi<br />
redzējis, tad lai jūsu ticība ir stipra.<br />
Jau divus gadu tūkstošus mums ir Dieva zīme — krusts. To<br />
liekam uz baznīcu torņiem, bieži nēsājam uz krūtīm. Arī kapos<br />
liekam šo augšāmcelšanās zīmi. Krusts ir dzīvības zīme. Caur<br />
krusta zīmi mēs tapsim dzīvi Jēzū Kristū. Lai slavēts Jēzus<br />
Kristus!<br />
Un tad pārkrustāmies Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā<br />
Gara vārdā, lai mūsos iemājo Dieva Gars un mūs stiprina. Krusts<br />
cilvēkā vieno miesu, dvēseli un garu. Tikai vienots cilvēks ir<br />
pilnīgs un stiprs.<br />
No rīta pamostoties, mēs mostamies pasaulīgajā miesā. Bet<br />
mūsos mostas arī gara miesa. Jāļauj, lai tā ienāk mūsu pasaulīgajā<br />
miesā, lai tās savienojas. Un tas ir iespējams, ja mēs noskaitām<br />
tēvreizi un trīs reizes pārkrustāmies Dieva Tēva, Dieva Dēla un<br />
Dieva Svētā Gara vārdā. Tad Dievs no debesīm dod spēku garam,<br />
lai tas aptvertu visas pasaulīgā ķermeņa šūniņas.<br />
Ja mēs vienu dienu aizmirstam lūgt Dievu, tad to dienu mēs<br />
dzīvojam tikai daļēji. Svētdienas lūdzējam ir vēl grūtāk, jo viena<br />
lūgšanas diena nedēlā arī dod svētību tikai vienai dienai.<br />
Katrs izvēlas dzīvot daļēji vai tomēr dzīvot pilnīgi ar visu<br />
miesu kā vienu veselu. Tad ir prieks sirdī, un katrai dienai ir cita<br />
dzīves jēga. Cilvēka dzīve uz Zemes nav nemaz tik gara, lai<br />
cilvēks savu laiku vienkārši izniekotu, lai domātu tikai par<br />
pasaulīgām lietām.<br />
Katram cilvēkam tiek dota iespēja nopelnīt sev gara augļus un<br />
tapt dzīvam debesīs.<br />
Dievs ir radījis pasauli un cilvēku, un cilvēkam ir jāpilda Dieva<br />
likumi. Tas ir pamats pilnīgai dzīvošanai un Dieva iepazīšanai caur<br />
Jēzu Kristu.<br />
Jo mēs saprotam,<br />
ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu<br />
iznīcināta grēkam pakļautā miesa, un lai mēs vairs<br />
nekalpotu grēkam.<br />
Pāvila vēst. rom. 6:6<br />
42
JĒZUS KRISTUS<br />
IR UZVARĒJIS<br />
(..) Pasaulē jums būs bēdas;<br />
bet turiet drošu prātu, es<br />
pasauli esmu uzvarējis.<br />
Jāņaev. 16:33<br />
Dieva vara atklājas līdz ar Jēzu Kristu. Dievs pasludināja<br />
— sātans ir uzvarēts! Līdz ar pirmo uzvaru sekoja nākamās<br />
Dieva uzvaras pār pasaulēm šo 2000 gadu garumā.<br />
Debesu Tēva Valstībā ir daudz mājokļu. Jēzus Kristus man<br />
garā ir parādījis, cik daudz pasauļu Debesu Tēvs debesīs ir<br />
sagatavojis. Tās ir skaistas un pilnīgas. Tajās cilvēks varēs dzīvot<br />
kopā ar eņģeļiem, dzīvot laimīgi un skaisti.<br />
Debesu pašauju skaits ir bezgalīgi liels. Mūsu Zeme ir maza<br />
visa radītā vidu. Es redzu mušu Zemi no debesīm. Tā patiešām ir<br />
niecīga starp daudzajām pasaulēm. Mēs varam būt laimīgi, ka<br />
mūsu Debesu Tēvs mūs dzird un uzklausa no bezgalīgajām<br />
debesīm.<br />
Jēzus Kristus ir tas, kas vieno mūs ar Dievu. Pateiksimies<br />
Jēzum Kristum!<br />
Pār debesīm un Zemi ir Dieva Dēla Jēzus Kristus gars, caur<br />
kuru tiek piepildīts Debesu Tēva apsolījums. (3. zīmējums)<br />
Debesīs ir ne tikai citas pasaules un aizsaules, bet arī Debesu<br />
Valstība, kurā dzīvo Dievs pats visā spēkā kopā ar saviem<br />
eņģeļiem. Dievs pārvalda visu radīto, aptver visu un vada pēc<br />
sava nodoma. Dieva pilnība ir noslēpums. Dievs atklāj cilvēkam<br />
tik daudz, cik cilvēks ir gatavs aptvert. Jēzus Kristus garā man ir<br />
atklājis šeit aprakstīto patiesību.<br />
Dievu neviens nekad nav redzējis.<br />
Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts,<br />
tas mums to ir darījis zināmu. (Jāņa ev. 1:18)<br />
Kopš Ādama un Ievas radīšanas pagājuši nedaudz vairāk kā<br />
6000 gadi. Pa šiem gadiem daudziem cilvēkiem bija dota iespēja<br />
piedzimt uz Zemes un iepazīt Dievu caur Jēzu Kristu vispieejamākā<br />
veidā. Dievs ir atklājis Patiesību Vecajā un Jaunajā<br />
Derībā. Tieši uz Zemes Dievs ir radījis visideālākos apstākļus<br />
Dieva iepazīšanai un cilvēka gara augšanai. Tikai uz Zemes<br />
miesā ir piedzimis Dieva Dēls Jēzus Kristus, atklājis Patiesību<br />
caur Jauno Derību, ar Dieva spēku un apustuļu darbiem vairojis<br />
ticību daudzās valstīs.<br />
Uz Zemes šajā laika posmā ir dzimuši liels skaits cilvēku no<br />
daudzām planētu kopām. Šajās tālajās planētās ir valdījuši<br />
daudzi valdnieki un mēģinājuši iegūt varu arī pār Zemi. Dievs<br />
atklāja pasaulēs savu noslēpumu, ka tieši šīs Zemes uzvarētājs<br />
kļūs par Dieva varas mantinieku. Dievs man ir parādījis neskaitāmos<br />
varas tīkotājus. Es redzu daudzas pasaules, kurās šie<br />
valdnieki valdīja. Dažu valdnieku vārdus jūs zināt. Tie ir sektu<br />
un antikristīgo reliģiju līderi.<br />
Dieva Dēls ir viens, un tas ir Jēzus Kristus. Dievs visu ir<br />
radījis sevī, un nevienam nav iespējams uzvarēt Dievu. Dievs<br />
Tēvs visu ir radījis savā Dēlā Jēzū Kristū un nav cita Dieva varas<br />
mantinieka kā vien Jēzus Kristus.<br />
Vara ir visgrūtākais pārbaudījums kā cilvēkiem, tā arī eņģeļiem.<br />
Tieši garā lielie saņem šo pārbaudījumu. Vecajā Derībā<br />
44 45
minētais Sauls — tikko atkāpās no Dieva, tā visu zaudēja.<br />
Uzticīgi Dieva kalpi Dāvids vai arī Ījabs izturēja. Cilvēks ir<br />
izvēles priekšā — vai būt vienkāršam un patiesam, vai arī<br />
paaugstināt sevi pār citiem, lai pēc tam kristu.<br />
Cilvēkam ir izvēle — nezagt vai zagt svešu mantu. Katram<br />
grēkam ir attiecīgas sekas. Tāpat cilvēkam ir izvēle — kalpot<br />
uzticīgi Dievam vai arī sevi paaugstināt un nodot Dievu.<br />
Ercenģelis Lucifers — sātans — nodeva Dievu. Tagad sātans ir<br />
uguns un sēra jūrā — uzvarēts un septiņās kārtās sasiets. Viņš<br />
nespēj nekā, tā vara ir zudusi. Palicis tikai mīts un ilūzija, kas<br />
mājo cilvēkos. Ko cilvēks pielūdz dzīves laikā, tādas ilūzijas varā<br />
viņš arī dzīvo. Patiesā vara pieder Dieva Dēlam Jēzum Kristum.<br />
Jo sevišķi daudz viltus praviešu — tīkotāju pēc varas —<br />
parādījās pēdējo astoņu gadu laikā. Jūs esat ievērojuši, cik<br />
daudzi solīja savu varu vai arī — pasaules beigas. To dienu un<br />
stundu nezina neviens kā vien Debesu Tēvs. Bībeles vārds ir<br />
likums. Dievs radīja uz Zemes un debesīs apstākļus, lai uzvarētu<br />
Dieva taisnība, lai atklātos katrs, kurš nav patiess.<br />
Daudzās grāmatās viltus pravieši mēģināja atklāt savu varu<br />
un ar šīs varas spēku aptvert lielu dalu pasaules cilvēku. Viltus<br />
vārdu var viegli atklāt — noliec blakām Bībeli un salīdzini, vai<br />
rakstītais kādā no viltus pravieša grāmatām atbilst tai patiesībai,<br />
kas rakstīta Bībelē, vai neatbilst.<br />
Bībelē rakstītā patiesība ir visaugstākā patiesība, kāda vien<br />
zināma cilvēkam. Mums tā jāpieņem un ar to ir jādzīvo.<br />
Nepatiesībai nav pa spēkam turēties pretī patiesībai.<br />
Tikai Dieva Patiesībai ir reāls spēks un vara. Citām varām ir<br />
īss mūžs. Dievs dod katram iespēju brīvi izvēlēties, kam ticēt.<br />
Ja gribat vēlreiz pārliecināties par kādas grāmatas saturu,<br />
iedomājieties uz šīs grāmatas lapaspusēm krustu — ja tas<br />
parādīsies, tad ziniet, ka Dievs ir vēlējies, lai šī grāmata tiktu<br />
izdota un cilvēki to varētu iepazīt.<br />
Bet Jēzus sacīja: Tas es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu<br />
sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess<br />
padebešiem. (Marka ev. 14:62)<br />
Dievs radījis visu tik pilnīgi, ka nav pat mazākās iespējas, lai<br />
kāds varētu Dievu uzvarēt. Dievs radījis visus, kas dzīvo, un pār<br />
tiem valda. Daudziem tas ir noslēpums. Dievs rada apstākļus, lai<br />
katrs atklātos Dieva priekšā. Taisnajā tiesā katrs būs tāds, kāds<br />
viņš patiesībā ir.<br />
Astoņu gadu laikā Dievs mani saveda kopā ar daudziem garā<br />
lieliem cilvēkiem. Katram cilvēkam jābūt taisnam un patiesam<br />
Dieva un cilvēku priekšā. Jēzus Kristus man atklāja patiesību<br />
par katru cilvēku, ar kuru es satikos.<br />
Cilvēks domā — kā tā var visu zināt par viņu? Dievs redz<br />
visu un zina visu par katru. Un, ja Dievs vēlas, Viņš to var atklāt<br />
kādam cilvēkam. Jā, Dievs man arī šobrīd atklāj patiesību par<br />
katru cilvēku, parāda patieso cilvēka garu, dvēseli un miesu. Es<br />
redzu, cik liela ir cilvēka ticība Dievam un cik patiess viņš ir<br />
attiecībā pret apkārtējiem un Dievu.<br />
Es mīlu katru cilvēku un mīlestībā uz šo pasauli arī dzīvoju.<br />
Žēl, ka nav daudz tādu cilvēku, kuri var patiesi mīlēt savus<br />
tuvākos cilvēkus, mīlēt tieši tā, kā to mācīja Jēzus Kristus.<br />
Daudzi cilvēki tīko pēc pasaulīgās un arī garīgās varas. Vara<br />
atklāj cilvēka faktisko būtību. Ja cilvēks patiesi tic Dievam un<br />
paļaujas uz Viņu, tad Dievs palīdz viņam pareizi iziet dzīves<br />
takas arī tad, ja cilvēkam dota pasaulīga vara. Ja cilvēks<br />
nepieņem kaut vai vienu no Bībeles teiktajām patiesībām, tad<br />
atklājas cilvēka faktiskā vēlēšanās savtīgi piepildīt savu, bet ne<br />
Dieva gribu.<br />
Cilvēka patiesā gara griba vienmēr sakrīt ar Dieva gribu, jo<br />
Dievs ir gars un garā no sevis radījis mūs. Mūsu garam ir dabiski<br />
dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Tas ir tāpat, kā mēs elpojam gaisu,<br />
un tas ir normāli, jo Dievs mūs tā radīja, lai mēs elpotu. Tāpat<br />
46 47
mēs esam radīti garā, un pilnīgi dabiski ir dzīvot saskaņā ar<br />
garu, kurš mūs radījis, — saskaņā ar Dievu, kas ir visa Radītājs.<br />
Cilvēks dzīvo daudzas dzīves gan debesu pasaulēs, gan<br />
daudzās pasaulīgās pasaulēs. Uz Zemes cilvēks dzimst tikai<br />
vienu vai divas reizes. Zeme ir radīta nesen. No Ādama un Ievas<br />
radīšanas pagājuši tikai 6000 gadi. Dievs ir radījis loti daudz cilvēku<br />
un eņģeļu. Viņiem bija un ir dota iespēja dzīvot uz Zemes,<br />
lai izaugtu garā un iepazītu Dievu caur Jēzu Kristu.<br />
Sakiet, vai kāds no divpadsmit apustuļiem ir dzimis otrreiz<br />
uz Zemes šo gandrīz divu tūkstošu gadu laikā? Nē, nav dzimuši.<br />
Tātad no tā arī seciniet, ka cilvēks uz Zemes nonāk pēc Dieva<br />
gribas un loti reti. Es jums atklāju to, ko man saka Jēzus Kristus<br />
no debesīm.<br />
Dievs uz Zemes ir radījis apstākļus, kuros katra cilvēka<br />
personība atklājas pilnīgi. Dievs ikvienu cilvēku izsijā caur<br />
Patiesības sietu. Cilvēka dziļi apslēptā būtība Dieva priekšā tiek<br />
atklāta. Kā atšķir graudus no pelavām, tā Dievs šos gadus ir<br />
atšķīris patieso cilvēku no nepatiesā.<br />
Patiesi — katram jau ir sava alga.<br />
Bet daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie,<br />
un kas bija pēdējie, būs pirmie.<br />
Mateja ev. 19:30<br />
DIEVA EŅĢEĻI<br />
Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem<br />
nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!<br />
Vēstule ebr. 13:2<br />
Šajā pasaulē blakām cilvēkiem dzīvo daudz Dieva<br />
eņģeļu. Katrs no šiem eņģeļiem dara savu darbu, un viņus vada<br />
Dieva Svētais Gars. Eņģeli ir dažāda lieluma, un arī darbs<br />
katram ir savs. Eņģeli uzticīgi kalpo Dievam un gādā, lai katrs<br />
Dieva darbs cilvēkā un pasaulē tiktu piepildīts. Eņģeļiem ir<br />
pietiekoši daudz spēju, lai tie varētu piepildīt visus darbus.<br />
Blakus katram cilvēkam, kas dzīvo uz Zemes, mīt eņģelis.<br />
Viņš pieraksta cilvēka dzīvi, fiksē galvenos un svarīgākos dzīves<br />
notikumus. Šie eņģeli apraksta cilvēka rīcību galvenajos ikdienas<br />
notikumos, apraksta, kā cilvēks ir pildījis Dieva baušļus, cik<br />
ir bijis taisns vai netaisns Dieva priekšā.<br />
Eņģeļi atrodas īpašā Dieva radītā aurā, caur kuru redz pasauli<br />
un cilvēkus. Viena diena debesīs ir kā tūkstoš gadu uz Zemes,<br />
tāpēc eņģeļiem nav grūti būt ar cilvēku ik mirkli visas dzīves<br />
garumā. Šie eņģeļi nedrīkst iejaukties cilvēka dzīvē. Viņi tikai<br />
raksta un piepilda Dieva gribu. Dieva eņģeļi ir taisni Dieva<br />
priekšā, un viņiem uz galvas ir svētā eņģeļa nimbs. Grāmata,<br />
49
kurā tiek pierakstīta cilvēka dzīve, ir ar zeltītiem vākiem un ar<br />
krustu uz tās. Cilvēka zemes dzīves laikā tiek sarakstīta viena<br />
grāmata, un tā būs liecība Dieva taisnās tiesas dienā.<br />
Tātad ziniet, katrai jūsu dzīves stundai un minūtei ir jēga.<br />
Dzīves ikdienā liekas, ka daudzus cilvēka pārdzīvojumus neviens<br />
neredz, bet ziniet — Dievs visu redz un Dieva eņģelis visu pieraksta.<br />
Esiet taisni un godīgi, un tāda būs arī eņģeļa liecība par jums<br />
Dieva priekšā. Mīliet Dievu un pateicieties par Viņa gādību!<br />
Blakām cilvēkam noliktais eņģelis ir uzticīgs Dieva kalps,<br />
kurš pierādījis savu patieso mīlestību un uzticību Dievam. Tāda<br />
eņģeļa miesa ir izgaismota ar Dieva Svēto Garu. No Dieva<br />
eņģeļiem staro bezgalīga mīlestība uz mums visiem. Mīlēsim arī<br />
mēs blakām esošos eņģeļus, kuri patiesi un ar mīlestību dara<br />
savu darbu!<br />
Dievs dod spēku saviem eņģeļiem, lai tie palīdzētu Dievam<br />
pilnīgi pārvaldīt visas radītās pasaules. Ar Dieva eņģeļu palīdzību<br />
tiek piepildīts Dieva nodoms uz Zemes un debesīs.<br />
Dieva eņģelis, kurš pieraksta, cilvēkam ir neredzams, ja vien<br />
kādam Dievs to nav atklājis un parādījis. Šis Dieva noslēpums<br />
tagad tiek atklāts, un daudzi no jums pārliecināsies par manu<br />
vārdu patiesumu. Cilvēks dzimis uz Zemes, lai savas dzīves<br />
laikā vairotu debesu bagātības.<br />
Dievs ir taisns, un kā liecību par cilvēka dzīvi Viņš ir nolicis<br />
blakus cilvēkam šo eņģeli. Eņģelis jums neatbildēs, jo viņam tas<br />
nav ļauts. Viņš ir godīgs un taisns liecinieks, kurš liecinās par<br />
cilvēku taisnajā tiesā.<br />
Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā,<br />
tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu,<br />
ko es jums esmu mācījis. (Jāņa ev 14:26)<br />
Dievs cilvēku ir radījis pilnīgu un veidojis ap cilvēku arī pilnīgu<br />
pasauli. Līdzās redzamajai pasaulei, kurā ir viss, lai cilvēks<br />
eksistētu, ir arī cilvēka acij neredzamā pasaule. Tajā mīt Dieva<br />
50<br />
eņģeļi un Dieva Svētais Gars. Caur šo gara pasauli Dievs pārvalda<br />
pasauli un nodrošina, lai viss notiktu pēc Dieva Tēva prāta. Gara<br />
līmenī uz Zemes mīt ļoti liels skaits eņģeļu. Vēl pirms kāda laika<br />
uz Zemes gara līmenī dzīvoja daudzi citi, dažādu līmeņu un<br />
dimensiju eņģeļi, kuri darīja savus darbus, bet ne visi tie<br />
pakļāvās Dieva gribai. Tagad Jēzus Kristus pasauli ir uzvarējis<br />
un apkārt Zemei mīt tikai Dieva eņģeļi.<br />
Arī eņģeļi iziet savu attīstības un gara izaugsmes ceļu.<br />
Debesīs ir daudzas eņģeļu valstības, kurās eņģeļi dzīvo, mācās<br />
un attīstās. Eņģeļi, tāpat kā cilvēki, mācās uzticīgi kalpot Dievam.<br />
Tas ir viņu dzīves pamatuzdevums. Ja cilvēks vai eņģelis ir ar<br />
Dievu un kalpo Viņam, tad tas aug un saņem gara augļus. Gara<br />
augļus mēs zinām, tie ir — mīlestība, prieks, miers, pacietība,<br />
laipnība, labprātība, lēnprātība un atturība.<br />
Tāpēc ne katram eņģelim tiek uzticēts Dieva kalpošanas<br />
darbs. Tas ir jānopelna garā dzīves ceļā. Cilvēkus un eņģeļus<br />
pirmsākumā Dievs radīja ļoti sen. Tādi mēs pirms taisnās tiesas<br />
tagad esam — kāds nu kurais. Ar taisno tiesu noslēdzas šis<br />
pirmais mūsu attīstības posms.<br />
Debesīs ir dažādas eņģeļu pasaules. Garā lielākie eņģeļi māca<br />
garā mazākos. No maza eņģeļa, ja tas ir taisns Dieva priekšā,<br />
izaug liels Dieva eņģelis. Šis lielums viņiem, tāpat kā mums, ir<br />
jāapliecina ar saviem darbiem un uzticību. Eņģeļu pasaulēs ir<br />
daudz veidu, kā eņģeļi pilnveidojas. Gadās, ka viņi paklūp. Tad<br />
arī viņiem ir iespēja laboties.<br />
Katrs eņģelis savā izaugsmes ceļā nonāk pasaulē, iemiesojas<br />
cilvēka miesā un caur vissmagākajiem pārbaudījumiem apliecina<br />
savu uzticību Dievam. Tā ka nebrīnieties, ka jums blakām varbūt<br />
dzīvo miesā iedzimis eņģelis, mācās mīlēt Dievu un cilvēkus.<br />
Arī eņģelis, tāpat kā cilvēks, pirmsākumā radīts garā, un vienādas<br />
ir gara iespējas iemiesoties. Es skaidri redzu, kurā cilvēkā<br />
kāds gars mīt. To cilvēkam var atklāt tikai Jēzus Kristus vai arī<br />
51
pats cilvēks to pakāpeniski var aptvert, ja Dievs viņu apskaidro.<br />
Visas paaudzes ir pazinušas izcilus cilvēkus-eņģeļus. Tie ir<br />
daudzi mūziķi, mākslinieki un arī citādi ievērojami cilvēki.<br />
Šobrīd uz Zemes dzīvo arī daudz vienkāršu, maz pazīstamu<br />
cilvēku-eņģeļu. Mīlēsim cilvēkus un eņģeļus, no Dieva radītus.<br />
Es jums patiešām saku — viss Amerikas kontinents ir pamatā<br />
apdzīvots ar cilvēkiem-eņģeļiem. Ir daudzas man zināmas pazīmes,<br />
kuras raksturīgas tikai cilvēkiem-eņgeliem. Varbūt arī jūs<br />
ievērosiet dažas no tām.<br />
Cilvēkus un eņģeļus vieno mīlestība uz Dievu un vienam uz<br />
otru. Tā būs augšāmcelšanās stundā — mēs būsim kā eņģeli<br />
debesīs.<br />
Debesīs cilvēki un eņģeļi nešķiro, kas ir kurš, — viņi ir vienādi<br />
mīli, jo dzīvo Dievā. Jo tuvāk nonākam pie Dieva debesīs, jo<br />
mazāk ir atšķirību starp cilvēkiem un eņģeļiem, visi ir vienādi<br />
mīļi. Tie satiekas ar mīlestību un ar mīlestību arī šķiras.<br />
Cilvēki un eņģeļi debesīs atšķiras tikai pēc gara lieluma.<br />
Dieva Valstībā katrs cilvēks un katrs eņģelis var redzēt savu<br />
un citu dzīvo gara sirdis. Tās atšķiras pēc lieluma un spožuma.<br />
Jo lielāka gara sirds, jo lielākas iespējas viņam ir dotas. Tāda<br />
sirds aptver vairāk Dieva Patiesības. Arī lielāka gara gaisma<br />
staro no cilvēka vai eņģeļa sirds. Tā Debesu Tēva eņģeļi ir<br />
apspīdēti ar spilgti zeltītu gaismu.<br />
Mani šobrīd ik dienas pavada astoņi Dieva eņģeļi, kuru<br />
spārni sniedzas augstu debesīs, un gaisma no Dieva troņa spīd<br />
uz viņiem. Tie ir mani ikdienas pavadoņi, kurus es jūtu un redzu,<br />
ar kuriem es runāju un kuri man palīdz nekļūdīties, piepildot<br />
Dieva darbus uz Zemes. Eņģeļu klātbūtne ir ļoti patīkama.<br />
Gaismas un smaržas oreols pavada mani. No viņiem staro Dieva<br />
spēks, un katram eņģelim rokās ir piepildāmo Dieva darbu<br />
grāmata. Katrs eņģelis zina savu darbu. Viņi ir mani mīļie draugi<br />
un palīgi visos darbos.<br />
52<br />
Es pateicos par to Dievam! Es uzticīgi kalpoju Dievam. Jā<br />
cilvēks kalpo Dievam, tad arī Dievs gādā par šo cilvēku. Es to<br />
izjūtu katru dienu, visu šo astoņu gadu garumā.<br />
Arī blakām jums Dievs ir nolicis savus eņģeļus. Es redzu<br />
blakām katram cilvēkam, kurš dzīvo uz Zemes, Dieva eņģeli.<br />
Vienam piesaistītais eņģelis ir lielāks, citam — mazāks. Pār šiem<br />
eņģeļiem spīd Dieva gaisma. Eņģeļu sejās es saskatu Dieva taisnīgumu<br />
un stingrību. Ar šo eņģeļu palīdzību Dievs gādā, lai<br />
pasaulē piepildītos apsolījums, ko Dievs Tēvs ir solījis Bībelē.<br />
Katrs cilvēks uz Zemes ir Dievam iezīmēts ar zīmi uz pieres.<br />
Dieva bērni ir iezīmēti ar lielu baltu krustu uz pieres un goda<br />
kroni. Pie šiem cilvēkiem Dievs ir nolicis divus eņģeļus, jo tiem<br />
ir daļa pie augšāmcelšanās. (4. zīmējums)<br />
Liela daļa cilvēku ir iezīmēti ar baltu, dažāda lieluma krustu.<br />
Dieva eņģeļi gādā, lai šo cilvēku liktenis piepildītos pēc Dieva<br />
prāta. Cilvēkam blakām stāvošie eņģeļi vienmēr sargā cilvēku.<br />
Jo sevišķi bērni līdz pilngadībai tiek sargāti un izvesti pa visdrošāko<br />
ceļu. Līdz ko cilvēks ir pieaudzis, tā arī viņa liktenis, ko<br />
Dievs ir nolicis, sāk darboties ar visu pilnību un stingrību. Tas<br />
nozīmē, ka cilvēks domā pēc sava prāta, bet Dievs dara savus<br />
piepildījumus, un eņģeļi nodrošina, lai cilvēka liktenis tiktu<br />
iegrozīts Dieva vēlamajā gultnē.<br />
Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas uzņem, ko es sūtu,<br />
tas uzņem mani, bet kas mani uzņem, uzņem to,<br />
kas mani sūtījis. (Jāņaev. 13:20)<br />
Cilvēks ir brīvs savā izvēlē. Viņš var pildīt Dieva baušļus un<br />
var tos nepildīt. Cilvēkā ir dvēsele un gars. Caur tiem cilvēkam<br />
tiek izteikta Dieva vēlme, un šī Dieva griba realizējas cilvēkā<br />
caur prātu un jūtām. Cilvēkam liekas, ka tā ģeniālā doma ir tikai<br />
un vienīgi no viņa paša. Cilvēks pat nenojauš, cik daudz Dieva<br />
Svētais Gars atklāj cilvēka garam, un gars atklāj šo labo domu<br />
miesas prātam.<br />
53
Viss ir vienots Dievā, un nekā nav ārpus Dieva. Eņģeli gādā,<br />
lai Dieva griba piepildītos gan cilvēkā, gan pasaulē. Jūs dzīvē<br />
zināt daudz parādību, kuras nāk pēkšņi. Arī cilvēka liktenis<br />
iegrozās negaidīti un pēkšņi. Tie ir no Dieva noliktie likteņa<br />
pagriezieni.<br />
Blakām stāvošie, pie cilvēka piesaistītie eņģeli redz pasauli<br />
un dzird mūsu balsis. Viņi redz mūsu darbus un spēj tos ietekmēt.<br />
Mums droši jāpaļaujas uz Jēzu Kristu. Tieši paļāvība uz<br />
Dievu dod cilvēkam patieso spēku saklausīt savu gara sirdi un<br />
staigāt dzīvē pa pareizajiem ceļiem.<br />
Kā jūs varat zināt, kurš tad ir tas šaurais un pareizais ceļš?<br />
Dievs jums vienmēr parādīs īsto dzīves ceļu. īstais ceļš cilvēka<br />
priekšā ir viegli izgaismots no debesīm. Ejiet pa šo izgaismoto<br />
ceļu, un dzīves priekam nebūs gala!<br />
(..) Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas<br />
varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu par<br />
tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga<br />
Jēzus evaņģēlijam.<br />
Pāvila II vēst. tes. 1:7,8<br />
DIEVA BĒRNI<br />
Bet cik viņu uzņēma, tiem viņš deva varu kļūt par Dieva<br />
bērniem, tiem, kas tic viņa vārdam.<br />
Jāņaev. 1:12<br />
Vislielākā mīlestība pasaulē ir Dieva mīlestība, tā<br />
mīlestība, ar kuru mūs mīl Dievs un ar kuru mēs mīlam Dievu.<br />
Vai mums ir dala pie šīs lielās mīlestības? To jūs paši jūtat.<br />
Kamēr cilvēks mīlēs savus tuvākos augstāk par Dievu, viņam<br />
neredzēt Dieva Valstības. Tas ir pamatnoteikums.<br />
(..) Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas savas sirds,<br />
no visas dvēseles un no visa sava prāta. Sis ir augstākais<br />
un pirmais bauslis.<br />
Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu.<br />
(Mateja ev. 22:37-39)<br />
Dieva mīlestība dzīvo mūsos, un mēs dzīvojam Dieva mīlestībā.<br />
Jēzus Kristus devis savu mīlestību uz mums. Mīlestība nāk<br />
no Debesu Tēva, un Jēzus Kristus ar savām ciešanām ir gādājis,<br />
lai Dieva mīlestība būtu arī mūsos. Viss ir atkarīgs no mums<br />
pašiem, vai mēs spējam piepildīt šos pašus augstākos Dieva<br />
baušļus.<br />
55
Un tad nu mēs pasaulē pazīstam viens otru no tā, ka mēs<br />
mīlam Dievu un savu tuvāko. Ja mēs to spējam, tad esam Dieva<br />
bērni un spējam mīlēt viens otru.<br />
Cilvēku mīlestība ir kā bezgalīgs, neizsīkstošs avots, kurš<br />
dod dzīvības visaptverošo gaismu. Tā veldzē ik dienu un dod<br />
spēku visiem darbiem. Dieva un cilvēku mīlestība dod iespēju<br />
aptvert visu pasauli ar patiesu sirds mīlestību.<br />
Mīlestībā mēs tuvojamies patiesībai. Mīlestībā mūsu miesa<br />
uzplaukst kā skaists zieds.<br />
Dāvāsim savu mīlestību Dievam un cilvēkiem! No tā pasaule<br />
kļūs gaišāka, cilvēki labāki un mūsos dzīvos prieks par to, ka<br />
mēs dzīvojam.<br />
Mīlestībā mēs jutīsim viens otru blakām esam, no tā tapsim<br />
bagāti šajā pasaulē un vienmēr. Mīlestībā mēs krājam gara<br />
augļus, un mūsu sirdis var tos dāvāt citiem.<br />
Visam pamatu ir licis Jēzus Kristus. Krustā sists, Dieva Dēls<br />
atzina no pasaules tos, kuri atzina Jēzu Kristu kā vienpiedzimušu<br />
Dieva Dēlu. Jēzus Kristus atzīšana ir pamats mūžīgajai<br />
dzīvībai.<br />
No tā atzīstiet Dieva garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu<br />
Kristu miesā nākušu, ir no Dieva, Un ikviens gars, kas<br />
neapliecina Jēzu Kristu, nav no Dieva (..) Kas apliecina, ka<br />
Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.<br />
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir<br />
Dieva Dēls.<br />
Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav<br />
dzīvības. (Jāņa I vēst. 4:2, 3, 15; 5:5, 12)<br />
Jēzus Kristus ir mūžīgās dzīvības avots.<br />
No Gara dzimis ir gars, un garā var piedzimt tikai no augšienes.<br />
Un tā pasaulē mēs viens otru atpazīstam, dzimušu garā no<br />
augšienes. Mēs pazīstam viens otru pēc mīlestības uz Dievu un<br />
56<br />
savu tuvāko. Jēzus Kristus man ir atklājis un es skaidri redzu<br />
cilvēku — garā no augšienes dzimušu. Tam Dievs dod gaismu<br />
un mīlestību sirdī. Tāda cilvēka gars ir kā maza saule, kura<br />
patiesi apspīd apkārtējos.<br />
Uz Dieva bērna Dievs ir uzlicis zīmi — baltu krustu uz pieres<br />
un goda kroni galvā. Tas ir garā skaidri redzams. Un ar gara<br />
gaismu ir apspīdēta visa Dieva bērna miesa. Dieva izredzētais<br />
dzīvo Jēzus Kristus krusta gaismā. (5. zīmējums)<br />
Dieva bērna gara sirds ir ar izteikti spožu gaismu, un galvenais<br />
gaismas stars uz cilvēka sirdi ir no Jēzus Kristus. Es redzu<br />
Jēzu Kristu debesīs goda tronī sēžam, un no Dieva Dēla sirds un<br />
daudzām cilvēku sirdīm spīd spoži gaismas stari.<br />
Es liecinu, ko redzu, un šī liecība man sagādā lielu prieku.<br />
Mēs pateicamies Dievam, ka esam un dzīvojam. Mūsu mīlestība<br />
uz Dievu lai ir mūžīga!<br />
Es redzu, kā no Dieva bērnu sirdīm spīd mīlestības gaismas<br />
stari uz līdzīgām cilvēku sirdīm un mazāki stari uz daudzu<br />
tuvāko sirdīm. Mīlestība — tā ir reāla, taustāma sajūta, un Dieva<br />
Jēzus Kristus gaisma vienmēr to pavada. Dzīvosim Dieva<br />
mīlestībā!<br />
Apkārt Dieva bērniem ir spoži izgaismota aizsargaura, kurā<br />
cilvēks dzīvo un ir aizsargāts no ļauna. Dievs gādā par katru<br />
cilvēku, kurš Dievu mīl patiesi un no visas sirds. Neviens nav<br />
spējīgs izlauzties cauri šai aizsargaurai. Tā ir veidota no spožas<br />
Dieva gaismas, un Dieva Svētais Gars apskauj visu cilvēka<br />
augumu. Dievs ir sūtījis Jēzus Kristus garu mūsu sirdīs.<br />
Jēzus Kristus gars mīt mūsu sirdīs un ir mūžīgās dzīvības<br />
avots. Mēģiniet ieraudzīt savu gara sirdi un tajā saskatīt Jēzu<br />
Kristu!<br />
Es liecinu par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Šo liecību<br />
es sevī glabāju daudzus gadus un tagad liecinu jums. Jo Dievs ir<br />
Patiesība un mēs dzīvojam Dievā.<br />
57
Neviens, kas no Dieva dzimis, nedara grēku, jo ir no Dieva<br />
dzimis. Pēc tā var pazīt Dieva bērnus. Dieva bērnā visā pilnībā<br />
mīt gara augļi.<br />
Bet gara augli ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība,<br />
labprātība, uzticība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav<br />
bauslība. (Pāvila vēst. gal. 5:22,23) No tā mēs viens otru<br />
pazīstam, ka dzīvojam mīlestībā un bauslībā. Jēzus Kristus ir<br />
paņēmis mūsu grēkus uz sevi. Un arī šodien, ja kāds cilvēks,<br />
dzimis no augšienes, sagrēkojas, tad Jēzus Kristus gars mūsos ar<br />
visu Dieva spēku grēku sadedzina. Dieva bērna gars apskaidro<br />
pasaulīgo prātu un neļauj cilvēkam vairs kļūdīties.<br />
Ar savu mīlestības sirdi es sajūtu, kura cilvēka sirds jau ir<br />
spējīga atbildēt ar Dieva dāvāto gara mīlestību. Man ir liels<br />
prieks redzēt un sajust cilvēku, dzimušu no Dieva. Dieva bērnā<br />
dzīvo Dieva spēks un gara apgaismība. Tāds cilvēks pasaulei ir<br />
gaisma. Tas gan nenozīmē, ka viņam ir vieglāk šajā pasaulē<br />
dzīvot. Tieši otrādi — uz gaismas pilniem Dieva cilvēkiem<br />
gulstas daudz vairāk ciešanu, jo jāpalīdz savam tuvākajam. Jēzus<br />
Kristus, krustā sists, parādīja, ka tikai caur ciešanām ir ceļš uz<br />
mūžīgo dzīvošanu.<br />
Esmu saticis daudz Dieva bērnu. Jēzus Kristus skaidri man<br />
pasaka un parāda par katru izredzēto. Es tad zinu par šo cilvēku,<br />
kas ir bijis un kā būs. Es redzu garā augšāmcelšanās dienu un šo<br />
cilvēku, tērptu svētku drānās un augšāmcelšanās brīdī ienākam<br />
Dieva Valstībā.<br />
(..) Patiesi, patiesi, es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no<br />
augšienes, neredzēt tam Dieva valstības. (Jāna ev. 3:3) Jēzus<br />
Kristus man parāda Mūžīgās Dzīvības grāmatu, un es redzu šā<br />
cilvēka vārdu, ierakstītu Dieva grāmatā.<br />
Lai kādā pasaules valstī atrastos, es vienmēr saskatu Dieva<br />
bērnu, un viņš ierauga mani. Mūsu skatieni satiekas, un mēs<br />
58<br />
smaidām un jūtamies kā seni paziņas un draugi. Sirdīs uzliesmo<br />
mīlestības gaisma. Tā bezgalīgi skaistā sajūta pavada mūs vēl<br />
ilgi. Tas nekas, ja nav izteikti vārdi. Mīlestība garā ir tik pilnīga,<br />
ka pasaulīgo vārdu vienmēr pietrūkst.<br />
Dievs cilvēku irtā radījis un veidojis, ka cilvēkā atklājas viņa<br />
gars, un tad cilvēks garā spēj saskatīt otru cilvēku. Cilvēks sāk<br />
redzēt, kāds viņš īstenībā ir. Gara atklāsme cilvēkā — tā ir liela<br />
Dieva dāvana. Laimīgs irtas, kurš šo dāvanu ir saņēmis. Nekas,<br />
ja cilvēks vēl neprot izskaidrot un saprast visu redzēto un<br />
dzirdēto. Dievs cilvēkā ir sūtījis Dieva Svēto Garu, kas ik dienu<br />
apskaidro cilvēku.<br />
Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko dāvā mums šo iespēju<br />
dzīvot kopā ar Dieva Svēto Garu.<br />
Tikai pildot šos divus visaugstākos baušļus, cilvēks spēj<br />
aptvert patiesību, ko Dievs cilvēkā ir sējis.<br />
Mūžīgi mīlēt Dievu un cilvēkus — tā ir vislielākā laime un<br />
pamats mūžīgai dzīvošanai.<br />
Mācieties mīlēt Dievu un cilvēkus!<br />
Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā,<br />
nevar būt apslēpta.<br />
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā,<br />
ka tie ierauga jūsu labos darbus<br />
un godina jūsu Tēvu,<br />
kas ir debesīs.<br />
Mateja ev. 5:14,16
AUGŠĀMCELŠANĀS<br />
(..) Sēts top negodā, bet uzmodināts godībā; sēts top<br />
nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa,<br />
uzmodināta garīga miesa. Pāvila I vēst. kor. 15:43, 44<br />
Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, lai uzvarētu visus ienaidniekus<br />
un arī pēdējo ienaidnieku — nāvi. Tajā cilvēkā, kas tic uz<br />
Jēzu Kristu, ir mūžīgā dzīvība, tam būs dala pie augšāmcelšanās.<br />
Lai ir slavēta mūsu Debesu Tēva Dāvida valstība, kas nāk!<br />
Cilvēkam ir debesu ķermenis un zemes ķermenis. Uzmodināta<br />
un augšāmcelta tiks garīgā miesa.<br />
Tāpat ir arī rakstīts: pirmais cilvēks Ādams kļuva par dzīvu<br />
dvēseli, pēdējais Ādams par dzīvu darītāju garu. (Pāvila I<br />
vēst. kor. 15:45)<br />
Miesa un asinis nevar iemantot Dieva Valstību. Katram ir<br />
jāiemanto debesu ķermenis — gars. Gars cilvēku dara dzīvu. Lai<br />
tas notiktu, ir jāatzīst Jēzus Kristus, trešajā dienā augšāmcelts un<br />
sēdošs pie Dieva Tēva labās rokas. Jēzum Kristum ir atdota visa<br />
vara, lai uzvarētu pasauli.<br />
Jēzus Kristus augšāmcelšanās dienā nāks visā godībā no debesīm<br />
ar saviem eņģeļiem un savāks izredzētos no četriem vējiem.<br />
Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs nāvē aizmigsim,<br />
bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai<br />
bazūnei atskanot (..) (Pāvila I vēst. kor. 15:51, 52)<br />
Dieva bērni nāvē neaizmigs, bet visi tiks pārvērsti, lai augšāmceltos<br />
pie Dieva un būtu Viņa bērni. Tā stunda ir tuvu klāt.<br />
Es liecinu par to, ko man Jēzus Kristus ir atklājis, ko redzu<br />
debesīs un virs Zemes.<br />
Jau četrus gadus Dieva bērni, kuru vārds ir rakstīts Mūžīgās<br />
Dzīvības grāmatā, tika gatavoti garā un miesā šai lielajai stundai.<br />
Jēzus Kristus ar visu savu spēku un mīlestību atmodināja<br />
izredzēto garīgo miesu, savienoja to ar mūžīgās dzīvības<br />
vārtiem. Katrā Dieva bērnā ir Jēzus Kristus zīmē — krusts cauri<br />
visam augumam — un augšāmcelšanās gars. Apkārt viņam ir<br />
izteikti spoža augšāmcelšanās aura, kura ar staru savienota ar<br />
Jēzu Kristu debesīs. (6. zīmējums)<br />
Katra Dieva bērna miesa tika pakāpeniski pārvērsta un sagatavota<br />
lielajai stundai. Tagad Dieva bērni var redzēt un dzirdēt<br />
garā. Viņos visos ir dzīvs katrs Jaunās Derības vārds, un ikviens<br />
no tiem var savā sirdī ieraudzīt Jēzus Kristus seju un krustu, kas<br />
iet cauri visai miesai.<br />
Jēzus Kristus rādīja man, kā ik dienu Dieva Svētais Gars<br />
cilvēka miesu pārvērta un pilnveidoja tā, lai šajā cilvēka atklātos<br />
gars un tieši gars būtu noteicējs cilvēkā. Vienkāršāk sakot, lai<br />
pats cilvēks, kurš no debesīm dzimis miesā, būtu pār sevi<br />
noteicējs. Līdz ar to šajā cilvēkā atklājas Dieva Gars un Dieva<br />
Svētais Gars piepilda Dieva nodomu cilvēkā.<br />
Mēs esam atmodināti un dzīvojam ne tikai šaurajā pasaulē,<br />
bet esam savienoti ar Debesu pasauli un ar mūžīgās dzīvības<br />
vārtiem. Mūžīgās dzīvības vārti ir Jēzū Kristū.<br />
Es redzu debesīs Jēzus Kristus gara sirdi un vārtus tajā. Šie<br />
vārti uz Debesu Valstību ir atvērti. Mūžīgās dzīvības vārtus<br />
sargā Dieva eņģeļi, un neviens tajos nevar ieiet, kas nesvēts.<br />
60 61
Uz Debesu Valstību ved septiņi vārti. Es tos skaidri redzu.<br />
Cauri šiem vārtiem varēs iziet tikai tie, kuri rakstīti Mūžīgās<br />
Dzīvības grāmatā. Aiz šiem septiņiem vārtiem es redzu Dieva<br />
Valstību, Jauno Jeruzalemi, kristāldzidru jūru un Ciānas kalnu.<br />
Viss ir dzīvs un bezgalīgi skaists.<br />
No mūžīgās dzīvības vārtiem uz Zemi Dievs ir radījis<br />
augšāmcelšanās ceļu. Tas ir kā debesīs atvērts logs uz Debesu<br />
Valstību. Tam apkārt ir liels skaits Dieva eņģeļu. No vārtiem uz<br />
Zemi ved kāpnes. Šīs kāpnes ir kristāldzidras un izgaismotas.<br />
Eņģeli stāv abās pusēs un skaisti ziedi līdz ar viņiem. Es redzu<br />
šīs kāpnes un vārtus. Daudzi cilvēki manā klātbūtnē ir saņēmuši<br />
Dieva liecību un tos redzējuši. Un redzēsiet arī jūs, kam ir dala<br />
pie augšāmcelšanās.<br />
Lai slavēts mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus! Lai pateicība<br />
visuvarenajam Dievam, Debesu Tēvam par Vecās un Jaunās<br />
Derības piepildījumu!<br />
Debesu Tēvs savus apsolījumus pilda, un Jēzus Kristus par to<br />
man liek liecināt. Dievs gādā par katru, kurš pelnījis, lai Dieva<br />
apsolījums viņā piepildītos. Dieva bērni lielajā dienā tiks augšāmcelti<br />
pirmie. Tie varēs dzīvot Dieva gādībā un mīlestībā, mūžīgi<br />
kalpot Dievam, būt par priesteriem tautām, lai katrs, kas to grib,<br />
izdzīvotu.<br />
Svētīgs ir katrs, kas nostāsies Debesu Valstības vārtu priekšā,<br />
lūgs Dievam atļauju ieiet tajā un zvērēs mūžīgi kalpot Dieva<br />
Dēlam Jēzum Kristum. Tad Dieva gaisma apspīdēs pār šo<br />
izredzēto, lai viņam visa pietiktu. Un Dievs gādās par katru, kam<br />
dala pie mūžīgās dzīvības. Nekā tam netrūks, un viņš Dievu<br />
redzēs vaigā. Uz katra Dieva bērna būs Dieva mūžīgās dzīvības<br />
zīme. (7. zīmējums)<br />
Tā liek man liecināt Jēzus Kristus, caur kuru mēs tiksim<br />
augšāmcelti mūžīgai dzīvošanai. Katrā Dieva bērnā ir Jēzus<br />
Kristus mūžīgās dzīvības kristāls. Tas ir no Dieva radīts mūžī-<br />
bai. No dzīvības kristāla staro mūžīgās dzīvības gaisma. Tā<br />
apstaro cilvēku patiesībai un mīlestībai.<br />
Kā viegla elpa aiziet padebešos, tikpat viegli un maigi Dieva<br />
bērni tiks aizrauti atvērtajās debesīs pa Dieva sagatavoto ceļu.<br />
Jēzus Kristus man astoņas reizes dažādos sapņos un īstenībā<br />
garā deva iespēju ar visu miesu izjust augšāmcelšanās mirkli,<br />
kurš tuvojas. Es tagad zinu un varu liecināt, ka tuvojas vispatīkamākais<br />
brīdis, kādu vien cilvēks jebkad var piedzīvot. Šis<br />
mirklis ir kā prieka vēsts, kuru mēs gaidām. Kā tēvs savu bērnu<br />
pacel uz rokām, lai samīļotu, tā arī Dievs savu bērnus augšāmcels,<br />
lai viņi dzīvotu Dieva mīlestībā un bezgalīgā laimē.<br />
Lai prieka pilnas ir jūsu sirdis! Lai laime staro jūsu acīs, jo<br />
Dievs jūs darīs laimīgus! Pēc tam jūs arī pārējiem mācīsiet iet šo<br />
skaisto Dieva ceļu. Jūs izvēlējāties šauro ceļu, un tas bija īstais.<br />
Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs,<br />
atskanot virseņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie<br />
celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši.<br />
Pāvila I vēst. tes. 4:16<br />
62
DEBESIS<br />
Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies<br />
Debesu Valstībā, bet tas, kas dara mana Debesu<br />
Tēva prātu.<br />
Tāpēc ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara,<br />
līdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz<br />
klints.<br />
Mateja ev. 7:21,24<br />
Debesis ir Dieva godības tronis. Debesis ar visu savu<br />
spēku izteic Dieva pilnību. Dievs uz mums runā no debesīm, un<br />
mēs to saklausām sevī. Debesis ik mirkli runā un klusām atklāj<br />
Dieva gribu pasaulē. Ar debesīm mums jādzīvo kopā, tāpat kā ar<br />
gaisu, kuru elpojam. Debesis nes gaismu, un tās pirmavots ir<br />
Dievs. Dievs radīja debesis kā liecību par Dieva bezgalīgo pilnību.<br />
Debesīs nekas neatkārtojas, tās ik dienu ir citādas. Debesis nes<br />
mums mieru.<br />
Debesīs mājo eņģeli un uzticīgi kalpo Dievam. Jēzus Kristus<br />
1993. gadā man pirmo reizi parādīja, kā miesā mirušā cilvēka<br />
garu divi eņģeli aizved uz Debesu pasauli, lai tur cilvēks dzīvotu<br />
tālāk. Debesīs Tēvam ir daudz mājokļu, un Jēzus Kristus man ir<br />
parādījis loti daudzas aizsaules. Tur dzīvo cilvēki un eņģeli,<br />
tāpat kā mēs šeit, uz Zemes, tikai viņi dzīvo garā vai dvēseliskā<br />
līmenī. (8. zīmējums)<br />
Katrs cilvēks, miris miesā uz Zemes, nonāk tajā Debesu<br />
pasaulē, kurā viņam lemts dzīvot līdz taisnajai tiesai. Debesu<br />
mājokli ir dažāda spožuma un lieluma. Dievs katru nosūta dzīvot<br />
uz to pasauli, kuru viņš ir pelnījis.<br />
Uz debesīm mums ir lielas cerības. Debesīs parādīsies Cilvēka<br />
Dēla zīme. Mēs skatīsim Cilvēka Dēlu ar lielu spēku un godību<br />
nākam no debesu padebešiem.<br />
Un viņš izsūtīs savus eņģeļus ar lielu bazūni, tie sakrās<br />
viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala<br />
līdz otram. (Mateja ev. 24:31)<br />
Debesīs ir daudz parādību, caur kurām Dievs atgādina par<br />
sevi. Debesis ir svētas, jo tās pieder Dievam. Debesīs Dievs radīja<br />
spīdekļus, lai tie mums ir par zīmēm, kas sadala laiku dienās un<br />
gados. Tad Dievs debesīs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko<br />
spīdekli — Sauli —, lai tas valdītu pār dienu, un mazāko —<br />
Mēnesi —, lai tas valdītu pār nakti, kā arī zvaigznes. Un Dievs<br />
lika tos debess izplatījumā, lai tie spīdētu pār Zemi.<br />
Debesīs ir Dieva Derības zīme — varavīksne. Pēc lielajiem<br />
plūdiem Dievs noslēdza ar cilvēkiem šo derību — ka nebūs vairs<br />
Noasa plūdu un ka Zeme caur ūdeni vairs netiks pazudināta.<br />
Atcerieties — varavīksne debesīs — tā ir Dieva Derības zīme ar<br />
cilvēkiem!<br />
Apkārt Saulei reizēm var redzēt baltu varavīksni. Balts aplis<br />
varavīksnes krāsās ap Sauli — tā ir Dieva Jaunās Derības zīme.<br />
Tā man liek liecināt Jēzus Kristus. Šī baltā varavīksne debesīs ir<br />
atgādinājums visiem — tas, kas apsolīts Jēzus Kristus Jaunajā<br />
Derībā, tiks piepildīts.<br />
Debesīs reizēm ir zibens un pērkons. Tajā mirklī un tajā vietā<br />
Debesu Tēvs ir vistuvāk Zemei un piepilda savu nodomu. Ar<br />
zibens gaismu un pērkona dārdiem Debesu Tēvs atgādina par<br />
64 65
savu varenību. Zibens un pērkons visu attīra un izmaina daudzas<br />
lietas uz Zemes. Cilvēks jūt — pēc pērkona negaisa gaiss ir<br />
svaigs un tīrs. Šajā pasaulē Dievs vienā mirklī izmaina daudz.<br />
Dievs pasaulē ar savu Svēto Garu nemitīgi strādā. Viss<br />
attīstās un izmainās pēc Dieva nodoma. Visi Dieva darbi uz<br />
Zemes un Debesīs ir jāgodā. Jūs esat ievērojuši debesīs arī daudzas<br />
citas zīmes, kuras veido gan mākoni, gan debess gaismas<br />
atspulgi. Cilvēkam jāmācās ievērot zīmes debesīs. Tās veido ari<br />
putni un mēs paši ar lidmašīnām. Dievs caur debesu zīmēm runā<br />
uz mums, vairo mūsu ticību.<br />
Mācieties runāt ar Dievu no visas sirds un uzrunājiet Dievu<br />
debesīs! Dievs atbild cilvēkam visdažādākajos veidos. Tāpat kā<br />
mēs mācāmies runāt kādā no valodām uz Zemes, tāpat mums ir<br />
jāmācās runāt ar Dievu debesīs.<br />
Viss sākas no vienkāršākā, no ticības Jēzum Kristum. Un tad<br />
pakāpeniski cilvēkam atklājas Dievs. Katrs to izjūt citādi. Dieva<br />
Valstība ir mūsos, jo gars ir mūsos. Un Dieva Valstība var atklāties<br />
tikai garā. Arī Dievs var atklāties tikai garā, bet Dievs dod mums<br />
pasaulē dažādas zīmes, kas palīdz reāli sajust Dieva esamību.<br />
Dievs gādā pilnīgi par katru dzīvo radību un it īpaši par cilvēku.<br />
Dievs runā uz mums ik mirkli. Mācīsimies ieklausīties Dieva<br />
teiktajā!<br />
Debesu Tēvs debesīs ir sagatavojis daudz mājokļu. Jēzus<br />
Kristus man garā ir parādījis skaistas pasaules, kas sagatavotas<br />
taisnajiem. Tajās ir viss, lai dzīvotu un mācītos mīlēt. Es redzu<br />
garā četras lielas pasaules — planētas, kurās ir viss kā uz Zemes,<br />
tikai daudz skaistāk. Tās apdzīvo dzīvnieki, putni, un ūdeņos mīt<br />
zivis.<br />
Jēzus Kristus man teica: „Pēc taisnās tiesas dzīvie nonāks<br />
šajās pasaulēs, katrs pēc nopelniem, lai turpinātu dzīvot un<br />
iepazīt Dievu. Viņiem būs dota iespēja nopelnīt mūžīgo dzīvību,<br />
un uz Zemes es tos esmu iezīmējis ar krustu uz pieres."<br />
66<br />
Es redzu šos Dieva priekšā taisnos cilvēkus — tiem uz pieres<br />
ir lielāks vai mazāks balts krusts. Debesīs taisnajā tiesā viņi<br />
nebūs pakļauti nāvei, bet turpinās dzīvot un augt garā. Bet<br />
vispirms viņiem būs taisnā tiesa. Debesu Tēvs ir bezgala taisnīgs<br />
un visu tiesu ir atdevis Jēzum Kristum. Katrs saņems to, ko ir<br />
pelnījis. Noslēgsies ļoti garš laika periods kopš visa radīšanas.<br />
Un tagad drīz visiem būs taisnā tiesa, izņemot tos, kuri ir atpirkti<br />
no pasaules un kuriem ir daļa pie augšāmcelšanās.<br />
Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība;<br />
neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani.<br />
Ja cilvēks Dievu nav klausījis un nav atzinis Jēzu Kristu, tad<br />
uz tāda cilvēka nav krusta zīmes. Netikļiem, slepkavām un<br />
bendēm pēc taisnās tiesas nolikts ceļš uz uguns un sēra jūru, uz<br />
mūžīgām ciešanām. Tik ilgi viņi ir darījuši pāri taisnajiem, bet<br />
tagad netaisnībām drīz būs gals.<br />
Es patiesi redzu uguns un sēra jūru, Dieva radītu, lai piepildītu<br />
apsolījumu. Sēra jūra ir ne tikai ugunīga jūra. Tajā vieta<br />
sagatavota katram bezdievim mūžīgām ciešanām. Tiem būs<br />
jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts. Tiem būs jācieš mokas<br />
ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēzus Kristus priekšā. Katrs ir<br />
izvēlējies savu ceļu un pēc nopelniem taisnajā tiesā arī saņems.<br />
Pasaulīga vara neder nenieka. Tā ir īslaicīga. Dieva vara ir<br />
mūžīga. Lai slavēts mūsu Kungs Jēzus Kristus!<br />
Pirmie augšāmcelti debesīs tiks Dieva bērni. Es redzu Debesu<br />
Valstību caur mūžīgās dzīvības vārtiem. Tā ir dzīva un gaismas<br />
pilna. Tajā viss elpo un zied. Tur ir mājīgi un mīļi. Man Jēzus<br />
Kristus liek teikt: „Viss ir sagatavots Dieva bērnu uzņemšanai<br />
Jaunajā Jeruzalemē."<br />
Debesu Valstībā spīd Mūžīgā Dieva gaisma — Dievs pats<br />
visā pilnībā, aiz Ciānas kalna Ciānas pilsētā. Debesu Valstība ir<br />
Jēzū Kristū. Debesu Valstības vārti ir debesīs, Jēzū Kristū, un<br />
svētīgs katrs, kurš Dievu redzēs vaigā. (9. zīmējums)<br />
67
Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un<br />
prieks Svētajā Garā. (Pāvila vēst. rom. 14:17) Debesīs Dievam<br />
ir sagatavota kristāldzidra pilsēta — Jaunā Jeruzaleme. Tā ir loti<br />
liela pilsēta ar divpadsmit vārtiem. Pilsētu apspīd Dieva spožā<br />
gaisma. Tā celta no kristāldzidriem dārgakmeņiem un tīra zelta.<br />
Tajā ir viss, lai dzīvotu. Pilsētu sargā Dieva eņģeli, lai neviens,<br />
kas nesvēts, nevarētu tajā ieiet.<br />
Jaunā Jeruzaleme sagatavota Dieva bērnu uzņemšanai. Par to<br />
man liek liecināt Jēzus Kristus. Blakām pilsētai ir kristāldzidra<br />
jūra ar bezgalīgu maigumu. Pilsētas vidū no Dieva goda krēsla<br />
iztek dzīvības ūdens upe, kuras krastos aug dzīvības koks, pilns<br />
ar augļiem.<br />
Mūsu Kungs Dievs mūžīgi izlies savu gaismu pār Jauno<br />
Jeruzalemi un pār katru Dieva bērnu. Tur visa ir pietiekoši, un<br />
Dievs mums sagatavojis bezgala daudz skaistu pārsteigumu.<br />
Prieks un mīlestība dzīvos cilvēkos un eņģeļos. Laimīgs katrs,<br />
kas dzīvos Dievā!<br />
(..) Jums ir dots zināt Debesu Valstības noslēpumus, bet<br />
viņiem tas nav dots.<br />
Jo kam ir, tam tiks dots un tam būs pārpilnība; bet kam<br />
nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.<br />
Mateja ev. 13:11,12<br />
CILVĒKS<br />
Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs<br />
cilvēks ir tas Kungs no debesīm. Un tāpat kā esam<br />
nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi,<br />
kas no debesīm.<br />
Pāvila I vēst. kor. 15:47, 49<br />
Debesu Tēvs pašā pirmsākumā cilvēku ir radījis debesīs,<br />
dodams katram dzīvību. Dzīvība cilvēkā tiek uzturēta ar<br />
īpašu dzīvības kristālu. Dzīvības kristāls atrodas cilvēka gara<br />
miesas sirdī. Tas ir cilvēka dzīvības pamats, un šis dzīvības<br />
kristāls ik mirkli ir saistīts tieši ar Dievu. Dzīvības kristāls dod<br />
dzīvības spēku un visu veidu enerģiju dzīvības procesu uzturēšanai<br />
cilvēka garā, dvēselē un miesā.<br />
Cilvēka gara miesa — tas būtībā ir pats cilvēks, kas aug un<br />
attīstās dažādās pasaulēs un dažādos apstākļos.<br />
Pienāk laiks, kad Dievs sūta cilvēku dzīvot pasaulē uz Zemes.<br />
Pirms tam Dievs šo cilvēku sagatavo, izveido apkārt viņa garam<br />
dvēseli, lai viņš spētu dzīvot zemes ķermenī. Dvēsele ir gara<br />
apvalks un starpnieks, vidutājs starp cilvēka zemes ķermeni un<br />
debesu ķermeni. Tikai Dieva radītā dvēsele var uzturēt dzīvību<br />
miesā un veidot saikni starp garu un miesu. Kamēr cilvēkā ir<br />
dvēsele, tikmēr cilvēks uz Zemes ir dzīvs.<br />
69
Tieši cilvēka dzimšanas mirklī Dievs no debesīm ķermenī<br />
ieliek garu un dvēseli. Tad cilvēks ir dzīvs visā — miesā, dvēselē<br />
un garā. Dievs katram cilvēkam uz Zemes dod iespēju aptvert ne<br />
tikai pasauli, bet arī smalkāko gara pasauli. Katrs cilvēks var būt<br />
bagāts un dzīvot pilnīgu dzīvi. Laimīgs ir ikviens, kurš sajūt<br />
savu garu un ieklausās savā sirdsbalsī. (10. zīmējums)<br />
Gars ir daudz pilnīgāks par miesu un vada to. Dievs ir gars,<br />
un Dievs runā uz cilvēku garā. Tātad vispirms dzird cilvēka<br />
gars, un tikai cilvēka gars spēj pateikt cilvēkam miesā to patiesību,<br />
ko Dievs atklāj cilvēkam garā. Tieši gara, dvēseles un<br />
miesas vienotība dod iespēju cilvēkam dzīvot visā pilnībā.<br />
Cilvēks jūtas labi tikai tad, kad ir vienots sevī ar sevi pašu.<br />
Cilvēka „es" ir viņa paša gars, kas ir dzīvojis, pirms šī pasaule<br />
tika radīta.<br />
Cilvēkam pašam ir jāgādā, lai viņš būtu vienots sevī. Cilvēks<br />
no rīta pamostas, un pamostas viņa miesa. Bet kā ir ar dvēseli un<br />
garu? Dvēseles spēks no jauna aptver miesu, bet garam ir visgrūtāk<br />
savienoties ar dvēseli un miesu. Un tikai rīta tēvreize un<br />
Dieva lūgšana palīdz cilvēkam pamosties ari garā.<br />
Tikai ar Dieva Svētā Gara palīdzību cilvēka gars tiek stiprināts,<br />
lai tas spētu aptvert visu miesu. Tad cilvēks šajā dienā<br />
nedzīvo tikai miesā, bet līdz ar viņu blakām un pilnīgi dzīvo arī<br />
cilvēka gars.<br />
Mēs esam izvēles priekšā — vai dosim sev iespēju dzīvot tajā<br />
dienā pilnīgi vai ne. Cilvēks pats, dzimis garā, var īsteni dzīvot<br />
tikai tad, kad ir vienots ar savu pasaulīgo miesu. Un šo iespēju<br />
var dot vienīgi Dieva Svētā Gara spēks, kas stiprina cilvēku<br />
katrai dienai.<br />
Tāpēc jums būs tā lūgt:<br />
Mūsu Tēvs debesīs,<br />
Svētīts lai top Tavs vārds.<br />
(Tavs vārds lai top turēts svēts.)...<br />
Katru dienu mums ir jālūdz Dievs, kā Jēzus Kristus mums to<br />
mācījis. Ja mēs vienu dienu izlaižam, tad tajā dienā mēs dzīvojam<br />
tikai daļēji. Tad tajā dienā mēs daudz zaudējam. Zaudējam<br />
mūsu gara augļus, mūsu Dieva radīto garu, kas ir visa skaistā<br />
pirmsākums.<br />
Būsim skaisti katru dienu un sāksim dienu ar klusu, tikai<br />
Dievam un jums dzirdamu lūgšanu, un dzīvosim pilnīgu dzīvi!<br />
Cilvēka gars ir mūžīgs. Pēc Dieva nodoma tas var mājot cilvēkā<br />
uz Zemes un arī debesīs. Cilvēka gara īpašības ir ļoti<br />
skaistas un pilnīgas.<br />
Cilvēka gars nav pakļauts pasaulīgajiem likumiem. Tas nav<br />
pakļauts pasaulīgajam laikam un telpai. Kad cilvēks guļ, viņa<br />
gars darbojas debesīs pēc Dieva nodoma un likumiem. Tāpēc,<br />
pamostoties no rīta, mums jālūdz Dievs vai, vienkārši pārkrustoties,<br />
jāpiesauc Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.<br />
Tad cilvēka gars ar Dieva svētību atkal dzīvo cilvēkā pilnīgi.<br />
Cilvēkā ir dvēsele, kas saista garu un fizisko miesu. Dvēselei<br />
cilvēkā ir septiņi pamatlīmeņi, kuros uzkrājas informācija par šo<br />
dzīvi. Tajā uzkrājas visi cilvēka grēki. Dvēsele ir cilvēka<br />
spogulis. Cilvēka dvēsele parāda cilvēka patieso būtību. Cilvēka<br />
dvēsele ir daudzkrāsaina. Tai ir arī sava smarža. Katram<br />
cilvēkam ir sava dvēsele un arī atšķirīga dvēseles krāsa un<br />
smarža.<br />
Jēzus Kristus astoņu gadu laikā man ir atklājis daudzus<br />
pasaulei nezināmus noslēpumus par cilvēka uzbūvi, cilvēka<br />
dzīvības un atdzimšanas procesiem. Pienāk laiks, kad Dievs<br />
pakāpeniski pasaulei atklāj daudzas pamatpatiesības. Pasaulē ir<br />
daudz maldu ceļu, un Dievs pieļāvis, lai tādi pastāvētu. Tikai pie<br />
Dieva var atrast patiesību.<br />
...Lai nāk Tava Valstība.<br />
Tavs prāts (griba) lai notiek<br />
kā debesīs, tā arī virs zemes...<br />
70 71
Cilvēka dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju dod Dievs.<br />
Debesu Tēvs šajā pasaulē cilvēkam ir noteicis likumu — 85%<br />
enerģijas visiem dzīvības procesiem dod Dievs dažādos veidos,<br />
pārējos 15% enerģijas cilvēks saņem ar ēdienu, ko ikdienā lieto.<br />
Lielāko enerģijas daudzumu Dievs cilvēkam dod ar Dieva Svēto<br />
Garu, ko cilvēks saņem gan tiešā veidā, gan arī no Saules,<br />
Zemes, augiem, ūdens, sniega un dažādos citos veidos.<br />
Mazāko dalu enerģijas cilvēks saņem no ēdiena. Ja cilvēks<br />
tur godā Dieva baušļus, tad Dievs var samazināt cilvēkam<br />
nepieciešamo uztura daudzumu līdz minimumam. Jūs zināt, ka<br />
gavējot cilvēks jūtas loti labi, gandrīz vai nelietojot ēdienu.<br />
Cilvēkam ēdiens ir nepieciešams, lai uzturētu zemes ķermenī<br />
dzīvībai nepieciešamos procesus.<br />
Tas cilvēkam tā nolikts, lai viņš strādātu un strādājot nopelnītu<br />
sev iztiku. Tieši darbs un darba augli nes iztikai nepieciešamos<br />
līdzekļus. Darbs dod cilvēkam arī prieku un baudu. Darbā<br />
mēs iemācāmies strādāt citu labā, arī Dieva labā. Kā lai mēs<br />
zinām, ka dodam Dievam? Tad, kad dodam savam tuvākajam,<br />
mēs dodam Dievam. Darbs citu labā darītājam nes prieku un<br />
darba augļus.<br />
Cilvēks var izmantot visu enerģiju, ko dod Dieva Svētais<br />
Gars, var arī to izmantot tikai daļēji. Tas ir atkarīgs no cilvēka<br />
faktiskā stāvokļa, ka arī no tā, cik cilvēks ir taisns Dieva priekšā.<br />
Ja cilvēks dara mazāk grēku, tad šajā cilvēkā viss ir sakārtots<br />
pareizi un cilvēks ir spējīgs aptvert vairāk Dieva dotās enerģijas.<br />
Ļoti svarīgi ir tas, cik pilnīga ir cilvēka gara saikne ar dvēseli<br />
un miesu. Cilvēks enerģiju saņem garā no Dieva Svētā Gara.<br />
Tālāk šī enerģija izplatās dvēselē un miesā.<br />
Cilvēkā ir septiņi enerģētiskie centri (čakras), kas pirmsākumā<br />
ir aizvērti. Kamēr šie centri ir aizvērti, cilvēks saņem<br />
dzīvībai nepieciešamo enerģiju, lai dzīvotu tikai pasaulīgo dzīvi.<br />
Kad cilvēkam sāk atvērties šie centri, viņā ienāk arī gara<br />
līmeņa enerģijas un viņš sāk dzīvot arī garīgu dzīvi. Tad cilvēks<br />
Dieva radīto pasauli uztver daudz pilnīgāk un dziļāk. Cilvēks<br />
sāk saprast pamatpatiesību, no kā viss ir radies, kā ir radies un<br />
kādi procesi visam ir pirmsākums. Cilvēks, kurš ir garīgi atvērts,<br />
var radīt garīgas lietas, kas ir mūžīgas. Tad cilvēks var saprast arī<br />
citu radītās gara bagātības.<br />
Laimīgs ir tas, kurš spēj sajust un saklausīt gara pasaules<br />
vērtības.<br />
Cilvēka enerģija riņķo viņā no apakšas uz augšu, veidojot<br />
astoņnieku. Cipars 8 guleniski ir bezgalības zīme. Cilvēks šajās<br />
enerģijās pirmsākumā ir savienots ar Dievu. Dievs savu Svēto<br />
Garu sūta no debesīm. Dievs cilvēkā enerģijas virza tieši no<br />
apakšas uz augšu. Dievs tā cilvēku ir radījis — tādus enerģijas<br />
kustības veidus ir noteicis.<br />
Ja cilvēks ir vesels, tad enerģijas lauks viņā darbojas pilnīgi.<br />
Vispirms enerģiju saņem kāju pēdas, tad ceļgalos enerģija tiek<br />
sadalīta pa svarīgiem enerģētiskajiem centriem. Pirmais un galvenais<br />
enerģētiskais centrs ir mugurkaula pamatnē (asteskaulā).<br />
Tālāk enerģija tiek sadalīta pa visiem dzīvību nesošiem<br />
orgāniem.<br />
Ja cilvēks ir vesels, tad pilnīgs ir arī cilvēka enerģētiskais<br />
lauks (biolauks). Ja cilvēks ir slims, tad šis biolauks samazinās.<br />
Tad cilvēka miesai sāk trūkt enerģijas, un tas var progresēt līdz<br />
zināmai robežai.<br />
Ja cilvēks nepiegriež vērību savam faktiskajam stāvoklim, tad<br />
veselība neuzlabojas. Enerģētiskais lauks cilvēkā samazinās līdz<br />
minimumam. Cilvēks griežas pie ārstiem, un viņi palīdz<br />
atveseļoties. Bet vienmēr rodas jautājums — kāpēc cilvēks saslima?<br />
Kāds ir šīs slimības cēlonis? Kur ir slimības pirmsākums?<br />
Ja neatrod slimības pirmsākumu, tad nevar cilvēku pilnīgi<br />
izārstēt. Kā atrast slimības pirmsākuma iemeslu?<br />
72 73
... Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.<br />
Un piedod mums mūsu parādus,<br />
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem...<br />
Dievs radījis cilvēku ļoti pilnīgu. Pasaulē zinātne ir spējīga<br />
cilvēkā pamanīt tikai to, ko ar acīm un mikroskopu var ieraudzīt<br />
vai ar dažādiem procesiem izzināt. Tā ir vismazākā cilvēkam<br />
zināmā šūniņa ar atomiem un to kodoliem. Bet kas stāv aiz tā?<br />
Jēzus Kristus man to ir atklājis, un es to atklāšu arī jums.<br />
Cilvēkā atrodas daudzi dzīvību nesošie centri. Tie ir kā<br />
vidutāji starp cilvēka miesu un garu. Kamēr cilvēks nemeklē<br />
sevi, garā dzimušu, un netic Dievam, tikmēr šie centri ir aizvērti.<br />
Cilvēks dzīvo tikai ar pasaulīgām enerģijām, un cilvēka gars jeb<br />
viņš pats sevi ir iecietinājis. Ja cilvēks nemeklē sevi, viņš sevi<br />
neatrod.<br />
Tieši ticība Dievam dod iespēju noticēt arī sev kā pirmsākumā<br />
garā dzimušam. Cilvēks sāk domāt par dzīvi pēc šīs<br />
pasaules dzīves. Jo vairāk jautājumu par gara lietām cilvēks sev<br />
uzdod, jo vairāk viņš sāk aptvert, ka viņā ir kaut kas no mūžības.<br />
Un ka šai dzīvei ir jēga.<br />
Ja cilvēks sāk iet gara iepazīšanas ceļu un sāk atzīt Jēzu Kristu,<br />
tad Dievs pakāpeniski sāk atvērt cilvēka dzīvību nesošos centrus.<br />
Pirms vēl nav atvērti šie centri, cilvēks izmanto tikai 20%<br />
no visas Dieva dotās enerģijas daudzuma. Tātad cilvēks dzīvo<br />
tikai daļēji. Cilvēkam dotās iespējas netiek izmantotas pilnībā.<br />
Tāpat ir, ja dzīvoklī no sadales skapja pienāk elektrība, bet<br />
mēs to izmantojam, tikai lai iedegtu trīs spuldzītes. Vairāk izmantot<br />
elektroenerģiju nav iespējams, jo nav aprīkoti ne slēdži, ne<br />
kontakti.<br />
Kad Dievs cilvēkā sāk atvērt šos septiņus enerģiju sadalošos<br />
centrus, tad cilvēks sāk izmantot vairāk Dieva dotās enerģijas<br />
(30%, 40% utt.). Tāpat, ja mēs dzīvoklī iemontējam kontaktus,<br />
slēdžus, mēs sākam izmantot elektroenerģiju plašāk -<br />
74<br />
televizoram, radioaparātam, veļas mašīnai u. c. Par Dieva doto<br />
enerģiju nav jāmaksā. Tā vienkārši ir. Un tad ir atkarīgs no paša<br />
cilvēka, cik pilnīgi viņš vēlas uz Zemes dzīvot. Kā spēs šo Dieva<br />
doto enerģiju izmantot? Tas, kurš nopelnījis, tas arī ir gatavs<br />
saņemt Dieva doto Svēto Garu. Tad arī sāk atklāties cilvēka<br />
saikne ar paša cilvēka garu. Tad cilvēks spēj saklausīt savu<br />
sirdsbalsi un šī pasaule kļūst bezgalīgi pilnīga. Katrai dienai ir<br />
savs atklājums un arī nozīme.<br />
Cilvēka enerģijas centri ir kā lotosa ziedi, un katra ziedlapiņa<br />
novirza enerģiju uz savu vietu organismā, lai tas kļūtu pilnīgāks.<br />
Katras lotosa ziedlapiņas atvēršanās cilvēkā ir liels notikums.<br />
Tas ļauj vairāk sajust un aptvert Dieva radīto smalko pasauli.<br />
Tas ir liels palīgs pasaulīgajā dzīvē. Tāds cilvēks stāv manāmi<br />
augstāk par citiem savā dzīves gudrībā, palikdams vienkāršs un<br />
patiess. Patiesība slēpjas tieši visā vienkāršajā.<br />
Uz pasaules šobrīd nav daudz cilvēku, kuriem ir atvērusies<br />
visi enerģētiskie jeb gara centri. Es viņus skaidri redzu — gara<br />
gaismas pilnus un pilnīgus savā būtībā, patiesi vienkāršus un<br />
skaidrus savā izteiksmē. Šie cilvēki ir kā ceļa rādītāja gaisma.<br />
Viņi atklāj pasaulei Dieva Patiesību un dzīvo mīlestībā uz<br />
visiem. Gadsimtu gaitā mēs pazīstam izcilus cilvēkus. Tie bija<br />
un ir garā lieli cilvēki. Tie ir gan mūziķi, gan rakstnieki, gan<br />
mākslinieki. Viņi nesuši pasaulei daudzus atklājumus.<br />
Visus atklājumus pasaulē sākumā no Dieva saņem cilvēka<br />
gars, un tikai gars atklāj cilvēka prātam ģeniālo ideju. Visi ģeniālie<br />
izgudrojumi pasaulē nākuši no Dieva, apskaidrojot cilvēka<br />
prātu. Tā radās arī uguns aizdegšanas māksla vai riteņa izgudrojums.<br />
Arī datora izgudrojums pirmsākumā nāca no Dieva. Tā<br />
Dievs ar garā lielu cilvēku palīdzību virza visas cilvēces attīstību.<br />
...Un neieved mūs kārdināšanā (pārbaudījumos),<br />
bet atpestī mūs no ļauna.<br />
ļo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi. Āmen.<br />
75
Ja Dievs cilvēkā atver gara centrus, tad Dievs tos var arī<br />
aizvērt. Tas atkarīgs no mums — cik taisnīgi mēs dzīvojam. Ja<br />
cilvēks sāk smagi grēkot un noiet no Dieva noliktā ceļa, tad viņā<br />
gara spējas aizveras. Pār visām gara un pasaulīgām lietām<br />
Dievam ir pilnīga vara.<br />
Viss, kas cilvēkā saistās ar garu, ir Dieva rokās. Neticiet, ja<br />
kāds saka — es to vai šito garā izdarīšu, piemēram, noņemšu<br />
lāstu. Lāsts ir ar ļaunu vārdu un domu cilvēka gara miesā izdarīts<br />
ievainojums. Gara miesa ir tik smalks veidojums, ka tikai Dievs<br />
spēj šo miesu sadziedēt.<br />
Pirmsākumā bija Vārds,<br />
un Vārds bija pie Dieva,<br />
un Vārds bija Dievs.<br />
Dievs vārdam devis ļoti lielu spēku. Labs vārds dara labu,<br />
ļauns vārds dara ļaunu. Ļauna darītājam jau ir sava tiesa.<br />
Meklējiet sevi caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!<br />
Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka;<br />
vārdi, ko es runāju, ir gars un dzīvība.<br />
Jāņa ev. 6:63<br />
ZEMES ĶERMENIS<br />
Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc<br />
sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.<br />
Pirmā Mozus 1:27<br />
Mēs redzam sevi un redzam sev apkārt esošos cilvēkus.<br />
Katrs cilvēks ir savādāks, un neviens nav līdzīgs citiem. Dievs ir<br />
pilnīgs un radījis mūs neatkārtojamus. Arī dabā un debesīs nekas<br />
neatkārtojas. Ja labi pavēro, tad neviena diena nav līdzīga otrai.<br />
Cilvēkā dzīvo miesa, dvēsele un gars. Katra cilvēka gars ir<br />
atšķirīgs, jo tas ir cits cilvēks. Arī dvēsele katram cilvēkam ir<br />
citāda. Tēvam un mātei piedzimst bērns, kurš ir viņiem pēc ārējā<br />
izskata vairāk vai arī mazāk līdzīgs. Cilvēka dzimšanas mirklī<br />
savienojas trīs — miesa, dvēsele un gars. Šis savienojums ir<br />
trīskārtatšķirīgs, tāpēc nekad nav atkārtojams. Arī pirmsākumā<br />
garā Dievs katru cilvēku radīja atsevišķi.<br />
Katra cilvēka miesai ir daudz īpašību un iespēju. Dzīvē mēs<br />
sevi izsakām un savā izteiksmē esam neatkārtojami. Mums ir<br />
bezgala patīkami iepazīt otru cilvēku. Dievs ir devis iespēju<br />
savienoties vīram un sievai. Ģimenē vīrs var atklāt jaunas un<br />
77
labas savas sievas īpašības. Visa mūža garumā arī vīrs katru<br />
dienu var pilnveidoties. Tad sievai ir bezgala patīkami atklāt<br />
kaut ko jaunu savā vīrā. Tas, protams, notiek tad, ja cilvēki mīl<br />
viens otru.<br />
Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat<br />
darait arī jūs viņiem.<br />
Jo tā ir bauslība un pravieši. (Mateja ev. 7:12)<br />
Cilvēks bieži vien meklē vainu citos. Tas nav pareizi. Jāsāk ar<br />
sevi. Cik pareizi es rīkojos? Kāpēc tas tā notika un kāda ir mana<br />
vaina? Ja cilvēks meklē un atrod savu vainu, tad viņš ierauga arī<br />
otra cilvēka patieso nostāju notiekošajā. Cilvēka miesu un<br />
dvēseli var attīrīt tikai viņš pats, un Dievs gādā savu Svēto Garu,<br />
lai cilvēkā visa pietiktu.<br />
Cilvēkam jāmācās mīlēt Dievu, savu tuvāko un arī sevi pašu.<br />
Tieši sevis atzīšana ir sākums dvēseles un gara atklāsmei. Cilvēka<br />
ķermeni pirmsākumā ir radījis Dievs. Tad tas pilnīgs dzimst no<br />
mātes un tēva. Mums ir jāpieņem savs ķermenis un jāpateicas<br />
Dievam, ka dzīvojam. Dievs devis mums šo ķermeni, zinādams,<br />
ka tas ir visideālākais priekš mums. Tas ir domāts mūsu liktenim,<br />
lai arī kāds tas būtu un kādā pasaules malā mēs dzīvotu.<br />
Ja mēs atzīsim sevi pirmsākumā no Dieva dzimušu, tad<br />
Dievs gādās, lai mēs šajā dzīvē būtu pilnīgi.<br />
Mācīsimies pateikties Dievam par to, ka esam šajā pasaulē,<br />
un mīlēsim savu ķermeni, pilnveidosim to, jo tas ir no Dieva. Ja<br />
cilvēks mīl sevi, tad viņš gādā, lai viņa ķermenis būtu pilnīgs.<br />
Tad arī Dieva nodoms cilvēkā varēs piepildīties.<br />
Mūsu pasaulīgā miesa ir apstākli un vide, kurā mēs esam<br />
ielikti. Mums ir jāpieņem sevi, kādi mēs esam, un jāpateicas par<br />
to Dievam.<br />
Pirms cilvēks dzimst miesā, Dievs cilvēkam parāda viņa<br />
iespējamo likteni uz Zemes un jautā, vai cilvēks piekrīt šim Dieva<br />
izvēlētajam liktenim. Dievs no bezgalīgi liela skaita iespējamo<br />
likteņa variantu izvēlas cilvēkam vispiemērotāko. Cilvēkam<br />
grūti to aptvert, bet tas patiešām tā ir.<br />
Es skaidri redzu, kā katrs cilvēks, pirms dzimst uz Zemes,<br />
nonāk Dieva un Viņa eņģeļu priekšā. Ja cilvēks piekrīt šim liktenim,<br />
tad cilvēks Dieva noteiktā laikā dzimst uz Zemes miesā.<br />
Protams, ir arī bezdievji — Dievam nepaklausīgie cilvēki. Tādā<br />
gadījumā darbojas citi Dieva likumi. Dievs savu nodomu piepilda<br />
pēc taisnības un savas stingrības.<br />
Cilvēks, dzimis miesā, neatceras un nezina savu likteni. Katru<br />
dienu un nakti cilvēka likteni nemanāmi vada Dievs un Viņa<br />
eņģeli. Kā upei ir sava gultne, tā arī cilvēkam ir sava likteņupe.<br />
Šīs upes gultni nevar mainīt. Cilvēkam ir dota brīva izvēle —<br />
peldēt pa straumi vai pret straumi!<br />
Ja cilvēks peld pa Dieva nolikto likteni, tad pastāv vislielākā<br />
iespēja iet pa šauro ceļu, pa Dieva iepazīšanas ceļu. Ja cilvēks<br />
izvēlas iet šķērsām savam liktenim, tad nav iespējams nokļūt uz<br />
pareizā ceļa. Tāds ceļš ved uz pazušanu.<br />
Dieva noliktais liktenis cilvēkā piepildās daļēji vai arī pilnīgi.<br />
Katra cilvēka Dieva noliktais liktenis piepildās pilnīgi tieši<br />
dzīves krustcelēs, likteņa pagrieziena punktos. Cilvēks nemaz<br />
neapjauš, cik nemanāmi un strauji izmainās viņa liktenis. Viņš<br />
tikai konstatē, ka tas ir noticis. Viss ir Dieva rokās.<br />
Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod<br />
dzīvību. (Jāņa ev. 6:33)<br />
Ikdienā cilvēkam rodas daudzas domas un idejas. Piemēram,<br />
aizbraukt uz Jūrmalu pavērot jūru. Cilvēkam šķiet, ka šī ideja ir<br />
viņa. Pašā pamatā Dieva nodoms ir ielikts cilvēka garā, un gars<br />
pasniedz šo ideju pasaulīgajam ķermenim kā savu. Viss, kas ir<br />
Dievā, tas pieder Dievam, arī mēs ar visu miesu, dvēseli un garu.<br />
Tas ir Dieva likteņa piepildījums cilvēkā — tajā dienā braukt uz<br />
Jūrmalu, lai tur satiktu kādu cilvēku un ieraudzītu jūru.<br />
Pieņemsim Dieva nolikto likteni un dzīvosim saskaņā ar<br />
78 79
Dieva gribu! Mēs nevaram būt ārpus Dieva un ārpus Dieva<br />
gribas. Tieši pieņemot Dieva likumus, mēs radām savai dzīvošanai<br />
visideālākos apstākļus.<br />
Kā mēs sev gribam radīt visideālākos apstākļus dzīvošanai,<br />
tāpat arī Dievs mums grib dot visu to vislabāko un nepieciešamo<br />
katrai dienai, jo mēs esam Dieva bērni un Dievs ir mūsu Debesu<br />
Tēvs. Dzīvojot Dievā, mēs ikdienā izmantojam visu Dieva<br />
radīto — gan Zemi ar tās bagātībām, gan pasaulē radītās<br />
vērtības. Tas pašā pamatā ir vienkārši. Pirms tapa Zeme, bija<br />
ūdeņi un tumsa. Tad Dievs radīja debesis un Zemi, un visu, kas<br />
ir uz tās. Ādams un Ieva, un tad daudzas paaudzes, pēdīgi arī<br />
mēs esam dzimuši uz šīs Zemes.<br />
Pirmsākums ir no Dieva. Cilvēkam pašam jānonāk pie šī<br />
secinājuma. Uz Zemes radīti sarežģīti apstākļi, vide un bezgalīgs<br />
daudzums informācijas, lai cilvēks meklējot atrastu pareizo ceļu.<br />
Tas ir kā sarežģīts uzdevums, kurš dzīves laikā jāatrisina.<br />
Dievs ar likteņa spēku piedāvā katram cilvēkam atšķirīgas<br />
sarežģītības uzdevumus. Tie jārisina tikai un vienīgi mums<br />
pašiem. Neviens no malas pareizo atbildi pateikt nevar. Tāpēc<br />
mums daudz kas ir jāizdzīvo, un, tikai izdzīvojot daudzas dzīves<br />
situācijas, cilvēks ir spējīgs savu likteni saprast. Daži cilvēki,<br />
tikai atsitoties pret sienu, spēj saprast, ka tā ir siena. Tas ir<br />
salīdzinājums, bet dzīvē notiek līdzīgi. Viens saka „balts", otrs —<br />
„melns". Bet kā ir patiesībā? Tikai Dievs caur dzīves situāciju<br />
var atklāt cilvēka prātam, kāda tad ir patiesība.<br />
Pasaulē ir daudzi miljardi cilvēku, un katrs domā, ka tieši<br />
viņš irtas pareizais. Cilvēks šo pasauli saskata caur savu individuālo,<br />
dvēselisko un miesīgo redzējumu. Jo tīrāka, bez grēka ir<br />
cilvēka dvēsele, jo skaidrāk un patiesāk viņš var ieraudzīt<br />
notiekošo. Patiesība ir pie Dieva, un Dievs šo patiesību atklāj<br />
cilvēka garam. Cilvēka gars vienmēr ir gatavs apskaidrot cilvēka<br />
miesu. Gara un miesas starpnieks ir dvēsele.<br />
Cilvēka dvēselē krājas cilvēka grēki. Jo vairāk grēku, jo mazāka<br />
iespēja garam ir piekļūt miesai. Tas ir tāpat, kad saules<br />
gaisma spīd cauri ļoti netīram logam, tad ļoti vājš gaismas stars<br />
apspīd istabu. Jo tīrāks logs, jo vairāk saules gaismas nonāk<br />
istabā. Cauri tīrai dvēselei gars var apspīdēt miesu.<br />
Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai šī mācība ir<br />
no Dieva, vai es runāju pats no sevis. (Jāņa ev. 7:17)<br />
Daudzi cilvēki izsaka komentārus par garīgām lietām presē<br />
vai arī raksta grāmatas. Tas ir tikai šo cilvēku viedoklis. Jo garīgi<br />
lielāks cilvēks, jo vairāk patiesības viņš var pasaulei atklāt. Pilnīgā<br />
un absolūtā Patiesība ir pie Dieva. Dievs zina visu. Dievs<br />
visu ir tā radījis, ka visu redz un pārzina, jo viss ir Dievā.<br />
Dieva radītais cilvēks ir ļoti smalka būtne. Dievs šobrīd<br />
pasaulei ir ļāvis zināt un iepazīt tikai pirmo no vēl septiņdesmit<br />
reižu smalkākām miesas šūniņām. Cilvēks visspēcīgākajā mikroskopā<br />
var ieraudzīt tikai to, ko var ieraudzīt. Dievs nav Jāvis<br />
izgudrot tādu ierīci, lai kāds varētu saskatīt vēl smalkāku cilvēka<br />
vai arī materiālās pasaules uzbūvi. Dievs glabā šo noslēpumu.<br />
Dievs patur varu pār smalkajām pasaulēm.<br />
Mums ir atļauts brīvi rīkoties mums zināmajā pasaulē, bet<br />
smalkās pasaules pilnīgi ir Dieva varā. Es liecinu par to, ko man<br />
ir atklājis Jēzus Kristus.<br />
Dievs var dot cilvēkam lielas iespējas garā izzināt šo materiālo<br />
pasauli. Dievs man garā parāda cilvēka miesas smalko uzbūvi.<br />
Es to redzu skaidri, lielā palielinājumā, saskatot visas ķermeņa<br />
šūnas.<br />
Pirms gadiem piecpadsmit es domāju — kā gan var saskatīt<br />
dzīva cilvēka iekšējos orgānus, kaulus un visu, kas ir viņā?<br />
Tagad es to redzu ļoti skaidri. Jebkuru ķermeņa daļu es redzu<br />
tādu, kāda tā ir no iekšienes, kāda tā ir savā smalkākajā uzbūvē.<br />
To es varu ieraudzīt jebkurā cilvēkā, un drēbes vai attālums tam<br />
nav par traucēkli. Es redzu cilvēka smalkākās šūniņas.<br />
80 81
Cilvēka garam, kas ir smalks, ir spēja redzēt visu pasaulīgo,<br />
kas sastāv no daudz rupjākas matērijas.<br />
Vismazākā šūniņa un atoms, kas redzams ar mikroskopu,<br />
sastāv no trim smalkākiem atomiem jeb daļiņām. Tās daļiņas ir<br />
septiņdesmit reižu smalkākas par zināmo atomu. Tātad jebkurš<br />
atoms ar savu smalko uzbūvi ir Dieva radīts no vēl smalkākām<br />
daļiņām. Katram veidojumam ir sava atšķirīga struktūra. Pēc<br />
būtības tas ir pirmais smalkākās struktūras līmenis, kurš pasaulei<br />
vēl nav zināms. Mūsdienu zinātnei par to nav lemts zināt. Tas ir<br />
Dieva noslēpums. Es atklāju jums to, ko man atklāja Jēzus<br />
Kristus un ko skaidri šos gadus redzu garā.<br />
Tālāk šajā vissmalkākajā dajiņā, ko cilvēks nevar ieraudzīt,<br />
atkal ir vēl trīs smalkākas daļiņas, no kurām sastāv šī pasaule un<br />
viss, kas uz tās ir. Un arī katrā no šīm trim daļiņām atkal ir trīs<br />
smalkākas daļiņas. (11. zīmējums)<br />
Un tas tā turpinās līdz septiņdesmitajam līmenim. Tātad vismazākais<br />
cilvēcei zināmais atoms ar visu tā uzbūvi un struktūru<br />
sastāv no septiņdesmit reižu mazākām, smalkākām daļiņām.<br />
Tām visām ir pareiza un noteikta kārtība. Cilvēks bieži vien šo<br />
kārtību izjauc sevī, un tad sākas problēmas.<br />
Cilvēka zemes ķermeņa smalko daļiņu pareizo kārtību un<br />
stāvokli zina tikai Dievs, kas tā visu radījis. Tikai Dievs ar savu<br />
Svēto Garu var pareizā kārtībā sakārtot cilvēka miesu vissmalkākajā<br />
tās uzbūvē. Jēzus Kristus ir cilvēka dzīvības pamats.<br />
Dievs Tēvs pasauli un visu, kas uz tās, radīja caur Jēzu Kristu.<br />
Mēs visi dzīvojam Dievā Tēvā, Dievā Dēlā, un Dieva Svētais<br />
Gars gādā, lai viss radītais dzīvotu un pastāvētu pēc Dieva<br />
nodoma.<br />
Mēs sevi jūtam kā personību, un vienmēr, ja būsim taisni<br />
Dieva priekšā, mēs to saglabāsim. Dievs pirmsākumā mūs katru<br />
radīja garā kā personību, un tāda tā pastāvēs, ja mēs būsim<br />
paklausīgi Dieva bērni. Mēs varam dzīvot un pastāvēt mūžīgi<br />
82<br />
tikai tad, ja izpildām Dieva likumus, atzīstam Dievu kā visa<br />
Radītāju un Jēzu Kristu, caur ko Dievs Tēvs visu radīja.<br />
Es esmu dzīvības maize.<br />
Kas pie manis nāk, tas nešalks,<br />
un kas man tic, tam neslāps ne mūžam. (Jāņa ev. 6:35)<br />
Ja cilvēks vēlas dzīvot pēc šīs pasaulīgās dzīves, kura tiek<br />
nodzīvota vienā mirklī, tad ir jāpilda Dieva griba. Tad ir jāņem<br />
rokā Bībele un jāieklausās vārdos, kas teikti Dievam Patiesībā.<br />
Cilvēkam citas izvēles nav. Kam ir Dēls, tam ir arī Tēvs, kam<br />
Dēla nav, tam nav arī Tēva. Kam Jēzus Kristus ir, tajā ir dzīvība.<br />
Tieši Jēzus Kristus ir dzīvības maize, kas to ēdīs, tam būs mūžīga<br />
dzīvība. Jēzus Kristus ir dzīvības pamats.<br />
Cilvēkam dota miesa, lai, tajā nonācis, cilvēka gars augtu<br />
lielumā, lai vairotu gara bagātības. Debesu bagātības ir mūžīgas,<br />
un tās nekad nezūd. Meklējiet sevi savā miesā! Lūdziet, lai<br />
Dievs jums palīdz atrast sevi pašu! Gars cilvēkā var pilnveidoties<br />
un augt tikai tad, ja cilvēks miesā sāk meklēt ceļu pie Dieva<br />
un pie sava gara.<br />
Cilvēks ir pilnīgi dzīvs tikai tad, kad viņš dzīvo miesā,<br />
dvēselē un garā kā vienā veselā. Kamēr cilvēks nav atradis ceļu<br />
pie sava gara, tikmēr viņu vada miesa, kas ir grēcīga. Tā velk uz<br />
grēka darbiem. Tā bauda tikai pasaulīgus labumus. Gars tādā<br />
miesā jūtas kā cietumā. Vai kādam no jums gribētos dzīvot<br />
cietumā? Nē. Bet kāpēc jūs, daudzie cilvēki, ieslogāt sevi paši<br />
savā miesā? Jūsu gars sauc skalā balsī, bet jūs nedzirdat. Jūsu<br />
gars skatās cerīgām acīm uz Dievu Debesīs, tomēr viss šajā<br />
Zemes dzīvē ir atkarīgs no jums pašiem.<br />
Ja jūs paļausieties uz Dievu, tad jūsu gars miesā atklāsies un<br />
nedzīvos miesas radītā cietumā.<br />
Cik daudz laika jūs ikdienā veltāt sev? Tas ir — pārdomām<br />
par sevi, par savu attieksmi pret šo pasauli, par Dievu? Jo mazāk<br />
laika cilvēks atlicina sev, jo vairāk viņš zaudē.<br />
83
Cilvēks var dzīves laikā zaudēt tās gara bagātības, kuras viņš<br />
ir sakrājis gadu tūkstošos. Cilvēks nedzīvo tikai šos 70—100 gadus.<br />
Dievs devis viņam iespēju dzīvot jau loti sen. Cilvēks dzīvojis<br />
daudzās laicīgās pasaulēs un debesu pasaulēs. Debesu Tēvs<br />
loti gādā, lai katra cilvēka gars augtu, lai cilvēks nepazustu. Bet<br />
cilvēks vienā brīdī nolemj — man galvenais ir nauda vai vara.<br />
Un sāk darīt grēka darbus.<br />
Pasaulīgi labumi ved uz pazušanu, jo tie paņem visu cilvēka<br />
laiku un domas. Neatliek ne brīža priekš sevis. Cilvēka gars<br />
sauc, bet viņš tam nepievērš uzmanību. Tāpēc bagātajam ir visgrūtāk<br />
ieiet Debesu Valstībā, jo viņam pasaulē atliek laiks tikai<br />
pasaulīgiem labumiem, kuru līdz ar nāvi vairs nav.<br />
Kas tad paliek no cilvēka pāri? Miesa top par pīšļiem. Debesīs<br />
aiziet dvēsele un gars. Daudziem debesu ķermenī paliek grēka<br />
kalns dvēselē un novājināts gars. Jā, debesīs, kas vēl garā dzīvs,<br />
Dievs gādā, lai cilvēks spētu dzīvot. Saprotiet, arī garā vajadzīgs<br />
dzīvības spēks, lai mēs turpinātu dzīvot. Tieši tagad mēs krājam<br />
šo gara dzīvības spēku, lai tas mums būtu. Var jau to arī nekrāt.<br />
Tad mirstot var pazust uz mūžīgiem laikiem.<br />
Dievs dod iespēju katram dzīvot un sakrāt gara bagātības, lai<br />
mēs būtu skaisti un pilnīgi Dieva bērni.<br />
Sakrātās gara bagātības uz Zemes ir viegli pazaudēt ar nodevību,<br />
netiklību un citām grēcīgām lietām. Katrs pasaulīgs darbs<br />
ir uz svaru kausiem. Labs darbs dod gara pieaugumu. Grēks<br />
iecietina garu, un tas sāk izsīkt.<br />
Tikai tad, kad Dievs stiprina cilvēka garu no augšienes un<br />
cilvēks kjūst par Dieva bērnu, šim izredzētajam vairs nekā<br />
netrūkst, jo grēkam vairs nav varas pār tādu cilvēku. Dievs ir bez<br />
grēka, un Dieva Gars cilvēkā ir bez grēka.<br />
(..) līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un<br />
piederat citam, tam, kas uzmodināts no miroņiem. Tāpēc<br />
nesīsim augļus Dievam! (Pāvila vēst. rom. 7:4)<br />
Dzīvības gara likums Jēzū Kristū ir atsvabinājis Dieva bērnu<br />
no grēka un nāves likuma. Tie, kas ir Jēzū Kristū, tiem vairs nav<br />
nekādas pazušanas. Jēzus Kristus grēku, kas bija miesā, pazudināja<br />
uz nāvi, lai mēs nedzīvojam vairs miesai, bet garam.<br />
Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet gara cilvēki<br />
pēc gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet gara<br />
tieksme— uz dzīvību un mieru. (Pāvila vēst. rom. 8:5, 6)<br />
Ja Jēzus Kristus ir mūsu sirdīs, tad miesa ir mirusi grēka dēļ,<br />
bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Tad mūsos mājo tā Gars, kas Jēzu<br />
uzmodināja no miroņiem, un arī mūsu mirstīgās miesas darīs<br />
dzīvas ar savu garu, kas ir mūsos.<br />
(..) Bet ja jūs gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs<br />
dzīvosit. Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni. (Pāvila<br />
vēst. rom. 8:13,14)<br />
Katrs mēs veidojam savu mūžības ceļu, viens ved uz mūžīgo<br />
dzīvošanu, otrs — uz pazušanu. Ļoti ātri mēs esam pieauguši un<br />
tikpat ātri arī novecojam. Bet kas pēc tam? Varbūt vēl ir laiks —<br />
diena vai mēnesis —, lai kaut ko labotu. Mēs dzīvojam miesā,<br />
dvēselē un garā. Dosim ceļu mūžīgajam garam, kas ir mūsos!<br />
Lai piepildās Dieva griba mūsos, mūžīgi!<br />
Jo bauslības gals ir Kristus;<br />
viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.<br />
Pāvila vēst. rom. 10:4<br />
84
DVĒSELE<br />
Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi;<br />
bet citāds krāšņums ir debesu ķermeņiem un<br />
citāds zemes ķermeņiem.<br />
Pāvila I vēst. kor. 15:40<br />
Cilvēka dvēsele ir dzīvības uzturētāja miesā. Kamēr cilvēkā<br />
ir dvēsele, tikmēr uz Zemes miesā cilvēks ir dzīvs.<br />
Pirms cilvēks piedzimst uz Zemes miesā, Dievs dod cilvēkam<br />
skaidru un tīru dvēseli, kas reizē ir paša cilvēka apvalks.<br />
Cilvēka dvēsele ir miesas un gara starpnieks. Cilvēka gars var<br />
sevi izteikt tikai un vienīgi caur dvēseli. Ja cilvēka dvēsele ir tīra<br />
un skaidra kā bērnam, tad gars var atklāties cilvēka miesā. Ja<br />
cilvēks ir grēka pilns, tad garam nav iespējams apskaidrot miesu.<br />
Cilvēka grēki krājas viņa dvēselē. Dievs tā visu radījis, ka<br />
tieši cilvēka dvēselē uzkrājas katrs grēks, iezīmējas ar savu krāsu<br />
un ir savienots dvēseles līmenī ar otru cilvēku, ar kuru saistās šis<br />
grēks, — viens ir grēka darītājs, otrs ir no šī grēka cietušais.<br />
Es redzu katra cilvēka grēkus. Tie parādās cilvēka dvēselē,<br />
skaidri iezīmēti ar savu krāsu, veidolu un izteiksmi. Tie ir dzīvi<br />
un reāli, un dzīvo tik ilgi cilvēka dvēselē, kamēr nav piedoti.<br />
Piedot grēku var Dievs Tēvs, Jēzus Kristus un Dieva Svētais<br />
86<br />
Gars, ja cilvēks to lūdz un ir sapratis grēku līdz sirds dzijumiem.<br />
Vai arī cilvēks lūdz piedošanu savam tuvākajam. Ja tuvākais, uz<br />
kuru tika darīts grēks, piedod, grēks tiek dzēsts un dvēsele no šī<br />
grēka atbrīvojas.<br />
Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti.<br />
Jo ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti;<br />
un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.<br />
(Mateja ev. 7:1,2)<br />
Katrs cilvēka grēks dvēseli iekrāso savā krāsā, tā kļūst tumšāka.<br />
Cilvēka grēks kā dabīgs pavediens ir saistīts ar otru cilvēku<br />
vai cilvēku grupu. Nav svarīgi, cik tālu tie atrodas. Vienmēr,<br />
kamēr grēks nav piedots, pastāv šī reālā grēka saikne. Šo saikni<br />
nevar pārcirst vai dzēst citādā veidā, kā vien piedodot savam<br />
tuvākajam vai lūdzot piedošanu savam tuvākajam, un lūdzot<br />
Dievam grēka piedošanu. Dievs grēku piedod tikai tad, kad redz,<br />
ka cilvēks grēka darbu ir sapratis un no sirds Dievam lūdz<br />
piedošanu.<br />
Cilvēks iet pasaulē, un apkārt cilvēkam ir lielāks vai mazāks<br />
skaits grēka pavedienu. Tas ir kā zirnekļa tīkls, tikai šā tīkla<br />
audējs ir pats cilvēks. Jo vairāk grēka darbu cilvēks ir darījis, jo<br />
vairāk šo pavedienu. Tad cilvēks ir kā sapīts savā grēkā. Cilvēkam<br />
ir grūti dzīvē iet uz priekšu, jo šie pavedieni ir par traucēkli,<br />
lai brīvi un skaisti dzīvotu. Katram grēkam ir arī sekas. Katrs<br />
padarītais labais darbs nes labus augļus, bet grēka darbs nes cilvēka<br />
dvēselē paliekošos grēka augļus, kuri neļauj cilvēkam dzīvot<br />
brīvi un neatkarīgi. Cilvēks paliek piesaistīts pie paša grēka.<br />
Ja cilvēks grib atbrīvoties no grēka, tad viņam ir jādara tā, kā<br />
teikts Dieva Jaunajā Derībā. Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti.<br />
Tikai tad, kad mēs lūdzam Dievam piedošanu par grēkiem un<br />
piedodam savam tuvākajam, tikai tad Jēzus Kristus, mūsu<br />
Kungs, ar savu gaismu un spēku piedod cilvēku grēkus. Grēku<br />
izpirkšana ir caur Jēzu Kristu. Kam Dieva Dēls ir, tam ir cerība<br />
87
uz grēku izpirkšanu. Ja cilvēkam Dieva Dēla nav, tad grēks viņā<br />
krājas un beigās ir kā nepanesams smagums, kurš ved uz pazušanu.<br />
Es daudzos redzu milzums grēku, kas kā kalns viņus<br />
nospiež. Laimīgs irtas, kurš atradis mūsu glābēju Jēzu Kristu.<br />
Es liecinu par grēku, kurš reāli taustāmā veidā dzīvo un krājas<br />
cilvēkā. Cilvēka katra rīcība tiek novērtēta. Ja cilvēks pilda<br />
bauslību, viņā grēka nav. Ja cilvēks bauslību nepilda, cilvēkā<br />
grēki krājas. Tie krājas katru mirkli, katru dienu, ja tiek darīti.<br />
Tā daudzi cilvēki sakrāj grēku kalnus, kas viņus caur slimībām<br />
vai kādā citā veidā spiež pie Zemes.<br />
Atcerieties — grēks ir reāls un taustāms. Ja tiek grēkots, tad<br />
grēki ik dienu krājas. Grēks ar dabīgu grēka saikni saista grēkotāju<br />
ar otru cilvēku. Cilvēka grēks ir arī redzams viņa acīs. Ja<br />
cilvēka acis ir skaidras un tīras, tad arī grēka viņā ir maz. Ja<br />
cilvēka acis ir smagas un netīras, tad grēks nospiež cilvēku un ir<br />
grūti viņam šajā dzīvē. Bet katrs ir izvēles priekšā — grēkot vai<br />
ne.<br />
Cilvēka dvēseli iekrāso katrs padarītais grēks. Katram grēkam<br />
ir sava krāsa. Tas ir tāpat, kā mēs pārklājam plēvi, lai tā<br />
aizsargātu dārzeņus no aukstuma. Ja mēs uzliktu divas plēves,<br />
tad būtu siltāk, bet gaisma cauri tām spīdētu mazāk. Jo vairāk<br />
plēves kārtu mēs uzliktu, jo vājāka gaisma pie dārzeņiem<br />
nokļūtu. Tāpat ir ar grēkiem, kas krājas dvēselē. Jo vairāk grēku<br />
cilvēks dara, jo tumšāka kļūst dvēsele, jo grūtāk gara gaismai ir<br />
apspīdēt miesu.<br />
Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības,<br />
kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.<br />
(Pāvila vēst. rom. 15:1)<br />
Gara gaisma un spēks nespēj izkļūt cauri iecietinātai dvēselei,<br />
un miesa gara apskaidrību nesaņem. Gars ik mirkli grib dot<br />
savu gara apskaidrību miesai, bet priekšā stāv cilvēka dvēsele.<br />
Jo vairāk grēku, jo mazāk ir to vārtu, caur kuriem cilvēka gars<br />
88<br />
var nokļūt līdz miesai. Cilvēks ir izvēles priekšā — grēkot vai<br />
negrēkot. Dzīvot kopā ar sevi, ar savu „es" vai ne?<br />
Cilvēku padarītais grēks dzen uz jaunu grēku, jo viņš pasauli<br />
jau redz caur šī grēka prizmu. Jūs varat mēģināt ieskaidrot zaglim,<br />
lai viņš vairs nezog. Viņš klausīsies jūsos, bet izdarīs pēc sava<br />
prāta. Katrs iepriekšējais cilvēka grēks veido viņa šīs pasaules<br />
uzskatu. Ja cilvēka dvēsele ir tīra un skaidra, tad viņš patiesi var<br />
ieraudzīt šo pasauli. Cilvēka gars apskaidro uz patiesību, un cilvēks<br />
miesā saņem šīs patiesības augļus. Ja cilvēks izvēlas grēka<br />
ceļu, tad ceļš uz patiesību ar katru nākamo grēku tiek aizvērts.<br />
Visvairāk man žēl to cilvēku, kuri, skaisti būdami, izvēlas<br />
grēka ceļu, un tad vienā mirklī šis gara skaistums pazūd. Es<br />
katru cilvēku patiesi mīlu, tieši kā to vēlējis mums Jēzus Kristus.<br />
Bez aizspriedumiem, vienkārši un patiesi. Cilvēks nevar sajust<br />
šo mīlestību, ja viņš dzīvo grēkā. Tieši grēks viņam to neļauj.<br />
Mūsu dzīves skaistums ir atkarīgs no mums pašiem. Ja mēs<br />
vēlamies dot otram vairāk nekā sev pašam, tad mēs no Dieva<br />
saņemam bezgalīgi daudz. Ja mēs nepakļaujamies grēka kārdinājumiem,<br />
tad dzīvojam Dievam un sev par prieku.<br />
Kādu sēklu mēs sējam zemē, tāda arī uzdīgst. Kādus darbus<br />
mēs darām pasaulē, tādus augļus arī saņemam. Dieva likums<br />
darbojas visur un visā.<br />
Cilvēka dvēseli Dievs veido no ļoti smalkas matērijas. Tā ir<br />
smalkāka par vismazāko pasaulīgo matēriju. Tieši dvēsele ir<br />
smalkās pasaules pirmsākums. Viss, kas saistīts ar miesu, ir<br />
pasaulē un pakļauts pasaulīgiem likumiem. Viss, kas sākas ar<br />
dvēseli, ir pakļauts šīs smalkās pasaules likumiem.<br />
Dvēseļu pasauli vēl sauc arī par astrālo pasauli.<br />
Dievs ir radījis ne tikai cilvēka dvēseli, bet arī daudzas dvēseļu<br />
pasaules, kurās cilvēks var dzīvot. Cilvēks dzīves laikā ir<br />
sakrājis vairāk vai mazāk grēku. Šie grēki pēc pasaulīgās dzīves<br />
ir jāizpērk. Tāpēc Dievs ir radījis dvēseļu pasaules.<br />
89
Kad cilvēks miesā nomirst, tad trešajā dienā cilvēka dvēsele<br />
un gars divu Dieva eņģeļu pavadībā tiek augšāmcelti. Es to<br />
redzu ik mirkli un ar savu liecību to liecinu. Tad cilvēks nonāk<br />
pārejas pasaulē, kur viņa dvēsele tiek mazgāta no pasaules<br />
nevajadzīgām paliekām. Cilvēks attīrīts un sagatavots nonāk<br />
Dieva un eņģeļu priekšā. Tad katram tiek nolasīts Dieva<br />
spriedums. Katrs saņem to, ko viņš ir pelnījis.<br />
Ja dzīve ir nodzīvota pēc Dieva likumiem un cilvēks ir taisns<br />
Dieva priekšā, tad cilvēks eņģeļu pavadībā nonāk dvēseļu<br />
pasaulē, kur pēc četrdesmit dienām nonāk Debesu pasaulē. Šī<br />
pasaule ir visskaistākā, kas zināma pirms Jaunās Jeruzalemes un<br />
Dieva apsolītās Debesu Valstības. Tad cilvēks tur arī dzīvo, un<br />
es novēlētu katram ieraudzīt šīs Debesu pasaules skaistumu. Es<br />
to redzu, un redzu, cik skaisti tajā dzīvo cilvēki un eņģeli.<br />
Pilnīga Dieva gaisma apstaro visus, un tur ir mājīgi un mīļi.<br />
Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. Bet jūs neesat miesā, bet<br />
garā, tik tiešām, kā Dieva gars mīt jūsos. Bet ja kādam nav<br />
Kristus gara, tas nepieder viņam. (Pāvila vēst. rom. 8:8, 9)<br />
Ja cilvēks ir mazāk klausījis Dievu, tad turpmāk viņam arī<br />
jādzīvo zemāka līmeņa dvēseļu pasaulēs. Es skaidri redzu septiņas<br />
no Dieva radītas dabīgas debesu dvēseļu pasaules, kurās<br />
nonāk katrs, kurš to ir pelnījis. Visskaistākā un augstākā ir septītā<br />
līmeņa pasaule. Tā ir tāda pati kā Zeme, tikai daudzreiz<br />
krāšņāka, pilnīgāka un skaistāka. Cilvēkam tur ir iespēja augt<br />
garā, mācīties un izpirkt savus grēkus.<br />
Jo grēcīgāks ir cilvēks, jo zemāka līmeņa dvēseļu pasaulē viņš<br />
nonāk. Ja cilvēks dzīvē ir darījis daudz grēka, tad arī grūtākā un<br />
smagākā dvēseļu valstības pasaulē viņš nonāk. Katram tiek dots<br />
pēc padarītā. Es skaidri redzu tās pasaules. Jo zemāka pēc<br />
līmeņa ir dvēseļu pasaule, jo grūtāka tajā pasaulē ir dzīvošana.<br />
Sākot ar ceturtā līmeņa dvēseļu pasauli dzīve tur ir daudz<br />
grūtāka un smagāka nekā uz Zemes. Slepkavas, nodevēji un<br />
netikļi nonāk viszemākās — pirmā, otrā un trešā līmeņa —<br />
dvēseļu pasaulēs. Tās dzīvošanai ir ļoti smagas. Par smagiem<br />
grēka darbiem ir jāatbild Dieva priekšā. Debesu Tēvs dod<br />
katram cilvēkam izpirkt savu grēku ar savām ciešanām.<br />
Tikai ar ciešanām var izpirkt grēku. Tā Dievs ir visu radījis<br />
un sūtījis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai caur Dieva Dēla<br />
ciešanām izpirktu pasaules grēkus. Mums ir vienkārši jāzina —<br />
savu grēku var piedot vai izpirkt tikai caur ciešanām. Tā mums<br />
Jēzus Kristus, krustā sists, darījis zināmu.<br />
Cilvēka dvēseles šūniņas ir smalkākas par vismazākajām<br />
miesas šūniņām. Vislielākajā dvēseles šūniņā ir septiņas smalkākas<br />
šūniņas. Katrā no septiņām šūniņām ir atkal septiņas<br />
smalkākas šūniņas. Un tā kārtu pēc kārtas līdz četrdesmit devītajai.<br />
Tā visa kopā ir cilvēka dvēsele, kas dzīvo un pastāv katrā<br />
dzīvā cilvēkā. (12. zīmējums)<br />
Dieva radītā dvēsele ir ļoti smalka, un tikai Viņš zina, kādai<br />
tai ir jābūt. Es redzu, ja uz cilvēka ir liels balts krusts un skaista<br />
gara sirds, tad tīra un balta ir arī cilvēka dvēsele.<br />
Cilvēka dvēselei ir ļoti lielas spējas. Tā spēj uzkrāt ne tikai<br />
grēkus, tā ir arī visas cilvēka dzīves spogulis. Ko cilvēks dzīvē ir<br />
atzinis un pielūdzis, to arī atklāj cilvēka dvēsele. Cilvēka dvēsele<br />
ir kā kondensators, kurš uzkrāj visu to, ko cilvēks dzīves laikā ir<br />
darījis ārpus Dieva likuma. Ko cilvēks grēko, tas viss uzkrājas<br />
dvēselē.<br />
Ja jūs iedomātos gaisa balonu, kas cel cilvēka dvēseli debesīs,<br />
tad redzētu, ka mazgrēcīga cilvēka dvēsele aiziet viegli<br />
padebešos, bet cita, grēcīga, cilvēka dvēsele ļoti smagnēji paceļas<br />
debesīs. Tā arī notiek pie sprieduma nolasīšanas. Ja cilvēks ir<br />
maz grēkojis, tad viņš nonāk vieglākā pasaulē; ja vairāk grēkojis,<br />
tad nonāk smagākā pasaulē. Katrs grēks ir jāizcieš un jāsaprot.<br />
90 91
Es, nožēlojamais cilvēks, kas mani izraus no šīs nāvei<br />
lemtās miesas?<br />
Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tātad nu es ar<br />
savu prātu kalpoju Dieva likumam, bet ar savu miesu —<br />
grēka likumam. (Pāvila vēst. rom. 7:24, 25)<br />
Ja cilvēks savu grēku ir izpircis Dieva dvēseļu pasaules<br />
noteiktajā līmeni, tad Dievs ar savu lēmumu to paceļ augstāka<br />
līmeņa pasaulē. Ja cilvēks nonāk septītajā dvēseļu pasaules<br />
līmenī, tad pēc četrdesmit dienām viņš nonāk Debesu pasaulē,<br />
kura ir radīta līdz Jēzus Kristus atnākšanas dienai kā visaugstākā<br />
un Dieva gaismas vispilnīgākā pasaule.<br />
Katrs izvēlas savu dzīves ceļu, bet, ziniet, visam nodzīvotajam<br />
uz Zemes ir jēga. Katrs nopelna savu turpmāko likteni.<br />
Krājot Zemes bagātības, cilvēks visu zaudē nāves mirklī. Bet,<br />
krājot Debesu bagātības, cilvēks pasaulīgās nāves mirklī visu<br />
iegūst. Cilvēkam uz Zemes ir dota iespēja dzīvību iegūt, bet viņš<br />
to var arī pazaudēt.<br />
Vai mēs gribam vēl dzīvot pēc šīs dzīves? Un kur mēs dzīvosim<br />
pēc šīs dzīves? Mēs paši to varam izvēlēties jau šodien —<br />
dzīvot taisnīgi vai grēcīgi.<br />
Cilvēka dvēselei ir sava smarža. Ja cilvēka dvēsele ir skaidra<br />
un tīra, tad arī dvēseles smarža ir patīkama. Tad var sajust arī<br />
cilvēka gara smaržu. Katra cilvēka dvēselei un garam ir sava<br />
smarža un arī savas krāsas. Gara smaržas ir bezgalīgi patīkamas<br />
un aromātiskas. Arī tīrai cilvēka dvēselei ir skaistas un patīkamas<br />
smaržas. Bet, ja cilvēks ir smagi grēcīgs, tad viņa dvēselei<br />
piemīt bezgala nepatīkama smaka. Es nezinu, kā izturēt to<br />
mirkli, kad ir jāstāv blakus ļoti grēcīgam cilvēkam.<br />
Gara atklāsme cilvēkā dod visam patiesu vērtējumu. Tad<br />
bieži vien nav viegli redzēt un sajust patieso cilvēka stāvokli.<br />
Cilvēkam jābūt gatavam ieraudzīt patiesību.<br />
Man bieži jautā: kāpēc cilvēki nesaprot vienkāršas lietas,<br />
kāpēc ar daudziem ir tik smagi? Kāpēc daudzi izvairās pieminēt<br />
Dieva un Jēzus Kristus vārdu? Kāpēc daudzi nesaprot, kad runā<br />
par Dieva lietām? Kāpēc cilvēki ir tik aprobežoti, ka zeķes ir<br />
svarīgākas par paša likteni? Kāpēc? Kāpēc no daudziem cilvēkiem<br />
nāk smaka, kaut gan paši cilvēki to nejūt? Daudzi ir<br />
ģērbušies skaistās drānās, lieto dārgas smaržas, bet dvēseles<br />
smaka ir smaga un ir stiprāka par pasaulīgām smaržām.<br />
Tas ir tāpēc, ka cilvēka grēks izpaužas viņa dvēselē. Tā<br />
saglabā grēku visā tā būtībā ar krāsu un smaržu. Viens kreisais<br />
solis ar cita sievu vai vīru, un cilvēks smird. Viņš var būt bagāts<br />
un var būt prezidents. Nekas no tā nemainās. Grēka darbi<br />
dvēselē paliek, un tie pastāv tikmēr, kamēr tie nav piedoti.<br />
Viens ceļinieks iet ar mazu grēka nastu, otrs ar lielu grēka<br />
nastu. Šī nasta ir reāla, un tā spiež cilvēku pie zemes. Tā neļauj<br />
cilvēkam izvērsties un izteikt sevi. Jā, bet katrs jau izvēlas savu<br />
ceļu. Ja cilvēks ko vēlas, tad viņš cenšas to dabūt. Vai nu tā ir<br />
kāda manta, vai sieviete, ko viņš vēlas iegūt. Tomēr galvenais ir<br />
sekas. Pēc katra grēka pastāv atbildība par padarīto.<br />
Varbūt varētu dzīvot kalnos kā jogi, meditēt un neko nedarīt?<br />
Dzīve bez darba ir tukša, un ticība Dievam apliecināma tikai<br />
caur darbiem. Nedarīt neko ir visvienkāršāk. Bet tad dzīve ir<br />
tukša, un tai nav jēgas.<br />
Novēlu katram mācīties dzīvot pēc Dieva likumiem un piedot<br />
grēkus saviem tuvākajiem! Novēlu iemācīties lūgt Dievam un<br />
saviem tuvākajiem piedošanu par grēku! Novēlu atrast patieso<br />
dzīves ceļu bez grēka un palīdzēt to atrast arī saviem<br />
tuvākajiem!<br />
Dvēsele ir cilvēka spogulis. Tieši dvēseliskajā miesā mēs<br />
nonāksim Dieva Dēla taisnās tiesas priekšā. Ceļš uz taisno tiesu<br />
jau ir sagatavots. Visas pasaules un cilvēki ir nolikti noteiktā<br />
kārtībā, kādā tie stāsies Dieva Dēla un Viņa apustuļu priekšā. Es<br />
to redzu ļoti skaidri, un par to jums liecina katrs vārds,<br />
92 93
kurš teikts Bībelē ar Dieva likuma spēku, un neviens to nav<br />
spējīgs izmainīt.<br />
Piepeši, septītai bazūnei skanot, viss pasaulē tiks pārvērsts un<br />
sāks darboties Dieva taisnās tiesas likumi. Cik gan ilgi netika<br />
tiesāti netikļi un nodevēji, tie, kas Dieva apustuļus un taisnos<br />
cilvēkus sita un mēģināja iznīcināt!<br />
Nāk stunda, kuru mēs, taisnie, ļoti gaidām. Es sajūtu taisnās<br />
tiesas elpu un skaidri redzu, cik pilnīgi Dievam viss ir sagatavots.<br />
Esmu dzīvojis tam līdzi.<br />
Lai slavēts Jēzus Kristus, mūsu Kungs!<br />
Bet kas sēts labā zemē, ir tas, kas Vārdu dzird un<br />
saprot, tad tas nes augļus — cits simtkārtīgus, cits<br />
sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtigus.<br />
Mateja ev. 13:23<br />
DEBESU ĶERMENIS<br />
Tas Kungs ir Gars. Kur nu tā Kunga Gars, tur ir brīvība.<br />
Tad nu mēs visi, atsegtu vaigu spoguļodamies tā Kunga<br />
spožumā, topam pārvērsti viņa paša līdzībā no spožuma<br />
uz spožumu. To dara tā Kunga Gars.<br />
Pāvila II vēst. kor.3:17,18<br />
Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas. Tikai gars var<br />
saprast gara lietas, miesa šeit neder nenieka, jo tai tas nav dots.<br />
Dievs visu ir radījis tā, ka miesai saprotamas tikai pasaulīgās<br />
lietas. Prāts uz Zemes var pilnveidoties un attīstīties. Prāta spējas<br />
pasaulē var būt ierobežotas un darbojas tikai pasaulīgajā līmenī.<br />
Katra prāta šūniņa spēj saturēt, aptvert un apstrādāt tikai<br />
pasaulīgo informāciju. Gars ir daudzkārt smalkāks veidojums, un<br />
to pasaulīgais prāts vienkārši nevar uztvert. Prāts vienkārši<br />
nesaprot, par kādām gara lietām ir runa. Vai prāts, piemēram, var<br />
saprast vēju?<br />
Katram cilvēkam ir jāmeklē un jāatrod ceļš pie sevis, pie sava<br />
gara. Dzīvē tas nav viegli. Tikai taisnam cilvēkam paveras vārti<br />
uz savu garu. Grēks traucē sajust un saklausīt savu garu.<br />
Cilvēka debesu ķermenis — tas ir cilvēka gars, ko Dievs radīja<br />
pirmsākumā. Kopš cilvēka radīšanas ikviena cilvēka gara miesa<br />
95
ir reāla, taustāma un saskatāma debesu pasaulē, un, cilvēkam<br />
dzimstot uz Zemes, tā līdz ar piedzimšanu nonāk cilvēka<br />
ķermenī. Maza bērna miesa ir vienota ar dvēseli un garu. Bērnā<br />
gars uz pasauli ir atvērts, tāpēc gara īpašības — mīlestība,<br />
prieks, miers u. c. viņā dzīvo. Mēs tās varam sajust un saskatīt.<br />
Mums ir prieks par bērniem.<br />
Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja:<br />
— Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un nekļūstiet kā<br />
bērni, tad jūs nenāksit Debesu Valstībā. (Mateja ev. 18:2, 3)<br />
Cilvēkam kā bērnam pasaulē jābūt vienotam ar savu garu. Kad<br />
cilvēks kļūst pieaudzis, tad arī cilvēka miesa nocietinās kā<br />
rieksta čaumala. Tad cilvēkam ar savu ticību Dievam un<br />
gribasspēku jāatver vārti uz savu sirdi. Vislabākās zāles sevis<br />
atrašanai ir mīlestība uz Dievu un savu tuvāko. Tad var pienākt<br />
tāda diena kā bērnam, kad gara gaisma atkal staro pār miesu.<br />
Dievs ir gars, un Dievs cilvēkam dod garā. Pār cilvēku līst<br />
Dieva Svētā Gara gaisma. Cilvēks to var saņemt tikai garā.<br />
Cilvēka miesai enerģiju un gara spēku var dot tikai viņa gars. Ja<br />
vārti no cilvēka miesas uz cilvēka garu (debesu ķermeni) ir<br />
atvērti, tad cilvēks saņem Dieva dāvāto gara gaismu. Ja vārti uz<br />
cilvēka gara miesu ir tikai nedaudz pavērti, tad tikai nedaudz<br />
stiprinājuma no Dieva cilvēks arī saņem. Viss ir cilvēka paša<br />
rokās.<br />
Sākumā ir jātic, ka cilvēku pirmsākumā ir radījis Dievs.<br />
Jātic, ka viss, kas ir radies, ir caur Dievu radies. Šis pirmnosacījums<br />
stiprina cilvēkā ticību, un artās spēku cilvēka miesa tiek<br />
sakārtota tā, lai spētu uztvert paša cilvēka gara gaismu.<br />
Nākamais nosacījums ir Dieva bauslības ievērošana. Jo<br />
cilvēks mazāk grēko, jo viņa dvēsele ir tīrāka un jo vieglāk ir<br />
miesai sajust garu. Starp miesu un garu ir dvēsele, caur kuru arī<br />
96<br />
notiek savstarpēja iedarbība. Cilvēka grēks aizver durvis uz<br />
cilvēka garu. Tikai grēka piedošana un dzēšana attīra dvēseli, un<br />
tā var atvērt šo sienu starp cilvēka miesu un garu. Visa grēku<br />
piedošana ir Dieva un paša cilvēka rokās. Ja mēs piedodam<br />
savam tuvākajam, tad arī Dievs var mums piedot grēkus.<br />
Es katra cilvēka garu redzu skaidri. Tas ir cilvēks pats,<br />
smalkajā pasaulē dzīvojošais gara ķermenis, ar pilnīgi visu, ko<br />
mēs redzam cilvēka miesā uz Zemes. Debesu ķermenim ir seja,<br />
acis, mute, deguns, ausis, mati un arī viss augums ar rokām un<br />
kājām. Katram cilvēkam ir pēc izskata atšķirīgs debesu ķermenis.<br />
Taisnam cilvēkam garā debesu ķermenis ir apģērbts. Tas nav<br />
kails. Ja cilvēks Dievu nav klausījis, tad arī drānas debesu<br />
ķermenim nav nopelnījis. Raugiet, lai Jēzus Kristus atnākšanas<br />
dienā jūs neizrādītos kaili! Tā es garā redzu vienus skaisti<br />
apģērbtus, citus — kailus. Jūs to nezināt. Es liecinu par to, ko<br />
Jēzus Kristus man ir atklājis.<br />
Bet tas, kas pārbauda sirdis, zina, kas ir Gara prāts, jo tas<br />
ar dievišķiem vārdiem aizstāv svētos.<br />
Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk<br />
par labu, tāpēc ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma aicināti.<br />
(Pāvila vēst. rom. 8:27,28)<br />
Cilvēkam ir arī gara prāts, kurš ir tūkstošreižu pilnīgāks par<br />
pasaulīgo prātu. Gara prāts visu atceras un zina, kas ir bijis.<br />
Paļaujieties uz savu garu!<br />
Pār cilvēka garu vara ir vienīgi Dievam. Dievs tā visas pasaules<br />
un cilvēkus ir radījis, ka daudz ko cilvēks var mainīt pasaulē,<br />
miesā, dvēselē, bet cilvēka gars nav aizsniedzams. Ir tikai viens<br />
ceļš, kā cilvēks var garā kaut ko paveikt attiecībā uz otru cilvēku,<br />
— tas ir cilvēka teiktais vārds.<br />
Pirmsākumā bija Vārds,<br />
un Vārds bija pie Dieva,<br />
un Vārds bija Dievs.<br />
97
Dievs pielīdzināja Vārdu sev, tātad arī garam, kas ir cilvēkā.<br />
Katrs vārds nāk no cilvēka gara. Ar mīlestību teiktais vārds nes<br />
gara mīlestību, ar patiesību teiktais vārds nes patiesību. Ar ļaunu<br />
teikts vārds nes ļaunu. Tāpēc, ja jums nav ko teikt, tad labāk<br />
nesakiet!<br />
Bet jūsu jā! lai ir jā!, un nē! lai ir nē!<br />
Kas pateikts, tas ir no cilvēka gara teikts. Tas darbojas, un<br />
cilvēks par teikto arī atbild. Katrs mēs atbildam par ikvienu savu<br />
vārdu un atbildēsim arī Jēzus Kristus priekšā taisnajā tiesā.<br />
Ja vārds teikts ar lielu ļaunumu, tad tas var ievainot otra<br />
cilvēka garu. Tautā to dēvē par lāstu. Garu var ievainot tikai ar<br />
vārdu. Ne lode, ne bultas to nespēj, jo pasaulīgais ir veidots no<br />
rupjas matērijas un smalko gara pasauli tas vienkārši neskar.<br />
Cilvēka teiktais vārds pirmsākumā nāk no gara. Tas veidojas<br />
gara prātā un tiek izteikts ar muti. Dzīvnieki nerunā, jo tiem nav<br />
gara. Dvēseliskā līmeni tie sevi var izteikt dažādos veidos. Bet<br />
tie nevar pateikt skaidrā valodā ar cilvēka saprātu.<br />
Cilvēka vārds veidojas smalkajā gara cilvēkā. Izskanējis<br />
vārds nes arī domu. Cilvēka teiktais vārds gara līmenī ir paliekošs.<br />
Tas nepazūd. Tas saglabājas. Mums vienmēr ir jāatbild par<br />
saviem vārdiem. Ar Jaunu domu un novēlējumu teiktais vārds<br />
sāk darboties cilvēkā vai arī pasaulē.<br />
Debesu Tēvs ar vārdiem lai top gaisma radīja gaismu. Un<br />
gaisma tapa. Un visu, ko mēs redzam pasaulē, Dievs ir radījis ar<br />
vārdiem. Dievs radīja cilvēku sev līdzīgu, un Dievs deva arī cilvēka<br />
vārdam spēku, lai viņš varētu darīt labus darbus vai arī,<br />
diemžēl, — Jaunus darbus. Katrs izvēlas, kādus darbus darīt.<br />
Novēlētais Jaunums uz cilvēku sāk darboties, un tam ir sekas.<br />
Ja cilvēkam ir ievainojums pasaulīgā miesā, cilvēks to uzreiz<br />
pamana. Ja tas tiek nodarīts gara līmenī, tad cilvēks to neredz.<br />
Viņš tikai ar laiku pamana, ka savādāk jūtas vai parādās<br />
sāpe sirdī. Katrs cilvēks to izjūt citādi. Šis pārinodarījums cilvēkā<br />
pamanāms viņa acīs.<br />
Miesas spīdeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra (vesela), tad visa<br />
tava miesa būs gaiša. Bet, ja tava acs nav skaidra (vesela), tad<br />
visa tava miesa būs tumša. (Mateja ev. 6:22)<br />
Tieši cilvēka acis pirmās parāda, ka cilvēka miesa nav vesela.<br />
Kreisā acs parāda cilvēka zemes ķermeņa faktisko stāvokli visdziļākajā<br />
miesas skatījumā, labā acs parāda cilvēka gara un<br />
dvēseles (debesu ķermeņa) faktisko stāvokli. Tikko kā viena acs<br />
kļūst neskaidra, tas norāda, ka cilvēka miesa nav vesela. Un acs<br />
kļūst neskaidrāka, tumšāka un nomāktāka. No tās vairs nestaro<br />
spīdums. Tā ietinas miglā, un skaidri redzams, kā šī acs atšķiras<br />
no otras.<br />
Ja cilvēku ir skāris otra cilvēka lāsts, tad viņa aurā (cilvēka<br />
enerģētiskajā aizsarglaukā), miesā, dvēselē un garā ir redzamas<br />
ievainojuma sekas. Lāsts kā asa enerģētiska bulta ir iedūries cilvēka<br />
gara miesā, un šī bulta ir enerģētiski savienota ar to cilvēku,<br />
kurš šo lāstu ir izteicis. Kā izšautas harpūnas bulta ir savienota ar<br />
pašu harpūnu, tāpat arī uzliktais lāsts ir enerģētiski savienots ar<br />
lāsta teicēju. Šis savienojums pastāv līdz tam laikam, kamēr<br />
lāstam ir spēks. Noņemt lāstu var tikai Dievs ar savu spēku, vai<br />
arī lāsta vēlētājs pats atsauc šo lāstu. Otrajā gadījumā ievainojums<br />
garīgajā miesā paliek, tikai nav vairs šā lāsta darbības un<br />
pazūd enerģētiskā saikne starp šiem cilvēkiem. Tad starp šiem<br />
cilvēkiem paliek tikai grēka darbu saistība.<br />
Ja lāsts uz cilvēku ir uzlikts, tad bieži vien pa šo enerģētisko<br />
saikni lāsta uzlicējs kā vampīrs ņem enerģiju no cietušā. Tad<br />
cietušajam sāk trūkt nepieciešamās enerģijas, un viņš to izjūt kā<br />
nogurumu, nomāktību, vai arī ir citas pazīmes.<br />
Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām,<br />
ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par<br />
mums ar bezvārdu nopūtām. (Pāvila vēst. rom. 8:26)<br />
98 99
Pār cilvēka garu ir tikai Dieva vara, tāpēc lāstu var noņemt<br />
tikai Dievs ar savu spēku. Cilvēka gars ir tik bezgalīgi smalks<br />
veidojums, ka neviens cits nevar un nezina, kā noņemt lāstu.<br />
Dievs ar savu Svēto Garu noņem lāstu, sakārto un saārstē cilvēka<br />
garu, dvēseli un miesu, un tikai tad cilvēks atkal ir vesels.<br />
Cilvēks var saārstēt pasaulīgo miesu, un mēs patiesi cienām<br />
ārstus, kuri dara šo grūto darbu.<br />
Bet ir vēl smalkākais cilvēks, kuru nevar ar skalpeli vai<br />
zālēm saārstēt. Dievs cilvēku ir radījis, un Dievs arī zina, kur un<br />
kādā kārtībā visām dzīvā cilvēka šūniņām ir jābūt. Tas ir tāpat kā<br />
tad, ja pēkšņi sabrūk no ķieģeļiem celta liela māja. Kurš zina, kur<br />
katrs ķieģelis ir atradies? Vai jūs varētu tos tādā pašā kārtībā<br />
atkal salikt? Māja ir ļoti vienkārši un primitīvi celta. Cilvēks ir<br />
veidots bezgala pilnīgi un sarežģīti. Tikai Dievs zina, kā visam ir<br />
jābūt. Kad cilvēka visas šūnas ir pareizā kārtībā un ir veselas, tad<br />
arī viss cilvēks ir vesels. Tad viņš ir laimīgs.<br />
Pēc vissmalkākā dvēseles līmeņa šūniņām cilvēkā pastāv<br />
gara miesa. Gara līmenī mīt cilvēku un eņģeļu debesu ķermeņi.<br />
Šajā līmenī cilvēks garā var ieraudzīt eņģeļus. Cilvēkam gara<br />
redzi var dot vienīgi Dievs. Dievs zina mūsu likteņus, un, ja ir<br />
iecerējis atklāt cilvēkā gara redzi, tad Viņš to arī dos. Protams, tas<br />
notiks tikai tad, ja mēs būsim cienīgi saņemt šo Dieva dāvanu.<br />
Kad Caharijam un Marijai parādījās Kunga eņģelis, viņi izbijās.<br />
Gara redze — tā nav tā acs, ar kuru mēs skatām šo pasauli,<br />
bet tā ir redze, ar kuru mēs redzam Dieva pasauli. Cilvēkam tās<br />
parasti nav, un Dievs to var dot tikai izredzētajam. Caharija un<br />
Marija ticēja Kunga eņģeļa teiktajam un izpildīja Dieva gribu.<br />
Ieraudzījis garā, cilvēks var sabīties, bet galvenais ir ticēt<br />
redzētajam un dzirdētajam. Garā teiktais ir ar lielu Dieva spēku.<br />
To nevar aizmirst. Tad Dieva spēks pārņem visu cilvēku un cilvēks<br />
tic tam, ko redzējis un dzirdējis. Svētīgs irtas, kurš saņēmis<br />
Dieva vēsti garā.<br />
Cilvēka debesu ķermenis sastāv no gara miesas šūniņām. Tas<br />
ir pirmais gara miesas līmenis. Un katrā šajā šūniņā ir vēl trīs<br />
smalkākas šūniņas, kas ir otrs gara miesas līmenis. Pēc šā līmeņa<br />
seko trešais, ceturtais un tā tālāk, līdz septiņdesmitajam<br />
līmenim. Tik daudz Dievs pasaulei tagad atklāj, un to patiešām<br />
es skaidri redzu cilvēka gara miesā. Cilvēka gars ir no ļoti<br />
smalkas matērijas, tas sastāv no septiņdesmit līmeņiem. (13.<br />
zīmējums)<br />
Ar vārdu var ievainot tikai līdz trešajam gara miesas līmenim.<br />
Tālāk cilvēka debesu ķermeni nevar neviens aizskart, kā vien<br />
Dievs. Noņemot lāstu, Dievs sākumā sakārto šos trīs gara miesas<br />
līmeņus, tad dvēseli visā smalkajā uzbūvē un tikai tad pasaulīgo<br />
miesu. Ja kāds saka — es varu noņemt lāstu un sakārtot cilvēku,<br />
neticiet. Ārsts dara to, kas viņam pienākas, bet Dievs dara<br />
smalkajā cilvēkā visu dzīvu un veselu.<br />
Ja cilvēks ir bijis ievainots garā, tad Dievs trijās dienās sakārto<br />
cilvēka debesu ķermeni un vēl septiņās dienās viņa dvēseli un<br />
miesu. Tas ir tad, kad cilvēks no sirds lūdz. Tā Dievs ir nolicis.<br />
To es esmu redzējis šos astoņus gadus un pārliecinājies par to,<br />
ko Dievs dara cilvēkā — tas ir skaisti un pilnīgi. Tāpēc lūdziet<br />
Dievu un jums taps dots! Bet, pirms jūs lūdzat, Debesu Tēvs jau<br />
zina, ko jums vajag.<br />
Jo ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā<br />
sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no miroņiem,<br />
tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība<br />
un ar mutes liecību — pestīšana.<br />
(Pāvila vēst. rom. 10:9,10)<br />
Gara miesai ir gara sirds. Jūs esat ievērojuši, ka svētbildēs<br />
Jēzum Kristum gara sirdi glezno uz krūtīm, vidū. Gara sirds<br />
atrodas cilvēka saules pinuma vietā. Kā zvaigznes pie debesīm ir<br />
dažāda lieluma un spožuma, tā arī cilvēku gara sirdis ir dažāda<br />
lieluma un dažāda spožuma. Cilvēka gara sirds lielums<br />
100 101
nosaka arī cilvēka lielumu garā. Ir garā lieli, apgaroti cilvēki un<br />
garā nabagāki cilvēki. Ari gara sirds spožums raksturo cilvēka<br />
gara lielumu. Dieva bērnu sirdis staro ar spožu gaismu, un tās ir<br />
bezgalīgi skaistas.<br />
Laimīgs tas, kurā ir gara sirds un gara miesa, jo tas dzīvos!<br />
Cilvēka gara sirds ir saikne ar visu dzīvo. No sirds uz cita cilvēka<br />
sirdi veidojas gara saiknes pavedieni. Ja cilvēks ir saticis<br />
otru cilvēku, runājis un veidojis attiecības, tad šī gara saikne<br />
saglabājas loti ilgi. Cilvēka gara prāts atceras pilnīgi visu viņa<br />
pasaulīgo dzīvju notikumus un arī cilvēkus. Cilvēka gara prāts<br />
neko neaizmirst, jo tam ir Dievam līdzīgas īpašības. Pasaulīgais<br />
prāts daudzko aizmirst, lai dotu vietu gara prātam.<br />
Dieva radītā gara sirds uztur cilvēkā dzīvību un ir saikne ar<br />
Dievu debesīs. Savu nodomu cilvēkā Dievs piepilda caur gara<br />
sirdi. Tieši cilvēka gara sirds ir pirmā, kas saņem Dieva vārdu.<br />
Gara sirds ir ārkārtīgi smalks, bezgalībā aizejošs Dieva veidojums<br />
cilvēkā. Dievs ir bezgalīgs, un cilvēks ir savienots ar šo<br />
bezgalību caur gara sirdi. (14. zīmējums)<br />
Dzīvība cilvēkā tiek uzturēta ar dzīvības kristālu, kas atrodas<br />
cilvēka gara sirdī. Dievs katram cilvēkam, radot viņu, dod<br />
dzīvību, un līdz šim brīdim tā tiek uzturēta ar dzīvības kristāla<br />
spēku. Dzīvības kristāls ir Dieva radītais mūžīgais dzinējs, kas<br />
nodrošina, lai cilvēkā būtu dzīvība. Lai kur būtu cilvēka gars,<br />
tajā vienmēr ir un būs gara sirds, kurā dzīvības spēku dod<br />
dzīvības kristāls. Pār šo dzīvības kristālu spīd gaismas stars no<br />
Jēzus Kristus sirds.<br />
Dievs Tēvs visu ir radījis caur Jēzu Kristu, un mēs esam<br />
saistīti ar Dievu caur mūsu gara sirdīm. Tikai caur Jēzu Kristu<br />
var iegūt mūžīgo dzīvību. Jēzus Kristus ir mūsu dzīvības<br />
uzturētājs. Debesu Tēvs ir atdevis visu varu Dieva Dēlam. Tieši<br />
Jēzum Kristum ir vara dot vai atņemt taisnajā tiesā dzīvību.<br />
Jēzus Kristus nāvi ir uzvarējis, un tai vairs nav varas pār tiem,<br />
kas atpirkti no pasaules. Lai slavēts Jēzus Kristus — mūsu<br />
dzīvības nesējs un uzturētājs!<br />
Es redzu Jēzu Kristu debesīs goda tronī sēžam un redzu Viņa<br />
sirdi — no tās uz cilvēkiem spīd gara gaismas stari, kas caur<br />
dzīvības kristālu un gara sirdi uztur mūsos dzīvību.<br />
Jēzus Kristus ir dzīvības avots. Kas Viņam ticēs, tam būs<br />
mūžīga dzīvošana. Svēts ir katrs, kura vārds ir ierakstīts<br />
Mūžīgās Dzīvības grāmatā.<br />
Jēzus Kristus saka:<br />
Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir vīna dārznieks.<br />
Palieciet manī un es — jūsos. Kā zars nevar nest augļus<br />
no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja<br />
nepaliekat manī. (Jāņa ev. 15:1, 4)<br />
Debesu Tēvs sevi izteic caur Jēzu Kristu un Dieva Svēto<br />
Garu. Dievs Tēvs ir visu lietu pirmsākums. Debesu Tēvs ir visas<br />
dzīvības Radītājs. Mēs vienmēr būsim Dievā Tēvā, tāpat kā mēs<br />
esam Jēzū Kristū. Dievs Tēvs sūtījis savu Dēlu, lai mēs tiktu<br />
glābti un Pastarā dienā augšāmceltos. Lai svētīts top mūsu<br />
Debesu Tēva vārds! Lai mūžīgi pieder Valstība, spēks un godība<br />
mūsu Radītājam Dievam Tēvam!<br />
Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars — šī Trīsvienība<br />
lai ir mūžīgi svēta!<br />
Cilvēks krāj debesu bagātības, un tās krājas cilvēka gara<br />
sirdī. Gara sirds piepildās ar Dieva Gara augļiem un aug lielumā.<br />
Ja cilvēka gara sirds ir pietiekami izaugusi un cilvēks ir atzinis<br />
Jēzu Kristu, tad cilvēka sirdī sāk dzīvot Dieva Dēla Gara daļiņa,<br />
kas dod visaugstākās patiesības atklāsmi. Cilvēks sāk aptvert<br />
patiesību, ko Jēzus Kristus ir devis caur Jauno<br />
Derību.<br />
Kamēr jūs nepiedzimsiet no augšienes, jums neredzēt Dieva<br />
Valstības. Tikai tad, kad cilvēkā dzimst Jēzus Kristus Gars, viņš<br />
kļūst par mūžīgās dzīvības mantinieku. Pār tādu cilvēku<br />
102 103
nāvei nav varas, jo viņā dzīvo Dieva Dēla Gara daļiņa, kura ir<br />
nemirstīga.<br />
Pēdējo gadu laikā cilvēks savā dziļākajā būtībā ir ļoti mainījies.<br />
Dievs ar savu Svēto Garu ir izmainījis cilvēka miesu un<br />
dvēseli tā, lai taisnos cilvēkos varētu atklāties Viņa Gars.<br />
Cilvēka miesa pirms tam bija iecietināta, lai piepildītos Dieva<br />
nodoms pasaulē. Šo gadu laikā Dievs ir sagatavojis cilvēkus<br />
Jēzus Kristus atnākšanas dienai. Septītai bazūnei skanot, piepeši<br />
visi tiks pārvērsti. Lai tas notiktu, Dievs daudz ko cilvēkā ir<br />
mainījis. Jēzus Kristus man ik dienu rādīja, kādas izmaiņas<br />
notiek cilvēkā. Es redzēju, kā Dievs loti gādā par katru taisnu<br />
cilvēku. Savādāk tas notika ar netaisniem cilvēkiem.<br />
Dieva bērnu gars pakāpeniski tika pamodināts visā lielumā<br />
un atklāts pasaulei. Tagad gars kļuvis brīvs un vairs nav miesas<br />
verdzībā. Tā ir tiem, kurus Jēzus Kristus ir atpircis no pasaules.<br />
Daudzus gadu tūkstošus cilvēka gars, nonākot pasaulē, tika<br />
ielikts septiņās aizsargaurās (aizsargslāņos). Dievs tā visu radījis,<br />
lai pasargātu cilvēka garu no iznīcības, lai neviens nespētu<br />
ievainot vai arī iznīcināt pasaulē esošo debesu ķermeni. Ja kāds<br />
mēģināja otram darīt ļaunu, tad spēja ievainot tikai trīs no septiņdesmit<br />
gara miesas līmeņiem. Tas ir tāpat, kā kaķēns spēlējoties<br />
saskrāpē cilvēka ādu. Dievs gādāja par mums, lai mums<br />
nekas nenotiktu. (15. zīmējums)<br />
Tagad šīs septiņas gara aizsargaurās tika noņemtas, un cilvēka<br />
gars atbrīvojās pasaulei. Bet pāridarītāju, ļaunuma iemiesojuma,<br />
burvju, slepkavu un netikļu dvēseles tika iecietinātas ar septiņām<br />
enerģētiskām čaulām, lai tās vairs nespētu darīt pāri taisnajiem.<br />
Ja šis ļaunuma iemiesojums dara otram ļaunu, tad ļaunuma<br />
spēks paliek pašā. Netaisnajam tas netiek uz āru, un viņš paliek<br />
pats savā grēkā.<br />
Mums, taisnajiem, nav tiesību darīt pāri nedz otram, nedz arī<br />
pašiem sev.<br />
Dievs gādā, lai mēs būtu un lai mums būtu. Mēs pateicamies<br />
par to Dievam. Šajā skaistajā Dieva apsolījuma piepildījumu<br />
laikā Debesu Tēvs ir atklājis Dieva bērniem garu, lai tas būtu<br />
pārāks pār miesu. Tad cilvēkā dzīvo gara augļi, un tie pasaulē<br />
nes gaismu. Gara augli ir redzami un saskatāmi otrā cilvēkā. Tie<br />
mūs vienmēr priecē. Tad cilvēkā Dievs atklāj gara redzi. Tā<br />
sākumā izpaužas nemanāmi un vienkārši. Cilvēks sāk redzēt<br />
lietas, ko agrāk nav redzējis. Tas ir neparasti un nav tā kā<br />
daudziem citiem, kuri neredz.<br />
Gara redze ir cilvēka iekšējā redze. Tai ir jātic. Garīgi liels<br />
cilvēks atšķiras ar acu gaišumu un sirds mīlestību. Tāda cilvēka<br />
teiktie vārdi nes patiesību un prieku. Viņā staro gara augļi.<br />
Sargaities jūsu taisnību rādīt ļaužu priekšā,<br />
lai viņi to skatītu, citādi jums nav nekādas algas<br />
pie jūsu Debesu Tēva. (Mateja ev. 6:1)<br />
Cilvēks tad garā sāk redzēt tās lietas, kuras Dievs viņam<br />
atklāj. Cilvēks var ieraudzīt eņģeli, kurš viņu sargā un stāv blakām.<br />
Cilvēkam ir jāpaļaujas uz savu garu, vienkāršāk sakot —<br />
pašam uz sevi. Tad viņš iedomājas jautāt — ko es redzu? Tajā<br />
mirklī cilvēka prāts paliek malā un tiek dota vieta debesu<br />
ķermenim, tātad arī gara redzei.<br />
Cilvēks sāk saskatīt to, kas atrodas ārpus cilvēka pasaulīgā<br />
redzesloka. Tad viņš gara acīm ierauga šo eņģeli un redz smalkajā<br />
gara pasaulē stāvam. Un redzētajam ir jātic. Jo cilvēks<br />
nevar iedomāties to, kā nav. Cilvēks var redzēt un iedomāties<br />
tikai to, kas ir. Kā ir zemes ķermeņa acs, tā arī ir debesu<br />
ķermeņa acs. Kā cilvēkam dots redzēt Zemes pasaulē, tā ir arī<br />
dots redzēt gara pasaulē. Ar gara acīm redzētais ir īsts un dabīgs,<br />
tikai tas ir smalkajā gara pasaulē.<br />
Svētīgs, kas redz garā un kas tic redzētajam! Debesu Tēvs daudziem<br />
cilvēkiem grib ko teikt, bet saklausa tikai tie, kas to spēj.<br />
Paļaujoties uz savu garu, izejot cauri miesas un dvēseles<br />
104 105
līmeņiem, cilvēks sāk redzēt garā. Šo iespēju var dot vienīgi<br />
Dievs. Tad cilvēks ar savu gribu un ticību atver visus miesas,<br />
dvēseles un arī gara miesas vārtus. Tikai gara redzes līmenī cilvēks<br />
var ieraudzīt gara lietas. Cilvēkam ar savu ticību jātur gara<br />
redzes vārti vajā. Tad arī gars stiprina cilvēka ticību. Ja ticības<br />
nav pietiekoši, tad gara redze pazūd, un cilvēks netic redzētajam.<br />
Dieva bērnam gara redzi ir devis Dievs, jo Debesu Tēvs grib, lai<br />
izredzētie kļūtu redzīgi un ieraudzītu tās lietas, ko Dievs pasaulē<br />
un debesīs piepilda.<br />
Viņa neredzamā būtība, tiklab viņa mūžīgā vara, kā viņa<br />
dievišķība kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa<br />
darbos (..) (Pāvila vēst. rom. 1:20) Debesu Tēvs katram Dieva<br />
bērnam ir devis iespēju ieraudzīt Dieva Svēto Trīsvienību.<br />
Noskaitiet tēvreizi! Paļaujoties uz Dievu, iedomājieties tīras, zilas<br />
debesis. Debesis ir Dieva Tēva godības tronis. Tad iedomājieties<br />
balti spīdošu krustu. Baltais krusts debesīs ir Jēzus Kristus zīme<br />
un godības spēks. Tad iedomājieties, ka no baltā Dieva krusta<br />
izlido skaists, balts balodis ar kronīti galvā.<br />
Kad Jānis Kristītājs kristīja Jēzu Kristu, tad debesis atvērās<br />
un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņa kā balodis nolaidās, un<br />
balss atskanēja no debesīm:<br />
Sis ir mans mīļais Dēls, pie kā man labs prāts. Balts balodis ir<br />
Dieva Svētā Gara zīme. Jūs palūdziet Dievam, lai Svētais Gars<br />
apspīd jūs, un redzēsiet, kā baltais debesu balodis no krusta<br />
ielido tieši jūsu sirdī. Tā ir gara miesas redze, ar ko jūs redzējāt<br />
to visu. Ticiet tam, un Dievs ik dienu stiprinās jūs šajā grūtajā<br />
pasaulīgajā dzīvē. Atcerieties, ka dzīve uz Zemes miesā ir tikai<br />
īss mirklis, ko jūs dzīvojat. Tieši šajā, ļoti grūtajā mirklī ir<br />
jāsakrāj debesu bagātības mūžībai.<br />
Svētīgs katrs, kas redz baltu debesu balodi no krusta nolaižamies<br />
pār sevi. Sirds kļūst Dieva mīlestības pilna. Dieva Svētais<br />
106<br />
Gars piepilda cilvēku un palīdz pareizi iziet visus likteņa ceļus.<br />
Tad cilvēks tiek no Dieva vadīts un izvests pa visskaistākajiem<br />
dzīves ceļiem.<br />
Tikai Dievam ir zināmi vispareizākie lēmumi un visideālākie<br />
cilvēka dzīves ceļi. Cilvēks meklē un domā, ko darīt, kā darīt,<br />
kur iegūt, kā iegūt? Cilvēka priekšā vienam mirklim ir desmitiem<br />
dzīves situāciju risinājuma variantu. Nākamajam dzīves<br />
mirklim ir atkal daudz risinājuma variantu. Kuru variantu šajā<br />
dzīves brīdī izvēlēties? Tieši Dieva Svētais Gars var palīdzēt<br />
šajā situācijā un atklāt pareizo risinājumu. Dieva gars cilvēkā tad<br />
ir dzīvs un dzīvu dara arī miesu. Tad cilvēkam dzīve ir kā skaists<br />
mirklis — pietiek laika ļaudīm, darbam un atpūtai. Tad cilvēks<br />
dzīvo ar pilnu atdevi un, galvenais, — katram darbam un katrai<br />
dienai ir jēga.<br />
Es jūtos ļoti laimīgs, jo zinu katra nodzīvotā mirkļa jēgu. Tā<br />
ir pilnīga sajūta, kad tu zini, ka dzīvo ar jēgu, ka nodzīvotais<br />
mirklis nes paliekošus augļus. Tā ir liela laime — zināt, ka mūsu<br />
dzīvei ir jēga. Tā var nest mūžīgus gara augļus. Cilvēks var ik<br />
mirkli kļūt bagātāks mūžībai. Tad cilvēks dzīvo ar visu elpu,<br />
izmantojot sevi gara izaugsmei pilnīgi.<br />
Dievs visu ir iekārtojis tā, ka ikdienā visi darbi ir padarāmi.<br />
Visam atliek laiks, un visu var paspēt izdarīt. Cilvēks bez Svētā<br />
Gara apskaidrības dara daudz lieka. Miesa grib daudz, un cilvēka<br />
prāts izmanto katru pasaulīgu iekāri. Bet pasaulīgā iekāre paliek<br />
pasaulē. Tā nenes gara augļus.<br />
Tikai tad, ja cilvēks ir atzinis Dievu kā visa Radītāju, tikai tad<br />
sāk krāties cilvēka nezūdošās debesu vērtības. Katram cilvēkam<br />
ir nepieciešams atzīt patiesību — visu, ko mēs redzam pasaulē:<br />
cilvēkus, dzīvās radības, dabu, Zemi un debesis ar spīdekļiem, ir<br />
radījis Dievs. Ja cilvēks atzīst šo vienkāršo patiesību, tad visā<br />
sāk darboties Dieva likums, tad katrs labs darbs vairo cilvēka<br />
debesu bagātības. Tad cilvēks dzīvo un dzīvos.<br />
107
Elku, antikristu vai pasaulīgo personu pielūgšana nedod<br />
nenieka. Vai tas ir Krišna vai Buda, vai kāda cita, zināma personība.<br />
Šīs personības ir tikai mazs gara graudiņš Dieva priekšā. Kāds<br />
gribēja nolikt Dieva Dēlu otrā, trešā vai pēdējā vietā. Tas nekad<br />
neizdosies. Dievs savu pilnības noslēpumu atklāj tad, kad grib.<br />
Es patiesi saku — Dievs ir tik bezgala pilnīgs savā Svētajā<br />
Trīsvienībā, ka vislielākais eņģelis vai cilvēks ir mazs puteklītis<br />
Dieva pilnības priekšā. Tas pats ir ar tām pasaulē zināmām<br />
personībām, kuras uzskata sevi par lielām, atklājoties cilvēku<br />
priekšā caur grāmatām, cilvēkiem vai reliģiskām sektām un<br />
dažādiem ticības novirzieniem.<br />
Dievs ir viens. Dievs visu ir radījis sevī, un nekā nav ārpus Viņa.<br />
Nekas nevar būt, kas nav radīts, un, ja kas ir radīts, tad tas ir no<br />
Dieva radīts. Tas ir loti vienkārši. Šo patiesību ir viegli saprast<br />
tiem, kuros dzīvo Jēzus Kristus patiesība. Pārējiem ir grūtāk, jo<br />
patiesības iepazīšana notiek caur mūsu dzīvi, ciešanām un mūsu<br />
dzīvo attieksmi uz dzīvo Dievu. Kam Dievs ir, tajā jau ir dzīvība.<br />
Debesu Tēvs ļoti mīl katru dzīvo radību. Nav pasaulē un<br />
debesīs lielākas mīlestības par to, kāda nāk no Dieva. Tā apņem<br />
visu ar pilnību un svaigumu, un maigumu. Tu sajūti, ka esi bezgalīgi<br />
dzīvs un tava dzīvība nav ierobežota tikai miesā. Tā dzīvo<br />
cilvēkos, pasaulē un visā Dievā. Es esmu loti laimīgs, ka mīlu<br />
Dievu no visas sirds, dvēseles un prāta, un manī nav nekā lieka.<br />
Viss, kas ir manī, pieder Dievam. Un Dievs dod par to dzīvot<br />
bezgalīgi skaisti un pilnīgi kā uz Zemes, tā arī debesīs.<br />
Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai<br />
mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos,<br />
iegūtu cerību. (Pāvila vēst. rom. 15:4)<br />
Esmu bezgala laimīgs sniegt šo liecību, kuru gadiem ilgi es<br />
sevī nēsāju kā noslēpumu. Jēzus Kristus teica: JRaksti!" Un es<br />
rakstu un liecinu par tām Dieva bagātībām, kas cilvēkā ir, pastāv<br />
un pastāvēs mūžīgi.<br />
Mēs visi dzīvojam Dievā un pateiksimies Dievam, ka esam.<br />
Mēs vienkārši varējām nebūt vai vienkārši varam nebūt. Bet<br />
Dievs mums katram ir devis iespēju, lai mēs būtu, lai mēs dzīvotu.<br />
Vai jus gribat dzīvot? Es arī gribu dzīvot. Tāpēc es pildu Dieva<br />
baušļus, dzīvoju mīlestībā uz Dievu un visiem cilvēkiem un<br />
uzticīgi kalpoju Dievam Tēvam, Jēzum Kristum un Svētajam<br />
Garam. Katra mana dzīves minūte pieder Dievam debesīs. Man<br />
Dievs uzticējis loti daudz, un šo nelielo daļu no Dieva uzticētā<br />
darba es atklāju jums — par pasauli, par cilvēku, par debesīm.<br />
Vienmēr esmu bijis bezgala pārsteigts par to, cik pilnīgi<br />
Dievs visu ir radījis. Esmu jums atklājis un pastāstījis par daudzām<br />
pasaulēm un cilvēka miesas uzbūves līmeņiem. Bet aiz<br />
visām šīm pasaulēm pastāv vēl daudzas aizsaules, antipasaules<br />
un citas debesu pasaules, no kurām Dievs pārvalda visu radīto.<br />
Jūs zināt par eņģeļiem, jūs esat lasījuši Jāņa atklāsmes grāmatā<br />
par divdesmit četriem vecajiem, par četrām dzīvām būtnēm.<br />
Dievs ir pilnīgs un pilnīgi pārvalda visu, kas ir Viņā.<br />
Kam Dievs ir dāvājis mūžīgo dzīvību, tas spēj ieraudzīt savu<br />
gara sirdi. Jūs redzēsiet sevī, savā gara sirdī gaismu. No tās<br />
spīdēs gaismas stari uz visām pusēm. Mūžīgās dzīvības avots ir<br />
Jēzus Kristus. Ja jūsos ir mūžīgās dzīvības avots, tad jūs savā<br />
sirdī varēsiet ieraudzīt Jēzu Kristu, krustā sistu un trešajā dienā<br />
augšāmcēlušos. Es patiešām redzu Jēzu Kristu pie Dieva Tēva<br />
labās rokas sēžam. Es redzu, kā Debesu Tēva gaisma spīd uz<br />
Dieva Dēlu un Jēzus Kristus gaisma spīd uz Dieva bērniem un<br />
taisno sirdīm. Nodevēju, slepkavu un netikļu sirdīs vairs nav<br />
gara dzīvības. Šo cilvēku garu Dievs ir iecietinājis. Vecajā<br />
Derībā rakstīts:<br />
Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies<br />
uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. (Psalmi 37:10)<br />
Patiesi tā es arī redzu — daudzu cilvēku miesā gara vairs nav,<br />
jo Dievs viņu garus ir paņēmis debesīs. Viņos ir tikai dvēseles,<br />
108 109
kas uztur cilvēku dzīvību. Ja gara vairs nav, tad nav vairs, kur<br />
krāt gara bagātības. Nav arī, ar ko saprast gara lietas. Tad cilvēks<br />
tikai dzīvo, lai dzīvotu šajā pasaulē. Viņam nav cerību uz<br />
savu turpmāko dzīvošanu. Tad vēl priekšā taisnā tiesa.<br />
Ja Dieva bērnam dots ieraudzīt savu gara sirdi, tad, ja viņš<br />
palūdz Dievam, var ieraudzīt arī citu cilvēku gara sirdis. Patiesība<br />
ir viena, un tas, ko jūs ieraudzīsiet, lai jūs nepārsteidz. Patiesība<br />
vienmēr ir un paliek patiesība. Bet nemaz nav viegli ieraudzīt<br />
patiesību otrā cilvēkā. Tas ir — ieraudzīt, kāds patiesi cilvēks ir.<br />
Arī man sākumā bija priecīgi un reizē arī skumji par cilvēku<br />
patieso stāvokli, kādu es toreiz redzēju. Nav arī viegli redzēt cilvēka<br />
dvēseles un gara patieso stāvokli, ja cilvēks pasaulē ir populārs.<br />
Bet kas ir, tas ir. Cilvēks pats veido sevi un savu nākotni.<br />
Uz taisna cilvēka gara var ieraudzīt baltu krustu, lielāku vai<br />
mazāku. Garā var redzēt, kā Dieva bērna sirds ir gaismas pilna,<br />
un visai miesai cauri spīd krusts. Jēzus Kristus sagatavo šos cilvēkus<br />
uz augšāmcelšanos. Ik mirkli Jēzus Kristus ir ar cilvēkiem,<br />
un tā līdz pasaules galam. Dievs dāvā tādam cilvēkam pilnību<br />
garā, bet miesā cilvēkam ir jāiziet Dieva noliktais liktenis.<br />
Jo lielāks ir cilvēka gars, jo lielāki pārbaudījumi un ciešanas<br />
viņu gaida. Kā Jēzus Kristus, krustā sists, izpirka cilvēku grēkus<br />
caur ciešanām, tāpat arī mums ir viens izaugsmes ceļš — caur<br />
ciešanām uz patiesību un pilnību. Dieva un savu tuvāko mīlestība<br />
dod visam spēku. Esiet pilnīgi garā un staigājiet Dieva ceļus uz<br />
Zemes!<br />
Lai Dieva mīlestība ir ar jums!<br />
Bet svētlaimīgas ir jūsu acis, ka tās redz un ausis, jo tās<br />
dzird. Patiesi es jums saku: daudz pravieši un taisnie<br />
kārojuši redzēt, ko jūs redzat un nav redzējuši, un<br />
dzirdēt, ko jūs dzirdat un nav dzirdējuši. Mateja ev.<br />
13:16,17<br />
DIEVA PILNĪBA<br />
Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars<br />
izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.<br />
Pāvila I vēst. kor. 2:10<br />
Dievs ir bezgalīgs un pilnīgs, un bezgalīga ir Dieva pilnība.<br />
Dievu nevar aptvert ne ar pasaulīgo prātu, ne ar gara prātu.<br />
Dievu Tēvu neviens nav redzējis, kā vien vienpiedzimušais<br />
Dieva Dēls. Dievs mīt nepieejamā, pilnīgā gaismā. Dieva gaisma<br />
ir bezgalīga un pilnīga. Dieva bērniem būs dots redzēt Dievu<br />
vaigā, un Dievs būs par gaismu Debesu Valstībā.<br />
Jaunajā Debesu Valstībā neviens nav spēris kāju, kā vien<br />
Dieva Dēls un Debesu Tēva eņģeli. Viss, kas sagatavots mūžīgai<br />
dzīvošanai, ir pilnīgs, un šai pilnībai nav robežu. To nevar<br />
aptvert ar pasaulīgo prātu. Vienkārši ticiet, ka Dievs ir sagatavojis<br />
Debesu Valstību, kāda nekad nav bijusi. Tajā dzīvos pats<br />
Dievs un Dieva bērni līdz ar Dievu. Dieva radītā pasaule ir<br />
neizsakāmi skaista, un tā aptver visu to, ko Dievs ir radījis un ko<br />
cilvēks ir radījis Dieva Svētā Gara ietekmē.<br />
Mēs sagaidīsim Jēzus Kristus atnākšanas dienu. Ceļš uz<br />
Debesu Valstību jau ir sagatavots.<br />
Jēzus Kristus garā man rādīja Debesu Valstību. Tā ir bezgalīgi<br />
111
skaista un mīļa pasaule, kurā ir mājīgi un silti, kurā nekā netrūkst<br />
un Dievs gādā par visu. Viss radītais ir pilnīgs un skaists. Debesu<br />
Valstība ir cilvēku un eņģeļu sapņu valstība, jo tā ir vispilnīgākā<br />
no visām citām pasaulēm. Cilvēkam uz Zemes nav dots aptvert<br />
Debesu Valstības pilnību. Tajā viss staro ar Dieva mīlestību.<br />
Mīliet Dievu un savu tuvāko ar visu sirdi, dvēselei un garu!<br />
Tad jūs baudīsiet teiksmaini skaistus mūžīgās dzīves augļus.<br />
Man reizēm trūkst pasaulīgo vārdu, kā es varētu raksturot<br />
Debesu Valstību. Tā ir kā bezgalīga mīlestība, kura nekad nebeidzas.<br />
Šīs mīlestības straume ir uz visu Dievā, un Dievs dāvā<br />
atbildes mīlestības gaismu, kas ir mūžīgās dzīvības pamats.<br />
Dzīvojiet mīlestībā un jūs būsiet mūžīgi mīlēti! Mīlestība ir<br />
pamats mūžīgai dzīvībai. Mūžīgā dzīvība nes mūžīgus Dieva<br />
augļus, dod iespēju mūžīgi augt un pilnveidoties.<br />
Mēs katrs gribam būt skaistāki un pilnīgāki. Dievs mums dod<br />
iespēju mūžīgi pilnveidoties. Tam visam pamats ir Jēzus<br />
Kristus, kas ir mūsu dzīvības uzturētājs. Debesu Tēvs savam<br />
Dēlam ir atdevis visu, kas radīts. Prāts domā savu, bet patiesība<br />
ir viena.<br />
Man dots jums atklāt to, ko Jēzus Kristus ir atklājis man. Kad<br />
jūs redzat ūdeni, tad sākāt — tas ir ūdens. Kad redzat debesis,<br />
tad sakāt — tās ir debesis. Arī es — to, ko skaidri redzu un ko<br />
Jēzus Kristus man saka, par to liecinu jums. Tas nenozīmē, ka<br />
šajā atklāsmē man ir kaut kas neskaidrs. Par katru vārdu, ko<br />
rakstu, es atbildu, es redzu pilnvērtīgu izskaidrojumu no Jēzus<br />
Kristus, un ar šo patiesību dzīvoju jau vairākus gadus. Es redzu<br />
un zinu daudz vairāk, nekā man dots atklāt šinī grāmatā.<br />
Patiesība ir ļoti vienkārša. Tā pastāv un to nevar izmainīt.<br />
Tāpēc arī es necenšos neko mainīt, bet vienīgi liecinu par Dieva<br />
pilnību un Jēzus Kristus mīlestību. Novēlu jums sajust to<br />
mīlestību, ar kādu jūs mīl Jēzus Kristus!<br />
Dievs ir bezgalīgi liela mīlestība. Dievs mīlestībā visu ir<br />
radījis. Mums ar savu mīlestību Dievam ir jāpateicas, ka esam<br />
un dzīvojam. Dieva taisnā tiesa ir priekšā. Vai mēs mīlam Jēzu<br />
Kristu? Vai mēs mīlam savu tuvāko? Vai mēs varam atdot visu,<br />
lai mūsu tuvākais dzīvotu? Katrs cilvēks atbild par sevi. Es tikai<br />
novēlu jums — droši mīliet savus tuvākos un mācieties mīlēt<br />
Dievu! Jēzus Kristus mīlestība mūsos ir Dievam iesēta sēkla,<br />
kurai ir jāuzdīgst. Vai uzdīgs — tas ir atkarīgs no mums pašiem.<br />
Mīlēt garā — tas nozīmē mīlēt ar visu sirdi savu tuvāko vai<br />
daudzus citus cilvēkus, nežēlot viņu labā sevi un ziedot saviem<br />
tuvākajiem savas jūtas. Tieši tā, kā Jēzus Kristus mīl mūs. Tāds<br />
stāvoklis cilvēkā ir neizsakāmi skaists. Tad pats Dievs dāvā<br />
savas pilnības augļus un cilvēks atdzimst mūžībai.<br />
Cilvēks nevar iegūt mūžīgo dzīvību, ja viņš nemīl Dievu un<br />
savu tuvāko. Tas nekas, ja otrs cilvēks ir ar īpatnēju vai savādu<br />
ārējo izskatu. Mīlestība pastāv gara līmenī, un jums jāmācās<br />
mīlēt otru tieši ar gara sirdi. Dievs ir pilnīgs, un šo pilnību Dievs<br />
ir dāvājis arī cilvēkam. Izmantosim to un augsim mūsu mīlestībā!<br />
Dievs atklājas cilvēkā tikai tad, ja viņš ir to nopelnījis. Viss ir<br />
atkarīgs no cilvēka ticības Jēzum Kristum. Jēzus Kristus ir kā<br />
atslēga uz mūžības vārtiem. Ja cilvēks tic, ka Jēzus Kristus ir<br />
Dieva Dēls, tad cilvēkam paveras vārti uz patiesību. Ceļš uz patiesību<br />
un ticību Jēzum Kristum — ir cilvēka dzīvības jautājums.<br />
Es zinu un redzu daudzus cilvēkus, kuri paņems šo grāmatu,<br />
nedaudz palasīs un noliks. Ne katrs ir gatavs saprast patiesību.<br />
Es tikai teiktu vienu — Dievs kā visa Radītājs ir mūsu dzīvības<br />
pamats. Ja jūs vēl kādreiz gribat dzīvot, tad atzīstiet, ka Bībelē<br />
teiktie vārdi ir patiesība. Dievs ir visa Radītājs, un bez Viņa nav<br />
radies nekas, kas ir radies.<br />
Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā<br />
rakstīts: no ticības taisnais dzīvos. (Pāvila vēst. rom. 1:17)<br />
Jo vairāk cilvēks tic Dieva Dēlam Jēzum Kristum, jo vairāk<br />
patiesības caur Dieva Svēto Garu cilvēkā atklājas.<br />
112 113
Dieva Patiesība, tā ir Dieva patiesās dzīves atklāsme cilvēkā.<br />
Dieva Patiesība var atklāties tikai tajā cilvēkā, kurš atzinis, ka<br />
Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.<br />
Nav viegli dzīvot pēc Dieva likumiem. Bet pēc katra pareizi<br />
izdarītā darba seko arī garīgā alga. Tā ir kā nektārs dzīvajiem. Tā<br />
dod spēku ikdienai. Tad cilvēks sāk saprast vienkāršas ikdienas<br />
patiesības dažādos jautājumos. Patiesi, tas nav kaut kas tāls. Tas ir<br />
tuvs un reāls. Tā ir mūsu dzīve, tikai daudz patiesāka un pilnīgāka.<br />
Viss, kas radies, ir no Dieva Tēva radies. Debesu Tēvs ir visa<br />
radītā pirmsākums. Cilvēks savā prātā var izdomāt daudzus<br />
pieņēmumus, bet patiesība ir viena. Bībelē teiktie vārdi — tas ir<br />
likums priekš visiem. Dievs savu pilnību atklāj caur Jēzu Kristu<br />
un Bībeli.<br />
Krusts ir Dieva Dēla zīme, caur kuru viss, kas pastāv, ir<br />
radīts. Krusts ir dzīvības zīme. Mēs katrs ceram uz dzīvību. Bez<br />
Jēzus Kristus, krustā sistā Dieva Dēla, atzīšanas nevar būt dzīvība<br />
pēc šīs dzīves. Krusts ir mūsu cerības zīme. Kas atzīst krustu kā<br />
Jēzus Kristus zīmi, tajā ir dzīvība, un šī dzīvība tiks saglabāta.<br />
Ja cilvēks Jēzu Kristu un krustu neatzīst, viņā dzīvības nav un<br />
nevar būt, jo Jēzus Kristus ir mūsu dzīvības nesējs. Tas ir<br />
vienkārši un patiesi. Kam ir Dēls, tam ir dzīvība. Kam nav Dēla,<br />
tam nav arī Tēva, un tajā nav dzīvības. Tāds vēl mirkli eksistē,<br />
lai pēc tam mūžīgi ciestu uguns un sēra jūrā.<br />
Jēzus Kristus atzīšana, tas ir ticības apliecinājums Dievam.<br />
Dieva neatzīšana, tā ir nodevība. Neatzīt to, kas mūs radījis, tā ir<br />
vislielākā nodevība.<br />
Tas ir vienkārši un patiesi — viens Dievs Tēvs, viens Dievs<br />
Dēls un viena zīme — krusts, caur kuru Dievs visu ir radījis. Dieva<br />
Dēls Jēzus Kristus caur krustu un Bībeli to mums ir atklājis. Šī<br />
patiesība ir pilnīga, un tikai Dieva priekšā taisnais to var saprast.<br />
Kāpēc uz kapiem liek krustus? Lai cilvēkam būtu cerība un<br />
iespēja pastarā dienā būt augšāmceltam caur Jēzu Kristu.<br />
114<br />
Kaps — nāve, krusts — dzīvība un augšāmcelšanās. Es patiesi<br />
redzu cilvēku, miesā mirušu, debesīs dzīvu esam. Dievs ir dzīvo,<br />
nevis mirušo Dievs. Ticība dzīvībai pēc šīs dzīves ir ticība Jēzum<br />
Kristum. Tas ir Dieva likums.<br />
Bet ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet<br />
gars ir dzīvs taisnības dēļ.<br />
Un ja jūsos mājo tā gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem,<br />
tad viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu<br />
mirstīgās miesas darīs dzīvas ar savu garu, kas ir jūsos.<br />
(Pāvila vēst. rom. 8:10,11)<br />
Viss, kas ir Dievā, ir bezgalīgs un pilnīgs. Šī pilnība sniedzas<br />
bezgalīgā gaismā un telpā. Cilvēks nevar aptvert Dieva pilnību.<br />
Dievs atklāj daļu no patiesības par Dieva pilnību šai atklāsmes<br />
grāmatā. Ja cilvēks pieņem Dieva Svēto Trīsvienību, tad viņā<br />
Dieva Svētais Gars atklāj patiesību, dāvā mīlestību uz Dievu un<br />
cilvēkiem. Tie, kas neklausa Dievu, nezina to, un tiem jau ir<br />
sava alga. Katram cilvēkam ir dota iespēja dzīvot.<br />
Dievs ir katrā cilvēkā, un mēs esam Dievā. Dievs pārvalda<br />
visu radīto ar bezgalīgu pilnību. Ir daudzas cilvēkiem nezināmas<br />
pasaules, no kurām Dievs skaidri visu redz un pārvalda. Kā mēs<br />
priecājamies par datoru iespējām uzkrāt informāciju un analizēt,<br />
tā Dievs to dara miljardiem reižu pilnīgāk. Tieši Dieva Svētais<br />
Gars atklāja pasaulei un deva mums izdevību izgudrot datoru ar<br />
visām tā iespējām.<br />
Viss, kas ir Dievā radīts, tas arī nāk no Dieva. Dievs pieļauj,<br />
lai kāda personība piesavinās kārtējo izgudrojumu. Pieņemsim,<br />
ka mūsos pēkšņi vairs nebūtu dzīvības, tad arī nebūtu kārtējā<br />
izgudrojuma. Zemes ķermeņa un debesu ķermeņa prātu ir radījis<br />
Dievs. Mūs Dievs ir radījis pēc sava tēla un līdzības. Tieši Dieva<br />
mīlestība mums dod iespēju būt līdzīgiem Dievam un iegūt<br />
Dievam līdzīgas īpašības.<br />
Dievs ir mūsu dzīvības pamats. Mēs plānojam savus darbus<br />
115
ikdienai un arī tālāk uz priekšu. Tāpat arī Dievs mūsos ir visu<br />
rūpīgi saplānojis. Cilvēks var to nepieņemt, bet tas neko nemaina.<br />
Es liecinu un redzu, ka tik tiešām Dievs domā par katru no<br />
mums ik dienu. Dievs ir pār mums ar savu mīlestību un varenību.<br />
Dieva mīlestība ir neizmērojami liela. Tā apstaro mūs ar<br />
Dieva pilnības gaismu.<br />
Mīlestības gaisma cilvēkā ir vispilnīgākā un lielākā. Dievs<br />
cilvēkā sējis dzīvību ar mīlestību. Tieši Dieva mīlestības spēks<br />
uztur mūsos dzīvību un dod mums visu nepieciešamo dzīvošanai<br />
uz Zemes un debesīs. Mīlestība ir Dieva pilnības spēks, kas<br />
mūs dara pilnīgus.<br />
Cilvēkā ir gara augļi: mīlestība, prieks, miers, pacietība,<br />
laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Mīlestība<br />
ir vispilnīgākais gara auglis cilvēkā. Tieši mīlestība dod cilvēka<br />
atdzimšanas un augšanas spēku.<br />
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Tieši<br />
mīlestība ir tā reālā un vispilnīgākā saikne starp Dievu un cilvēkiem.<br />
Augstākais un pirmais bauslis:<br />
Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas savas sirds, no<br />
visas dvēseles un no visa sava prāta.<br />
Tieši ar Dieva mīlestību Dieva pilnība sāk atklāties mūsos.<br />
Tikai Dieva mīlestības gaismā cilvēka gars top apskaidrots un<br />
sāk augt lielumā. Mīlestības gaisma ir bezgalīga un šo bezgalību<br />
Dievs dāvā katram, kurš patiesi mīl Dievu. Dieva mīlestība, tā ir<br />
Dieva Tēva, Dieva Dēla mīlestība Dieva Svētā Gara gaismā.<br />
Dieva mīlestība ir vislielākā no visām, jo Dievs ir mīlestība visās<br />
tās izteiksmēs.<br />
Kas spēj mīlēt Dievu, tas dzīvos. Jēzus Kristus ir devis mums<br />
zināmu šo visaugstāko bausli. Mīliet Dievu un mīliet savu<br />
tuvāko kā sevi pašu! Mūsos ir gara miesa, kas radīta mīlestībā<br />
un spēj dzīvot mīlestībā. Jums jātic Dieva Dēla Jēzus Kristus<br />
vārdam un jātic sev, savam garam, kurš radīts Dieva mīlestībā.<br />
Es redzu garīgu saikni starp mīlošu cilvēku sirdīm un redzu<br />
garīgu saikni starp Jēzu Kristu un Dievu mīlošiem cilvēkiem.<br />
Vieniem šī gaismas varavīksne ir plašāka, citiem — mazāk<br />
plaša. Cilvēks var mīlēt savu tuvāko tik, cik viņš ir spējīgs mīlēt.<br />
Mīlestība, tā ir Dieva gaisma mūsos, kas izgaismo mūs uz visiem<br />
darbiem.<br />
Dievs ir gaisma, un Viņā nav tumsības. Dieva gaisma ir ļoti<br />
liela. Tā spīd pār visām pasaulēm un dzīvām radībām. Kā Dievs<br />
ir visā, kas radīts, tā arī Dieva gaisma ir visā, kas radīts. Dievs<br />
visā ir pilnīgs, un tā ir patiesība. Ja cilvēks atzīst Dievu, tad arī<br />
viņā var atklāties dala no Dieva Patiesības.<br />
ļo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot viņā (Jēzū Kristū),<br />
lai caur viņu un uz viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar<br />
viņa krusta asinīm visu starpā mieru, gan debesīs, gan virs<br />
zemes. (Pāvila vēst. kol. 1:19, 20)<br />
Nav neviens cits vārds pasaulē cilvēkiem dots, caur kuru<br />
mums lemta pestīšana, kā vien Jēzus Kristus vārds.<br />
Ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks Dievam un cilvēkiem<br />
— Cilvēks Jēzus Kristus. Dieva pilnība cilvēkā var sākt atklāties<br />
tikai caur Jēzu Kristu. Dievs ir mūžīgs un mums ir devis mūžīgu<br />
dzīvību, un šī dzīvība ir Jēzū Kristū. Kas tam tic, tajā ir mūžīgā<br />
dzīvība.<br />
Cik daudzi Jēzu Kristu ir uzņēmuši, tik daudziem Dievs ir<br />
devis iespēju kļūt par Dieva bērniem. Tie ir dzimuši no augšienes,<br />
no Dieva. Viņiem Dievs jau pavēris ceļu uz augšāmcelšanos<br />
un pilnību Dievā. Šo cilvēku sirdīs mīt Jēzus Kristus, kam ir<br />
augšāmcelšanās spēks un vara. Dieva Dēla rokās ir cilvēku<br />
dzīvības atslēga. Kas ir Jēzū Kristū, tajā mīt jauns cilvēks —<br />
Dieva bērns. Esiet svētīgi un staigājiet Dieva noliktos ceļus!<br />
Viss, kas no Dieva radies, ir vienkāršs un pilnīgs. Šī vienkāršība<br />
un pilnība ir pašā Dievā. Dieva pilnīgās lietas mūsos ir vienkāršas.<br />
Viena Bībele, viena tēvreize, viens ceļš uz patiesību —<br />
116 117
caur Jēzu Kristu. Mūsu gara sirdis Dieva Patiesību uztver<br />
vienkārši, un caur dažiem vienkāršajiem Bībeles vārdiem cilvēkos<br />
piepildās Dieva pilnība.<br />
Sarežģīta ir cilvēku veidotā pasaule. Jo tālāk no patiesības, jo<br />
sarežģītāk. Tas nav ceļš uz pilnību. Uz pilnību ir tikai viens ceļš —<br />
caur Jēzu Kristu. Tikai ticība un mīlestība uz Dievu var atvērt<br />
vārtus uz pilnību. Mēs apbrīnojam un godājam visu, ko Dievs ir<br />
radījis. Dievs teica vienkārši un patiesi — lai top! Un tapa gaisma,<br />
debesis un Zeme. Tas viss tapa caur Dieva pilnību. Dieva pilnība ir<br />
bezgalīga, un cilvēkam tā nav aptverama, bet Dievs dod katram<br />
iespēju sākt iepazīt šo pilnību. Ne ar prātu vai zubrīšanu, bet ar<br />
Dieva mīlestību un paļāvību uz Jēzu Kristu. Ir viegli pateikt — es<br />
paļaujos uz Dievu. Šai paļāvībai jābūt pilnīgai — miesā, dvēselē<br />
un garā. Tikai pilnīga paļāvība uz Dievu nesīs cilvēkā paļāvības<br />
augļus.<br />
Viss, kas ir radīts, ir Dievā, un arī mēs — visi dzīvie. Mums ir<br />
mūsu Debesu Tēvs, visa Radītājs. Mēs paļaujamies uz Debesu<br />
Tēvu. Un, lai mēs spētu dzīvot Dievā, Debesu Tēvs ir sūtījis savu<br />
vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs tiktu atpirkti no pasaules. Ceļš uz<br />
dzīvību un gaismu ved caur Jēzu Kristu. (16. zīmējums)<br />
Paļauties uz Dievu, tas nozīmē pakļauties bauslībai un pildīt<br />
Dieva likumus. Bez darbiem ticība nav stipra, un mūsu darbiem<br />
ir jāiekļaujas bauslībā. Cilvēks ārpus Dieva likumiem ir ārpus<br />
Dieva labvēlības. Tikai Dievam paklausīgs cilvēks var dzīvot<br />
Dieva labvēlībā un mīlestībā. Mīlestība ir mūsos no Dieva, un<br />
gars ir no Dieva. Dievam paklausīgs gars manto Dieva mīlestību<br />
un aug Dieva pilnībā.<br />
(..) jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību<br />
visiem, kas viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga<br />
vārdu, tiks izglābts. (Pāvila vēst. rom. 10:12,13) Ja cilvēks<br />
nepilda Dieva baušļus, tad viņš iet uz pazušanu.<br />
Tādā cilvēkā ik dienas mirst mīlestība, kamēr tā pazūd pavisam.<br />
118<br />
Bez mīlestības dzīvība garā nevar pastāvēt. Mīlēt — tas nozīmē<br />
krāt dzīvības augļus, lai cilvēkā būtu dzīvība. Nīst — tas nozīmē<br />
pazaudēt sevī sakrāto. Tikai ar mīlestību var uzvarēt ļaunu, jo<br />
mīlestībā ir Dieva Svētā Gara spēks, kam pasaulē ir lielākā vara.<br />
Cilvēks pats izvēlas, kādu ceļu iet. Platais ceļš ved uz pazušanu.<br />
Tādā cilvēkā pakāpeniski zūd gaisma un dzīvībai nepieciešamā<br />
enerģija. Dievs ir pilnīgs un taisnīgs. Mēs alkstam pēc patiesības<br />
un taisnības. Mēs pateicamies, Dievs, par Tavu<br />
mīlestību uz mums!<br />
Dievs sevi atklāj caur Jēzu Kristu. Dievs patiesību par visu<br />
radīto izteicis Bībelē. Šī patiesība ir ielikta ne tikai vārdos, bet<br />
arī gara līmenī. Dieva Patiesība ir ielikta Bībelē septiņos noslēpumu<br />
līmeņos. Dieva Patiesība, lasot Bībeli, var atklāties pirmajā,<br />
otrajā un tā līdz septītajam līmenim, ja mūsu ticība Dievam ir<br />
pietiekoši liela. Tad Dievs ar Svēto Garu cilvēkā atklāj patiesību<br />
par Dieva radītām pasaulēm un cilvēkiem.<br />
No Bībeles nevar izmest nevienu vārdu, jo katrs vārds ir<br />
Bībelē ieliktās patiesības sastāvdaļa. Visi teikumi tajā ir veidoti<br />
kā pasaulīgā lasījumā, tā arī gara līmenī. Bībelē rakstītos vārdus<br />
var saprast tikai ar garu. Šeit izpaužas Dieva pilnība. Dieva vārdam<br />
ir pilnības spēks, bet vienlaikus tas ir arī vienkārši uzrakstīts<br />
teikums. Dieva pilnība ir savienota ar Dieva vienkāršību. Šis<br />
Dieva noslēpums nav aptverams tam, kurš mēģina ar varu iegūt<br />
šo pasauli. Tādam tas ir klupšanas akmens. Tieši vienkāršība un<br />
pilnība, ar kuru Dievs visu pārvalda, nav nevienam bezdievim<br />
satverama.<br />
Dievs Tēvs ir radījis Dieva Dēlu un Dieva Dēlā radījis visu,<br />
kas ir radīts. Tēvs ir Dēlā un Dēls ir Tēvā. Tas ir viens vesels, kas<br />
ar Dieva Svēto Garu piepilda Dieva nodomu.<br />
Es esmu Alfa un Omega, pirmais un pēdējais, iesākums<br />
un gals. (Jāņa atkl. 22:13)<br />
Jēzus Kristus man ir rādījis bezgalīgi daudzas pasaules,<br />
119
aizsaules un debesu pasaules. Tajās dzīvo cilvēki un eņģeļi. Pār<br />
visu radīto vara ir tikai vienīgajam Dievam. Cilvēkiem un<br />
eņģeļiem ir dota brīva izvēle — staigāt taisnus Dieva ceļus vai<br />
nepakļauties Dieva gribai.<br />
Lai kāda būtu cilvēkam vai eņģelim vara, lai cik tas ilgi<br />
dzīvotu un valdītu, pienāk pasaulīgās dzīves beigas — nāve. Tad<br />
katrs nonāk Dieva priekšā debesu pasaulē un atbild par saviem<br />
darbiem. Debesu pasaulēs tādiem zināmiem valdniekiem kā<br />
Krišnam, Budam, Maitreijam un daudziem citiem vairs nav<br />
nekādas varas pār cilvēkiem. Arī viņiem jāstājas taisnās tiesas<br />
priekšā. Pār visiem ir vienīgi mūžīgā Dieva griba. Neviens nevar<br />
atdalīties, aizbēgt vai būt ārpus Dieva. Tas nav iespējams, jo<br />
ārpus Dieva neviens nevar eksistēt. Dievs visus dzīvos ir radījis<br />
sevī, un tikai Dievā mēs arī varam eksistēt.<br />
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram (..) nodomam zem<br />
debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt (..)<br />
(Salam. māc. 3:1, 2) Katrai dzīvai būtnei ir iespēja augt un<br />
iepazīt Jēzu Kristu. Dievs ar mīlestību un patiesību izved pa<br />
vispiemērotākajiem dzīves ceļiem. Nonākot pasaulē, katrs izpauž<br />
savu faktisko būtību. Tā Dievs ir uz Zemes visu radījis, lai mēs<br />
atklātos Dieva priekšā. Ikviens taisnīgi un patiesi. Cilvēks agrāk<br />
vai vēlāk atklājas tāds, kāds viņš īstenībā ir. Ja cilvēkā ir viltība,<br />
tad šī cilvēka īpašība agri vai vēlu parādīsies, jo Dievs radīs<br />
apstākļus, lai cilvēks atklātos.<br />
Katram cilvēkam uz Zemes ir iespēja izpirkt savu grēku un<br />
izlabot savas kļūdas. Bet vai katrs to grib? Grēks vienmēr velk<br />
uz jaunu grēku. Tikai Dievs un cilvēka gars var atturēt cilvēku<br />
no pasaulīga grēka.<br />
Ja cilvēks tīko pēc varas, tad viņš cenšas to iegūt pasaulē.<br />
Daudzi tīko arī pēc garīgās varas. Pēdējos gadu desmitos daudzi<br />
cilvēki ar milzu spēku gribēja pakļaut citus cilvēkus savai gribai.<br />
Katrs tāds iezīmējās kā viltus pravietis. Viņš sāka realizēt savu<br />
nodomu. Daži cilvēki pakļāvās viltus pravieša gribai, bet nāca<br />
diena, kad Dievs atklāja pasaulei viņu savtīgos nolūkus.<br />
Jēzus Kristus ar Dieva spēku ir uzvarējis. Dieva Patiesība ir<br />
uzvarējusi. Laimīgs ir tas, kurš ir dzīvojis pēc Dieva baušļiem.<br />
Pār tādu cilvēku spīd Dieva gaisma. Tagad ir skaists laiks. Katrs<br />
saņem pēc nopelniem. Dieva pilnība ir atklājusies cilvēkos un<br />
pasaulē. Pār taisno cilvēku spīd Jēzus Kristus gaisma. Bezdievji<br />
ir savienoti ar uguns un sēra jūru. Taisnās tiesas process jau sācies.<br />
Dieva varenība ir bezgalīga. Pat vislielākais cilvēks vai eņģelis ir<br />
niecīgs Dieva priekšā. Dievs ļoti mīl sevis radīto un māca<br />
cilvēkiem pildīt Dieva gribu.<br />
Jēzus Kristus ir ar mums un būs līdz pasaules galam un<br />
mūžīgi. Jēzus Kristus man rādīja pasaules, kurās ļaunums tika<br />
uzvarēts. Es biju garā liecinieks šīm Jēzus Kristus uzvarām pār<br />
daudzām pasaulēm un arī Zemi. Dieva Dēls ar bezgalīgi lielu<br />
spēku un varu aptvēra pasaules un cilvēkus, nolika visu pēc<br />
Dieva prāta. Tā astoņus gadus es redzēju, kā vairojas un aug<br />
Jēzus Kristus pilnība un vara pār visu, kas ir Viņā.<br />
Pasaulē mēs alkstam redzēt kārtību un taisnību. Mēs gribam,<br />
lai visi cilvēki būtu godīgi un taisni. Jēzus Kristus nemitīgi gādā<br />
par to, lai ļaunums un viltība tiktu izdeldēti. Lai nebūtu vairs<br />
tumsības. Lai pār visu spīdētu visuvarenā Dieva gaisma. Pateiksimies<br />
par to Jēzum Kristum!<br />
Tikai Dievam ir zināms visu tuvo un tālo pasauļu skaits,<br />
kurās Jēzus Kristus vieno visuvaldītāja Dieva bargo dusmu vīna<br />
spaidu. Uz Zemes ir daži cilvēki, kuriem Jēzus Kristus atklāja un<br />
liecināja par lielajiem Dieva darbiem. Dievs liecināja cilvēkiem,<br />
lai būtu liecība par Dieva varenību un Jēzus Kristus lielajiem<br />
darbiem.<br />
Kā katra cilvēka dzīve ir no eņģeļiem grāmatā ierakstīta,<br />
tāpat es redzu, kā ikkatrs Jēzus Kristus darbs tiek no eņģeļiem<br />
120 121
pierakstīts lielajā Dieva Darbu grāmatā, lai mēs zinātu un mācītos<br />
no Jēzus Kristus.<br />
Dievs neliecina sevis dēļ. Dievs liecina mūsu dēļ. Dievs visu<br />
gādā priekš mums, lai mēs mācītos no Dieva Dēla pilnības.<br />
Padarītais gara darbs nekad nepazūd. Jēzus Kristus ir uzvarējis<br />
mūsu dzīvības dēļ. Mēs esam glābti, lai dzīvotu mīlestībā un<br />
Dieva gaismā!<br />
Ir redzamais pasaulīgais cilvēka darbs un ir neredzamais —<br />
garīgais cilvēka darbs. Daudzi pasaulē ir strādājuši cilvēkiem<br />
nezināmo garīgo Dieva darbu. Liecība par šo darbu nepazudīs.<br />
Tā paliks. Svētīgs ir katrs, kuram ir daļa pie Jēzus Kristus dotā<br />
gara darba. Arī šobrīd notiek neredzamais Dieva darbs cilvēkos.<br />
Pateiksimies par to Dievam.<br />
Jēzus Kristus ik dienas stiprina ticīgos ar Dieva Svēto Garu.<br />
Kad jūs no rīta pamostaties, jūs pat nepamanāt, kā Dievs par<br />
jums rūpējas. Dieva Svētais Gars pēc rīta lūgšanas stiprina cilvēka<br />
garu visai dienai. Dieva Gars ar lielu mīlestību aptver visu<br />
jūsu miesu un jūsos ienāk jūsu pašu gars.<br />
Dievs cilvēka garā dara pilnīgus darbus. Viss atkarīgs no<br />
jums pašiem — cik jūs ticat Dievam un sev, cik vienoti jūs esat ar<br />
savu garu. Ja jūs esat vienoti ar savu garu, tad jūsos dzīvo gara<br />
augļi. Ja jūs dzīvojāt miesā pats par sevi, tad jūs esat pilni ar<br />
miesas tieksmēm uz grēku. Tad jums ir grūti stāvēt pretī grēkam<br />
un jūs daudziem varat nodarīt pāri.<br />
Dieva mīlestība uz mums ir neizmērojami liela. Pieņemiet to!<br />
(..) Jēzus uzsāka runāt un sacīja: — Es tev pateicos,<br />
Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu esi apslēpis visas<br />
šīs lietas no gudrajiem un prātniekiem un atklājis<br />
bērniem.<br />
DIEVA DĀVANA — TICĪBA<br />
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis<br />
savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas tic<br />
uz viņu, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo<br />
dzīvību.<br />
Jāņaev. 3:16<br />
Katram cilvēkam uz Zemes ir dota iespēja iepazīt Dievu<br />
caur Jēzu Kristu. Mēs varam iepazīt Dieva Veco Derību un Jēzus<br />
Kristus Jauno Derību. Tā mēs varam iepazīt Patiesību. Patiesība<br />
visā ir viena, un tā ir pie Dieva. Bet kā noticēt visam, ko Dievs<br />
Bībelē ir atklājis?<br />
Tieši caur ticību nāk cilvēka pirmā uzvara pasaulē. Šī ticība ir<br />
iespējama caur Dieva bauslības pildīšanu. Ik dienu cilvēks,<br />
būdams taisns Dieva priekšā, var uzkrāt sevī gara bagātības.<br />
Tādā cilvēkā ik dienu aug gara lielums un ticības spēks vairojas.<br />
Svētīgi tie, kas neredz, un tomēr tic.<br />
Cilvēka gars atšķir patiesību no meliem, un cilvēks patiesībai<br />
tic. Meli ir gaistoši, tie reizē ir arī grēks. No meliem tumšojas cilvēka<br />
acis, un viņš sapinas savos grēkos. Ticība iegūstama tikai<br />
ar Dieva bauslības pildīšanu, un tā ir gara auglis.<br />
Mateja ev. 11:25<br />
123
Kāpēc daudzi cilvēki, pat skaidri redzot parādību, nespēj tai<br />
noticēt? Tāpēc, ka viņos trūkst ticības. Kāpēc, lasot Bībelē<br />
skaidri redzamos vārdus, cilvēks netic? Tāpēc, ka trūkst ticības.<br />
Tātad cilvēks, taisnīgi dzīvojot, var iegūt lielu bagātību — ticību.<br />
Ticība — tas ir gara auglis, kas dod spēku ticēt Dieva Patiesībai.<br />
Ticība dod spēku ticēt arī vienkāršajai pasaulīgajai patiesībai, jo<br />
gars atšķir patiesību no meliem. Ja cilvēkā ir pietiekoši ticības,<br />
tad viņš ir spējīgs ticēt arī visaugstākai Dieva Patiesības<br />
atklāsmei, kas ir Bībelē.<br />
Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa<br />
darbi, ka tie Dievā darīti. (Jāņa ev. 3:21) Tikai tad, ja cilvēks ir<br />
sasniedzis noteiktu gara lielumu un gara augļu šajā cilvēkā ir<br />
pietiekošā daudzumā, Dievs viņam dāvā pirmo lielo dāvanu —<br />
ticību.<br />
Ticība ir pirmā dāvana cilvēkam no Dieva kopš viņa radīšanas.<br />
Tad cilvēks ir sasniedzis šo pirmo gara lieluma robežu,<br />
pēc kuras Dievs ar savu Svēto Garu dāvā cilvēkam ticību<br />
Dievam. Šī ticība ir ticība Dieva Patiesībai. Tad cilvēks neredzot<br />
tic, tic Dieva vārdam un Dieva Patiesībai. Ar šo ticības spēku<br />
cilvēks spēj atšķirt patiesību no meliem.<br />
Neviens nevar atņemt šo ticību Dievam, jo tā ir no Dieva<br />
nākusi. Tad cilvēka gara miesa ir īpaši apgarota ar Dieva Svēto<br />
Garu. Viss cilvēks pāriet jaunā kvalitātē — viņā sāk dzīvot Dieva<br />
Svētais Gars, kas gādā cilvēkam ticības spēku. Svētā Gara ticības<br />
spēks cilvēkā dod spēku arī pasaulīgai miesai ticēt Dievam.<br />
Tad cilvēkā ticības auglis ir dzīvs. Tad cilvēka gars turpina<br />
strauji augt.<br />
Pirmsākumā Dievs radīja garā cilvēkus ar vienādu gara lielumu<br />
un deva iespēju katram garā augt. Viens to vēlējās, otrs slinkoja,<br />
bet kāds cits tvēra tikai pasaulīgos labumus. Katram tika<br />
dota brīva izvēle. Tikai ar lielu gribasspēku un pacietību apveltīts<br />
cilvēks klausīja Dievam un pildīja baušļus.<br />
Un, lūk, pagājis ļoti liels laika posms, un mēs redzam rezultātus.<br />
Vienā cilvēkā dzīvo Dieva Svētais Gars un vairo ticību un<br />
gara augļus, bet otrs vēl joprojām meklē tikai pasaulīgos<br />
labumus. Tā mēs pasaulē redzam, kādi esam. Vieni dzīvo mīlestībā<br />
un labestībā. Otri meklē, kur kaut ko nozagt un ko nokaut.<br />
Mēs redzam cilvēku acis, un ar Dieva Svētā Gara ticības spēku<br />
mēs varam atšķirt vienus no otriem. Mūsos ir gara sirds, kas jūt<br />
otru cilvēku.<br />
Tikai šaurais, visgrūtākais, daudzu ciešanu ceļš dod iespēju<br />
garā augt un saņemt pirmo Dieva dāvanu — ticību. Uz tāda<br />
cilvēka galvas ir Dieva zīme, balts krustiņš, un Dieva Svētā Gara<br />
zīme, mazs, balts aplītis tieši virs galvas. Es redzu cilvēkus, kuri<br />
ir saņēmuši šo Dieva dāvanu — ticību. Es redzu šīs Dieva zīmes<br />
uz cilvēku galvām un esmu pārliecinājies, ka viņi Dieva vārdam<br />
tic. Tādi cilvēki spēj atšķirt patiesību no meliem. Pār tādiem<br />
cilvēkiem nav varas viltus praviešiem no sektām. Šajos cilvēkos<br />
ticība dzīvo ar lielu spēku, un Dieva Svētais Gars ir ar viņiem.<br />
Ticība dod spēju ticēt Jēzum Kristum, un šajā ticībā cilvēka<br />
gars aug, līdz cilvēks ar visu savu gara miesu atzīst Jēzu Kristu<br />
kā patiesi vienpiedzimušo Dieva Dēlu. Pēc šīs pirmās uzvaras<br />
cilvēks ir ceļā uz galveno — ticības apliecinājumu Jēzum Kristum.<br />
Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu<br />
Valstībā, bet tas, kas dara mana Debesu Tēva prātu.<br />
Gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu cilvēkiem, pasaulē<br />
ieraugot Jēzu Kristu, bija ar ticības spēku jāapliecina, ka viņi tic,<br />
ka Jēzus Kristus patiešām ir Dieva Dēls. Daudzi spēja tam ticēt,<br />
bet daudz vairāk bija to, kas nespēja noticēt, ka Jēzus Kristus<br />
patiesi ir Dieva Dēls. Arī šodien katrs cilvēks aug ticībā, un<br />
katram ir jāapliecina patiesā ticība Jēzum Kristum — miesā,<br />
dvēselē un garā. Tas ir visaugstākais ticības apliecinājums un<br />
reizē arī vislielākais pārbaudījums.<br />
125<br />
124
Vai jūs spētu ticēt, redzot miesā cilvēku, ka Viņš ir Dieva<br />
Dēls? Tāds, lūk, pārbaudījums bija cilvēku priekšā.<br />
Ticība ir kā cements javā. Cik daudz cementa tiks piebērts<br />
smiltīm, gatavojot javu, tik stiprs būs arī mūrējums. Ticība cilvēkā<br />
veido pārliecību par Dieva esamību, par Dieva Patiesību un<br />
Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Ticības ziņā ir iespēja augt garā,<br />
lai piedzimtu no augšienes.<br />
Katra lūgšana ir stipra tikai ticībā. Bez ticības lūgšanai nav<br />
spēka, tā paliek pašā cilvēkā, tā nesavienojas ar cilvēka garu,<br />
kas šo lūgšanu var aiznest līdz Dievam.<br />
Ticība gādā, lai cilvēks būtu vienots sevī ar savu garu.<br />
Ticība gādā, lai cilvēkā ienāktu Dieva Patiesība.<br />
Tikai Dieva Patiesība var atklāt Dieva noslēpumus. Dieva<br />
Patiesība ir kā gaisma, kas izgaismo cilvēka miesu, un ticība ir<br />
tā, kas satver šo Dieva Patiesības gaismu. Bez ticības Dieva<br />
Patiesība nav satverama. Tā vienkārši izgaist.<br />
Kas tic Jēzum Kristum, tam ir dzīvība. Tam ir iespēja garā<br />
augt un dzīvot mūžīgi.<br />
Kas tic uz viņu, netiek tiesāts,<br />
bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis,<br />
tāpēc ka nav ticējis<br />
Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.<br />
Jāņa ev. 3:18<br />
JĒZUS KRISTUS ATZĪŠANA<br />
Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens<br />
nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā<br />
vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.<br />
Mateja ev. 11:27<br />
Kad laiks bija pienācis, Debesu Tēvs sūtīja savu Dēlu<br />
pasaulē, lai atpirktu no bauslības tos, kuri ticēja Dievam. Tiem,<br />
kuros ticība bija pietiekoša un kuri pazina Jēzu Kristu kā Dieva<br />
Dēlu, tika dotas Dieva bērnu tiesības. Caur Jēzu Kristu mums ir<br />
nākusi žēlastība un patiesība. Mūsu ticības spēks ir pamats<br />
dzīvošanai. Caur ticību Jēzum Kristum mums ir dota iespēja kļūt<br />
par Dieva bērniem.<br />
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus<br />
Kristus ir Dieva Dēls. Šī ir otrā gara lieluma robeža. Otrā robeža<br />
ir galvenā, tā atdala nāvi no dzīvā cilvēka. Aiz šīs robežas ir<br />
mūžīgā dzīvošana. Šī ir Jēzus Kristus kā Dieva Dēla atzīšanas<br />
robeža. (17. zīmējums)<br />
Pēc pirmās Dieva dāvanas — ticības iegūšanas — cilvēki<br />
auga garā un viņos stiprinājās ticība Dievam. Tikai tas, kurš bija<br />
sasniedzis pietiekamu gara lielumu un ticības stiprumu, bija<br />
spējīgs saskatīt Dieva Patiesību — Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.<br />
127
Tāds cilvēks pārkāpa šo ticības slieksni, aiz kura seko mūžīgā<br />
dzīvība. Mūžīgā dzīvība ir Jēzū Kristū. Un tienij kas atzina Jēzu<br />
Kristu kā Dieva Dēlu, tiem Dievs dāvāja savu Garu. Šie cilvēki<br />
piedzima no augšienes, Dieva Gara miesā. To skaits bija 144<br />
000, pa 12 000 no visām Izraēla bērnu ciltīm.<br />
Tiem, kas nodeva Jēzu Kristu, jau ir sava alga. Tie staigā pa<br />
Zemes virsu un nezina, ka viņu vairs nav. Neviens gars, kas<br />
neapliecina Jēzu Kristu, nav no Dieva. Tas ir antikrista gars.<br />
Tāds nav ticējis tai liecībai, ko Dievs ir devis par savu Dēlu.<br />
Ja cilvēks tic uz Dieva Dēlu, tad viņā ir liecība. Tam ir pietiekoši<br />
ticības, lai tā būtu mūžīga. Dievs tam devis mūžīgu dzīvību, un šī<br />
dzīvība ir Jēzū Kristū. Kam ir Dieva Dēls, tam ir dzīvība; kam<br />
Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. Patiesā dzīvība nāk no patiesā<br />
Dieva. Jēzus Kristus ir mūžīgā dzīvība. Ja cilvēks nepiedzimst no<br />
augšienes, neredzēt tam Dieva Valstības. Kas no miesas dzimis, ir<br />
miesa, un kas no Gara dzimis, ir gars. (Jāņa ev. 3:3, 6) Miesa ir<br />
pasaulīga, un gars ir pakļauts bauslībai. Kas apliecina, ka Jēzus<br />
Kristus ir Dieva Dēls, tajā paliek Dievs un viņš Dievā. Tad Dievs<br />
dāvā savu Garu šim ticīgajam, un tad viņā ir Dievs. Viņa garā<br />
dzīvo Dievs, viņš vairs nav pakļauts bauslībai. Neviens, kas no<br />
Dieva dzimis, negrēko.<br />
Mēs esam ticējuši Jēzum Kristum un mīlestībai, kas Dievam<br />
ir uz mums. Un mēs esam mīlējuši Dievu no visas savas sirds.<br />
Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un<br />
Dievs — viņā. Ar mīlestību mums ir paļāvība taisnās tiesas<br />
dienā. Un, kā mēs mīlam Dievu, tā mīlam arī viens otru. No tā<br />
mēs pazīstam viens otru, kā no Dieva nākušus.<br />
Mīlestībā Dieva baušļi ir viegli pildāmi. Ikviens, kas dzimis<br />
no Dieva, pasauli ir uzvarējis. Pār tādu cilvēku pasaulei nav<br />
varas. Pār tādu cilvēku spīd Dieva spožā gaisma, un viņa sirdī<br />
128<br />
mīt Jēzus Kristus gars. Kā Jēzus Kristus ir mūžīgās dzīvības<br />
avots, tā arī jūs tagad esat mūžīgās dzīvošanas mantinieki. Jūsos<br />
ir uzvarējusi ticība Jēzum Kristum.<br />
Ikviens, kas dzimis no augšienes, ir izgaismots ar Jēzus<br />
Kristus krustu pār visu augumu. Uz Dieva bērna ir Dieva<br />
uzvaras vainags un sirdī Jēzus Kristus gars, Jēzus Kristus augšāmcelšanās<br />
gars. Kas tic uz Jēzu Kristu, netiek tiesāts. Apkārt<br />
Dieva bērnam ir gaismas pilna augšāmcelšanās aura. Tā ir<br />
savienota ar Jēzu Kristu debesīs.<br />
Ikviens Bībelē teiktais vārds tiek piepildīts. Dieva Patiesība<br />
ir dzīva. Tā nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību. Jēzū Kristū<br />
ir dzīvības maize un augšāmcelšanās spēks.<br />
Es liecinu par to, ko man ir liecinājis Jēzus Kristus debesīs.<br />
Viss ir dzīvs un sagatavots lielajai dienai. Dieva Gars cilvēkā<br />
dod ticību augšāmcelšanai caur Jēzu Kristu. Jēzus Kristus ir<br />
jūsos, lai augšāmceltu. Blakām nolikti Dieva eņģeļi, lai Dieva<br />
apsolījums varētu sākties.<br />
Es liecinu, ka jūsu ticības spēks Jēzum Kristum ir devis<br />
mūžīgo dzīvību. Es redzu garā debesis atvērtas, un debesīs ceļš<br />
ved uz Jauno Jeruzalemi. Jūsu ticība ir jūsu uzvara. Jūsu uzvara<br />
ir pavērusi vārtus uz Debesu Valstību. Jūsu uzvara ir liecība<br />
pasaulei par mūžīgo Dievu un Debesu Tēva mīlestību uz mums.<br />
Dzīvojiet mīlestībā un vairojiet gara augļus sevī! Tā diena<br />
nāks nemanāmi kā zaglis, un pēkšņi viss pārvērtīsies. Mana<br />
liecība ir priekš jums, lai jūs stiprinātu lielajai dienai. Tā ir ļoti<br />
tuvu. Jēzus Kristus gars ir pār Zemi un piepilda doto apsolījumu.<br />
Ticība Jēzum Kristum ir ticība Debesu Tēvam, kas sūtījis<br />
savu vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs tiktu glābti.<br />
Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē,<br />
lai tas pasauli tiesātu,<br />
bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. (Jāņa ev. 3:17)<br />
129
Kā mēs esam dzīvi Jēzū Kristū, tā Jēzus Kristus ir dzīvs Tēvā.<br />
Kā mēs esam dzīvi, tā Debesu Tēvs ir dzīvs. Tā tēvreizes vārdi ir<br />
dzīvi. Tā mūsu lūgšanas ir dzīvas. Mēs nevaram nākt pie Tēva,<br />
kā vien caur Jēzu Kristu. Un tas ir Dieva likums. Mūsos ir Dievs,<br />
un mēs paļaujamies uz Dievu. Mēs paļaujamies uz Dievu lielajā<br />
augšāmcelšanās stundā. Dzīvojiet paļāvība un ticībā uz mūžīgo<br />
Dievu!<br />
Dievs ir no augšienes, un mēs, dzimušie no Dieva, esam no<br />
augšienes. Tur ir mūsu mājas. Kam dārga pasaule, tas tajā arī<br />
paliks. Kas dzīvo mīlestībā uz Dievu, tas Dievā arī dzīvos. Un<br />
Dievs izlies savu gaismu pār saviem bērniem, un mēs uzticīgi<br />
kalposim Dievam.<br />
Kalpošana Dievam, tā ir kalpošana sev. Dievs visu ir radījis<br />
priekš mums, lai mēs dzīvotu un lai mēs garā augtu. Kad mēs<br />
dzīvojam mīlestībā uz Dievu, tad saņemam Dieva žēlastību un<br />
mūsos dzīvo Dievs, kas dod prieku kalpot sev. Bet pirms tam ir<br />
ceļš ticībā, kalpošana Dievam un savam tuvākajam.<br />
Tāpat kā Dievs priekš mums nekā nežēlo, tāpat arī mēs nežēlojam<br />
priekš citiem, un, kalpojot Dievam un citiem, mēs kalpojam<br />
sev. Tad vārds „kalpot" ir mīļš un saprotams. Tā nav verdzība<br />
kaut kam nezināmam vai nesaprotamam. Tad visas lietas kļūst<br />
skaidras.<br />
Jo, dzīvot Dievā, tas nozīmē būt visam Viņā — kā Jēzum<br />
Kristum, kas ar savām ciešanām mūs izpirka no nāves un,<br />
atdodot sevi augšāmcelšanai, atvēra arī mums ceļu uz debesīm.<br />
Kas iziet caur Jēzu Kristu, tas ir glābts no nāves. Tas ir Dievā uz<br />
mūžīgo dzīvošanu. Tas iziet gaismā, lai dzīvotu mūžīgi.<br />
Debesu Valstība Dievā ir bezgalīgi tālu no pasaulēm. Tas ir<br />
neizmērojams attālums visdažādākajā izpratnē. Pasaule pakļauta<br />
iznīcībai. Debesu Valstība ir mūžīga, kā mūžīgs ir Dievs. Dievs<br />
ir bezgalīga gaisma. Debesu Tēvu neviens nav redzējis, kā tikai<br />
Dieva vienpiedzimušais Dēls.<br />
Un tad debesīs mēs augšāmcelti dzīvosim Dievā, kas ir bezgalīga<br />
un pilnīga gaisma ar visu, kas vajadzīgs, lai ikviens tur<br />
būtu laimīgs un mīlestības pilns. Debesu Valstību savā pilnībā<br />
nevar salīdzināt ar pasauli. Var vienīgi teikt — kā Dievs ir pilnīgs,<br />
dzīvo pilnībā un visu pārvalda pilnīgi, tāpat Dieva bērni<br />
dzīvos pilnībā un laimē.<br />
Tātad, ja cilvēks ir paaugstinājis Jēzu Kristu, Debesu Tēvs<br />
viņu paaugstina Jēzū Kristū, kas ir paaugstināts Dievā. To, kurš<br />
mīl Jēzu Kristu, to arī Debesu Tēvs mīl. Un Dievs mums ir sūtījis<br />
mūsu Aizstāvi, Svēto Garu. Tas ir mūsos un mūs dara dzīvus.<br />
Mums ir miers, gaidot Dieva nolikto pastaro dienu, jo mūsos<br />
ir mūžīgā dzīvība.<br />
Kā Jēzus Kristus pār mums izlej mūžīgās dzīvības garu, tā<br />
mūsu gars, paaugstināts Dievā, vairs nemirst miesā, bet miesu<br />
dara dzīvu, ka tā tic un kalpo Dievam. Patiesības gars, kas iziet<br />
no Debesu Tēva, apskaidro mūs un dod liecību par mūžīgo Dievu.<br />
Mums ir paļaušanās uz Dievu šajā stundā un mūžīgi mūžos.<br />
Jo tāda ir mana Tēva griba,<br />
lai ikvienam, kas skata Dēlu un viņam tic,<br />
būtu mūžīgā dzīvība,<br />
un es viņu celtu augšā pastarā dienā.<br />
Jāņa ev. 6:40<br />
130
CIEŠANAS<br />
(..) mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās,<br />
zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība —<br />
pastāvību, pastāvība — cerību, bet cerība nepamet<br />
kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar<br />
Svēto Garu, kas mums dots.<br />
Pāvila vēst. rom. 5:3-5<br />
Jēzus Kristus, krustā sists, parādīja pasaulei, ka tikai<br />
caur savām ciešanām var izpirkt grēku. Jēzus Kristus Golgatas<br />
ceļš bija, ir un paliks pasaules vislielākā mācību stunda. Vienā<br />
dienā tika atklātas pasaulei daudzas patiesības. Ja kāds dara<br />
otram labu, tad viņš dara labu Dievam. Ja kāds cieš citu dēļ, tad<br />
šīs ciešanas ir svētas. Ja mēs ziedojam sevi citam, tad ziedojam<br />
Dievam. Tad Dievs ir Aizbildnis ar visu spēku.<br />
Jēzus Kristus ar savu gara spēku paņēma pasaules grēkus uz<br />
sevi un ar savas miesas ciešanām izpirka no bauslības tos, kuri<br />
Dieva Dēlam ticēja. Dieva Dēls, krustā sists, atklāja pasaulei<br />
krusta zīmi, caur ko viss ir radīts.<br />
Jēzus Kristus ir Alfa un Omega, pirmais un pēdējais, iesākums<br />
un gals, un krustā mūžīgi dzīvais.<br />
Kas tic uz Jēzu Kristu, tajā ir dzīvība. Tajā ir ticība mūžīgajam<br />
132<br />
Dievam. Viss caur Dieva Dēlu ir radīts un pastāv Jēzū Kristū,<br />
savienots ar Dieva zīmi — krustu. Jēzus Kristus mums to ir<br />
atklājis, un mēs tam ticam. Krusts ir augšāmcelšanās zīme uz<br />
mūžīgo dzīvošanu. Krusts ir uz pasaulē miruša cilvēka kapa, lai<br />
būtu cerība uz augšāmcelšanos pastarajā dienā.<br />
Jēzus Kristus mums atklāja mīlestības bausli. Caur viņu ir<br />
pavērts ceļš uz Dieva mīlestību, un mūsu sirdis tika stiprinātas ar<br />
Dieva mīlestības spēku. Jēzus Kristus parādīja bezgalīgo<br />
uzticību un paļāvību uz Dievu, lai mēs mācītos būt paļāvīgi uz<br />
Jēzu Kristu. Jēzus Kristus mums deva žēlastību un patiesību, lai<br />
mēs ticētu Dievam.<br />
Tas viss nācis mums ar Jēzus Kristus ciešanām pasaulē.<br />
Katru savas dzīves dienu Jēzus Kristus veltīja mums, lai mēs<br />
nepazustu. Jēzus Kristus ciešanas ir devušas mums ticību uz<br />
mūžīgo dzīvību.<br />
Tāpēc es jums saku: — Nezūdaties savas dzīvības dēļ —<br />
ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ,<br />
ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav vērtīgāka nekā barība<br />
un miesa nekā drēbes?<br />
Bet meklējiet vispirms Debesu Valstību un viņas taisnību,<br />
tad visas šīs lietas jums tiks piemestas.<br />
(Mateja ev. 6:25, 33)<br />
Cilvēka gars var augt, tikai izejot caur ciešanām. Šeit nepalīdz<br />
prātošana. Tieši cilvēka darbi nosaka rezultātu. Katrs pasaulīgs<br />
cilvēks miesā apgrēkojas. Jēzus Kristus parādīja ceļu, kā caur<br />
grēku piedošanu un ciešanām var atbrīvoties no grēka.<br />
Katrs grēks dod grēka augli cilvēka dvēselē, un grēks sāk<br />
darboties cilvēkā. Grēkam cilvēka liktenī ir sekas. Katram cilvēkam<br />
ir iespēja lūgt piedošanu savam tuvākajam, tad grēks var<br />
tikt dzēsts. Cilvēks var lūgt grēka piedošanu Dievam. Dievs<br />
grēku piedod tikai tad, kad cilvēks ir izpircis savu grēku ar<br />
darbiem un ciešanām. Tad nāk saprašana par grēka ļaunumu.<br />
133
Tieši ikdienas ciešanas, vairāk manāmas vai mazāk manāmas,<br />
spēj sagatavot cilvēku, lai viņš saprastu padarīto grēku.<br />
Ciešanu laikā cilvēka miesa atrodas spriedzes stāvokli,<br />
ciešanas rada īpašu spriedzi. Tad gars var ieiet cilvēka miesā un<br />
apskaidrot to. Tikai un vienīgi cilvēka ciešanas rada apstākļus,<br />
lai gars apskaidrotu miesu un šīs apskaidrības rezultātā Dievs no<br />
debesīm varētu grēku dzēst. Tad cilvēka lūgšana sāk piepildīties,<br />
un viņš tiek atbrīvots no grēka. Ja grēku ir vairāk, tad arī<br />
ciešanas būs lielākas.<br />
Laimīgs ir katrs, kuram pasaulē ir ciešanas, jo tādu cilvēku<br />
Dievs nav pametis! Dievs sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu, lai,<br />
būdams pasaulē, mums iemācītu šo vienīgi pareizo ceļu. Tikai<br />
caur ciešanām nāk grēka piedošana un apskaidrība cilvēkā.<br />
Cilvēka gars var augt tikai caur ticību Dievam un ciešanām,<br />
vienlaicīgi dzīvojot mīlestībā. Miesas ciešanu spriedze cilvēkā<br />
rada gara izaugsmes apstākļus. Cilvēka likteni vada Dievs, un<br />
Dievs izved cilvēku caur visgrūtākajiem dzīves ceļiem. Sājos<br />
dzīves ceļos, tāpat kā Jēzus Kristus Golgatas ceļā, Dievs garā<br />
stipram cilvēkam dod iespēju dzīvot ne tikai sevis, bet arī citu<br />
cilvēku dēļ, lai ar ciešanām atbrīvotu daudzus no grēka smaguma.<br />
Dažiem cilvēkiem grēku smagums ir nepanesami liels. Ja uz<br />
pasaules nedzīvotu Jēzus Kristus gaismas pilni cilvēki, tad daudzi<br />
nespētu savus grēkus panest. Kā Jēzus Kristus ik dienas dzēš<br />
daudzu cilvēku grēkus, tāpat arī ticīgajiem Dievs ir devis palīdzēt<br />
saviem tuvākajiem.<br />
Ciešanu spriedze cilvēkā dod īpašu gara un miesas stāvokli,<br />
kurā tiek atklāta patiesība par padarīto grēku. Apskaidrotais cilvēks<br />
tad grēku ir sapratis, un, ja viņš lūgs Dievam, tad viņam tiks<br />
piedots. Ja cilvēkā dzīvo Jēzus Kristus apskaidrības gars, tad viņš<br />
saprot ciešanu jēgu. Tad viņš ir spējīgs ziedot sevi otram.<br />
Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat<br />
darait ari jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.<br />
134<br />
Cilvēkam jāmācās kalpot savam tuvākajam un Dievam. Šīs<br />
kalpošanas sastāvdaļa ir arī ciešanas, kuras dzīvē ir jāizcieš. Cilvēks<br />
var arī izvairīties no grūtākā ceļa. Bet tad dzīvei zūd jēga.<br />
Cilvēks dzimst uz Zemes, lai iepazītu Dievu caur Jēzu Kristu<br />
un izaugtu garā. Zeme ir vienīgā vieta izplatījumā, kur tik ātri<br />
caur ciešanām cilvēks var izaugt garā. Kā mātei dzemdībās ir<br />
lielas sāpes un pasaulē ienāk jauna dzīvība, tā arī no debesīm<br />
caur pasaulīgām ciešanām ienāk Dieva Gars, kas dod mūžīgu<br />
dzīvību.<br />
Tā Dievs pasauli ir iekārtojis, ka šeit cilvēkam ir daudz<br />
jācieš. Bet tieši šajā īsajā mūžā uz Zemes cilvēks, izvēloties to<br />
grūtāko šauro ceļu, var sakrāt daudz debesu bagātību, kuras ir<br />
mūžīgas. Ir tikai īss laika sprīdis cilvēkam uz Zemes, bet debesīs<br />
ir ilga dzīvošana ar šo uzkrāto gara bagātību. Daudzi to nezina,<br />
jo viņos nav ticības un nav Patiesības gara. Ja ikviens to zinātu,<br />
tad censtos krāt debesu bagātības. Bez ticības un paļāvības uz<br />
Dievu tas nav iespējams.<br />
Cilvēkam tas ir noslēpums, kādos apstākļos uz Zemes Dievs<br />
viņu ir ielicis. Dievs visu ir radījis un noteicis savus likumus, lai<br />
mēs patiesi būtu godīgi un taisnīgi Dieva priekšā. Lai mūsos<br />
būtu patiesa mīlestība uz Dievu un uzticība Jēzum Kristum.<br />
Es liecinu, ko man ir atklājis Jēzus Kristus. Šī pasaule ir<br />
apstākļi, kuros mēs dzīvojam, un mūsu ķermenis ir vide, kurā<br />
mēs eksistējam. Dievs šos apstākļus un vidi ir radījis, radot<br />
debesis un Zemi ar visu uz tās, un cilvēkus. Mūs veidoja tādus,<br />
lai mēs ar savu ticību Dievam pierādītu savu uzticību un paļāvību.<br />
Dievs deva apstākļus, kādos var augt mūsu gars.<br />
Cilvēks garā bija radīts pirms šīs pasaules. Un tad tika radīta<br />
pasaule, ko mēs pazīstam. Pienāk diena, un mūsu gars miesas<br />
dzimšanas mirklī nonāk miesā. Miesa garu nezina un nejūt. Tikai<br />
pieaudzis cilvēks sāk aptvert visu patiesību ticībā uz Jēzu Kristu.<br />
Esot miesā, mēs esam pakļauti pasaulīgam laikam,<br />
135
telpai, apstākļiem uz Zemes. Šos apstākļus katru dienu, katru<br />
mirkli nosaka Dievs.<br />
Dievs visu ir radījis tā, ka laika ritējums uz Zemes ir ārpus<br />
gara pasaules laika. Dievs dzīvo mūžīgi, kā laikā uz priekšu, tā<br />
arī atpakaļ. Pirms Dievs Zemi un visu uz tās radīja, Dievs jau<br />
nolika uz priekšu visus notikumus, salika tos pasaulīgā laika<br />
ritējumā, un Dievs visu zina, kas būs. Mēs dzīvojam laikā, kurš<br />
rit uz priekšu, bet Dievs šo laiku jau sen caur sevi ir izdzīvojis.<br />
Dievs visu zina, kas būs. Nekas nevar būt ārpus Dieva gribas.<br />
Dievs mīl savus radījumus — cilvēkus un eņģeļus —, tāpēc Viņš<br />
priekš mums ir radījis visideālākos apstākļus, lai mēs augtu garā<br />
un vairotos. Cilvēks spriež pēc pasaulīgā prāta un nezina Dieva<br />
nodomu.<br />
Dievs pasauli radījis tā, ka Viņš visu redz un visu pārvalda.<br />
Ik mirkli mēs esam kā uz Dieva delnas. Ik mūsu mirklis tiek<br />
Dievam novērtēts. Arī tad, kad jūs lasāt šo atklāsmi. Es vienkārši<br />
piepildu Dieva gribu. Es skaidri izjūtu un redzu to, par ko<br />
es rakstu, jo mana liecība ir dzīva — tā nāk no dzīvā Dieva.<br />
Mūsu ciešanas spēj mūs tuvināt mūžīgai dzīvošanai. Cilvēka<br />
miesa ir pret ciešanām. Kā akumulatoram ir „pluss" un „mīnuss",<br />
tāpat cilvēkam ir gars un miesa. Gars vairo gara miesas augļus,<br />
cilvēka pasaulīgā miesa ir kā pretpols, kas ir pret visu, kas ir no<br />
gara. Cilvēkam pasaulīgajā dzīvē ar ticību Dievam ir jāuzvar šie<br />
pasaulīgie apstākļi un vide — miesa, kas ir grēcīga. Pasaulīgā<br />
miesa nes grēku un ik mirkli uzspiež to cilvēkam. Bet cilvēkam<br />
ir jāuzvar šie apstākļi un vide, kuros cilvēks ir ielikts.<br />
Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas<br />
pazudināšanas. Jo dzīvības gara likums Kristū Jēzū<br />
tevi atsvabinājis no grēka un nāves likuma.<br />
(Pāvila vēst. rom. 8:1,2)<br />
Tas ir vienkārši. Ja jūs paļaujaties bauslībai un Dieva likumiem,<br />
tad jūs uzvarat savu pasaulīgo miesu. Jūs paši tad atkal<br />
136<br />
esat noteicēji pār sevi. Tas tiešām ir vienkārši. Tikko jūsos atklājas<br />
jūsu gars, tā jūs sākat dzīvot kopā ar savu miesu, bet jūs vairs<br />
neesat šīs miesas verdzībā. Tad jums arī šie Zemes apstākļi un<br />
dzīve nav par smagu. Tā ik mirkli ir patīkama un nes skaistus<br />
dzīves augļus. Tādai dzīvei ir jēga. Tad visam ir jēga, arī pasaulīgām<br />
ciešanām.<br />
Cik ļoti žēl, ka daudzi cilvēki ir izvēlējušies plato ceļu. Tas,<br />
protams, ir viegls, bet reizē tas ir arī Dieva nepaklausības ceļš.<br />
Nav viegli redzēt tādu cilvēku garā, dvēselē un miesā. Sāp sirds<br />
par tādu cilvēku, jo viņš nezina, ko dara. Cilvēka dvēselē atklājas<br />
viss šīs pasaules cilvēks. Tad dvēselē ir redzams grēks, kas ir<br />
dažādās krāsās un ar dažādu smaržu.<br />
Kas tādam cilvēkam var palīdzēt? Grēks kā liels zilonis cilvēku<br />
spiež pie zemes. Var palīdzēt tikai Jēzus Kristus, caur ko ir<br />
nākusi grēku piedošana. Bet patiess grēku piedošanas ceļš ved<br />
caur cilvēka ciešanām šinī pasaulē. Bez ciešanām grēka saprašana<br />
un piedošana nav iespējama.<br />
Daudzi cilvēki saka — es varu ar sava gara spēku izārstēt<br />
slimību, noņemt lāstu vai kādu burvestību, kas uzlikta otram. Pat<br />
ja šis cilvēks redz slimību vai lāstu smalkākajā līmenī, tas<br />
nenozīmē, ka viņš tik tiešām to var izārstēt vai noņemt. Cilvēks<br />
ir radīts bezgalīgi smalki, un tikai ar Dieva Svētā Gara spēku var<br />
cilvēku sakārtot un izārstēt. Ja cilvēkā iejaucas dziednieks<br />
bezdievis, tad viņam kļūst tikai sliktāk.<br />
Ārsts dara savu darbu. Dieva Svētais Gars cilvēkā arī dara<br />
savu darbu. Varbūt pirmajā mirklī no dziednieka būs hipnozes<br />
efekts, bet nevar cilvēks otrā cilvēkā paveikt to, kas viņam nav<br />
dots. Cilvēka smalko pasauli var sakārtot tikai Dievs ar savu<br />
spēku. Un, lūk, vēl vienas ciešanas, kuras cilvēks sagādā pats<br />
sev. Ja iet pie bezdievja, tad saņem to, ko pelnījis.<br />
Ja uzticas Dievam vai cilvēkam, uz kura ir Dieva Svētā Gara<br />
gaisma, tad Dievs cilvēkam palīdz.<br />
137
Slimības ir dala no cilvēku ciešanām. Vienas cilvēks sagādā<br />
sev pats, citas slimības ir uzliktas viņa grēku dēļ. Tāpēc vienas<br />
slimības var ātrāk izārstēt, citas ir grūtāk izārstējamas. Paļāvībā<br />
uz Dievu cilvēks var kļūt vesels. Daļa slimību rodas līdz ar<br />
cilvēka grēka darbiem.<br />
Visām slimībām ir cēloni un sekas. Ja neatrod slimības<br />
cēloni, tad šo slimību var tikai apārstēt. Uzlikts lāsts ir kā<br />
harpūnas bulta, kas iedūrusies cilvēkā. Pati harpūnas šautene ir<br />
tā rokās, kas šo lāstu uzlicis. Tātad kādas slimības cēlonis var<br />
būt arī lāsts. Kamēr Dievs šo lāstu no cilvēka nenoņems, tikmēr<br />
slimību, kuras pirmcēlonis bija lāsts, nevarēs izārstēt. Ja cilvēks<br />
tic Dievam, tad apkārt viņam ir stipra aura, kas spēj pasargāt no<br />
jebkura lāsta vai cilvēku ļaunas ietekmes.<br />
Arī ciešanām ir cēlonis un nepieciešamība, un Dievs paredz<br />
un pieļauj, lai tās cilvēkam būtu. Ciešanas paiet vieglāk un ātrāk,<br />
ja cilvēks uzticas Dievam un pateicas Dievam par visu, kas<br />
viņam dots.<br />
Lai ticība Dievam vairo jūsu spēku un paļāvība uz Jēzu Kristu<br />
nes sirdī augšāmcelšanās prieku!<br />
Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder<br />
Debesu Valstība. Tāpēc nezūdaities par<br />
rītdienu, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies.<br />
Ikvienai dienai pietiek savu pašas bēdu.<br />
Mateja ev. 5:10; 6:34<br />
GARA AUGĻI<br />
Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva<br />
gars jūsos mājo?<br />
Pāvila I vēst. kor. 3:16<br />
Cilvēka labās īpašības mīt viņa garā, bet sliktās — viņa<br />
miesā. Kamēr cilvēks paļaujas savas miesas iegribām, tikmēr<br />
viņš pārsvarā dara grēka darbus. Ja cilvēks sāk ieklausīties sevī,<br />
viņš sāk pildīt Dieva baušļus, sāk ticēt, lūgt Dievam palīdzību —<br />
tā cilvēkā sāk pamosties viņa gars.<br />
Tieši caur cilvēka garu uz mums runā Dievs. Tad cilvēks<br />
atdzimst. Viņa miesā sāk dzīvot gara augļi. Pienāk diena, kad<br />
cilvēka gars uzvar miesu. Un cilvēkā gara augļi ir dzīvi. Un cilvēks<br />
patiešām sāk dzīvot. Tieši tāds, kāds viņš ir dzīvojis<br />
debesīs, tieši tāds pats viņš sāk dzīvot arī uz Zemes. Tad cilvēka<br />
gara augļi uz Zemes nes gaismu. Mēs ievērojam tādus cilvēkus,<br />
jo Dieva gaisma spīd pār viņiem.<br />
Ja gars jūs vada, tad jūs vairs neesat pakļauti bauslībai. Bet<br />
gara augli ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība,<br />
labprātība, uzticība, lēnprātība un atturība. Pret tādām<br />
lietām nav bauslības. (Pāvila vēst. gal. 5:22, 23)<br />
Un, ja mēs piederam Jēzum Kristum, tad savu miesu esam<br />
139
situši krustā līdz ar kaislībām un iekārēm. Ja mēs dzīvojam garā,<br />
tad lai arī garā staigājam. Mēs atsakāmies no grēcīgiem darbiem,<br />
kas piedien miesai.<br />
Atcerieties, ka miesas darbi ved uz pazušanu. Tie iecietina<br />
miesu, un gars caur biezo grēka sienu nevar piekļūt miesai.<br />
Grēkojot jūs paši veidojat sev cietumu.<br />
Miesas grēcīgie darbi ir: laulības pārkāpšana, netiklība,<br />
nešķīstība, izlaidība, kalpība elkiem, burvestība, ienaids, strīdi,<br />
nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, viltīgas mācības, skaudība,<br />
slepkavība, plītēšana, dzīrošana. Tas, kurš dara tādas lietas,<br />
neiemantos Dieva Valstību. Man žēl cilvēku, kuri aizraujas ar<br />
pasaulīgiem kārdinājumiem. Kas ir aizliegts auglis, tas ir aizliegts.<br />
Tikai tad, kad cilvēks atsakās no aizliegtā augļa, viņš sāk<br />
atbrīvoties no grēka, un tad gars sāk ienākt miesā.<br />
Lai gars ienāktu miesā, visiem dvēseles un miesas vārtiem<br />
jābūt atvērtiem. Tad gars jeb, vienkārši sakot, debesu cilvēks<br />
pats sāk dzīvot pasaulē, vadīt miesu, lai kopā ietu pa patieso,<br />
šauro, Dieva nolikto ceļu.<br />
Cilvēks uz Zemes var būt bagāts ar gara augļiem. Tie ir<br />
daudzreiz lielāki un pilnīgāki par pasaulīgām bagātībām. Tie nes<br />
prieku, laimi un gandarījumu. Piemēram, mīlestība. Kurš gan<br />
kaut nedaudz nav baudījis mīlestības svētlaimi? Ja cilvēks<br />
izstaro mīlestību, tad arī Dievs viņu apstaro ar mīlestību.<br />
Iemīlējies cilvēks ir kā putns starp Zemi un debesīm. Viņam<br />
ir cita laika, telpas un apstākļu izjūta. Tādu cilvēku apstaro viņa<br />
gars ar mīlestības spēku. Cilvēka gars dzīvo ārpus trijām pasaulīgajām<br />
dimensijām. Apgarota, mīloša cilvēka ķermenis tad<br />
savienojas ar šo Dieva radīto debesu ķermeni, kas dzīvo ārpus<br />
Zemes apstākļiem. Tajā mirklī cilvēks mīlestībā savienots ar<br />
otru cilvēku un ar Dievu debesīs.<br />
Dievs dod iespēju cilvēkam mīlēt bērnībā un vismaz reizi<br />
jaunībā, lai viņš iepazītu gara augli — mīlestību. Laimīgs ir tas<br />
cilvēks, kurš prot mīlēt visu mūžu. Es runāju par garīgo mīlestību,<br />
nevis par seksu. Cilvēka intīmās attiecības pieder miesai.<br />
Jā, tās ir mīlestības sastāvdaļa. Bet, kad pagājusi mīlas pilna<br />
nakts, vai otrā dienā cilvēka sirdī ir palikusi mīlestība? Un<br />
trešajā un ceturtajā dienā — vai tā vēl pastāv?<br />
Mīlestība pastāv tikmēr, kamēr cilvēks ir spējīgs mīlēt. Cilvēkam<br />
ir dota iespēja mīlēt Dievu un savus tuvākos mūžīgi. Es<br />
jums novēlu mīlēt patiesi un no sirds!<br />
Vislielāko mīlestību dāvā Dievs. Ja cilvēks var tai atbildēt ar<br />
savu mīlestību, tad viņš var sajust ārkārtīgi patīkamu, mīļu,<br />
bezgalībai līdzīgu pieskārienu sirdī un visā augumā. Tā ir<br />
neizsakāma sajūta, kuru atceries visu dzīvi, un ik mirkli apjaut,<br />
ka tevī ir kaut kas no mūžīgā Dieva.<br />
Es nesu šo sajūtu sevī ik brīdi. Mana sirds ir gaismas pilna,<br />
un tajā staro bezgalīgas mīlestības avots ar īpašu dzestrumu, kas<br />
aptver visu miesu. Tad pasaule liekas maza bezgalīgā Dieva<br />
priekšā. Tad gribas dot un dot visiem. Es esmu laimīgs dot to, ko<br />
man dod Dievs. Es sajūtu katru sirdi, kura ir spējīga mīlēt. Tad<br />
mēs neesam tikai paši par sevi, bet pār mums ir mūžīgais Dievs.<br />
Tad sajūti prieku un jēgu visai dzīvei.<br />
Kas ir dzēris no Jēzus Kristus mīlestības avota, tam nemūžam<br />
neslāps un nešalks, tam visa būs pietiekoši ik mirkli.<br />
Mīlestības gaisma ir kā maiga un silta vēja pieskāriens. It kā<br />
to neredz, bet tajā pašā mirklī tas ir. Tu jūti ar visu augumu, ka to<br />
aptver kaut kas bezgalīgi mīļš un patīkams. Tā ir mīlestība.<br />
Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve,<br />
ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki,<br />
ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta<br />
mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības,<br />
kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!<br />
(Pāvila vēst. rom. 8:38,39)<br />
Lielā mīlestība cilvēkā ienāk no Jēzus Kristus.<br />
140 141
Tad tā ir cilvēkā un nepazūd. Ikdienas mīlestība izgaist. Ir,<br />
un pēc tam tās vairs nav. Kur tā paliek?<br />
Dievs māca mīlēt garā ne tikai vienu cilvēku. Kā Jēzus Kristus<br />
mūs visus mīl, tā arī mums jāmācās dzīvot mīlestībā ar visiem.<br />
Nevis ar Jaunu un naidu, bet ar mīlestību. Mīlestībā ir bezgalīgs<br />
spēks, tajā sadeg cilvēku naids un Jaunums. Vislielākais spēks<br />
cilvēkā ir mīlestības spēks, jo to viņam dod Dieva Svētais Gars.<br />
Kā mēs viens otru pazīstam? No tā, ka mēs viens otru mīlam.<br />
Mūsu sirdīs ir Jēzus Kristus gars, kas ir mūsu lielās mīlestības<br />
avots. Šis avots ir savienots ar mūžību. Katrs, kam daļa pie Jēzus<br />
Kristus mīlestības avota, dzīvos mūžīgi. No padebešiem, no Jēzus<br />
Kristus sirds pār Dieva bērniem spīd balta mīlestības gaisma. Tā<br />
apmīļo ikvienu, kas ir ticīgs Dievam un patiesi mīl Jēzu Kristu.<br />
Daži cilvēki saka — es mīlu Dievu, bet tevi gan nemīlu. Tāds<br />
cilvēks liekuļo. Ja cilvēks nav iemācījies mīlēt savus tuvākos,<br />
viņš nespēj patiesi un no visas sirds mīlēt Dievu. Tā ir Dieva<br />
nolikta mēraukla. Sākumā ir jāiemācās mīlēt tuvākos cilvēkus,<br />
kurus redzi, jūti, un dzīvē jāpierāda sava mīlestība uz otru cilvēku.<br />
Tikai tad, kad cilvēka sirds atplaukst mīlestībā uz savu<br />
tuvāko, tikai tad cilvēks ir gatavs atbildēt uz Dieva mīlestību.<br />
Cik pilnīgi cilvēks spēj mīlēt savus tuvākos, tik daudz cilvēkā<br />
atklājas Jēzus Kristus mīlestība. Tā ir kā ūdens augiem — ja<br />
mīlestība cilvēkā ir, viņš dzīvos.<br />
Ir arī mīlestība tikai iedomu līmenī. Cilvēks grib mīlēt un ar<br />
laiku iedomājas, ka mīl. Tad viņš iemīlas augumā, nevis pašā<br />
cilvēkā. Tāda mīlestība drīz vien izzūd. Nekas pasaulīgs nav<br />
mūžīgs. Patiesā gara mīlestība ir vienkārša, tā ir dziji sirdī.<br />
Mīlestība ir Dieva dāvana cilvēkiem un reizē arī dzīvību nesošā<br />
gaisma no mūžīgā Dieva.<br />
Ja cilvēks ar taisnīgu dzīvi ir nopelnījis, tad Dievs dāvā<br />
mīlestību — sākumā uz vienu cilvēku, tad pakāpeniski Dievs<br />
dod iespēju atzīt un mīlēt garā citus cilvēkus.<br />
142<br />
Dievs dāvājis mums mīlestību uz vecākiem, un vecāki visu<br />
mūžu var mīlēt savus bērnus. Starp vecāku un bērnu sirdīm ir<br />
mīlestības gaismas stars, kas reizē nes arī dzīvībai nepieciešamo<br />
enerģiju apmaiņu, ja kādā grūtā brīdī tas ir nepieciešams. Es<br />
redzu šo mīlestības gaismas saikni starp bērniem un viņu<br />
vecākiem. Tikai tad, ja kāds no vecākiem tīšuprāt atsakās no<br />
bērna un ignorē savus pienākumus, tikai tad šī saikne pazūd.<br />
Dievs māca cilvēku jau no bērna kājas mīlēt savus tuvākos.<br />
Ja šī mīlestības un enerģētiskā saikne pārtrūkst, tad gan vecāki,<br />
gan bērni kļūst garīgi bāreņi.<br />
Tieši ģimenē ir vislielākā iespēja savstarpēji enerģētiski palīdzēt,<br />
kā arī dāvāt un saņemt mīlestību. Bez šīs mīlestības un<br />
enerģētiskās apmaiņas cilvēks nespēj dzīvot ar pilnu atdevi.<br />
Viņā nepamostas visas enerģijas, un cilvēks nīkuļo. Tas, kurš ir<br />
atteicies no sava bērna vai arī no vecākiem, tas šo iespēju viņus<br />
mīlēt pazaudē uz visu mūžu.<br />
Tāds ir Dieva likums. Tev būs mīlēt savus vecākus! Mīliet<br />
savus bērnus, tā jūs mācāties mīlēt Dievu un cilvēkus!<br />
Ja bērnam kaut kā trūkst, tad vecāki ar gara sirdi un dvēseli<br />
dod savam bērnam nepieciešamo enerģiju. Un arī otrādi — ja<br />
vienam no vecākiem kaut kā enerģētiskā līmenī trūkst, tad arī<br />
bērns spēj palīdzēt. Ja cilvēks dod savam tuvākajam, tad viņš<br />
dod Dievam, un Dievs par to divkārtīgi atalgo. Jau ģimenē cilvēki<br />
mācās dot cits citam un par to saņem pirmos gara augļus.<br />
Tikai dodot cilvēks var saņemt.<br />
Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās<br />
maitā un kur zagli rok un zog, bet krājiet sev mantas<br />
debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagli<br />
nerok un nezog. Jo kur ir tava manta, tur būs arī tava<br />
sirds. (Mateja ev. 6:19, 20, 21)<br />
Jāmācās atdot arī Dieva daļu cilvēkiem — tas ir, vienu desmito<br />
dalu no savas algas. Tā darba algas daļa pieder Dievam.<br />
143
Ja cilvēks iemācās atdot otram šo daļu, tad viņam darbs un<br />
alga būs vienmēr. Tikai dodot savam tuvākajam, cilvēks iegūst<br />
un vairo sevī gara bagātības.<br />
Gara augļu atklāsme cilvēkā var nākt vienīgi caur bauslību.<br />
Kā Jēzus Kristus ir turējis sava Tēva baušļus un dzīvo Debesu<br />
Tēva mīlestībā, tāpat arī mums norādījis turēt Dieva Dēla baušļus,<br />
un tad mēs paliksim Viņa mīlestībā. Ar bauslības pildīšanu<br />
mūsos ienāk Jēzus Kristus gars, kas dāvā mums mīlestību un<br />
prieku.<br />
Dieva dāvātais prieks cilvēkā ir pilnīgs. Tas ir ar cilvēku ik<br />
mirkli. Tad mēs dzīvojam Dievam par prieku un Dievs gādā<br />
dzīvošanas prieku. Tad caur mīlestību un prieku mēs savienojamies<br />
Jēzū Kristū un esam brāļi un māsas.<br />
Mēs viens otru pazīstam un atzīstam, ka esam garā tuvi un<br />
mūs vieno Dieva mīlestība. Mēs esam gatavi viens otram ziedot<br />
sevi un savus darbus, jo mūsu darbi nepazūd, tie, tāpat kā mēs,<br />
paliek Jēzū Kristū. Un mūsu ikdiena nepazūd, tā paliek mūžībā,<br />
jo to mēs veltām Dievam un jums, brāļi un māsas. Tad visa dzīve<br />
ir kā viena elpa — tā ir dzīva vakar, šodien un rīt. Tā nav atdalāma,<br />
bet ieiet mūžīgajā Dievā.<br />
Dieva gaisma apspīd pār mums un ienes mūsos mieru. Tad<br />
miesa vairs nav pakļauta bailēm par notiekušo vai par rītdienu.<br />
Arī pašos kritiskākajos mirkļos miesā ienāk gara spēks un ienes<br />
savaldību un paļāvību. Mūsu gars zina, kas notiks, un mierina<br />
miesu. No visām dzīves situācijām ir izeja. Dievs tā visu ir<br />
paredzējis un apgaismojis arī garu uz patiesību. Tad miesa ir cilvēka<br />
gara, tātad arī Dieva varā, un nekas ārpus Dieva gribas ar<br />
mums nevar notikt.<br />
Savā dzīvē es pārdzīvoju daudzas situācijas, kad nāve dvašoja<br />
man blakām un jutu, ka tikai mirklis šķir mani no tās.<br />
Biju profesionāls lidotājs un lidoju ar virsskaņas<br />
vienvietīgām reaktīvajām lidmašīnām. Trijās lidojumu situācijās<br />
es skaidri<br />
144<br />
sajutu, ka pēkšņi vairs neesmu savā ķermenī, ka es uz to skatos<br />
no malas. Bērnības dzīves ainas izskrēja cauri manai apziņai.<br />
Tikai Dieva spēks atgrieza mani atpakaļ ķermenī, un es no kritiskā<br />
brīža izgāju kā uzvarētājs.<br />
Ar šīm situācijām es skaidri sapratu — būt vai nebūt ir tikai<br />
viena īsa mirkļa jautājums, par kuru cilvēks pat nenojauš. Tad<br />
viss ir tikai un vienīgi visu varenā Dieva rokās. Viens negaidīts<br />
mirklis, un miesā cilvēka var arī nebūt. Bet cilvēkam ir gars, un<br />
tieši tādos mirkļos, viņa miesai pamirstot un atkal atdzimstot,<br />
miesā atklājas viņa paša gars. Cilvēks var atkal dzīvot garā un<br />
miesā. Un tad jau debesu cilvēks ir pārāks par pasaulīgo miesu.<br />
Viņā var atklāties gars ar tā visām skaistajām īpašībām.<br />
Es pazīstu daudzus cilvēkus, kas, arī izdzīvojuši nāves mirkli,<br />
ir atkal dzīvi un atdzimuši miesā. Tādos apstākļos cilvēkā<br />
atdzimst debesu miesa, lai cilvēks pasaulē sāktu dzīvot garīgu<br />
dzīvi. Kamēr pasaulīgā miesa nav uzvarēta, tikmēr paša cilvēka<br />
gars miesā ir ieslodzīts. Tas dzīvo tikai daļēju dzīvi.<br />
Aprakstītās situācijas skar tikai garā stiprus cilvēkus. Lai<br />
atdzimtu garā, garam ir jābūt lielam un stipram. Dievs izved mūs<br />
cauri dažādām kritiskiem dzīves brīžiem, lai mēs saprastu sevi<br />
un Dievu. Kad esi izjutis, ka Dievs ir tevi atgriezis dzīvē, tad tu<br />
vienkārši zini, kam pateikties un kalpot — tikai visuvarenajam<br />
Dievam.<br />
Dievs gādā, lai mēs būtu stipri un gara augļi mūsos atklātos.<br />
Jo vēl tikai cerībā esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams,<br />
nav vairs cerība. Jo ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl<br />
jācer? Bet ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību<br />
sagaidām. (Pāvila vēst. rom. 8:24,25)<br />
Dievs dāvājis mums pacietību, lai mēs ticētu un gaidītu Jēzus<br />
Kristus atnākšanu. Pacietība attur mūs no grēka. Pacietība attur<br />
mūs no miesas iegribām. Tad cilvēks necenšas ieņemt vietu pirmais.<br />
Cilvēka gara miesas augļi, tās ir arī vislabākās cilvēka<br />
145
īpašības, kuras ļauj atrast pareizo dzīves ceļu. Mēs varam būt<br />
uzticīgi Dievam un uzticamies savam tuvākajam. Gara sirds<br />
jūtas mūs nepievil, un mēs varam uzticēties otram cilvēkam.<br />
Cilvēka debesu ķermenis ar lielu gribasspēku vada pasaulīgo<br />
ķermeni. Cilvēks var atturēties no pasaules kārdinājumiem. Tad<br />
grēks cilvēku nevar ievilināt savos slazdos. Pasaulē ir daudz<br />
vilinājumu, kuriem cilvēki nespēj turēties pretī, jo viņā pašā<br />
gars-aizstāvis nav pārāks par miesu. Ja cilvēkam trūkst šīs gara<br />
īpašības — atturības —, tad miesa bieži vien netiek laukā no<br />
grēka purva. Gara spēks un atturība dod cilvēkam nekrist žūpībā<br />
vai citās izvirtības.<br />
Tieši gara miesā dzīvo viss labais, kas ir cilvēkā. Dažs, grēkā<br />
kritis cilvēks, pat nezina, ka viņa gars ir skaists un pietiekoši<br />
liels, lai mācētu mīlēt Dievu un savus tuvākos. Dievs cilvēkā<br />
rada apstākļus, lai tomēr, paļaujoties uz Dievu, viņš atrastu sevi<br />
pašu un līdz arto viņā atklātos skaistās gara īpašības.<br />
Vairojiet gara augļus un debesu bagātības, ko rūsa un kodes<br />
nevar saēst, jo tās ir mūžīgas! Tik skaists debesu cilvēks dzīvo<br />
jūsos! Meklējiet un jūs atradīsiet sevi! Tad pār jums staros<br />
labestība un Dieva mīlestība. Cilvēka gribasspēks ir cilvēks pats.<br />
Ja pazūd gribasspēks, tas liecina, ka gara miesa ir iecietināta jūsu<br />
grēkos. Cilvēks ar lielu gribasspēku var pārvarēt visus šķēršļus.<br />
Ticība Dievam ir ticība arī sev pašam un savam garīgajam<br />
spēkam.<br />
Kādus darbus cilvēks dara, tādus augļus arī krāj. No tā jūs<br />
pazīstat cilvēku. Labie gara augļi ir mūžīgi. Krājiet labos augļus<br />
ar labiem darbiem un ticībā uz Jēzu Kristu!<br />
Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāga koks<br />
nes nelabus augļus. Labs koks nevar nest nelabus<br />
augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.<br />
Mateja ev. 7:17, 18<br />
DIEVA VĀRDS<br />
Pirmsākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva,<br />
un Vārds bija Dievs.<br />
Tas bija pirmsākumā pie Dieva.<br />
Viss caur viņu ir radies,<br />
un bez viņa nav radies nekas, kas ir radies.<br />
Jāņa ev. 1:1-3<br />
Visaugstākā Radītāja vārds ir Dievs.<br />
Jūs pavērojiet, kurš vārds dažādās valodās ir vislielākais un<br />
cilvēkiem vismīļākais. Vislielākais un mīļākais vārds ir „Dievs"<br />
— cilvēka un visa, kas ir, — Radītāja vārds. Tas nes dzīvības<br />
dvesmu un spēku. Laimīgs tas, kurš vārdu „Dievs" spēj izrunāt<br />
no sirds un ar mīlestību. Vārds „Dievs" aptver Dievu Tēvu,<br />
Dievu Dēlu un Dievu Svēto Garu, kas ir visā viens.<br />
Un tikai vārds „Dievs" aptver reizē arī Svēto Trīsvienību un<br />
visu, kas ir tajā.<br />
Dievs ir bezgalīgs un valda pār visām pasaulēm. Jēzus Kristus<br />
man rādīja Zemi un daudzas jo daudzas pasaules. Zeme ir maza,<br />
skaista planēta starp loti, ļoti daudzām pasaulēm. Un to visu<br />
aptver Dieva vārds. Dievs ir bezgalīga gaisma, un visu Dievs<br />
aptver ar sava vārda spēku. Jebkurš teiktais Dieva vārds ir<br />
147
likums. Tas uzreiz rada vai izmaina, vai piepilda Dieva gribu.<br />
Dievs un vārds. Dievu Tēvu neviens nav redzējis, kā vien Dieva<br />
Dēls. Dievs aptver un vada katru dzīvo būtni.<br />
Ar tēvreizi mēs griežamies pie Dieva Tēva — visa Radītāja.<br />
Mazs cilvēks un bezgalīgais Dievs dod mums iespēju uzrunāt<br />
Dievu. Dievs radīja cilvēku sev līdzīgu un deva cilvēka vārdam<br />
spēku. Cilvēka vārds nāk no cilvēka gara un iet tālu gara<br />
pasaulē. Arī cilvēka vārdam ir spēks. Katrs cilvēks atbild par<br />
savu vārdu.<br />
Bet jūsu jā! lai ir jā!, un nē! lai ir nē!<br />
Dievs mūs uzklausa un atbild. Atbildi cilvēks var saņemt, ja<br />
lūdz tā, kā mācīja Jēzus Kristus — lūgšanu sākot ar tēvreizi. No<br />
sirds godāsim visuvareno Dievu un bez vajadzības nevalkāsim<br />
Dieva vārdu!<br />
Ne katrs cilvēks spēj izrunāt vārdu „Dievs". Lai no sirds<br />
izrunātu Dieva vārdu jebkurā valodā, tas ir jānopelna un<br />
jāpierāda ar saviem patiesajiem darbiem. Dieva vārds atklājas<br />
Svētajos Rakstos — Bībelē. Cilvēks spēj lasīt un saprast Bībeli<br />
tikai tad, kad sāk atzīt Dieva Dēlu Jēzu Kristu. Jaunā Bībeles<br />
dala ir mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Jaunā Derība.<br />
Caur Jēzu Kristu ir nākusi uz Zemes Dieva Patiesība. Lasot<br />
Bībeli un patiesi bauslībā dzīvojot, mēs to varam iepazīt.<br />
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū,<br />
un mēs skatījām viņa godību, tādu godību,<br />
kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības<br />
un patiesības. (Jāņa ev. 1:14)<br />
Ceļu, kā iepazīt Dievu, ir daudz. Katram cilvēkam atkarībā<br />
no gara lieluma Dievs dod savu likteni — visideālāko tieši<br />
viņam. Dievs katru cilvēku mīl, un katram dod iespēju iepazīt<br />
sevi caur Jēzu Kristu.<br />
Dieva iepazīšanas ceļš ir galvenais cilvēka dzīvē un reizē arī<br />
visgrūtākais. Dievs nepārtraukti uztur dzīvu garīgu saikni ar<br />
148<br />
cilvēku, un arī cilvēkam dota iespēja ar savu vārdu un garu būt<br />
uzklausītam. Katrs cilvēka vārds, teikts gara līmenī, teikts no<br />
sirds, ir paliekošs. Labs vārds nes labus augļus.<br />
Dieva vārds un cilvēka vārds — tā ir visdzīvākā saikne, kura<br />
pastāv ik mirkli. To nevar salīdzināt ne ar kādiem pasaulīgiem<br />
sakariem. Tā ātrums nav salīdzināms ar gaismas izplatīšanās<br />
ātrumu. Saikne ar šādi izteiktajiem vārdiem īstenojas tajā pašā<br />
vārda izteikšanas mirklī. Jā, tas ar prātu nav aptverams, jo runa<br />
ir par cilvēka garu, kurš ir simtām reižu pilnīgāks nekā pasaulē<br />
iespējams. Tā man atklāja Jēzus Kristus, un ar daudziem<br />
piemēriem es pārliecinājos par teiktā patiesumu.<br />
Cilvēks var arī nebūt saistīts ar savu garu, ja to pazaudējis<br />
lielās apgrēcības dēļ. Tad tāda cilvēka runa ir tukša. Jūs esat<br />
ievērojuši, ka daži cilvēki daudz runā, bet neko sakarīgu pateikt<br />
nespēj.<br />
Cilvēka gars ir cilvēka miesā, un Jēzus Kristus gars ir cilvēka<br />
garā. Un Dieva Valstība ir mūsos. Kamēr cilvēks nav atradis<br />
Jēzu Kristu, viņš nav atradis sevi. Ja cilvēks nav atradis sevi, tad<br />
arī viņa vārdam nav spēka. Tāda cilvēka runa bieži vien ir kā<br />
tukšu salmu kulšana.<br />
Ja cilvēks kaunas vai kautrējas izrunāt vārdus „Dievs", Jēzus<br />
Kristus", tad viņš kautrējas arī pats no sevis. Ja cilvēks pielūdz<br />
kādu citu personību, tad viņš vārtus uz sevi neatvērs. Tikai Jēzus<br />
Kristus ar Dieva Svēta Gara spēku spēj atvērt cilvēku, un cilvēks<br />
atrod savu garu. Tikai garā debesu ķermenis var sazināties ar<br />
Dievu. Tad cilvēks sāk dzīvot pilnīgu dzīvi.<br />
Jo ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra viņš<br />
dod savu Garu. Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā. Kas<br />
tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet kas Dēlam neklausa, tas<br />
dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa. (Jāņa ev.<br />
3:34, 35, 36)<br />
Pēc cilvēka acīm var redzēt, vai cilvēka gars ir atklājies<br />
149
pasaulē vai nav. Ja acīs mirdz gara gaisma, tad cilvēka gars ir<br />
atklājies pasaulē. Vienīgā vieta cilvēkā, kur atklājas gars, — tās<br />
ir acis. Acs ir visas miesas, dvēseles un gara spogulis.<br />
Katram cilvēkam ikvienā Zemes nostūri ir iespēja iepazīties<br />
ar Dieva vārdu — Bībeli. Dieva vārdu, kas rakstīts Bībelē, nevar<br />
izcirst vai iznīcināt. Tas paliek mūžīgi. Pasaulīgajam gars nav<br />
sasniedzams. Katrs Bībelē rakstītais vārds mīt gara līmenī, un<br />
tas aptver visu zemeslodi. Mums ir jāpieņem katrs Bībelē rakstītais<br />
vārds un teikums kā vienīgā Patiesība, kas mums dota no<br />
Dieva.<br />
Patiesība ir viena, un tā ir pie Dieva. Katrs cilvēks vēlas uzzināt<br />
patiesību. Ikdienas patiesība ir vienkārša. Tā aptver kādu<br />
dzīves faktu. Dieva Patiesība ir pilnīga, un to aptvert bez Jēzus<br />
Kristus palīdzības nav iespējams.<br />
Viss ir radīts no Dieva vārda, un visur ir Dieva vārda spēks.<br />
Arī mēs dzīvojam Dieva vārda spēkā, ja mēs to pieņemam. Ja<br />
kāds nepieņem Bībeli kā Dieva Patiesību, tad viņš ir kā bārenis,<br />
kuram nekā nav. Tāds nezina savai dzīvei jēgu, jo viņā nav Dieva<br />
Svētā Gara, kas varētu izgaismot viņa prātu.<br />
Jēzus Kristus Jaunā Derība mums liecina par dzīvo Dievu,<br />
kas mums ir atklājis patiesību, liecina par dzīvību, kas ir mūsos<br />
un debesīs.<br />
(..) Tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs no bauslības<br />
neviens mazākais burts, neviena svītriņa, kamēr viss tas<br />
notiek.<br />
Ja kāds tad atmet tikai vienu no šiem vismazākajiem<br />
baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais<br />
Debesu Valstībā; bet, ja kas dara un māca<br />
neatmezdams, tas būs liels Debesu Valstībā.<br />
Mateja ev. 5:18,19<br />
DIEVA IEPAZĪŠANAS CEĻŠ<br />
Dievs ir Gars, un kas viņu pielūdz, tiem<br />
to būs pielūgt garā un patiesībā.<br />
Jāņa ev. 4:24<br />
Ticiet Dievam un ticiet Jēzum Kristum! Tad Debesu<br />
Tēvs sūtīs mums Aizstāvi, Svēto Garu. Dieva Svētais Gars ir arī<br />
Patiesības Gars. Tad Viņš mums patiesībā darīs zināmas daudzas<br />
lietas.<br />
Līdz ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos mēs tapām atpirkti no<br />
tumsības. Patiesības Gars, kas nāk no Debesu Tēva, tagad apgaismo<br />
tos, kuri tic Jēzum Kristum. Mēs dodam liecību pasaulei<br />
par Jēzu Kristu, un Jēzus Kristus dod liecību Debesu Tēvam par<br />
mums. Tad Debesu Tēvs sūta Patiesības Garu pār mums, jo mēs<br />
Jēzu Kristu esam atzinuši.<br />
Līdz ar liecību par Jēzu Kristu mēs paliekam Dieva Dēlā. Kā<br />
mēs paliekam Jēzū Kristū, tā Dieva Dēla vārdi paliek mūsos. Ar<br />
to mēs zinām, ka mūsos vieta ir tikai Dieva Patiesībai. Līdz ar<br />
Dieva Patiesības Garu mēs varam iepazīt Dievu.<br />
Ja mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir dzīvības nesējs mūsos, tad<br />
mēs zinām, ka arī Patiesības Gars ir mūsos. Pasaule, kas netic<br />
Jēzum Kristum, Patiesības Garu nevar dabūt.<br />
151
Ja mēs esam atzinuši Jēzu Kristu, tad neesam vairs bāreņi, jo<br />
mūsos ir Dievs. Mēs atzīstam, ka esam Jēzū Kristū, kā Jēzus<br />
Kristus ir Debesu Tēvā. Tad mēs zinām, ka Jēzus Kristus ir<br />
mūsos un gādā, lai mēs dzīvotu Dieva Patiesībā. Tad mēs varam<br />
iepazīt Dievu.<br />
Jēzus Kristus ir gaisma. Viņš gādā, lai mūsos nebūtu tumsības.<br />
Nav cita ceļa pie Dieva kā vien caur Jēzu Kristu. Kas<br />
Jēzum Kristum tic, tam ir mūžīgā dzīvība. Jēzus Kristus ir<br />
dzīvības maize. Dieva maize nāk no debesīm.<br />
Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm.<br />
Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi.<br />
(Jāņa ev. 6:51)<br />
Tas pastarā dienā tiks augšāmcelts, lai dzīvotu pie Dieva un<br />
būtu Dieva bērns.<br />
Pasaulē dzīvo loti daudz cilvēku. Cik ir cilvēku, tik daudz arī<br />
uzskatu. Katrs cilvēks ir tiesīgs uz saviem uzskatiem. Bet mēs<br />
šobrīd runājam un domājam par vienīgo Dieva Patiesību. Uz<br />
jebkuru jautājumu var būt tikai viena patiesi pareizā atbilde.<br />
Viena vienīgā patiesība ir pie visa Radītāja Dieva un to var<br />
iepazīt caur Jēzu Kristu.<br />
Jo vairāk cilvēks tic Jēzum Kristum, jo vairāk Dievs no<br />
debesīm sūta cilvēkā Patiesības Garu. Tad cilvēkam ir iespēja<br />
zināt vairāk patiesības, un tas attiecas uz visiem pasaules<br />
pamatjautājumiem. Jo cilvēks vairāk interesējas, uzticas un tic<br />
citu uzskatiem, jo vairāk viņš attālinās no Patiesības. Jo vairāk<br />
cilvēks, iepazīstot pasauli, uzticas sev, savam garam, jo vairāk<br />
viņš iepazīst to patiesību, ko Dievs ir viņā ielicis.<br />
Katrā cilvēkā Dievs ir iesējis Jēzus Kristus patiesības sēklu,<br />
kas atkarībā no ticības Dievam sāk augt.<br />
Iepazīt Dieva Patiesību, tas nozīmē iepazīt Dievu. Jo vairāk<br />
cilvēkā atklājas Jēzus Kristus, jo vairāk tiek apskaidrots cilvēka<br />
prāts uz Dieva Patiesību. Patiesības iepazīšanas ceļš nav<br />
152<br />
vienkāršs. Var pabeigt vienu, divas vai trīs augstskolas, bet tās<br />
spēj dot tikai pasaulīga līmeņa zināšanas. Dieva Patiesību par<br />
garīgām lietām spēj dot tikai Dieva Patiesības Gars. Tas nav<br />
atkarīgs no tā, cik mēs esam iemācījušies, bet gan no tā, cik atklāj<br />
mums Dievs.<br />
Patiesības iepazīšanas ceļš mūsos ir sācies kopš mūsu<br />
radīšanas dienas un turpinās visās dzīvēs — gan pasaulēs, gan<br />
arī debesīs. Ja cilvēks pilda bauslību, tad Dievs pēc mūsu darbiem<br />
mūsos atklāj patiesību par daudzām lietām. Dieva Patiesība<br />
aptver bezgalīgi daudzas iespējas — zināt, redzēt, izprast,<br />
orientēties, rīkoties, pareizi dzīvot, jeb, vienkāršāk, — tā aptver<br />
visu, ko Dievs ir radījis. Tā ir arī patiesība par mums pašiem.<br />
Dievs radīja mūs sev līdzīgus. Tātad, iepazīstot sevi, mēs varam<br />
sākt iepazīt Dievu.<br />
Cilvēks, uz kura ir nolaidies Patiesības Gars, vairs nemaldās<br />
„mūžamežos", bet zina, kur un kā dzīvot. Patiesība dod bezgalīgu<br />
prieku un mieru — apziņu, ka katrai minūtei un katram<br />
darbam ir jēga. Tad arī vārds tiek izrunāts ar saturu. Kā cilvēkā<br />
atklājas patiesība no Dieva, tā arī cilvēks var sēt Dieva Patiesību<br />
otrā. Tādam cilvēkam tas ir dots no Dieva. Ceļš uz Patiesību ir<br />
bezgala skaists. Meklējiet Dieva Patiesību!<br />
Tātad katrā cilvēkā Dievs ir iesējis patiesības sēklu. Arī garā<br />
vismazākajā. Lai katrā cilvēkā Dieva Patiesība pakāpeniski<br />
atklātos, Dievs uz Zemes ir izveidojis dažādus Dieva iepazīšanas<br />
ceļus. Pasaulē Dievs ir sūtījis daudzus eņģeļus un garīgi lielus<br />
cilvēkus, lai pasaulē un cilvēkā caur ticību Jēzum Kristum<br />
atklātos Dieva Patiesība.<br />
Dievs ļāvis pasaulē veidoties dažādām kristīgajām konfesijām.<br />
Katra no tām turas pie saviem uzskatiem, bet galvenais, lai<br />
šīs ticības pamatā būtu ticība Jēzum Kristum. Ticība Dievam,<br />
ticība sev un baušļu pildīšana dod iespēju atvērties patiesības<br />
sēklai, ko Dievs cilvēkā ir iesējis.<br />
153
Lai Dievs cilvēka atklātos, ir jāpilda Dieva Derība, ko mums<br />
atklāja Jēzus Kristus.<br />
Un kad jūs Dievu lūdziet, nedariet kā liekuļi, jo viņiem tīk<br />
sinagogās un ielu stūros stāvot Dievu lūgt, lai ļaudīm<br />
rādītos. Patiesi, es jums saku: tiem jau ir sava alga.<br />
Bet kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas<br />
durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas<br />
redz slepenībā, to tev atmaksās gaismā.<br />
Bet Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni, jo tie domā, ka<br />
viņi savas daudzvārdības dēļ tiks uzklausīti. Tad nu<br />
netopiet viņiem līdzīgi, jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums<br />
vajag, pirms jūs viņu lūdzat. Tāpēc jums būs tā lūgt:<br />
Mūsu Tēvs debesīs,<br />
Svētīts lai top Tavs vārds.<br />
Lai nāk Tava Valstība.<br />
Tavs prāts lai notiek<br />
kā debesīs, tā arī virs zemes.<br />
Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.<br />
Un piedod mums mūsu parādus,<br />
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.<br />
Un neieved mūs kārdināšanā,<br />
bet atpestī mūs no ļauna.<br />
Jo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi. Āmen.<br />
Mateja ev. 6:5-13<br />
Tēvreize ir Dieva iepazīšanas ceļa sākums. Katrs tēvreizes<br />
vārds paver cilvēkā vārtus uz Dievu. Pēc pēdējā tēvreizes vārda<br />
savienojas Dieva Svētais Gars ar cilvēka garu, un Dievs cilvēkā<br />
piepilda viņa lūgumu.<br />
Ko jūs lūgsiet Dievam, tas tiks dots. Tas notiks tieši tad, kad<br />
mēs izpildīsim visus Dieva likumus. Tēvreize ir Dieva noliktais<br />
likums, kā mums lūgt un uzrunāt Dievu. Katras lūgšanas reizē<br />
redzu, kā atveras vārti uz Jēzu Kristu. Redzu, kā atveras vārti uz<br />
Dievu arī citos cilvēkos, kuri patiesi lūdz Dievu.<br />
Dievu var iepazīt, uzturot ik dienas saikni ar Jēzu Kristu caur<br />
tēvreizi un mūsu lūgšanām. Ja cilvēks nelūdz Dievu, tad viņš ir<br />
viens garā kā bārenis. Ja cilvēks no sirds un patiesi lūdz Dievu,<br />
tad ar tādu cilvēku ir Dievs. Viņš nav viens, jo ar viņu ir Dievs.<br />
Tādu cilvēku Dievs sargā un gādā, lai viņam visa pietiktu.<br />
Es liecinu un redzu, ka uz Dievam ticīga cilvēka spīd Dieva<br />
Svētais Gars, kas izgaismo cilvēka dzīves ceļus un gādā, lai visa<br />
pietiktu šajā dzīvē. Ikdienā skatot cilvēkus garā, var skaidri<br />
redzēt, cik patiesi cilvēks tajā dienā Dievu ir lūdzis. Cik patiesi<br />
un no sirds cilvēks Dievu ir lūdzis, tik spožs vai mazāk spožs<br />
Dieva gaismas stars arī spīd no debesīm pār šo cilvēku.<br />
Dievs cilvēkus ļoti mīl, bet Dieva mīlestību un žēlastību var<br />
saņemt tikai tad, kad cilvēks ir izpildījis Dieva Derību.<br />
Cilvēks uz Zemes no Dieva nav bezdarbnieks, jo katrai dienai<br />
Dievs dod trīs darbus, kuri cilvēkam ir jāizpilda. Tās var būt arī<br />
dažādas dzīves situācijas vai cilvēku tikšanās. Šos trīs no Dieva<br />
dotos cilvēka darbus pieraksta eņģelis, un Dievs ar Svēto Garu<br />
tos novērtē. Tad cilvēkā vai nu pieaug gars, vai arī viņš krīt grēkā.<br />
Pasaulē cilvēkam darba var arī nebūt, bet Dievs cilvēkam dod<br />
darbu katrai dienai, un par katru nodzīvoto dienu cilvēks saņem<br />
algu. Darbs mums dots sešām dienām nedēlā un septītajā dienā<br />
varam atpūsties. Ja cilvēks šos trīs pamatdarbus ir izpildījis, tad<br />
Dievs cilvēkam gādā vēl situācijas, kurās viņu novērtē. Bet tas<br />
notiek tikai tad, ja ar iepriekšējiem darbiem cilvēks ir veiksmīgi<br />
ticis galā.<br />
Kāpēc tikai trīs Dieva darbi? Jo Dievs tā pasauli ir iekārtojis<br />
un devis mums iespēju krāt debesu bagātības. Šiem darbiem<br />
darba devējs ir Dievs, un Dievs ar Svēto Garu arī novērtē šos<br />
darbus. Eņģeli tikai pieraksta darba saturu un Dieva novērtējumu.<br />
154 155
Arī tagad, kad lasāt šo manu liecību, Dievs jūs novērtē, vai<br />
ticat liecībai, ko Jēzus Kristus man ir atklājis.<br />
Cilvēka darbi ir dažādi, un tos Dievs ir sadalījis pēc grūtības<br />
pakāpes. Atkarībā no cilvēka gara lieluma Dievs viņam dod<br />
darbu ar vienu no septiņām grūtības pakāpēm. Dieva darbs<br />
aptver gara, dvēseles un pasaulīgo līmeni. Tātad tas nav tikai<br />
pasaulē saprotams darbs, bet šim darbam ir arī dziļāka garīga<br />
būtība. Piemēram, cilvēka attieksme kādā situācijā domu līmenī<br />
arī tiek novērtēta.<br />
Jo garā lielāks cilvēks, jo sarežģītāks un grūtāks ir Dieva<br />
dotais darbs. Skolniekam divpadsmitajā klasē arī liek risināt<br />
grūtākus matemātikas uzdevumus nekā pirmajā klasē.<br />
Jo ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to<br />
ir darījis Dievs: sūtīdams savu paša Dēlu grēcīgās miesas<br />
veidā un grēka dēļ, viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz<br />
nāvi, lai bauslības taisnības prasība tiktu piepildīta mūsu<br />
dzīvē, kas nedzīvojam vairs miesai, bet garam. (Pāvila vēst.<br />
rom. 8:3, 4)<br />
Jēzus Kristus ar savām ciešanām Golgatas kalnā parādīja, ka<br />
grēkus var izpirkt ar ciešanām. Cilvēka dzīve uz Zemes bez<br />
ciešanām ir tukša. Ciešanas cilvēkā rada īpašu miesas stāvokli,<br />
kad gars apskaidro miesu. Un caur ciešanām cilvēks iepazīst<br />
savu gara miesu un Dievu.<br />
Ciešanas var būt bezgalīgi daudzās formās, tās visas nāk kā<br />
sekas no cilvēka padarītā grēka. Tās rada iespēju garam augt<br />
cilvēkā un attīrīties no grēka, kas sakrājies dvēselē. Cilvēka dvēselē<br />
uzkrātais grēks var tikt dzēsts caur ciešanām. Ja cilvēku<br />
piemeklē dažāda veida ciešanas, tas nozīmē, ka Dievs šo cilvēku<br />
nav pametis. Dievs vienkārši ved cilvēku pa pareizo likteņa ceļu,<br />
pa kuru ejot ir iespējams atbrīvoties no uzkrātā grēka un augt<br />
garā.<br />
Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.<br />
Ciešanas ir taisno cilvēku dzīves sastāvdaļa. Tieši ciešanas<br />
rada nepieciešamo spriedzi miesā, kas dara šo miesu tīrāku, dod<br />
iespēju garam atklāties miesā un pasaulē. Tad gars var apskaidrot<br />
miesu par padarīto grēku un izvest pa grēku piedošanas<br />
ceļu. Jēzus Kristus mums ir parādījis, pa kādu ceļu jāiet.<br />
Žēl to cilvēku, kuri izvairās no dzīves grūtībām, iegrimst slinkumā,<br />
dzeršanā u.tml. Jo viņi paliks bez algas debesīs. Nedarīt<br />
neko ir visvienkāršāk, bet tādā mirklī dzīve ir tukša. Tā nenes<br />
prieku ne sev, ne apkārtējiem. Tieši darbs un dzīve ar pilnu ritmu<br />
sagādā prieku un nes labus augļus.<br />
Mūsu likteni Dievs ir rūpīgi izplānojis. Arī mūsu Zemes un<br />
debesu pasauļu likteņus Dievs, visu radot, ir smalki izveidojis,<br />
un tagad tas viss piepildās. Mēs lasām Bībeli un zinām, kā būs,<br />
jo Dievs mums devis šo liecību par laikiem, kas gaidāmi.<br />
Dievs cilvēku var ielikt jebkurā liktenī un var ari mainīt to. Ja<br />
cilvēks iet pareizo ceļu un piepilda Dieva nodomu, tad Dievs<br />
piedāvā augstākas grūtības pakāpes likteņa ceļu.<br />
Es redzu cilvēku likteņus kā izgaismotas likteņa takas, kas<br />
vijas cilvēkam pa priekšu. Dievs iegroza visus apstākļus ap cilvēku<br />
tā, lai viņš ietu pa šo vienīgi vispareizāko, Dieva nolikto,<br />
ceļu. Ja cilvēks novirzās no Dieva noliktā dzīves ceļa, tad viņa<br />
dzīvē sākas sarežģījumi. Dievs cilvēkam uz Zemes rada visideālākos<br />
likteņa apstākļus, kuros cilvēkam tiek dota iespēja iepazīt<br />
Dievu caur Jēzu Kristu un sevi.<br />
Taisnīgi dzīvojot un iepazīstot Dievu, starp cilvēku un Jēzu<br />
Kristu veidojas garīga saikne. Tas ir Dieva Svētā Gara gaismas<br />
stars, kas izgaismo cilvēku. Pastāvot šai saiknei, var sajust Dieva<br />
darbību cilvēkā. Cilvēks lūdz Dievu, un Debesu Tēvs atbild ar<br />
Dieva Svēto Garu. Dievs Tēvs atbild vispiemērotākajā mirklī.<br />
Tas nenotiek tad, kad cilvēks grib, bet notiek vienīgi pēc Dieva<br />
prāta. Cilvēks Dieva atbildi var sajust un saprast tikai ar savu<br />
garu, ar savu garīgo sirdi.<br />
156 157
Dievs mīt garā un atbild cilvēkam garā. Cilvēka gars to dzird<br />
un saprot, bet ne katra cilvēka miesa ir spējīga sajust vai saklausīt<br />
cilvēka iekšējo gara balsi. Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas.<br />
Jo tīrāka ir dvēsele, jo skaidrāk cilvēks sajūt sevi un to, kā<br />
cilvēkā darbojas Dieva Svētais Gars.<br />
Dieva pieskārienu cilvēks apjauš ar gara sirdi un miesu kā<br />
maigu, skaidru sajūtu, kas ienes cilvēkā mieru un apskaidrību.<br />
Tad neizprastās lietas top skaidras un cilvēka vēlmes tiek piepildītas.<br />
Tās sākumā piepildās smalkajā gara līmenī un tikai tad<br />
ir redzamas pasaulē.<br />
Dievs cilvēkam atbild arī ar dažādām liecībām, darbiem un<br />
arī sapņiem. Sapņi var būt vienkārši, kārtējie, vai arī pravietiski.<br />
Pēdējos sapņus cilvēks izteikti sajūt un atceras. Tiem ir dažāds<br />
skaidrojums, ko cilvēks var aptvert ar laiku vai arī uzreiz. Ja<br />
kāds stāsta sapni, es to redzu, un Jēzus Kristus man paskaidro tā<br />
būtību. Pravietiskie sapņi ir īpašs sazināšanās veids starp Dievu<br />
un cilvēku.<br />
Cilvēka gars saņem daudz informācijas no Dieva, bet tikai<br />
sirdsšķīstie spēj to uztvert miesā.<br />
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.<br />
Tādi cilvēki ar savu gara miesu sajūt Dieva pieskārienu un<br />
zina, ka Dievs viņus nav aizmirsis.<br />
Kurš cilvēks ir vairāk kalpojis Dievam? Vai tas, kurš devies<br />
svētceļojumā, vai tas, kurš taisnīgi dzīvo un pilda Dieva baušļus?<br />
Nav svarīgi, kā mēs apliecinām ticību Dievam, bet ir svarīgi,<br />
lai cilvēks pildītu Dieva baušļus un ar saviem darbiem<br />
apliecinātu ticību Dievam. Dievs izvērtē mūsu ticību un rīcību.<br />
Nedariet kā liekuli, kuriem tīk cilvēkiem parādīt savu rīcību. Ja<br />
Dievu lūdz vai gavē, tad tas lai ir Dievam par godu.<br />
.. un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, to tev atmaksās gaismā.<br />
Tas, kas tiek rādīts pasaulei, pasaulē arī paliek. Tas, kas tiek<br />
dots slepenībā Dievam, to Viņš ar pateicību arī saņem.<br />
Cilvēka un Dieva attiecības ir pašas galvenās. Kā bērns<br />
mātes miesās tiek uzturēts ar nabas saiti, tā arī mūsu dzīvība tiek<br />
uzturēta no Dieva debesīs. Tieši katru dienu ar mūsu ticību un<br />
darbiem ticībā ir jāgodā Dievs, un tad Dievs ar savu Svēto Garu<br />
godās mūs. Tad katrs cilvēks top paaugstināts Dieva gaismā un<br />
mīlestībā.<br />
Katram cilvēkam neatkarīgi no sociālā stāvokļa vai rases ir<br />
vienādas iespējas ar savu dzīvi un darbiem apliecināt ticību<br />
Dievam. Taisnajā tiesā Jēzus Kristus jautās — kā tu pildīji Dieva<br />
Derību un baušļus? Cik tu esi ziedojis Dievam? Jautājums par<br />
pasaulē sakrāto mantu izpaliks, jo tās vairs nebūs. Cik cilvēks<br />
būs iepazinis Dievu, tik daudz viņā arī atklāsies Jēzus Kristus<br />
patiesība.<br />
Jo vairāk cilvēks tic Jēzum Kristum, jo lielāka Dieva Patiesības<br />
gaisma spīd pār viņu. Tie, kas atpirkti no nāves, redz savā<br />
sirdī Jēzus Kristus garu, kas ikvienu Dieva bērnu cels augšām<br />
Debesu Valstībā.<br />
Iepazīstiet Dievu caur mūsu Kungu Pestītāju Jēzu Kristu!<br />
Jo kas dara mana Debesu Tēva prātu (gribu), tas<br />
ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.<br />
Mateja ev. 12:50<br />
158
GRĒKS<br />
Tādēļ ēs jums saku: ikvienu grēku un zaimošanu<br />
cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos. Un, ja<br />
kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, viņam piedos, bet, ja kas<br />
ko runā pret Svēto Garu, tam nepiedos ne šinī, ne<br />
nākamās pasaules laikā (aionā).<br />
Mateja ev. 12:31,32<br />
Debesu Tēvs sūtīja pasaulē savu vienpiedzimušo Dēlu<br />
Jēzu Kristu, lai atpestītu Dieva tautu no grēkiem. Ja nebūtu<br />
pasaulē nācis Dieva Dēls, tad pasaule pazustu, jo tautas grēka<br />
nasta bija bezgalīgi liela.<br />
Redzu grēkus un grēku pavedienus katrā cilvēkā kopš brīža,<br />
kad Jēzus Kristus man atklāja šo noslēpumu.<br />
Cilvēka grēki krājas viņa dvēselē. Grēka auglis cilvēkā ir<br />
materiāls veidojums dvēseliskajā līmenī, kas top pēc grēka<br />
izdarīšanas.<br />
Mazs bērns ir bez grēka. Viņa dvēsele ir dzidra kā avota<br />
ūdens, acis skaistas, pilnas patiesuma un gara gaismas.<br />
Kad cilvēks kļūst pieaudzis, viņš sāk atbildēt par katru savu<br />
vārdu un darbu. Cilvēka darbība ārpus bauslības nes grēku.<br />
Miesas darbi ir grēka darbi, gara darbi ir no Dieva un nesatur<br />
160<br />
grēku. Kamēr cilvēks ir savas miesas vergs, tikmēr viņš grēko.<br />
Dievs devis iespēju lūgt piedošanu un piedot savam tuvākajam.<br />
Tam, kurš ir atzinis Jēzu Kristu un lūdz Dievam grēku<br />
piedošanu, tam tiek piedots. Ja cilvēks, nodzīvojis garu mūžu,<br />
nav iemācījies piedot savam tuvākajam un lūgt Dievam piedošanu,<br />
tad viņā krājas grēki, un dažiem cilvēkiem ir ļoti liela<br />
grēku nasta, kas atklājas dvēselē.<br />
Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti,<br />
kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks. (Jāņa ev. 20:23)<br />
Dvēsele ir cilvēka spogulis. Tā parāda cilvēka grēkus, un<br />
redzams, kā cilvēks šo dzīvi ir dzīvojis. Katram grēka darbam<br />
dvēselē ir citāda, paliekoša nokrāsa. Jo smagāks grēks, jo smagāka<br />
dvēseles krāsa. Pēc katra padarītā grēka visā dvēselē iekrāsojas<br />
šis grēks ar savu krāsu, un tas kļūst redzams. Vēl starp cilvēkiem,<br />
kas saistīti ar grēka darbiem, starp darītāju un cietušo,<br />
izveidojas grēka pavediens. Grēka darītāja dvēsele aptumšojas<br />
un ir saistīta ar tā cilvēka dvēseli, uz kura šis grēks tika darīts.<br />
Jo vairāk grēka darbu cilvēks dara, jo vairāk aptumšojas<br />
dvēsele un jo vairāk grēka pavedienu saista ar cilvēkiem, uz<br />
kuriem darīts grēks. Tad cilvēks sevī ir sapinies kā zirnekļa tīklā<br />
un nevar tikt vajā no saviem grēkiem, kamēr nelūdz grēku<br />
piedošanu. (18. zīmējums)<br />
Miesas spogulis ir acs. Jo vairāk grēku cilvēks ir darījis, jo<br />
vairāk acis aptumšojas un nedod gara spīdumu. Acis kļūst<br />
smagas, tādās acīs ir grūti skatīties.<br />
Cilvēks savu grēku no Dieva noslēpt nevar. It kā neviens<br />
neredz un nezina, ko cilvēks domā vai dara, bet Dievs un Viņa<br />
eņģeļi visu zina un redz. Tikai vairākums cilvēku par to nezina,<br />
turpina darīt grēka darbus un sevi attaisnot. Un jo vairāk grēka<br />
darbu cilvēks dara, jo vairāk sevi cenšas attaisnot. Viens grēks<br />
dzen uz jaunu grēku.<br />
Pienāk brīdis, kad cilvēks ar savu gribu vairs nevar atturēties<br />
161
no grēka. Grēka auglis ir salds, bet tas ved uz pazušanu. Cilvēka<br />
grēki, kas krājas dvēselē, aizēno cilvēka garu. Tautā runā —<br />
viņam nav gribasspēka atturēties no grēka. Patiesi, tāds cilvēks<br />
savu garu ir iecietinājis ar grēku, un cilvēka gara miesa vairs<br />
nevar viņam palīdzēt.<br />
Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat<br />
kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.<br />
(Mateja ev. 26:41)<br />
Cilvēkā gars ir iecietināts, un pasaulē tas miesai vairs nespēj<br />
palīdzēt. Tikai Jēzus Kristus spēj piedot un dzēst grēkus cilvēkā.<br />
Tad cilvēks var atbrīvoties no grēka un atkal atrast sevi. Ar grēka<br />
darbiem sevi pazaudēt var dažās dienās, bet, lai atgūtu sevi,<br />
nepieciešami gadi un vajadzīga ticība Jēzum Kristum.<br />
Katram cilvēkam ir iespēja piedot grēkus, tādējādi daļēji<br />
atbrīvojot grēkotāju no grēka smaguma. Mums ir iespēja palīdzēt<br />
daudziem cilvēkiem. Neturēsim Jaunu prātu uz otru cilvēku<br />
un piedosim viņa grēku. Dosim šiem grēka darītājiem iespēju<br />
saprast paša nodarīto grēku.<br />
Ar gaismas un mīlestības pilnu sirdi mēs varam palīdzēt<br />
saviem tuvākajiem atbrīvoties no grēka. Grēka piedošana un<br />
mīļš vārds atvieglos tuvākā sirdi. Tad varbūt arī cilvēkam pašam<br />
apskaidrosies prāts un viņš lūgs piedošanu. Mēs varam palīdzēt<br />
saviem tuvākajiem saprast grēku un norādīt pareizo ceļu.<br />
Cilvēka darbi tiek pierakstīti. Eņģeļi, kas stāv blakām, fiksē<br />
gan cilvēka darbus, gan grēkus. Labie darbi nes gara izaugsmi,<br />
grēka darbi ved uz pazušanu. Tajā lielajā tiesas dienā Jēzus Kristu<br />
liks uz svaru kausiem visus cilvēka darbu vērtējumus. Labos<br />
darbus labajā kausā, grēka darbus — kreisajā kausā. Eņģeļi, kas<br />
aprakstījuši cilvēka dzīves darbus, liecinās par katru, kas nāks uz<br />
taisno tiesu.<br />
Ja cilvēks grēka darbu ir sapratis un grēks ir piedots, tad<br />
pazūd dvēseliskais grēka apvalks un zūd grēka saikne, kas<br />
162<br />
saistījusi ar otru cilvēku. Cilvēks ticībā uz Jēzu Kristu caur<br />
grēku piedošanu var īsā laika posmā kļūt brīvs no grēkiem.<br />
Pat vissmagākais grēks pasaulē var tikt piedots, ja cilvēks<br />
grēku ir sapratis un Dievam patiesi lūdz grēku piedošanu. Tieši<br />
uz Zemes visātrāk var atbrīvoties no grēkiem, ja cilvēks tic<br />
Jēzum Kristum. Caur Jēzu Kristu pasaule tiek atpirkta no<br />
grēkiem. Ja tas tā nebūtu, tad daudzi cilvēki neizturētu savu<br />
grēku smagumu un vienkārši pazustu.<br />
Gars caur grēku slāni dvēselē nespēj piekļūt pie miesīgā cilvēka.<br />
Prāts grēkā aptumšojas, un cilvēks nespēj atrast izeju no šī<br />
stāvokļa. Jo vairāk grēku cilvēks dara, jo aptumšotāks kļūst viņa<br />
prāts. Tad cilvēks spriež, vadoties no grēka radītā viedokļa.<br />
Tādam cilvēkam nevar ieskaidrot, ka balts ir balts. Viņš redz ar<br />
savu grēcīgo aci pelēku, un saka „pelēks", kur īstenībā ir balts.<br />
Jēzus viņiem atbildēja:<br />
Patiesi, patiesi, es jums saku,<br />
ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. (Jāņa ev. 8:34)<br />
Jo vairāk cilvēks ir grēkā, jo izteiktāk veidojas grēka viedoklis,<br />
un cilvēks to uzskata par vienīgo patieso. Tad cilvēks absurdi<br />
aizstāv sevi un melo. Pat zaglis sevi cenšas attaisnot —bet tas<br />
maciņš, kuru es paņēmu, vienkārši stāvēja uz galda.<br />
Grēcīgam cilvēkam ir grūti sevi saskatīt. Taisnīgs cilvēks<br />
redz grēcīgu cilvēku. Taisnīgs cilvēks vainu par padarīto cenšas<br />
meklēt vispirms sevī un tikai tad novērtēt citus.<br />
Grēcīgam cilvēkam vienmēr liekas, ka vainīgi ir citi. Grēks<br />
cenšas savu grēka darbu attaisnot. Padarīts grēks dzemdē nāvi.<br />
Katram ir dota brīva izvēle — iet dzīvības ceļu vai iet pa ceļu,<br />
kas ved uz pazušanu.<br />
Dievs, mīlēdams cilvēku, uzliek viņam ciešanas, jo tikai caur<br />
ciešanām cilvēks var ātri izpirkt savu grēku. Izdarītā grēka nojēga<br />
un saprašana par padarīto nāk caur ciešanām no cilvēka gara.<br />
Ciešanas atver vārtus uz cilvēka garu, kas apskaidro cilvēku.<br />
163
Tikai saprasts un piedots grēks dara cilvēka dvēseli tīru no grēka.<br />
Grēku piedošana — tas ir cilvēka dzīvības jautājums.<br />
Ikviens, kurš tic uz Jēzu Kristu un grēku piedošanu caur Dieva<br />
Dēlu, ir glābts. Tikai Jēzus Kristus var paņemt cilvēka grēku un<br />
dzēst to ar savu Dieva Gara spēku.<br />
Ja cilvēks ir grēkojis uz citu cilvēku, tad starp šiem cilvēkiem,<br />
neatkarīgi no atrašanās vietas pasaulē, visu laiku, līdz grēka<br />
piedošanai, saglabājas šis smalkais grēka pavediens. Tātad cilvēks,<br />
dzīvojot pasaulē, var būt ar daudziem cilvēkiem saistīts ar<br />
grēka saistību, ja grēks ir padarīts. Grēka ietekme darbojas ik<br />
mirkli, kamēr grēks pastāv. Jo vairāk grēka darbu, jo vairāk šo<br />
grēka pavedienu. Cilvēkam tad ir grūti dzīvot, jo grēka pavedieni<br />
bremzē cilvēka dzīves ritmu, darbus un rodas sarežģījumi<br />
cilvēku attiecībās.<br />
Ja cilvēkam ir maz grēku, tad viņam ir vieglāk dzīvot. Bērna<br />
dvēsele ir dzidra un tīra. Arī pieauguša cilvēka dvēselei ir jābūt<br />
tīrai no grēka.<br />
Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es<br />
daru. Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu<br />
vairs es, bet manī mītošais grēks. (Pāvila vēst. rom. 7:19,20)<br />
Grēks ir katra netaisnība. Ja no cilvēka iziet Jaunas domas,<br />
nešķīstības, zādzības, slepkavības, laulības pārkāpšana, mantkārība,<br />
blēdības, viltība, ienaids, skaudība, Dieva zaimošana,<br />
lepnība, vieglprātība, tad tas viss apgāna cilvēku un rada grēku.<br />
Pārkāpēja ceļš ir grūts. Ko cilvēks sevī sēj, to arī saņem.<br />
Grēka sekas cilvēkā nes nāvi.<br />
Ja kāds saka, ka viņā nav grēka, tad viņš maldina sevi. Tikko<br />
cilvēks ir dzimis miesā, tā viņa miesa ir grēka auglis un rada<br />
grēku. Mūsos ir Dieva radīts debesu ķermenis, kurā nav grēka,<br />
jo tas ir ar Dieva Garu garā radīts. Cilvēka pasaulīgā miesa nes<br />
grēka augļus, un cilvēka gara miesai tie ir jāpārvar.<br />
Dievs ir pacietīgs uz mums un negrib, ka kāds no mums pazūd.<br />
Dievs grib, lai mēs visi atgrieztos pie ticības Jēzum Kristum<br />
un dzīvotu. Tikai grēku nožēla Dieva priekšā nes grēku<br />
piedošanu. Tad cilvēks atgriežas pie Dieva, un viņš dzīvos.<br />
Ja cilvēks netic Dievam, tad visi viņa darbi nes grēku. Jo, kas<br />
nav no Dieva, tas ir grēks. Tikai ticība Dievam var cilvēku<br />
izglābt no pazušanas. Ja kāds Dievu neklausa, tad Dieva dusmība<br />
paliek uz viņa. Taisnās tiesas dienā bezdievīgais grēcinieks<br />
tiks izdeldēts, un pazudīs viņa dzīvība. Tāds caur mūžīgām<br />
ciešanām uguns un sēra jūrā izpirks savu nepaklausību Dieva<br />
bauslībai. Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.<br />
Svētīgs tas cilvēks, kas nestaigā bezdievīgo gaitās. Mums<br />
vienmēr būs lūgt Dievu par grēku piedošanu un nebūs pagurt.<br />
Tad Jēzus Kristus žēlastība nāks pār mums un mūsu grēki tiks<br />
piedoti. Ticība Dievam mūs pakāpeniski atbrīvo no grēka, un<br />
Jēzus Kristus ir mūsu Kungs un Pestītājs.<br />
Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat<br />
kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svētdzīve<br />
un tās gals — mūžīga dzīvība.<br />
Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva žēlastības dāvana<br />
ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.<br />
Pāvila vēst. rom. 6:22, 23<br />
164
CILVĒKA ATDZIMŠANA<br />
To es uz jums esmu runājis, lai mans prieks<br />
mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Tas<br />
ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es<br />
jūs esmu mīlējis.<br />
Jāņa ev. 15:11,12<br />
Cilvēka atdzimšana sākas ar ticību Dievam un ar ticību<br />
sev. Ticība Dievam sākas ar ticību Jēzum Kristum.<br />
Ticība sev sākas ar atbildes meklēšanu uz jautājumiem — kas<br />
pašā pirmsākumā deva man dzīvību un kas šo dzīvību uztur? Ja<br />
cilvēks atzīst, ka dzīvību garā pirms dzimšanas miesā ir devis<br />
Dievs un Dievs gādā, lai šī dzīvība pastāvētu, tad šis atzinums<br />
paver durvis uz Patiesību. Tad cilvēks spēj ticēt, ka viss, kas ir<br />
radīts, ir no Dieva radīts. Cilvēks tad tic, ka šo Zemi un debesis<br />
ir radījis Dievs, ka pirmsākumā cilvēku ir radījis Dievs.<br />
Ja cilvēks tic, ka viņš ir no Dieva dzimis, tad viņš spēj ticēt,<br />
ka var arī atgriezties pie dzīvā Dieva. Tad cilvēks tic uz dzīvību<br />
pirms un pēc šīs Zemes dzīves. Mēs ticam dzīvo Dievam.<br />
Mirušajiem Dievs nav vajadzīgs, jo viņu vairs nav. Kas tic uz<br />
dzīvību, tas ir dzīvs. Dzīvajam cilvēkam ir skaidra un patiesa<br />
ticība uz dzīvo Dievu, kas visu ir radījis.<br />
166<br />
Ja cilvēks tic Jēzum Kristum, tad viņā ir dzīvība. Nav cita<br />
ceļa pie Dieva, kā vien caur Jēzu Kristu. Tieši ticība Jēzum<br />
Kristum saglabā cilvēkā dzīvību. Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība<br />
un dzīvība. Neviens nenāk pie Dieva Tēva, kā vien caur Dieva<br />
Dēlu Jēzu Kristu.<br />
(..) Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība;<br />
kas tic uz mani, dzīvos, ari ja tas mirtu.<br />
Un ikviens, kas dzīvo un tic uzmani, nemirs ne mūžam!<br />
(Jāņa ev. 11:25,26)<br />
Jēzus Kristus 1993. gadā man pirmo reizi parādīja, kā cilvēks<br />
pēc šīs dzīves uz Zemes tiek dvēselē un garā augšāmcelts. Kopš<br />
tā laika es redzu, kā, mirstot miesā, cilvēka dvēsele un gars divu<br />
eņģeļu pavadībā tiek augšāmcelts debesu pasaulē. Tur cilvēks<br />
nonāk dvēseļu pasaulē, kur tiek sagatavots pārejai uz tālāku<br />
dzīvošanu.<br />
Trešajā dienā cilvēks garā un dvēselē dzīvo un elpo debesu<br />
ķermenī. Tāds, dzīvs debesu ķermenī, viņš nonāk Dieva priekšā,<br />
tad pēc Dieva norādījuma atbilstoši nopelniem nonāk vienā no<br />
septiņām pasaulēm, kur cilvēks dzīvo un izpērk savus grēkus.<br />
Un tā līdz taisnajai tiesai katram ir dota iespēja izpirkt savus<br />
grēkus. Tikai pēc grēku izpirkšanas cilvēks nonāk Dieva<br />
pasaulē.<br />
Pēc Jēzus Kristus atzīšanas pār cilvēku nāk Dieva Svētais<br />
Gars, kas apskaidro prātu. Tad cilvēks sev jautā — kāds ir manas<br />
dzīves galvenais uzdevums? Ja cilvēks sāk meklēt atbildes uz<br />
garīga līmeņa jautājumiem, tad Dieva Svētais Gars viņu izved pa<br />
tām dzīves situācijām, kurās var pārliecināties par Dieva<br />
esamību. Dievs stiprina cilvēka gara un miesas saikni. Tad debesu<br />
ķermenis sāk atklāt zemes ķermenim gara augļus.<br />
Lai cilvēka miesas un gara saikne atjaunotos, ir jāpilda Dieva<br />
baušļi. Dieva baušļi ir Dieva likums visiem cilvēkiem un eņģeļiem.<br />
Jo cilvēks mazāk grēko, jo skaidrāka un tīrāka ir viņa<br />
167
dvēsele. Gars ir kā saules gaisma, kas no cilvēka iekšienes caur<br />
tīru dvēseli var apspīdēt un apskaidrot miesu. Bez gara apskaidrības<br />
miesa pazūd pasaules grēkos. Cilvēku var glābt tikai ticība<br />
Dievam, kurš izglābj viņu no pazušanas.<br />
Ja cilvēka gars ir vesels, tad vesela ir arī miesa. Gars caur tīru<br />
dvēseli var apspīdēt miesu. Cilvēks var sajust savu garu ar izjūtām<br />
sirdī un tiem skaistajiem gara augļiem, kurus Dievs ir radījis<br />
cilvēkā. Cilvēks var dzīvot mīlestībā, priekā, mierā, pacietībā,<br />
laipnībā, labprātībā, uzticībā, lēnprātībā un atturībā. Tad cilvēks<br />
vienkārši ir laimīgs.<br />
Cilvēks var izvēlēties — dzīvot nepilnīgu dzīvi bez sevis, bez<br />
Dieva, vai bezgala pilnīgu dzīvi — ar sevi un Dievu. Vienkāršāk<br />
sakot, dzīvot vai nedzīvot. Bez gara cilvēks miesā tikai eksistē.<br />
Vienīgi gars spēj miesu darīt dzīvu. Tad tā ir laba vide, kurā<br />
cilvēka gars var augt un vairot gara bagātības.<br />
Gara apskaidrotu cilvēku redz iztālēm pēc acīm, pēc sejas<br />
pantiem, auguma, rokām, pēc dažām raksturīgām pazīmēm. Šīs<br />
pazīmes ir loti izteiktas, un nevar kļūdīties, atpazīstot patiesi<br />
Dieva mīlošu cilvēku. Dieva bērns viegli saskata sev līdzīgu<br />
Dievu mīlošu cilvēku. Gara acs pirmā pamana otru, garā skaistu,<br />
cilvēku, un tad instinktīvi arī pasaulīgā acs ierauga to. Cilvēki<br />
sajūt viens otru kā garā tuvu un pazīstamu cilvēku, kuram var<br />
uzticēties. Laimīgs ir tas, kuram acis ir redzīgas, ausis dzirdīgas<br />
un skaidra sirds.<br />
Nebrīnies, ka es tev esmu sacījis:<br />
Jums jāpiedzimst no augšienes.<br />
Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam,<br />
bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet.<br />
Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara. (Jāņa ev. 3:7,8)<br />
Cilvēka atdzimšanas pamatā ir viņa mīlestība uz Dievu un<br />
savu tuvāko. Kā puķe nevar augt un uzziedēt bez ūdens, tā cilvēks<br />
nevar atdzimt bez mīlestības. Tieši mīlestība cilvēkā atver<br />
168<br />
šūniņas gara gaismai un savieno miesu ar garu. Mīlestība cilvēku<br />
vidū ir kā krāšņs koks, kas ar laiku nes skaistus augļus. Gara<br />
mīlestību nedrīkst jaukt ar parastu aizraušanos fiziskajā līmenī.<br />
Cilvēkam cilvēks jāmīl vienkārši un patiesi, nepārkāpjot Dieva<br />
baušļus. Mīlestība ir visskaistākā nots, ko cilvēks spēj izspēlēt.<br />
Ja kādā cilvēkā nav pamodusies mīlestība, tad viņš dzīvojot<br />
nīkuļo. Miesa viņā gūst virsroku. Tādam cilvēkam šajā pasaulē<br />
ir smagi dzīvot.<br />
Mīlestība cilvēkā pamodina miesu, dvēseli un garu vienotai<br />
darbībai. Tad vairs nav trīs, bet ir viens vienots cilvēks. Tāds cilvēks<br />
top pilnīgs. Pamodies vienotai dzīvei sevī, cilvēks sāk saklausīt<br />
Dieva Patiesību. Tā nāk no cilvēka gara un apskaidro viņa<br />
pasaulīgo prātu uz patiesu, taisnīgu darbību. Cilvēks sevī sāk<br />
saklausīt savu gara balsi. Tā sākumā var izpausties tikai kā izjūtas,<br />
kuras ir saprotamas. Bet, kad Dievs cilvēkā atklāj gara redzi<br />
un dzirdi, tad cilvēkam tiek dota spēja garā redzēt un dzirdēt.<br />
Dieva Valstība ir mūsos, jo debesu ķermenis ir mūsos. Cilvēks, ja<br />
tas viņam no Dieva dots, var redzēt un dzirdēt garā. Tad šajā<br />
cilvēkā atklājas Dieva Patiesība un liecība, ko viņš var atklāt<br />
pasaulei. Ja cilvēks ir redzējis garā, tad viņš nevarēs teikt, ka nav<br />
redzējis. Tāpat kā pasaulē mēs redzam un liecinām par redzēto,<br />
arī, garā redzot, mēs liecinām par redzēto. Arī es liecinu, ko man<br />
Jēzus Kristus ir atklājis. Es pazīstu cilvēkus, kuri garā redz,<br />
saņem liecības no Dieva un redzētajam tic. Katrs, kas saņēmis<br />
Dieva liecību garā, kādreiz liecinās Dieva tautas priekšā. Svētīgs<br />
tas, kurš garā redz un tic. Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja<br />
tos, sacīdams: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.<br />
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami<br />
Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tās mācīdami turēt visu, ko es<br />
jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz<br />
pasaules galam. (Mateja ev. 28:18-20)<br />
169
Ja cilvēks tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un Viņā ir ceļš,<br />
patiesība un dzīvība, tad pār šo cilvēku no Debesu Tēva nāk<br />
Patiesības Gars, kas izgaismo cilvēku uz Patiesību. Dieva Svētais<br />
Gars cilvēkā rada apstākļus, lai cilvēks spētu iepazīt Dievu un<br />
atdzimtu.<br />
Pilnīgs ir tikai Dievs. Šo pilnību Dievs dod saviem bērniem,<br />
kuri pakļaujas bauslībai. Ceļš uz pilnību ir mūžīgs. Tas ir arī<br />
patiesības iepazīšanas ceļš. Laimīgs ir tas, kurš ir sācis iet pa šo<br />
ceļu.<br />
Dieva iepazīšanas ceļš ir skaists un pilnīgs. Tas dod cilvēkam<br />
prieku un laimi. Dieva izzināšanas ceļš aptver pašu cilvēku,<br />
aptver daudzas pasaules un valstības, Dieva Patiesību, mīlestību<br />
un visu, kas ir Jēzū Kristū.<br />
Dievs ir bezgalīgs savās iespējās. Tie, kas atpirkti no pasaules,<br />
jau sākuši iet bezgalīgo Dieva Patiesības ceļu. Taisnajiem tas<br />
vēl priekšā. Cilvēkam sākumā jāatzīst Jēzus Kristus un savs gars,<br />
no Dieva radīts. Tikai tad pār viņu var nākt Dieva Patiesības<br />
Gars, kas dos iespēju pakāpeniski izzināt visu, kas ir Dievā.<br />
Mazs bērns dzīvo saskaņā ar savu garu, un viņā nav grēka.<br />
Kad cilvēks kļūst pieaudzis, tad miesa iecietinās apstākļos, kuros<br />
gars ir izolēts no miesas. Pieaugušam cilvēkam ir jāatrod sevi.<br />
Tas var notikt tikai ticībā uz Jēzu Kristu. Tad Dievs sūta no<br />
debesīm Svēto Garu, kas cilvēka ticības spēkā atver visus septiņdesmit<br />
vārtus uz debesu ķermeni. Un vēl ir svarīgi, lai cilvēkā<br />
grēki būtu piedoti.<br />
Tikai tad, kad cilvēks ticībā uz Dievu sāk atzīt un sajust savu<br />
garu, viņā sāk darboties Dieva Svētais Gars. Tieši Dieva Patiesības<br />
Gars izved cilvēku pa pareizajiem sevis un Dieva izzināšanas<br />
ceļiem.<br />
Sevis pilnveidošanu jāsāk tieši no sevis paša, jāsaprot, kad<br />
pats esmu bijis vainīgs. Vai esmu šajā situācijā pareizi rīkojies?<br />
Cilvēkam ir jāizdara secinājumi par notiekošo vispirms sev<br />
170<br />
pašam. Dievs dzīvē rada dažādas situācijas, lai cilvēks no tām<br />
mācītos un atrastu pareizo risinājumu. Ja cilvēks ir sācis analizēt<br />
savu rīcību un kritiski to novērtēt, tad viņš ir uzsācis sevis<br />
pilnveidošanas ceļu. Ar laiku var ievērot savas vismazākās<br />
kļūdas vai nepilnības.<br />
Ja cilvēks nav sapratis savu vainu grēkā, tad grēks netiek<br />
piedots.<br />
Salabsti ar savu pretinieku bez kavēšanās, kamēr esi ar viņu vēl<br />
ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod<br />
tiesas kalpiem un tevi neiemet cietumā. Patiesi es tev saku: tu<br />
no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu<br />
(kvadrantu).<br />
(Mateja ev. 5:25,26)<br />
Dievs grēku radījis, lai cilvēks, izejot cauri grēkam, iepazītu<br />
ceļu bez grēka. Grēkam ir smagas sekas. Dzīve bauslībā dod<br />
dzīvību. Labs darbs nes prieku. Cilvēks caur grēku iepazīst<br />
patiesību, jo grēks atklāj, kas ir slikts, un dod iespēju iepazīt<br />
labo.<br />
Ticīgs cilvēks, izdarījis grēku, saprot savu vainu un cenšas<br />
vairs neatkārtot tādu grēku. Viņš sāk jautāt sev, un sirds pasaka<br />
priekšā, kas ir grēks. Grēks spiež sirdi, jo tas ir smagums cilvēkam<br />
un viņa gara sirdij. Miesas darbi ir grēcīgi, gars negrēko.<br />
Cilvēka gars var atklāt, kas ir grēks.<br />
Ja cilvēks nemeklēs vainu sevī, viņš nevarēs atbrīvoties no<br />
grēka, nespēs atrast sevī patiesības augli — cilvēka garu. Jāmācās<br />
kritiski analizēt savu rīcību ne tikai kādā notikumā, bet arī<br />
visas dienas garumā. Cilvēkam rodas kaitīgi ieradumi, kurus<br />
pašam ir grūti pamanīt. No malas tas ir vieglāk saskatāms. Tikai<br />
tad, kad cilvēks ilgāku laiku ir prasīgs pret sevi, viņš spēj ievērot<br />
daudzas kļūdas un ieradumus, kurus viņš pieļauj.<br />
Par sevi katram vispirms jādomā pašam. Jūs atklāsiet sevi un<br />
būsiet laimīgi.<br />
171
Jāmācās piedot ikvienam un lūgt ik dienas piedošanu Dievam<br />
par padarītajiem grēkiem. Arī ļoti mazs grēks ir grēks. Arī mazi<br />
grēki krājas dvēselē. Tā dienu no dienas, un grēku slānis dvēselē<br />
aug. Kā putekli istabā, ja tos neslauka nedēļu vai divas. Tad grīda<br />
un mēbeles pārklājas ar putekļu kārtu. Kā putekli ir jāslauka, tā<br />
arī grēki ir jāpiedod un jālūdz piedošana. Cilvēka miesas un<br />
dvēseles attīrīšanas ceļš ir ļoti grūts un sarežģīts. Pie tā ir jāstrādā<br />
visu mūžu. Tieši uz Zemes var ātri atbrīvoties no sakrātā grēka.<br />
Katru dienu, paļaujoties uz Jēzu Kristu, izpildot Dieva baušļus,<br />
piedodot grēkus un lūdzot grēku piedošanu, kā arī gavējot,<br />
cilvēks pakāpeniski atklās savu debesu ķermeni, vispilnīgāko un<br />
dārgāko, kas cilvēkam dots. Tas ir, atklās sevi, kas bijis, ir un būs.<br />
Ja cilvēks meklēs sevi, tad atradīs.<br />
Bet kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu<br />
nerādies kā gavētājs ļaudīm, bet savam. Tēvam, kas ir apslēptībā<br />
un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tev to atmaksās gaismā.<br />
(Mateja ev. 6:17, 18)<br />
Daudzi cilvēki meklē pasaules labumus un dārgumus. Bet<br />
Dieva Valstība atrodama sevī. Tieši cilvēka garā ir vislielākā<br />
bagātība, kas cilvēkam pieder. Cilvēka gara miesā Dievs ir radījis<br />
bezgalīgu pilnību — skaistu un mūžīgu. Cilvēka garā mīt visas<br />
skaistās, cilvēkam tik nepieciešamās īpašības. Tie ir gara augļi,<br />
kurus mēs zinām. Katrā cilvēkā var atklāties gara augļi. Viss ir<br />
atkarīgs no tā, vai cilvēks tic Dievam, sev un vai pilda Dieva<br />
bauslību.<br />
Dievs gara augļus ir radījis cilvēkā, lai tie viņā atklātos un<br />
būtu mūžīgi. Jēzus Kristus ir ceļvedis uz šīm bagātībām cilvēkā.<br />
Meklējiet sevi un jūs atradīsiet bezgalīgi skaisto pasauli, ko<br />
Dievs ir radījis jūsos!<br />
Miesa ir Svētā Gara mājoklis. Svētais Gars cilvēkā var ienākt<br />
tikai ticībā uz Jēzu Kristu. Cilvēks ar savu grēku izjauc līdzsvaru<br />
miesā. Tādā miesā Svētais Gars ienākt nevar. Cilvēks ir bezgala<br />
smalks radījums. Ja cilvēkā ir kāda nopietna slimība, lāsts vai ir<br />
izjaukts enerģētiskais līdzsvars, tad to sakārtot var tikai Dievs —<br />
cilvēka Radītājs. Medicīna un zinātne pārzina cilvēka redzamo<br />
daļu, un lai tām veicas!<br />
Dvēsele un gars ir debesu ķermeņa daļa. Kas ir no debesīm,<br />
to var sakārtot tikai Dievs. Ja cilvēka gars ir vesels, tad dvēsele<br />
un miesa arī top vesela. Ja gars ir vājš un nevesels, tad arī visa<br />
miesa ir tāda pat. Dievs ir Gars un dod Svēto Garu cilvēka garam.<br />
Kad cilvēka gars top vesels, tad tas sakārto arī cilvēka<br />
dvēseli un miesu. Tikai Dievs spēj saredzēt smalko cilvēka<br />
ķermeni, ko cilvēks vēl nav iepazinis.<br />
Svētīgs ir katrs, kurš turas pie saiknes: cilvēks—Dieva Dēls<br />
Jēzus Kristus—cilvēks, un tā vienmēr. Tikai un vienīgi Dievs ir<br />
visa pirmsākums. Ja cilvēkā dzīvo Dieva Svētais Gars, tad viss ir<br />
kārtībā. Mēs dzīvojam pasaulē, bet pasaule nav pārāka par<br />
mums, jo gars ir pārāks par pasauli. Miesas iespējas ir ļoti niecīgas.<br />
Tās ir dotas tikai pasaulīgās dzīves laikā. Gara iespējas ir<br />
pilnīgas, un tās ir mūžīgas. Cilvēks, atdzimstot garā, atdzimst<br />
mūžībai.<br />
Katram cilvēkam vēl šodien ir dota iespēja ticēt Jēzum<br />
Kristum, lai nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.<br />
(..) Dieva valstība nenāk ārīgi nemanāmā veidā.<br />
Nevarēs arī sacīt: — Redzi, še viņa ir, vai tur — jo<br />
redziet, Dieva valstība ir iekš jums.<br />
Lūkas ev. 17:20, 21<br />
172
TICĪBA<br />
(..) Tas ir Dieva darbs, kā jūs ticat tam,<br />
ko viņš sūtījis.<br />
Jāņa ev. 6:29<br />
Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.<br />
Ticība ir pamats Jēzus Kristus atzīšanai. Ticība Dievam ir loti<br />
vienkārša un patiesa. Tā ir dabīga sēkla, ko Dievs iesēja katrā<br />
cilvēkā. Ikkatrs no mums tad arī gādā par šo ticības sēklu, vai tā<br />
aug lielumā vai iet mazumā.<br />
Katrai dienai ir nepieciešams ticības apliecinājums Dievam,<br />
tad Dievs ar savu Svēto Garu stiprinās mūsu ticību. Ticība ir<br />
mūsu dzīvības ūdens. Ja ir ticība, tad ir dzīvības ūdens, kas<br />
apskaidro mūsu miesu.<br />
Ticībā cilvēka miesa top atvērta garam. Tad cilvēks sajūt sevi<br />
kā pilnīgu, no Dieva dzimušu. Debesu Tēvs ir mūsu visu Tēvs.<br />
Ticība ir tā, kas saista mūs ar Tēvu Debesīs. Ar ticību mēs varam<br />
aizsniegties līdz visuvarenajam Dievam. Ticībā mēs elpojam<br />
Dieva Patiesības ritmā. Tad mēs dzīvojam.<br />
Cilvēka ticības jautājums ir ļoti personisks un intīms. Ticība<br />
nav jāizrāda, ir vienkārši jātic Dievam. Cilvēks un Dievs, tā ir<br />
galvenā saikne ticībā uz Jēzu Kristu. Nekāds spēks nedrīkst<br />
174<br />
uzspiest cilvēkam savu ticību. Neviens nevar būt vidutājs starp<br />
cilvēku un Dievu, kā vien Jēzus Kristus.<br />
Cilvēkam nedrīkst pārmest viņa ticību. Cilvēkam nedrīkst arī<br />
teikt — bezdievis. Tikai Dievs izvērtē cilvēka ticību. Uz ticīga cilvēka<br />
galvas ir balts krusts. Katram ticīgajam tas ir atšķirīga<br />
lieluma, atkarībā no ticības Jēzum Kristum — mazāks vai lielāks.<br />
Ticību nedrīkst uzspiest. Tai jāpiedzimst pašai un jāsāk cilvēkā<br />
dzīvot. Ticība cilvēkā ir kā sēkla, kura, cilvēkam piedzimstot,<br />
viņā jau ir iesēta. Kad pienāk laiks, tad šī sēkla dzen asnus.<br />
Cilvēka miesa ir augsne šai ticības sēklai. Viss atkarīgs no cilvēka<br />
— ja cilvēks vēlas ieklausīties sevī un pieņemt Dieva iepazīšanas<br />
ceļu, tad ticības sēkla dzen asnus. Tādā cilvēkā ticība<br />
Dievam sāk nostiprināties, un viņš uzsāk iet pareizo cēlu.<br />
Cilvēka ticība ir īpaša gara miesas gaisma, kura sāk apskaidrot<br />
cilvēka prātu. Ticības sākums ir cilvēka gara miesā un<br />
turpinājums — pasaulīgajā miesā. Ticība var pastāvēt tikai tad,<br />
ja cilvēks uz Zemes tic Dievam.<br />
Ticība elkiem un viltus praviešiem ir cilvēka ticība pasaulīgajā<br />
vai dvēseliskajā līmenī. Tādai ticībai nav ilgs mūžs.<br />
Dievs ir Gars, un ticība Dievam var būt tikai ticība garā.<br />
Ticība garā ir pilnīga, tā savieno cilvēku ar Dievu. Ticībai jābūt<br />
lielai, lai tā spētu aizsniegt visuvareno Dievu.<br />
(..) bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai<br />
pastāv turpmāk svētumā. Redzi, es nākšu drīz un mana<br />
alga līdz ar mani, atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.<br />
(Jāņa atkl. 22:11,12)<br />
Vājai ticībai ir maz gara spēka. Ja cilvēks svētdienās apmeklē<br />
baznīcu, tad viņš domā, ka tic Dievam. Ticība Dievam ir jāapliecina<br />
katru dienu, jāapliecina ar saviem darbiem un pārliecību.<br />
Tikai pilnīga ticība un paļāvība uz Jēzu Kristu var cilvēka garu<br />
savienot ar Dievu. Ticība ir nepieciešamība cilvēkam viņa<br />
eksistencei.<br />
175
Cilvēks ikdienā viegli notic dažādai informācijai, kura tiek<br />
saņemta no avīzēm, radio un televīzijas. Arī tenkām cilvēks<br />
visai viegli tic. Bet kāpēc cilvēks nespēj ticēt patiesībai par Dieva<br />
esamību?<br />
Tas ir tāpēc, ka ticības ceļš Dievam tiek veidots visā garajā<br />
cilvēka mūža laikā kopš radīšanas brīža, un ticība Dievam ir<br />
jānopelna, jāapliecina ar darbiem.<br />
Ticība Jēzum Kristum ir ticība patiesajam Dievam. Tā nes<br />
sirdī mieru, prieku un paļāvību uz Dievu pastarajā dienā. Tā cilvēks<br />
var viegli atšķirt, kura ticība ir no Dieva un kura nav. Ja<br />
ticība ir sirdij pieņemama un ticības spēku var izjust no Jēzus<br />
Kristus, ja tā netiek uzspiesta, tad tā ir no patiesā Dieva.<br />
Ticībai līdzi nāk Bībeles vārdi. Ticībā cilvēks saaug ar Dieva<br />
Patiesību. Cilvēkam ticība nes apskaidrību uz daudzām lietām.<br />
Ticība Dievam, tā ir ticība Dieva Svētajai Trīsvienībai — Tēvam,<br />
Dēlam un Svētajam Garam.<br />
Līdz ar ticību Dievam cilvēkā ienāk krusts, kas satur cilvēkā<br />
dzīvību, kura pirmsākumā dota no Dieva. Krusta priekšā daudzas<br />
ticības lietas klust skaidras. Cilvēkā krusts ir dzīvs, un<br />
viņam jāpieņem šis dzīvības krusts.<br />
Ticībā mēs dzimstam Jēzū Kristū.<br />
Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam<br />
tiesa, tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku<br />
grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams<br />
par pestīšanu tiem, kas viņu gaida.<br />
Vēstule ebr. 9:27, 28
PAĻĀVĪBA<br />
Lūdziet, tad jums taps dots.<br />
Meklējiet, tad jūs atradīsiet.<br />
Klaudzinājiet, tad jums taps atvērts.<br />
Jo ikviens, kas lūdz, dabū,<br />
un kas meklē, atrod,<br />
un tam, kas klaudzina, taps atvērts.<br />
Mateja ev. 7:7,8<br />
Dzīvot paļāvībā uz Dievu nozīmē uzticēt sevi Dievam<br />
visās pasaulīgās lietās. Mēs Dievā dzīvojam, un paļāvība uz<br />
Dievu ir mūsu vienīgais glābiņš. Pasaule cilvēku ar grēku<br />
nospiež, un reizēm viņam ir bezgala smagi. Tad atliek vienīgi<br />
paļāvība uz dzīvo Dievu.<br />
Mēs visi esam Dieva bērni, un Dievs mūs nes sevī. Mūsu<br />
saiknei ar Dievu ir pastāvīgi jābūt dzīvai. Šī dzīvā saikne ir mūsu<br />
ticība un paļāvība uz Dievu. Tā ir pirmā saikne ar dzīvo Dievu.<br />
Ar to mēs vispirms sajūtam Dievu un tad sevi, ka mēs esam.<br />
Mēs ticam, ka esam ne tikai miesā, bet arī garā. Ticība mūsos<br />
paver pirmās kārtas vārtus uz mūsu garu. Ar ticības spēku mēs<br />
ticam, ka esam un būsim, un paļaujamies uz Dievu ar visu savu<br />
sirdi.<br />
177
Paļāvība ienes cilvēkā mieru un drošību par nākotni. Nekas<br />
nevar būt ārpus Dieva. Tātad mēs esam Dievā un nepazudīsim,<br />
ja paļausimies uz Dievu un ticēsim Jēzum Kristum. Ticība cilvēkā<br />
dzīvo kopā ar paļāvību uz Dievu. Ja kāds nepaļaujas uz dzīvo<br />
Dievu, tad viņā trūkst ticības.<br />
Paļāvība nāk no cilvēka kopā ar ticību. Ticība nāk no cilvēka<br />
gara un, savienojoties ar miesu, cilvēkā rada drošu paļāvību uz<br />
visuvareno Dievu.<br />
Kad cilvēkam viss zūd, tad atliek vienīgi paļāvība uz Dievu.<br />
Tieši paļāvība uz Dievu daudziem dod iespēju izdzīvot. Ja cilvēks<br />
paļaujas uz Dievu, tad ar to mirkli Dievs gādā par cilvēku.<br />
Skataities uz putniem gaisā, ne tie sēj, ne tie pļauj,<br />
ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro.<br />
Vai tad jūs neesat daudz vairāk vērti nekā viņi?<br />
Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai —<br />
ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies?<br />
(..) jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag.<br />
(Mateja ev. 6:26, 31,32)<br />
Un Dievs to visu mums dod. Tāpēc paļausimies uz Dievu, un<br />
Dievs to mums dos. Bet galvenais uzdevums mums ir mācīties<br />
ticēt Dievam un atzīt to, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Viss tiek<br />
savienots atkal Dievā, kā no Dieva mēs esam nākuši. Atgriezties<br />
pie Dieva mēs varam vienīgi caur Jēzu Kristu.<br />
Iemācīties dzīvot paļāvībā uz Dievu nav viegli. Pamatakmens<br />
tam ir mūsu ticības apliecinājums Jēzum Kristum ik dienu.<br />
Pēc rīta lūgšanas, pēc tēvreizes varam pateikt Dievam:<br />
Dievs, es šodien paļaujos uz Tevi.<br />
Ja cilvēks to darīs ik dienu, tad pēc laika Dievs iemācīs<br />
paļauties uz visa Radītāju. Viena izlaista diena cilvēku atsviež<br />
tālu atpakaļ šajā paļāvības ceļā.<br />
Paļaujoties uz Dievu, cilvēks vairs nemaldās pa pasaules<br />
cejiem, bet Dieva Svētais Gars cilvēku izved pa vispareizāko<br />
likteni, pa piepildījuma ceļu. Tad cilvēks paveic visus vajadzīgos<br />
darbus ar prieku. Cilvēkam ir atvēlēts pietiekoši daudz laika,<br />
lai viņš paspētu visu izdarīt. Diemžēl daudzi savu laiku iznieko<br />
sīkumos, ļoti daudzos nevajadzīgos sīkumos, un neatliek laika<br />
galvenajam.<br />
Galvenais cilvēkam ir paļāvībā uz Jēzu Kristu garā augt un<br />
krāt sevī debesu bagātības. Tad cilvēkā tiek piepildīts Dieva un<br />
paša cilvēka nodoms, kas tapis par vienu veselu. Tā cilvēks<br />
savienojas ar Jēzu Kristu.<br />
Dievs valda arī pār cilvēka pasaulīgo prātu. Darot Dieva darbus,<br />
mēs darām arī savus darbus. Mūsu nodoms ticībā uz Jēzu<br />
Kristu ir saplūst vienā veselā. Dieva Gars saplūst ar cilvēka<br />
garu. Tas var notikt pilnīgā paļāvībā uz Dievu.<br />
Paļāvībā mēs atgriežam sevi Dievam, un Dievs caur Jēzu<br />
Kristu mūs atgriezīs Dievā.<br />
Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai<br />
būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.<br />
Jāņa ev. 3:21<br />
178
NOLIKTAIS LAIKS IR TUVU<br />
Bet dienu un stundu neviens nezina, ne<br />
debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.<br />
Mateja ev. 24:36<br />
Šis ir skaists laiks, kurā mēs dzīvojam. Pār zemi spīd<br />
visuvarenā Dieva gaisma. Debesu Tēvs ar visu spēku piepilda<br />
savus apsolījumus kā debesīs, tā arī uz Zemes. Es liecinu par to,<br />
ko redzu.<br />
Četri Dieva Tēva eņģeļi tur Zemi no četrām vēju pusēm. Uz<br />
viņiem spīd spoža Dieva gaisma, kas tālāk apspīd Zemi. Eņģeļi<br />
ar daudzām smalkām enerģētiskām saiknēm ir saistīti ar cilvēkiem<br />
un eņģeļiem uz Zemes. Dieva Gars lielā spēkā aptver visu<br />
Zemi un piepilda savus apsolījumus.<br />
Dievs ir bezgalīgs savā spēkā un lielumā. Gaismas pilni ir<br />
Dieva eņģeli. Pie katra cilvēka Dievs ir nolicis eņģeļus, kuri<br />
stingri vada cilvēku pa Dieva nolikto likteni. Ja agrāk cilvēks<br />
bija samērā brīvs sava likteņa izvēlē, tad tagad pār cilvēku likteņiem<br />
ir Dieva stingrība. Cilvēks var to nemanīt, bet es redzu, kā<br />
tagad cilvēkam priekšā likteņa ceļi ir izgaismoti un Dieva eņģeļi<br />
vada cilvēkus pa šiem ceļiem. Visur un visā piepildās Dieva<br />
griba, jo ir Dieva apsolīto piepildījumu laiks.<br />
180<br />
Es redzēju, kā piepildās Jāņa atklāsmē minētie Dieva apsolījumi.<br />
Katru dienu astoņu gadu garumā Jēzus Kristus man deva<br />
liecības par Dieva lielajiem darbiem virs Zemes un cilvēkā. Pa<br />
šiem gadiem ir mainījusies pasaule un esam mainījušies arī mēs.<br />
Tas viss, pateicoties visuvarenajam Dievam.<br />
Dievs ik dienu stiprina un bagātina garā Dievam ticīgos cilvēkus.<br />
Strauji atklājas un aug Dieva bērnu gars. Es redzu, kā<br />
Dievs atņēmis varu burvjiem, netikļiem un ļauna darītājiem.<br />
Nav viņiem tā maģiskā spēka, kas bija. Viņus Dievs ir iecietinājis.<br />
Darot ļaunu citam, viņi to ļaunumu saņem sevī atpakaļ.<br />
Viņu dvēseliskais ļaunums vairs nevar tikt ārpus viņu auras.<br />
Tādiem vieta ir sagatavota uguns un sēra jūrā. Bezdievjus gaida<br />
Dieva apsolījums.<br />
Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām,<br />
netikliem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava<br />
daļa degošā sēra uguns jūrā (..) (Jāna atkl. 21:8)<br />
Ik dienas pelavas tiek atšķirtas no graudiem. Pelavas degs<br />
ugunī. Taisnās tiesas sagatavošanas posms jau ir sācies. Jēzus<br />
Kristus liek man par to jums teikt. Ar gara acīm es esmu pārliecinājies,<br />
ka tas patiesi tā ir.<br />
Taisnās tiesas sagatavošanas darbi ar miesas acīm nav skatāmi.<br />
Tos var sajust ar gara sirdi vai redzēt garā, ja kādam tas dots.<br />
Katrs cilvēks dvēselē ir ieguvis tādu veidolu, kāds viņš patiesībā<br />
ir. Ko viņš ir pielūdzis un sevī krājis, tas tagad cilvēkā arī atklājas.<br />
Dažs taisnās tiesas dienā gribēs aizbēgt no sevis, bet nevarēs.<br />
Vieglāk ir taisnajam, jo viņš Dievam ir ticējis un Jēzus<br />
Kristus viņam dzīvību ir glābis.<br />
Dieva bērna dvēsele ir augšāmcelšanās gaisma, kurā atspīd<br />
Jēzus Kristus gars. Dievs stiprina savus bērnus, jo tie Jēzum<br />
Kristum ir ticējuši. Viņos noris ļoti smalks pārveidošanās process,<br />
lai lielajā dienā tie varētu būt augšāmcelti un spētu ieiet<br />
Debesu Valstībā.<br />
181
Pēdējie četri gadi Dieva bērniem ir vissvētīgākie, jo viņos<br />
Dieva Svētais Gars radīja jaunu miesu, kas, septītai bazūnei<br />
skanot, varētu tikt pārvērsta un debesu ķermenis augšāmcelts.<br />
Dieva bērnos atdzima gars pēc Dieva līdzības, lai tie varētu ieiet<br />
Dieva gaismā, kurā neviens cilvēks nekad nav bijis. Dieva<br />
bērnos ir atdzimušas Dievam līdzīgas īpašības, kas arī ir gara<br />
augļi un debesu bagātības.<br />
Jaunā Jeruzaleme debesīs Dievam ir sagatavota, gaismas<br />
pilna, bezgalīgi plaša un skaista. To es redzu ik mirkli un to jums<br />
liecinu.<br />
Jo, kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.<br />
Tad divi būs laukā, vienu pieņems, bet otru atstās. Divas mals<br />
dzirnavās, vienu pieņems, otru atstās. Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs<br />
nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. Tāpēc esiet arī jūs gatavi,<br />
jo Cilvēka Dēls nāks tai stundā, kuru jūs nedomājat. (Mateja ev.<br />
24:37,40-42; 44)<br />
Dieva nodoms ir tikai Dievam zināms, nevienam pār to nav<br />
varas, un, līdz piepildās viss, nevienam tas netiks atklāts. Dieva<br />
noslēpums vienmēr ir pilnīgs. To nav iespējams atklāt ar gudrību<br />
vai viltību. Dieva noslēpums ir Dieva Dēlā, caur kuru tiek<br />
piepildīts apsolījums. Tas ir skaists laiks, kad ik dienu piepildās<br />
viss, kas Dievam apsolīts Jaunajā Derībā. Aiz katra Bībelē rakstītā<br />
vārda stāv piepildījums. Dieva vārds ir likums, kas jau<br />
piepildīts no tā mirkļa, kad Dievam teikts.<br />
Jo tad būs lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules<br />
iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un ja šīs<br />
dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet<br />
izredzēto labad šīs dienas tiks saīsinātas. (Mateja ev.<br />
24:21,22)<br />
Pasaulē šis Dieva vārds piepildās. Cilvēkiem ir nepanesami<br />
smagi — jo vairāk tie stāv par taisnību, jo vairāk tiek vajāti.<br />
Ļaunums savus darbus dara tikai ar ļaunu. Cilvēka neredzamo<br />
pārestību skaits ir liels. Dievs redz cilvēka ciešanas. Arī man<br />
iesāpas sirds, skatot cietušo dvēseles.<br />
Jēzus Kristus gars atbrīvo daudzu cilvēku sirdis no smago<br />
ciešanu nastas, kuras radušās izvirtušās pasaules dēļ. Cilvēku<br />
grēks spiež ne tikai viņus pašus, bet arī pasaule ir ļoti smaga no<br />
viņu grēkiem. Ir grūti stāvēt grēku piepildītās vietās.<br />
Jēzus Kristus dzēš daļu no cilvēku grēku nastas, kas vairs nav<br />
panesama. Citādi daudzi sabruktu no sava grēka smaguma.<br />
Šajā laikā ir daudzkārt grūtāk dzīvot uz Zemes nekā pagājušajā<br />
gadsimtā. Pēdējos gados saasinājās cīņa par garīgo ietekmi.<br />
Pieauga garīgā spriedze uz Zemes. Dvēseles jeb astrālajā līmenī<br />
darbojās dažādi ļaunuma un viltības pilni spēki. Tie aptvēra cilvēku<br />
grupas, ticības novirzienus. Aiz daudziem bija vērojama<br />
augsta līmeņa garīgā ietekme. Tā nebija no Dieva.<br />
Daudzi gribēja iegūt varu pār Zemi. Arī Latvijā, salīdzinot ar<br />
kaimiņvalstīm, bija visvairāk pārstāvēto konfesiju, ticības novirzienu,<br />
maģijas, ekstrasensu un dažādu citu veidojumu, kuri ar<br />
spēku un varu pieteica sevi.<br />
Visa vara uz Zemes pieder vienīgajam Dievam, Radītājam.<br />
Es redzu, kā Jēzus Kristus gars aptver visu Zemi un debesis.<br />
Katrs cilvēks, katra Zemes pēda ir aptverta ar Jēzus Kristus garu.<br />
Jēzus Kristus ir uzvarējis. Pār Zemi spīd tikai Dieva gaisma.<br />
Dieva Svētais Gars gādā par Dieva bērniem un Dievam ticīgajiem.<br />
Bezdievjiem ir sācies ciešanu ceļš. Uz viņiem ir Dieva dusmu<br />
zīme. Pār netaisnajiem Dievs ir izlējis savas dusmas. Ko<br />
Dievs apsolījis, liecinot Jāņa atklāsmes grāmatā, to ir piepildījis.<br />
Varbūt daudziem nav gribējies lasīt vai atzīt Jāņa liecību, ko<br />
Dievs viņam devis, bet jums tomēr būs jāatzīst, ka Dieva liecība<br />
Jāņa atklāsmes grāmatā — tā ir patiesība par laiku, kurā mēs<br />
dzīvojam. Ja kāds ko atņem no Jāņa atklāsmes grāmatas pravietojuma<br />
vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie Dzīvības koka<br />
un pie svētās pilsētas Jaunās Jeruzalemes. (19. zīmējums)<br />
182 183
Tad es redzēju: raugi, Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar<br />
viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam viņa vārds un viņa<br />
Tēva vārds bija rakstīts uz viņu pierēm. Tie dziedāja jaunu<br />
dziesmu goda krēsla priekšā un četru dzīvo būtņu un vecaju<br />
priekšā, un neviens to dziesmu nevarēja saprast, kā vien tie<br />
simts četrdesmit četri tūkstoši, kas ir atpirkti no pasaules. (Jāņa<br />
atkl. 14:1, 3) Es jums liecinu, ka viss, kas Dievam apsolīts Jāņa<br />
atklāsmes grāmatā, tiek piepildīts uz Zemes, un mēs dzīvojam<br />
Dieva apsolījumu piepildījuma laikā.<br />
Jēzus Kristus gādā par mums, lai mēs izturētu. Dievs aizsargā<br />
taisnos no burvju un ļaundaru darbiem. Pateicība Jēzum Kristum!<br />
Daudziem tiek dziedinātas smagas slimības, ievainojumi dvēselē<br />
un garā. Šobrīd galvenais mums ir Jēzus Kristus atzīšana.<br />
Katrs cilvēks uz Zemes ir saņēmis savu pelnīto dalu. Dieva<br />
bērniem no debesīm ir pilnīgi atgriezts viņu gars. Lai pasargātu<br />
Dieva bērnus, Dievs šajos cilvēkos atklāja tikai daļu no viņu<br />
gara lieluma. Arī ticīgie ir ar savu sakrāto garu un dvēseli. Bezdievjos<br />
gara vairs nav. Viņos ir tikai dvēsele ar uzkrāto grēku<br />
daudzumu.<br />
Taisnajā tiesā cilvēks parādīsies jau ar savu sakrāto darbu<br />
sarakstu, dvēseliskās miesas izskatā, ar zīmi uz pieres. Katrs ir<br />
sagatavots Dieva sprieduma saņemšanai.<br />
Tieši dvēseliskajā miesā ir un būs redzams, cik taisns vai<br />
netaisns cilvēks ir bijis Dieva likumu priekšā. Taisno dvēseles es<br />
redzu tīras un samērā skaidras, lai gan ar grēkiem, tomēr, galvenais,<br />
ar ticību Dievam. Bezdievju dvēseles ir loti smagas. Man<br />
nav vēlēšanās aprakstīt šo smago dvēseļu izskatu. Pateikšu tikai<br />
to — ko cilvēks savas dzīves laikā ir pielūdzis, tādā izskatā arī ir<br />
viņa dvēsele ar visiem grēku rakstiem. Ja viņš pielūdzis zvēru,<br />
tad cilvēka dvēsele ir līdzīga šim zvēram. Ja cilvēks ir bijis<br />
netikls, tad netikla izskata ir viņa dvēsele. Cilvēks nevar un<br />
nevarēs<br />
noslēpt savu īsteno izskatu, kā arī nevarēs izmainīt to zīmi, ko<br />
Dievs ar saviem eņģeļiem cilvēkam ir uzlicis.<br />
Patiesi — viss Dievam ir sakārtots, lai piepildītos Dieva<br />
apsolījums taisnajā tiesā. Katrs cilvēks ir savienots ar Jēzu Kristu,<br />
kam Debesu Tēvs ir atdevis varu tiesāt dzīvos un mirušos, visus,<br />
kas dzīvi debesīs.<br />
Par katru no mums tiek rakstīta mūsu dzīves grāmata. Taisnajā<br />
tiesā tiks atvērtas visas dzīves grāmatas, kurās aprakstīti<br />
mūsu darbi kopš tā laika, kad Dievs mūs pirmsākumā radīja. Tā<br />
ir pirmā taisnā tiesa visā garajā laika periodā kopš mūsu radīšanas.<br />
Zemes dzīve noslēdz šo posmu.<br />
Tieši uz Zemes ir visgrūtākais pārbaudījums, ko Dievs pār<br />
mums sūta. Ikvienam cilvēkam, kas Dievam radīts pirmsākumā,<br />
bija jādzimst Zemes ķermenī, lai parādītu savu uzticību visa<br />
Radītājam Dievam. Ja kāds iznieko savu dzīvi, tad viņš iznieko<br />
arī visu to, ko viņš ir sakrājis savā garajā dzīvības laikā. Cilvēka<br />
dzīves garums uz Zemes ir ļoti niecīgs attiecībā pret visu<br />
nodzīvoto laiku visās dzīvēs. Un tagad tuvojas taisnā tiesa.<br />
Zemes dzīve ir mūsu galvenais eksāmens. Jūs jau redzat un jūtat,<br />
kā un kurš to iztur. Galvenais vērtētājs ir un būs Jēzus Kristus.<br />
Lai ir paļāvība mums uz Jēzu Kristu!<br />
Bet kurus viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos viņš arī<br />
aicinājis; un kurus viņš aicinājis, tos viņš arī taisnojis; bet<br />
kurus viņš taisnojis, tos viņš arī cēlis godībā.<br />
(Pāvila vēst. rom. 8:30)<br />
Laimīgs ir tas cilvēks, kura gars ir pārāks par miesu, — tādu<br />
cilvēku pēc Jēzus Kristus atzīšanas Dievs stiprina ar savu Svēto<br />
Garu mūžīgai dzīvošanai.<br />
Jēzus Kristus garā man ir rādījis Mūžīgās Dzīvības grāmatu.<br />
Tā rakstīta ar zelta burtiem. Cauri katrai šīs grāmatas lapai spīd<br />
krusts, kas ir savienots ar cilvēka garu, kura vārds ir rakstīts šajā<br />
grāmatā. Es redzu zeltītus gara gaismas pavedienus no Dieva<br />
184 185
ērniem uz šo Mūžīgās Dzīvības grāmatu. Laimīgs ir tas, kurš ir<br />
ierakstīts šajā grāmatā.<br />
Cilvēka zemes dzīve paiet ātri, bet Dieva liecība par mums<br />
paliek. Ja mēs esam atzinuši Jēzu Kristu, tad arī Dievs mūs ir<br />
atzinis, un mūsu mīlestība uz Dievu lai ir mūžīga!<br />
Dievs ar mīlestību mūsos ir pavēris mūžīgo pilnveidošanās<br />
ceļu. Mēs katrs esam izvēlējušies, pa kuru ceļu iet. Dievs ir bezgalīga<br />
pilnība, un ceļš uz to ir skaists. Ejiet pa Jēzus Kristus<br />
norādīto ceļu, un jūs būsiet laimīgi!<br />
Uz Zemes pasaulē cilvēki dzīvo trijās dimensijās. Cilvēks<br />
nevar iziet ārpus telpas, laika un kustības. Ja cilvēks sāk iepazīt<br />
sevi caur Jēzu Kristu, tad Dievs cilvēkā paver jaunas iespējas.<br />
Tad cilvēkam tiek dota iespēja darboties ceturtajā dimensijā, kas<br />
nav pakļauta tādam telpas un laika ierobežojumam, kāds ir<br />
materiālajā pasaulē. Cilvēks var darboties dvēseliskajā un gara<br />
līmenī. Viņš var būt domās tuvāk vai tālāk, būt izjūtās laikā uz<br />
priekšu un gremdēties atmiņās.<br />
Tas ir tikai sākums cilvēka lielajām iespējām. Ja cilvēks<br />
Dievam ir uzticīgs, tad viņam tiek dota iespēja aptvert arī piekto<br />
un sesto dimensiju, aptvert tālākās pasaules un aizsaules, aptvert<br />
visu iekš sevis.<br />
To visu Dievs cilvēkam var dot. Vēl ir arī septītā dimensija. To<br />
Dievs atklāj cilvēkā ļoti reti. Tā aptver visas pasaules kustībā, saistoši<br />
ar notiekošo, saistoši visās dimensijās vienlaicīgi. To var dot<br />
tikai Dieva Patiesības Gars, kas gādā, lai cilvēkam būtu zināms<br />
un redzams viss, kas nepieciešams viņa Dieva kalpošanas ceļā.<br />
Dievs cilvēkā ir sagatavojis mūžīgu attīstības ceļu, kurš<br />
paver arvien plašākas iespējas. Laicīgā miesa šajā ceļā neder, jo<br />
tas ir gara miesas darbs. Miesā Dievs realizē savu nodomu cilvēka<br />
gara izaugsmei. Uzticoties Dievam un savai sirdij, cilvēkā sāk<br />
atvērties mūžības vārti, kuros spīd mūžīgā Dieva Patiesības<br />
saule. Cilvēkā atklājas gars, un var sākt uzticīgi kalpot Dievam.<br />
Kalpot Dievam, tas nozīmē visu sevi atdot Dievam, kas,<br />
pieņēmis mūs, dod spēku Jēzum Kristum atklāties mūsos. Līdz<br />
ar to brīdi cilvēkā dzimst mūžīgā dzīvība. Tas varēs dzīvot<br />
mūžīgi Dievam par prieku Jēzū Kristū.<br />
Viss sākās ar pirmo Dieva kalpošanas darbu. Mīlestībā un ar<br />
darbu. Mūsu ticība apliecināma darbos. Kad tu kalpo savam<br />
tuvākajam, tad tu kalpo Dievam. Kad tu dod savam tuvākajam,<br />
tad tu dod Dievam.<br />
Un, kad tu esi gatavs visu sevi atdot Dievam, Dieva darbiem,<br />
tad tevī dzimst Jēzus Kristus gars, kas ir mūžīgās dzīvības avots.<br />
Tad tu esi dzimis Jēzū Kristū mūžīgai dzīvošanai.<br />
(..) bet kas dzers no tā ūdens, ko es tam došu,<br />
tam ne mūžam vairs neslāps,<br />
bet ūdens, ko es tam došu,<br />
kļūs viņā par ūdens avotu,<br />
kas verd mūžīgai dzīvei. (Jāņa ev. 4:14)<br />
Es pateicos Jēzum Kristum par to, ka varu liecināt par tiem<br />
Dieva darbiem cilvēkā, pasaulē un debesīs, ko esmu redzējis un<br />
izjutis. Dieva pilnības gaisma mīt debesīs un uz Zemes. Cilvēka<br />
gars, dvēsele un miesa ir attīrīti no visa liekā, ko cilvēks bija<br />
sakrājis visa sava mūža garumā. Cilvēks iekšēji no Dieva tika<br />
skalots un tīrīts lielajai dienai. Tagad cilvēki iekšēji ir tīri un ir<br />
gatavi sagaidīt mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu.<br />
Ir loti viegli rakstīt patiesību, ko Dievs man ir atklājis. Kā<br />
upe tek ar savu spēku, tā arī Dieva Svētā Gara spēks cilvēkā ir<br />
pilnīgs. Ja Dievs ko cilvēkā piepilda, tas noteikti īstenojas.<br />
Dieva griba vienmēr piepildās. Tagad mans darbs ir liecināt<br />
par Dieva darbiem cilvēkā, pasaulē un debesīs. Un, līdzko esmu<br />
uzrakstījis, tā šī liecība ir pasaulē. Neviens nevarēs pateikt, ka<br />
tāda nav bijusi.<br />
Jēzus Kristus man šo liecību deva, lai tā nonāktu pasaulē.<br />
Katram ir tiesības to pieņemt vai arī nepieņemt. Tas ir jūsu ziņā.<br />
186 187
Bet, tikko jūs būsiet lasījuši, tā būsiet saņēmuši Jēzus Kristus<br />
liecību manī, kuru es rakstu savā atklāsmē. Bet, vai ticēsiet, par<br />
to jums pašiem būs jāatbild taisnajā tiesā. Jā, arī tas ir jūsu eksāmens,<br />
un šī grāmata ir jūsu iespēja.<br />
Mana liecība ir par Dieva apsolījumu piepildījumu. Tagad<br />
jūs zināt par dalu no darbiem, ar ko Dievs pasauli ir piepildījis.<br />
Es nerakstu, lai kādu pārliecinātu ticībā. Rakstu par Jēzus<br />
Kristus liecību, ko Viņš man no debesīm ir devis. Kā es liecinu<br />
par Dievu, tā Jēzus Kristus liecina par mani.<br />
Es redzu — šī liecība manī un pasaulē ir dzīva. <strong>Atklāsme</strong>s<br />
grāmata ir dzīva. Jēzus Kristus gādā, lai tā spētu dzīvot jūsu<br />
sirdīs. Laimīgs ir tas, kam ir dala pie šīs liecības. Cilvēkā liecība<br />
var būt liela tikai tad, ja tā nākusi no patiesā Dieva.<br />
Pāri pasaulei pūš lielu pārmaiņu vējš. Laiks rit paātrināti.<br />
Dieva Svētā Gara gaismas spēks apkārt Zemei ir pieaudzis desmitkārt.<br />
Šo gaismu spēj saņemt tikai tas, kurš ir gatavs to<br />
saņemt.<br />
Pamēģiniet iedomāties virs sevis tādu gaismu kā saule. Tas ir<br />
Jēzus Kristus gars, kas jūs apspīd. Svēts ir katrs, kurš to redz!<br />
Dieva Patiesība ir pilnīga. Tai nav nepilnību. To nevar satvert,<br />
ja Dievs nav devis Patiesības Garu. Pamēģiniet satvert Dieva<br />
Patiesību šajā atklāsmē! (20. zīmējums)<br />
Noliktais laiks ir pienācis tuvu klāt. Debesis savieno mūs ar<br />
Jēzu Kristu. Dieva Dēls garā ir atklājies pasaulei. Dieva bērni un<br />
eņģeļi to var ieraudzīt. Uz Debesu Valstību ir sagatavots cels, un<br />
tikai septiņi vārti atdala pasauli no Jaunās Jeruzalemes. Dieva<br />
bērnos dzīvo Jēzus Kristus augšāmcelšanās gars. Pasaule un<br />
cilvēki sakārtoti Jēzus Kristus atnākšanai. Noliktais laiks ir<br />
tuvu...<br />
Es savu darbu esmu izpildījis. Esmu liecinājis par to, ko<br />
Jēzus Kristus man ir atklājis. Mana sirds staro laimē un<br />
mīlestībā.<br />
Pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros,<br />
turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne pār zemi, ne jūru,<br />
ne pār kādu koku. (Jāņa atkl. 7:1)<br />
Debesīs ir sastājies liels skaits Dieva Dēla eņģeļu. Septītais<br />
eņģelis stāv sardzē ar bazūni, un Dieva Tēva Gara gaismas stars<br />
spīd uz viņu. Debesis elpo ar Jēzus Kristus garu. Dieva Svētais<br />
Gars ir ieģērbis katru izredzēto augšāmcelšanās drānās.<br />
Virs Dieva bērniem ir zeltīts svētku rožu kronis, kurš<br />
savienots ar Jauno Jeruzalemi, un balts krusts.<br />
Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām:<br />
redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem,<br />
viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis,<br />
un Dievs pats būs ar viņiem.<br />
Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm,<br />
nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu,<br />
nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.<br />
Kas uzvar, tas visu iemantos,<br />
un es būšu viņa Dievs un viņš būs mans dēls.<br />
Jāņa atkl. 21:3,4,7<br />
Kas uzvar, tas visu iemantos, un Jēzus Kristus būs mūsu<br />
Kungs. Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!<br />
188
Change language