Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība

SATURA RĀDĪTĀJSSATURA RĀDĪTĀJS 3ATTĒLU SARAKSTS 4VĒSTĪJUMS 6IEVADS 7SITUĀCIJAS IZKLĀSTS 8SKOLAS VECUMA BĒRNU UN PUSAUDŽU DZĪVES IEMAĥAS UN SPĒJAS IZDARĪT VESELĪGU IZVĒLI 8SKOLAS VECUMA BĒRNU UN PUSAUDŽU MIRSTĪBA UN INVALIDITĀTE ĀRĒJO CĒLOĥU DĒě 18ATKARĪBAS VIELU LIETOŠANA SKOLAS VECUMA BĒRNU UN PUSAUDŽU VIDŪ 23BĒRNU UN PUSAUDŽU GRŪTNIECĪBAS 30PILNĪGI VESELIE SKOLAS VECUMA BĒRNI UN PUSAUDŽI 31POLITIKAS INICIATĪVAS 33SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 37KOMENTĀRI PAR DATIEM 41GALVENO JĒDZIENU UN TERMINU SKAIDROJUMS 42SAĪSINĀJUMI 43ATSAUCES 44Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 3 no 50

ATTĒLU SARAKSTS1.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI LIETOJUŠI DĀRZEĥUS VISMAZ REIZI DIENĀ,2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 92.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI LIETOJUŠI AUGěUS VISMAZ REIZI DIENĀ,2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 103.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI ĒD SALDUMUS VISMAZ REIZI DIENĀ,2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 104.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI LIETOJUŠI ČIPSUS VISMAZ REIZI DIENĀ,2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 115.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI SALDINĀTOS GĀZĒTOS DZĒRIENUS LIETOJUŠI VISMAZREIZI DIENĀ, 2005./2006. MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 116.ATTĒLS 15-GADĪGU SKOLĒNU, KURI ZOBUS TĪRA BIEŽĀK KĀ REIZI DIENĀ,ĪPATSVARS PROCENTOS 127.ATTĒLS. 11-GADĪGO SKOLĒNU, KURI TĪRA ZOBUS BIEŽĀK NEKĀ VIENU REIZIDIENĀ, 2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 128.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURIEM IR PIETIEKAMA FIZISKĀ AKTIVITĀTE,2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 139.ATTĒLS. 15-GADĪGU SKOLĒNU, KURIEM IR PIETIEKAMA FIZISKĀ AKTIVITĀTE,ĪPATSVARS PROCENTOS 1310.ATTĒLS. 13-GADĪGO SKOLĒNU, KAS DARBA DIENĀS SKATĀS TV VISMAZ4 STUNDAS DIENĀ, ĪPATSVARS PROCENTOS 1411.ATTĒLS. SKOLĒNU, KAS NEDĒěAS NOGALĒS SKATĀS TV VISMAZ4 STUNDAS DIENĀ, ĪPATSVARS PROCENTOS, 2005/2006.MĀC. GADS 1512.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI DARBA DIENĀS LIETO DATORU VISMAZ3 STUNDAS DIENĀ, 2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 1613.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI DATORSPĒLĒM DARBA DIENĀS VELTA 3-5 STUNDASDIENĀ, 2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 1614.ATTĒLS. 15-GADĪGO PUSAUDŽU, KURIEM IR BIJUŠAS SEKSUĀLASATTIECĪBAS, ĪPATSVARS PROCENTOS 1715.ATTĒLS. 15-GADĪGO PUSAUDŽU, KURI PĒDĒJO DZIMUMSAKARU LAIKĀ IRIZMANTOJUŠI PREZERVATĪVU, ĪPATSVARS PROCENTOS 1716.ATTĒLS. PUSAUDŽU (15-17 GADU VECUMĀ) SASLIMSTĪBA AR SEKSUĀLITRANSMISĪVAJĀM SLIMĪBĀM, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 1817.ATTĒLS. MIRSTĪBA ĀRĒJO CĒLOĥU DĒě BĒRNIEM UN PUSAUDŽIEMVECUMA GRUPĀ 5-19 GADI, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 1918.ATTĒLS. MIRSTĪBA ĀRĒJO CĒLOĥU DĒě BĒRNIEM UN PUSAUDŽIEMSADALĪJUMĀ PA VECUMA GRUPĀM, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 1919.ATTĒLS. STANDARTIZĒTĀ MIRSTĪBA ĀRĒJO CĒLOĥU DĒě 5-19 GADUVECUMĀ, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 2020.ATTĒLS. MIRSTĪBA ĀRĒJO CĒLOĥU DĒě 5-19 GADU VECUMĀ, UZ 100 000IEDZĪVOTĀJIEM 20Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 4 no 50

21.ATTĒLS. 5-19 GADUS VECU BĒRNU MIRSTĪBA TRANSPORTA NEGADĪJUMOS,UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 2122.ATTĒLS. SKOLĒNU, KURI PĒDĒJĀ GADA LAIKĀ GUVUŠI TRAUMAS,2005./2006.MĀC. GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 2223.ATTĒLS. CEěU SATIKSMES NEGADĪJUMOS IEVAINOTIE BĒRNI UN PUSAUDŽISADALĪJUMĀ PA VECUMA GRUPĀM, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 2324.ATTĒLS. SMĒĖĒT PAMĒĂINĀJUŠO 15-GADĪGO PUSAUDŽU ĪPATSVARS,PROCENTOS 2425.ATTĒLS. 15-GADĪGO SKOLĒNU, KURI PAMĒĂINĀJUŠI SMĒĖĒT 13 GADU VECUMĀVAI AGRĀK, 2005./2006.GADS, ĪPATSVARS PROCENTOS 2526.ATTĒLS. 15-GADĪGO SKOLĒNU, KURI REGULĀRI SMĒĖĒ VISMAZ VIENREIZNEDĒěĀ, ĪPATSVARS PROCENTOS 2527. ATTĒLS. 15-GADĪGO SKOLĒNU, KURI LIETOJUŠI ALKOHOLU VISMAZ REIZINEDĒěĀ, ĪPATSVARS PROCENTOS 2728.ATTĒLS. 15-GADĪGU SKOLĒNU, KURI BIJUŠI PIEDZĒRUŠIES VISMAZ 2-3REIZES, ĪPATSVARS PROCENTOS 2729.ATTĒLS. PIRMREIZĒJI REĂISTRĒTIE BĒRNI UN PUSAUDŽI AR AKŪTUALKOHOLA INTOKSIKĀCIJU VAI TĀ KAITĒJOŠI PĀRMĒRĪGULIETOŠANU, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 2830.ATTĒLS. UZSKAITĒ ESOŠIE BĒRNI UN PUSAUDŽI (LĪDZ 17 GADU VECUMAM)AR NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS DIAGNOZI,INTOKSIKĀCIJU VAI KAITĒJOŠI PĀRMĒRĪGU LIETOŠANU, ABSOLŪTOSSKAITěOS 2931.ATTĒLS. PIRMREIZĒJI REĂISTRĒTIE BĒRNI UN PUSAUDŽI AR NARKOTISKO UNPSIHOTROPO VIELU INTOKSIKĀCIJU VAI KAITĒJOŠI PĀRMĒRĪGULIETOŠANU, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 2932.ATTĒLS. PIRMREIZĒJI REĂISTRĒTIE BĒRNI UN PUSAUDŽI (LĪDZ 17 GADUVECUMAM) AR NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBU,IZĥEMOT ALKOHOLU, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 3033.ATTĒLS. 15-17 GADUS VECU PUSAUDŽU GRŪTNIECĪBAS, UZ 100 000IEDZĪVOTĀJIEM 3134.ATTĒLS. PILNĪGI VESELO SKOLAS VECUMA BĒRNU UN PUSAUDŽU ĪPATSVARSPROCENTOS 3235.ATTĒLS. 1. KLASĒ IESTĀJUŠOS 7-GADĪGO BĒRNU PROFILAKTISKO APSKAŠUREZULTĀTI, UZ 1000 APSKATĪTIEM BĒRNIEM 32Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 5 no 50

VĒSTĪJUMSSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselības veicināšana un uzlabošana irviena no veselības jomas prioritātēm.Informācija par bērnu un pusaudžu veselību ir sadrumstalota un nepilnīga.Ieskatu skolēnu veselības rādītājos sniedz aptauju un pētījumu rezultāti. SpējuuzĦemties personīgo un sociālo atbildību par veselību un labklājību raksturoskolēnu dzīvesveids, uzvedība dažādās situācijās.Kopumā vērtējot skolas vecuma bērnu veselības indikatorus, to tendencesvērtējamas negatīvi, atsevišėās jomās tās pat ir pretējas izvirzītajiem mērėiem,piemēram, pieaug atkarības vielu lietošanas izplatība skolēnu vidū.Tikai ap 60% skolas vecuma bērnu un pusaudžu ir novērtēti kā pilnīgiveseli. Šim rādītājam pēdējos gados ir pozitīva pieauguma tendence. Kābiežākie veselības traucējumi skolēniem tiek atzīmēta pavājināta redze,pazemināta dzirde, skolioze, stājas traucējumi.Atsevišėi dzīvesveida paradumi uzlabojas, piemēram, mazinās čipsu unsaldinātu dzērienu lietošana uzturā, uzlabojušies zobu tīrīšanas paradumi,pieaugusi skolēnu fiziskā aktivitāte un mazinājies televizora skatīšanās laiks.Tomēr vērojama arī rādītāju pasliktināšanās – samazinājusies dārzeĦulietošana ikdienas uzturā, pieaudzis skolēnu īpatsvars, kuri pie datora ik dienaspavada vismaz 3 stundas, pieaugusi atkarības vielu, it sevišėi alkohola,lietošanas izplatība, īpaši meitenēm. Starp zēniem smēėēšana un alkoholalietošana ir biežāk izplatīta, bet dinamikā straujāks šo kaitīgo ieradumuizplatības pieaugums vērojams meitenēm.Saistībā ar reproduktīvo veselību jāatzīmē, ka 15-17 gadu vecumā lielākādaĜa reăistrēto saslimšanas gadījumu ar seksuāli transmisīvajām slimībām irmeitenēm. Kopš 2004. gada saslimstībai ar sifilisu vērojama samazināšanās.Neraugoties uz to, ka pēc pētījumu datiem pusaudžu seksuālās attiecībaskĜūst drošākas, pusaudžu grūtniecību biežums kopš 2003. gada pieaug.Galvenais nāves cēlonis skolas vecuma bērnu un pusaudžu mirstībai irārējie cēloĦi, kas vairumā gadījumu ir novēršami. Ārējo cēloĦu izraisītasmirstības (5-19 gadu vecumā) tendence pēdējos gados ir mainīga. Latvijā tā iraptuveni 2 reizes augstāka nekā vidēji ES.Aptuveni trešdaĜa mirstības no ārējiem nāves cēloĦiem ir ceĜu satiksmesnegadījumu dēĜ. Kopš 2003. gada ceĜu satiksmes negadījumos ievainoto bērnurelatīvais skaits samazinās.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 6 no 50

IEVADSLai īstenotu sabiedrības veselības politiku un uzlabotu sabiedrībasveselības rādītājus, Latvijas Republikas Ministru kabinets 2001.gada 6. martāakceptēja Sabiedrības veselības stratēăiju (turpmāk – Stratēăija). Tā šobrīd irgalvenais politikas plānošanas dokuments, kas nosaka mērėus (kopā 21) unuzdevumus sabiedrības veselības jomā Latvijā. Stratēăijas vispārējais mērėis irpanākt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokĜa uzlabošanos, tuvojotieslabākajiem Eiropas valstu veselības rādītājiem.Stratēăijas 4.mērėis nosaka: „Līdz 2010. gadam Latvijā visiem skolasvecuma bērniem un pusaudžiem jākĜūst veselīgākiem un spējīgākiemuzĦemties personīgo un sociālo atbildību par veselību un labklājību”.Tā sasniegšanai izvirzīti sekojoši apakšmērėi: skolas vecuma bērniem un pusaudžiem jābūt labākām dzīvesiemaĦām un spējām izdarīt veselīgu izvēli; vismaz par 25% jāsamazina skolas vecuma bērnu un pusaudžumirstība un invaliditāte ārējo cēloĦu dēĜ; būtiski jāsamazina narkotisko, psihotropo vielu un alkoholalietošana un smēėēšana skolas vecuma bērnu un pusaudžu vidū; vismaz par 20% jāsamazina bērnu un pusaudžu grūtniecībubiežums; vismaz līdz 65% jāpalielina pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu unpusaudžu īpatsvars.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselības stāvoklis tiek raksturots arrutīnas statistikas rādītājiem (piemēram, mirstība, pusaudžu grūtniecībubiežums), kā arī rādītājiem, kas balstīti uz pētījumu rezultātiem (piemēram,smēėējošo skolēnu īpatsvars, skolēnu datora lietošanas paradumi).Spēja uzĦemties personīgo un sociālo atbildību par veselību un labklājībutiek novērtēta, izmantojot indikatorus, kas atspoguĜo bērna vai pusaudžadzīvesveidu, uzvedību, piemēram, veselīgi ieradumi (regulāras ēdienreizes,veselīga uztura lietošana, fiziskās aktivitātes), kā arī kaitīgie vai neveselīgieieradumi (atkarības vielu lietošana, ilgstoši pie televizora vai datora pavadītaislaiks).Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 7 no 50

SITUĀCIJAS IZKLĀSTSPar sarežăīto un nelabvēlīgo situāciju skolas vecuma bērnu un pusaudžuveselības jomā liecina tas, ka joprojām saglabājas augsta mirstība ārējo cēloĦudēĜ, pieaudzis pusaudžu grūtniecību biežums, pēdējo desmit gadu laikā tikainedaudz palielinājies pilnīgi veselo skolēnu īpatsvars, bet pieaudzis smēėējošoun alkoholu lietojošo skolēnu īpatsvars.Skolēnu spēja izdarīt veselīgu izvēli ir priekšnosacījums veselībasstāvokĜa uzlabošanai, veselīga dzīvesveida ievērošanai arī turpmākajā dzīvē.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu dzīves iemaĦas un spējas izdarīt veselīguizvēliStratēăijas 4. mērėa apakšmērėis nosaka, ka skolas vecuma bērniem unpusaudžiem jābūt labākām dzīves iemaĦām un spējām izdarīt veselīgu izvēli.Šī apakšmērėa novērtēšanai identificēti atsevišėi indikatori, kas saistīti arskolēna dzīvesveidu (rūpes par savu veselību, uztura paradumi, fiziskāsaktivitātes): regulāru ēdienreižu ievērošana; ēšana maltīšu starplaikos (našėošanās); dārzeĦu un augĜu lietošana uzturā; saldumu lietošana uzturā; čipsu lietošana uzturā; Coca-cola vai līdzīgu gāzēto saldināto bezalkoholisko dzērienulietošana; zobu tīrīšana; fiziskā aktivitāte; televizora skatīšanās; datora lietošana; seksuālās attiecības.Pusaudžiem ar veselīgiem uztura paradumiem ir mazāks risks saslimt arhroniskām slimībām, piemēram, sirds-asinsvadu sistēmas slimībām vai 2. tipacukura diabētu, un lielāka varbūtība, ka veselīgie uztura paradumi saglabāsiesarī pieaugušo vecumā 1 . Taču veselīgiem uztura paradumiem ir novērojama arītūlītēja efektīva ietekme uz veselību, piemēram, mazinās zobu kariesa attīstībaun nepalielinās ėermeĦa masa 1 .Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 8 no 50

Ēšanas paradumi ir viens no indikatoriem, kas apliecina spējas izdarītveselīgu izvēli.Viens no svarīgiem veselīga uztura pamatprincipiem ir regulārasēdienreizes. Aptaujas dati liecina, ka ikdienā regulāri brokasto tikai 64%skolēnu (2005./2006.māc.gads) 2 . Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas(2001./2002.māc.gads) datiem 3 , ik dienas brokastojušo skolēnu īpatsvars irsamazinājies par 11 procentpunktiem. Ikdienā vispār nebrokasto 15% skolēnu.Šis skolēnu īpatsvars kopš 2002.gada ir pieaudzis par 6 procentpunktiem.Jāatzīmē, ka meitenes regulāri brokastojušas mazāk nekā zēni (attiecīgi 62% un67%).Skolas vecuma bērniem Ĝoti izplatīta ir ēšana maltīšu starplaikos, kasnegatīvi ietekmē ne tikai uzturvielu uzĦemšanu, bet arī zobu un smaganustāvokli. Pēc Skolēnu veselības paradumu pētījuma datiem 3 gandrīz katrsaptaujātais skolēns vismaz vienu reizi dienā ēdis maltīšu starplaikos. Bieži vienstarp maltītēm lietoti cukuru saturoši pārtikas produkti vai cits neveselīgsuzturs (čipsi, konditorejas izstrādājumi). Biežāka (sešas un vairāk reizes dienā)našėēšanās raksturīga nedēĜas nogalēm. Maltīšu starplaikos zēni našėējasgandrīz 2 reizes biežāk nekā meitenes.DārzeĦi un augĜi ir viena no obligātām skolas vecuma bērnu uzturasastāvdaĜām un būtu jāiekĜauj katrā ēdienreizē 4,5 .Pēc HBSC pētījuma 2005./2006.gada aptaujas datiem 23% noaptaujātajiem skolēniem ik dienas uzturā lieto dārzeĦus un 23% – augĜus.Meitenes dārzeĦus un augĜus vismaz reizi dienā visās vecuma grupās lietovairāk nekā zēni (vidēji par ~9 % vairāk) 1 .1.attēls. Skolēnu, kuri lietojuši dārzeĦus vismaz reizi dienā,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti3530252015105017262229 2911-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecums17ZēniMeitenes1. attēlā redzams, ka 2005./2006.māc.gadā dārzeĦus uzturā ikdienā lietotikai apmēram trešā daĜa meiteĦu un piektā daĜa zēnu. Salīdzinājumā ariepriekšējās aptaujas datiem dārzeĦu lietošana uzturā vismaz reizi dienāsamazinājusies, izĦemot 15-gadīgo meiteĦu grupā.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 9 no 50

AugĜu lietošana uzturā ikdienā, salīdzinot ar iepriekšējās(2001./2002.māc.gads) aptaujas datiem, būtiski nav mainījusies, izĦemotzēniem 15 gadu vecumā, kuri augĜus uzturā ikdienā lietojuši retāk nekā2001./2002.māc.gadā un retāk nekā jaunākajās vecuma grupās (2.attēls).2.attēls. Skolēnu, kuri lietojuši augĜus vismaz reizi dienā,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti3025201510502128 282011-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecums1526ZēniMeitenesDaudz biežāk nekā augĜus vai dārzeĦus skolēni ikdienā uzturā lietosaldumus. 2006.gada aptaujā noskaidrots, ka saldumus vismaz reizi dienālietojuši 40% skolēnu. Saldumus ikdienā lietojošo meiteĦu īpatsvars ir lielāksnekā zēnu (attiecīgi 45% un 34%). Vislielākais saldumus lietojušo skolēnuīpatsvars ir 13-gadīgo vecuma grupā (3.attēls).3.attēls. Skolēnu, kuri ēd saldumus vismaz reizi dienā,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti605040302010050413945313211-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecumsZēniMeitenesSalīdzinot šos datus ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem, redzams, kasaldumu lietotāju īpatsvars ir pieaudzis (1., 2., 3.attēli pielikumā).Čipsi ir viens no našėiem, ar ko skolēni aizstāj siltas pusdienas vai lietotos maltīšu starplaikos. Zēni čipsus lieto biežāk nekā meitenes. Čipsus vismazreizi nedēĜā lietojuši 59% skolēnu (2005./2006.māc.gads). Salīdzinot ar2002.gadu (75%), šis īpatsvars ir samazinājies par 16 procentpunktiem.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 10 no 50

Taču vismaz reizi dienā čipsus uzturā lietojuši 8% skolēnu(2005./2006.māc.gads). Zēni (10,2%) čipsus katru dienu ēd gandrīz 2 reizesvairāk nekā meitenes (5,4%) (4.attēls).4.attēls. Skolēnu, kuri lietojuši čipsus vismaz reizi dienā, 2005./2006.māc.gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti16141210864201410766311-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecumsZēniMeitenesVislielākais skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā ēd čipsus, ir 11gadu vecumā – katrs desmitais skolēns. Pieaugot vecumam, čipsus ikdienālietojušo īpatsvars samazinās.Čipsu ēšanas paradumu ierobežošanā dinamikā vērojama pozitīvasamazināšanās tendence visās skolēnu vecuma grupās (pielikumā 4.,5.,6.attēli). To iespējams ietekmējušas veselīgu uzturu veicinošās aktivitātes skolās,kā arī aizliegums skolās pārdot neveselīgus (ar taukiem, cukuru vai sālipiesātinātus) pārtikas produktus.Skolās līdz ar dažādu neveselīgu uzkodu pārdošanas aizliegumu, irierobežota arī saldinātu dzērienu tirdzniecība 6 . Saldinātus gāzētos dzērienusvismaz reizi dienā dzēruši 13% aptaujāto skolēnu (2005./2006.māc.gads). Zēnisaldinātus gāzētos dzērienus lieto biežāk nekā meitenes.5.attēls. Skolēnu, kuri saldinātos gāzētos dzērienus lietojuši vismaz reizidienā, 2005./2006. māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti18161412108642016121513111111 gadi 13 gadi 15 gadiVecumsZēniMeitenesSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 11 no 50

Vislielākais skolēnu īpatsvars – 15% skolēnu, kas ik dienas dzersaldinātus gāzētos dzērienus, ir 13-gadīgo vecuma grupā (5.attēls).Lielāks ir to skolēnu īpatsvars, kuri saldinātus gāzētos dzērienus lietojušivismaz reizi nedēĜā, bet ne katru dienu – 53% (pielikumā 7.attēls). Zēnisaldinātos gāzētos dzērienus vismaz reizi nedēĜā lieto biežāk nekā meitenes.Zobu tīrīšanas paradumi liecina par vienu no skolēna veselībasaspektiem – mutes veselību, kā arī par skolēna veselīgu izvēli šajā jomā. Zobutīrīšana biežāk kā reizi dienā vairāk raksturīga meitenēm.6.attēls 15-gadīgu skolēnu, kuri zobus tīra biežāk kā reizi dienā,īpatsvars procentos(VVVA un SVA dati, HBSC pētījums)Procenti80706050403020100442665 65 684241431994 1998 2002 2006GadsMeitenesKopumā vērtējot, kopš 1994.gada ir palielinājies zobu higiēnu ievērojošoskolēnu īpatsvars, sasniedzot 40% zēniem un 60-70% meitenēm (pielikumā 8.,9.attēli).7.attēls. 11-gadīgo skolēnu, kuri tīra zobus biežāk nekā vienu reizi dienā,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)ZēniZviedrijaNīderlandeDānijaAnglijaASVPolijaKrievijaIgaunijaLatvijaLietuvaHBSC33818678827680678061735069516255694258475667ZēniMeitenes0 20 40 60 80 100ProcentiSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 12 no 50

Citās Skolēnu veselības paradumu pētījuma dalībvalstīs zobus biežāknekā vienu reizes dienā tīra vēl lielāks skolēnu īpatsvars. 13-gadīgo un 15-gadīgo meiteĦu īpatsvars dažās dalībvalstīs sasniedz pat 90%. 11-gadīgoskolēnu, kuri tīra zobus biežāk nekā vienu reizi dienā, īpatsvars sasniedz 80% 3(7.attēls).Svarīgs veselības faktors ir fiziskā aktivitāte. Fiziskā aktivitāte tikanovērtēta, Ħemot vērā vidējo dienu skaitu nedēĜā, kurās fiziskām aktivitātēmveltīta vismaz stunda. Kopumā vidējais dienu skaits, kurās skolēni bijuši fiziskiaktīvi vismaz vienu stundu, ir 4,27 dienas.Par pietiekamu uzskatāma fiziskā aktivitāte vismaz 5 dienas nedēĜāvismaz stundu dienā 7 . Pietiekama fiziskā aktivitāte ir aptuveni 46% skolēnu.8.attēls. Skolēnu, kuriem ir pietiekama fiziskā aktivitāte, 2005./2006.māc.gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti60,050,040,030,020,010,00,054 54 534638 3611 gadi 13 gadi 15 gadiVecumsZēniMeitenes8.attēlā redzams, ka zēniem visās vecuma grupās ir gandrīz vienādsskolēnu īpatsvars, kam ir pietiekama fiziskā aktivitāte. MeiteĦu īpatsvars arpietiekamu fizisko aktivitāti samazinās, pieaugot meiteĦu vecumam.9.attēls. 15-gadīgu skolēnu, kuriem ir pietiekama fiziskā aktivitāte,īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)605350Procenti403020341836ZēniMeitenes1002002 2006GadsSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 13 no 50

Analizējot 2006.gada aptaujas datus salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju,redzams, ka skolēnu īpatsvars ar pietiekamu fizisko aktivitāti ir pieaudzis, īpaši15 gadu vecumā (9.attēls).Par brīvā laika pavadīšanu fiziski mazaktīvi liecina pie televizora (TV) vaidatora pavadītais laiks.Ilgstoša televizora skatīšanās vērtējama kā negatīvs skolēnu veselībuietekmējošs faktors. Pētījuma rezultāti 3 liecina, ka vidējais pie TV pavadītaislaiks darbdienās ir gandrīz 5 stundas, bet nedēĜas nogalēs pārsniedz pat 5,5stundas. Visvairāk laika pie televizora darbadienās pavada 11-gadīgie skolēni(pielikuma 10.attēls).To skolēnu īpatsvars, kas darbdienās pie TV pavada 4 vai vairāk stundas,vidēji ir 31% (2005./2006.māc.gads). Salīdzinot ar 2002.gada aptaujas datiem,šis rādītājs ir samazinājies par 8 procentpunktiem. 10.attēlā redzamssalīdzinājums 13 gadu veciem skolēniem; jāpiebilst, ka samazinājumsvērojams visās vecuma grupās. Iespējams, ka laiks, kas pavadīts pie TV,samazinājies tāpēc, ka vairāk laika tiek pavadīts pie datora.10.attēls. 13-gadīgo skolēnu, kas darba dienās skatās TV vismaz 4 stundasdienā, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)504043393333Procenti3020ZēniMeitenes1002002 2006GadsPēc 2002.gada datiem zēni pie TV laiku pavadīja vairāk nekā meitenes,bet 2006.gadā šīs atšėirības ir mazinājušās un saglabājušās tikai 11-gadīgovecuma grupā.Brīvdienās ilgāk par 4 stundām dienā TV skatās aptuveni puse (48%)skolēnu (2005./2006.māc.gads) (11.attēls).Salīdzinot ar 2002.gada aptaujas datiem, kad gandrīz 65% skolēnunedēĜas nogalēs pie televizora pavadījuši vismaz 4 stundas, ir vērojama izteiktasamazināšanās tendence. 11.attēlā redzams, ka ilgstoša TV skatīšanās nedēĜasnogalēs 13 un 15-gadīgo vecuma grupās vairāk raksturīga meitenēm nekāzēniem.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 14 no 50

11.attēls. Skolēnu, kas nedēĜas nogalēs skatās TV vismaz 4 stundas dienā,īpatsvars procentos, 2005./2006.māc. gads(SVA, HBSC pētījuma dati)605048 5044534446Procenti403020ZēniMeitenes10011-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecumsTā kā pie TV pavadītais laiks straujāk samazinājies zēniem, iespējams, kašis samazinājums skaidrojams ar datoram veltītā laika pieaugumu. Piemēram,nedēĜas nogalēs, kad TV skatīšanās jomā meitenes pārspējušas zēnus – noskolēniem, kuri nedēĜas nogalēs datorspēlēm velta 3-5 stundas, zēnu īpatsvarsir 3 reizes lielāks nekā meitenēm.ĥemot vērā informācijas un digitālo tehnoloăiju attīstību, mūsdienāsdatora loma ikdienā ir palielinājusies, īpaši skolēnu vidū. Diemžēl datorsskolēnam kalpo ne tikai mācību procesā, bet arī izklaidei – datorspēlēm,ilgstošām, bieži mazvērtīgām vai bezjēdzīgām komunikācijām interneta vidē,kas nopietni ietekmē arī skolēna veselību 8 .Izvēle – pavadīt brīvo laiku pie datora – norāda arī uz to, ka mazāk laikatiek atvēlēts citām svarīgām nodarbēm, piemēram, fiziskajām aktivitātēm,mācībām vai savstarpējo attiecību veidošanai.Skolēnu veselības paradumu pētījumā tika noskaidrots stundu skaits, kaspavadītas pie datora, izmantojot internetu, „čatošanai”, sarakstei ar draugiemvai mājasdarbu pildīšanai. Vidējais stundu skaits darba dienās, ko skolēnipavada pie datora, ir 3,25 stundas, nedēĜas nogalēs – 3,51 stunda(2005./2006.māc.gads).Par negatīvu ietekmi uz skolēna veselību tiek uzskatītas vairāk kā trīs piedatora pavadītas stundas dienā 7 .Skolēnu īpatsvars, kuri pie datora pavada (čatojot, pildot mājas darbus)trīs un vairāk stundas darba dienās sasniedz 20%, nedēĜas nogalēs – 23,5%.MeiteĦu īpatsvars šajā skolēnu grupā ir lielāks nekā zēnu. Palielinotiesvecumam, pieaug to skolēnu īpatsvars, kas datoru izmanto vismaz 3 stundasgan darbadienās (12.attēls), gan nedēĜas nogalēs.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 15 no 50

12.attēls. Skolēnu, kuri darba dienās lieto datoru vismaz 3 stundas dienā,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)3025252426Procenti201510516 1614ZēniMeitenes011-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecumsZēnu īpatsvars, savukārt, ir daudz lielāks (4 reizes darbdienās, 3 reizesbrīvdienās) nekā meitenēm starp tiem skolēniem, kuri pavada daudz laika (3-5stundas dienā) pie datora, spēlējot datorspēles gan darbdienās (13.attēls), ganbrīvdienās.13.attēls. Skolēnu, kuri datorspēlēm darba dienās velta 3-5 stundas dienā,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti4035302520151050303710 1011-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecums324ZēniMeitenesAptaujā 2006.gadā tika noskaidrots, ka vidējais dienā pie datorapavadītais stundu skaits, spēlējot datorspēles vai spēĜu konsoles, darbdienās iraptuveni 3 stundas, bet nedēĜas nogalēs – 3,37 stundas. 20% skolēnudatorspēlēm velta dienā 3-5 stundas darbadienās, nedēĜas nogalēs – 28%skolēnu.ĥemot vērā IT jomas straujo attīstību, kā arī datoru pieejamībaspalielināšanos, iespējams, ka datora lietošanai ilgāk kā 3 stundas dienā skolēnuvidū nākotnē varētu būt vērojama tendence palielināties.Seksuālā uzvedība un veselība ir viens no rādītājiem, kas liecina parskolēnu zināšanām, izpratni un arī izvēli par labu savai veselībai.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 16 no 50

14.attēls. 15-gadīgo pusaudžu, kuriem ir bijušas seksuālas attiecības,īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti4035302520151050361922 22141998 2002 2006Gads19ZēniMeitenesAnalizējot pēdējās aptaujas datus salīdzinājumā ar iepriekšējo aptaujudatiem, 15 gadus vecu zēnu seksuālajā uzvedībā nav vērojamas noteiktastendences. Seksuālas attiecības ir bijušas apmēram katram piektajam skolēnam15 gadu vecumā. Zēniem šis īpatsvars ir nedaudz lielāks nekā meitenēm(14.attēls).Dzimumattiecībās jauniešiem visoptimālākais izsargāšanās līdzeklis irprezervatīvs 9 , jo nereti šīm partnerattiecībām nav pastāvīgs raksturs, līdz ar tolielāka uzmanība jāpievērš seksuāli transmisīvo slimību profilaksei, kā arīnevēlamas grūtniecības novēršanai 3 .15.attēls. 15-gadīgo pusaudžu, kuri pēdējo dzimumsakaru laikā irizmantojuši prezervatīvu, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti1008060402006462818677 771998 2002 2006GadsZēniMeitenes15.attēlā redzams, ka 15 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri pēdējodzimumsakaru laikā izmantojuši prezervatīvu, salīdzinot ar 1998.gadu, irpieaudzis.Neskatoties uz pozitīvo tendenci prezervatīva lietošanā, pusaudžu unjauniešu (15-17 gadu vecumā) saslimstībai ar seksuāli transmisīvajāmSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 17 no 50

slimībām nav vērojama samazināšanās, pēdējos gados pat vērojams pieaugums(16.attēls).16.attēls. Pusaudžu (15-17 gadu vecumā) saslimstība ar seksuālitransmisīvajām slimībām, uz 100 000 iedzīvotājiem(CSP dati)Uz 100 000 iedzīvotājiem807060504030201002001 2002 2003 2004 2005 2006GadsSTSGonokokuinfekcijaSifiliss16. attēlā redzams, ka reăistrētā saslimstība ar sifilisu pusaudžiem (15-17gadu vecumā) pēdējos gados ir samazinājusies, bet saslimstība ar gonokokuinfekciju ir pieaugusi.Samazinājies arī kopējais ar STS saslimušo bērnu un pusaudžu skaits līdz14 gadu vecumam.Savlaicīgi nediagnosticētu un neizārstētu seksuāli transmisīvu slimībugadījumā var attīstīties smagas komplikācijas, arī neauglība, tādēĜ īpašauzmanība jāpievērš pusaudžu izglītošanai.Domājot par vesela bērna iznēsāšanu nākotnē, topošajām mātēm jaupusaudža gados jārūpējas par savu reproduktīvo veselību. Tomēr lielākā daĜa(72-88%) saslimšanas gadījumu ar sifilisu reăistrēti tieši meitenēm 10 .Skolas vecuma bērnu un pusaudžu mirstība un invaliditāte ārējo cēloĦu dēĜStratēăijas 4. mērėa apakšmērėis nosaka, ka vismaz par 25% jāsamazinaskolas vecuma bērnu un pusaudžu mirstība un invaliditāte ārējo cēloĦu dēĜ.Apakšmērėa novērtēšanai izvēlēti šādi indikatori: skolas vecuma bērnu mirstība ārējo cēloĦu dēĜ, uz 100 000iedzīvotājiem; skolas vecuma bērnu mirstība ceĜu satiksmes negadījumos, uz 100 000iedzīvotājiem; ceĜu satiksmes negadījumos ievainotie bērni, uz 100 000iedzīvotājiem.Ārējie cēloĦi ir galvenie nāves cēloĦi skolas vecuma bērnu un pusaudžumirstībai. Ārējie nāves cēloĦi (piemēram, transporta negadījumi, noslīkšana,nosmakšana) vairumā gadījumu ir novēršami.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 18 no 50

17.attēls. Mirstība ārējo cēloĦu dēĜ bērniem un pusaudžiem vecuma grupā5-19 gadi, uz 100 000 iedzīvotājiem(VSMTVA dati)Uz 100 000 iedzīvotājiem60504030201002001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsMirstībaMērėis17.attēlā redzams, ka mērėis samazināt skolas vecuma bērnu un pusaudžumirstību ārējo cēloĦu dēĜ tika sasniegts 2003.gadā, tomēr rādītāja tendencenesamazinās, bet ir mainīga; līdz ar to šī mērėa sasniegšana nav stabila. Arī2007.gadā rādītājs atkal ir pieaudzis un attālinājies no izvirzītā mērėa.Lai virzītos uz stabilu mērėa sasniegšanu, nākotnē nedrīkst pieĜaut skolasvecuma bērnu mirstības ārējo cēloĦu dēĜ (kas ir novēršami) palielināšanos.Visaugstākā mirstība ārējo cēloĦu dēĜ vērojama 15-19 gadu vecuma grupā(18.attēls).18.attēls. Mirstība ārējo cēloĦu dēĜ bērniem un pusaudžiem sadalījumā pavecuma grupām, uz 100 000 iedzīvotājiem(VSMTVA dati)Uz 100000 iedzīvotājiem807060504030201002001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsArī sadalījumā pa vecuma grupām mirstība ārējo cēloĦu dēĜ dinamikā irmainīga, 2007.gadā tā pat pieaug.Mirstības rādītājs ārējo cēloĦu dēĜ sadalījumā pa dzimumiem zēniem ir 2-3reizes (atkarībā no vecuma) augstāks nekā meitenēm.Mirstība agrīnā vecumā, t.sk., skolas vecumā, būtiski palielina potenciālizaudēto dzīves gadu rādītājus un samazina paredzamo mūža ilgumu.15-195 - 910-14Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 19 no 50

Salīdzinot ārējo cēloĦu izraisītas mirstības rādītāju 5-19 gadu vecumāLatvijā ar vidējo ES rādītāju, redzams, ka tas ir 2 reizes augstāks nekā vidējiES (19.attēls).19.attēls. Standartizētā mirstība ārējo cēloĦu dēĜ 5-19 gadu vecumā,uz 100 000 iedzīvotājiem(PVO, European Health for All datu bāze)Uz 100 000 iedzīvotājiem40353025201510502001 2002 2003 2004 2005 2006GadsLatvijaAplūkojot mirstības rādītājus ārējo cēloĦu dēĜ 5-19 gadu vecumāsadalījumā pa cēloĦu grupām, redzams, ka biežākais nāves iemesls ir transportanegadījumi, kas ir par iemeslu vairāk kā trešdaĜai, dažus gadus gandrīz puseimirstības gadījumu. Nākošie biežākie nāves cēloĦi ir noslīkšana, nosmakšana,kā arī pašnāvības.20.attēls. Mirstība ārējo cēloĦu dēĜ 5-19 gadu vecumā,uz 100 000 iedzīvotājiem(VSMTVA dati)ESUz 100000 iedzīvotājiem16141210864202001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsTransportranegadījumiNoslīkšana,nosmakšanaTīšs paškaitējumsVardarbībaDūmu, ugunsiedarbeSadalījumā pa vecuma grupām visaugstākā mirstība bērniem unpusaudžiem transporta negadījumos ir 15-19 gadu vecumā. Abās pārējāsvecuma grupās tā ir ievērojami zemāka un aptuveni vienā līmenī (pielikumā11.attēls).Analizējot dinamikā mirstību transporta negadījumos, redzams, ka tai irmainīga tendence un mērėis – samazināt par 25% – nav sasniegts (21.attēls),tomēr dažus gadus mirstības rādītāji pietuvinājušies mērėim.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 20 no 50

21.attēls. 5-19 gadus vecu bērnu mirstība transporta negadījumos,uz 100 000 iedzīvotājiem(VSMTVA dati)Uz 100000 iedzīvotājiem201816141210864202001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsMirstībaMērėisMirstība noslīkšanas, nosmakšanas vai elpošanas apdraudējuma dēĜvisaugstākā ir 5-9 gadu vecumā. JāĦem vērā, ka tam iemesls ir nepietiekamabērnu uzraudzība. Salīdzinot ar 2001.gadu, 2007.gadā mirstība noslīkšanas vaicita elpošanas apdraudējuma dēĜ 5-19 gadu vecumā ir samazinājusies par 14%.Mirstība tīša paškaitējuma un vardarbības dēĜ visaugstākā ir 15-19gadu vecumā. Kopš 2001.gada mirstība pašnāvību dēĜ šajā vecuma grupāsamazinājusies par 25%. Mirstība tīša paškaitējuma dēĜ 5-19 gadu vecumākopš 2001.gada samazinājusies par 8%.Ārējie cēloĦi, kas būtu novēršami, ir galvenais iemesls gan mirstībai 5-19gadu vecumā, gan arī iemesls traumatismam un var būt cēlonis invaliditātei.Traumatismu izraisa dažādi ārējie cēloĦi (ceĜu satiksmes negadījumi,slīkšana, smakšana, aizrīšanās, kritieni, uguns un dūmu iedarbe u.c.).Pētījumi liecina, ka traumatisms būtiski ietekmē dzīves kvalitāti: tas radaikdienas aktivitāšu ierobežojumus, sāpes, diskomfortu, depresiju, bērniem tasnegatīvi ietekmē dažādu iemaĦu apgūšanu, mācības skolā; ciešot bērnam, tasĜoti ietekmē arī viĦa tuviniekus. Tomēr jāĦem vērā, ka tieši tuvinieki visbiežākir atbildīgi par to, ka bērns savainojies 11 .Par traumatisma biežumu liecina gan slimnīcu sniegtā informācija, ganpētījumu dati. Pēc Skolēnu veselības paradumu pētījuma datiem pēdējā gadalaikā traumas guvuši aptuveni 50% zēnu un 40% meiteĦu (11, 13 un 15 gaduvecumā) (22.attēls).Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 21 no 50

22.attēls. Skolēnu, kuri pēdējā gada laikā guvuši traumas,2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti60504030201004553 5138 40 3911-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecumsZēniMeitenesPēc Traumu reăistra datiem visvairāk traumu bērni līdz 14 gadu vecumamgūst mājās (44%), brīvā dabā (vieta zem klajas debess) (15%) un skolā (12%).Vēl no biežākajām traumu gūšanas vietām jāmin transporta zona unsporta/fizisko vingrinājumu zona.Skolēnu veselības paradumu pētījuma dati rāda, ka traumatismam irsaistība ar sezonalitāti. Lielāks traumu īpatsvars ir vērojams vasaras brīvlaikā:jūnijā, jūlijā un augustā.Skolēnu traumatisma cēlonis bieži vien ir pašu rīcības neapdomība –traumas tiek gūtas kopējās vienaudžu nodarbēs (bez pieaugušo klātbūtnes),sadzīvē, sportojot, kā arī neuzmanīgi rīkojoties ar pirotehniku, pašizgatavotiemspridzekĜiem, uguni.Pēc dažādiem negadījumu statistikas datiem redzams, ka daudz biežāktraumas gūst zēni. Tas saistīts ar veselībai riskantāku zēnu uzvedību, tādejāditiešā veidā ietekmējot gan traumatisma, gan mirstības līmeni.Visbiežākie traumu veidi bērniem ir sasitumi, lūzumi, vaĜējas brūces.Dažādi ārējie cēloĦi rada ne tikai traumas (vairāki tūkstoši bērnu gadā),sāpes un dažādus ierobežojumus bērniem un viĦu tuviniekiem, bet smagākosgadījumos var izraisīt arī invaliditāti (ap 100 bērniem gadā).Invaliditāte traumu seku dēĜ bieži vien ir ilgstoša, dažkārt neatgriezeniska.Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem novisiem bērniem līdz 15 gadu vecumam, kam piešėirta pirmreizējā invaliditāte,kuras iemesls ir ārējie cēloĦi, 2006.gadā 7-15 gadu vecu bērnu īpatsvars bija56% (14 bērni), divos iepriekšējos gadus – 74% (87 bērni) un 78% (89 bērni).Pirmreizējās invaliditātes struktūrā invaliditāte bērniem līdz 15 gaduvecumam ārējo cēloĦu (ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbessekas) dēĜ ir aptuveni 2-3%.Biežākā invaliditāte ir galvas traumu seku dēĜ, acs un apkārtējo auduievainojumu dēĜ, augšējo ekstremitāšu traumatisku bojājumu dēĜ, kā arīapakšējo ekstremitāšu ievainojumu un apdegumu (termisku, ėīmisku) dēĜ.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 22 no 50

Visbiežākais atkarības vielu lietošanas paradums skolēnu vidū irsmēėēšana.2007.gada ESPAD pētījuma dati 14 liecina, ka 13 gadu vecumā 54%skolēnu jau ir pamēăinājuši smēėēt, 17 gadu vecumā 42% smēėē regulāri,vairāk kā 5 cigaretes dienā izsmēėē 26% skolēnu. 15-16 gadu vecumā vismazreizi dzīvē ir smēėējuši 78% skolēnu, 17-18 gadu vecumā smēėēt pamēăinājuši85%. Smēėēšanas rādītāji augstāki ir zēniem nekā meitenēm, bet rādītājutendences dinamikā negatīvāk vērtējamas ir meitenēm.Plašā smēėēšanas izplatība ir saistīta ne tikai ar nepietiekamu pusaudžuizpratni par smēėēšanas kaitīgumu, bet arī ar to, ka normatīvajos aktosnoteiktais aizliegums pārdot cigaretes jauniešiem līdz 18 gadu vecumam 13nespēj novērst to, ka pusaudži smēėē. 2007.gada aptaujā 88% skolēnunorādījuši, ka cigaretes iegūt ir viegli vai Ĝoti viegli. Salīdzinot ar 2003.gadadatiem, šis īpatsvars ir samazinājies par 3 procentpunktiem. Zēni biežāknorādījuši, ka cigaretes viĦiem ir viegli pieejamas, meitenes atbildējušasnepārliecinošāk 14 .15 gadu vecumā smēėēt pamēăinājuši aptuveni 80% jauniešu: 82% zēnu,73% meiteĦu. Analizējot dinamikā smēėēt pamēăinājušo skolēnu īpatsvaru (15gadu vecumā), redzams, ka tas strauji ir pieaudzis meitenēm (24.attēls).24.attēls. Smēėēt pamēăinājušo 15-gadīgo pusaudžu īpatsvars, procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti10090807060504030201001991 1994 1998 2002 2006GadsZēniMeitenesZēnu vidū šis īpatsvars paliek nemainīgs. Līdzīgas tendences (smēėētpamēăinājušo meiteĦu īpatsvars pieaug, zēniem – būtiski nemainās) vērojamasarī 11 un 13 gadu vecumā.Smēėēt cigaretes biežāk pamēăinājuši jaunieši rajonu centros un pagastos,bet viĦi parasti smēėēt neturpina. Taču lielajās pilsētās un rajonu centroslielākā daĜa jauniešu, kuri pamēăinājuši cigaretes, kĜūst par pastāvīgiemsmēėētājiem, kas skaidrojams ar to, ka pilsētās ir mazākas vecāku kontrolesiespējas un vieglāk pieejamas cigaretes.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 24 no 50

Salīdzinot smēėēt pamēăinājušo skolēnu īpatsvaru Latvijā ar citām HBSCpētījuma dalībvalstīm, redzams, ka Baltijas valstīs šie rādītāji ir vieni novisaugstākajiem (25.attēls).25.attēls. 15-gadīgo skolēnu, kuri pamēăinājuši smēėēt 13 gadu vecumā vaiagrāk, 2005./2006.gads, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Igaunija4365Austrija4948Latvija3851LietuvaUkrainaKrieviija253431404947MeitenesZēniSomija3238Polija2739Nīderlande3231Dānija2424Zviedrija2523Anglija1927ASV1616HBSC28310 20 40 60 80ProcentiVidējais vecums, kad lielākā daĜa skolēnu sāk smēėēt regulāri * , ir 13-15gadi.26.attēls. 15-gadīgo skolēnu, kuri regulāri smēėē vismaz vienreiz nedēĜā,īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti40353025201510501991 1994 1998 2002 2006GadsZēniMeitenes* Pusaudžu vecumā par regulāru smēėēšanu tiek uzskatīta smēėēšana vismaz vienreiz nedēĜāSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 25 no 50

27. attēls. 15-gadīgo skolēnu, kuri lietojuši alkoholu vismaz reizi nedēĜā,īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)3025ZēniProcenti2015105Meitenes01994 1998 2002 2006GadsTomēr jāĦem vērā, ka 2006.gada aptaujā atšėirībā no iepriekšējāmaptaujām atsevišėi tika uzdoti jautājumi par alkoholisko kokteiĜu un citualkoholisko dzērienu lietošanu, bet šie dati nav izmantoti kopējā alkoholulietojošo skolēnu īpatsvara aprēėināšanai, salīdzinot datus dinamikā. ĥemotvērā alkoholisko kokteiĜu lietošanas izplatību, alkoholisko dzērienu lietotājuīpatsvara kopumā ir lielāks – attiecīgi: 31% zēnu un 24% meiteĦu.Dinamikā pieaudzis arī 13-gadīgo zēnu un meiteĦu īpatsvars, kas alkoholulietojuši vismaz reizi nedēĜā (pielikumā 13. attēls).Pēc 2006.gada aptaujas datiem 25% zēnu un 18% meiteĦu (no 15-gadīgiem pusaudžiem) pirmo reizi piedzērušies 13 gadu vecumā vai agrāk.To skolēnu īpatsvars (visās vecuma grupās), kas bijuši piedzērušiesvismaz 2-3 reizes, dinamikā pieaug (28.attēls).28.attēls. 15-gadīgu skolēnu, kuri bijuši piedzērušies vismaz 2-3 reizes,īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)605040ZēniMeitenesProcenti30201001994 1998 2002 2006GadsSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 27 no 50

Vislielākais īpatsvars pusaudžiem, kas bijuši piedzērušies vismaz 2-3reizes pēc 2006.gada aptaujas datiem, ir zēniem, sasniedzot pusi respondentu(28.attēls).Par augsto alkohola lietošanas izplatību pusaudžu vidū liecina arīsaslimstības dati.Dažu pēdējo gadu laikā pirmreizēji reăistrēto pusaudžu (15-17 gaduvecumā) skaits (uz 100 000 iedzīvotājiem) ar alkohola akūtu intoksikāciju vaitā kaitējoši pārmērīgu lietošanu pieaudzis Ĝoti strauji, īpaši kopš 2004.gada,visaugstāko līmeni sasniedzot 2006.gadā (29.attēls).29.attēls. Pirmreizēji reăistrētie bērni un pusaudži ar akūtu alkoholaintoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu,uz 100 000 iedzīvotājiem(Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra dati)Uz 100 000 iedzīvotājiem4003503002502001501005002001 2002 2003 2004 2005 2006Gads15-17 gadi10-14 gadi29. attēlā atspoguĜoti dati, sākot no 10 gadu vecuma, tomēr jāĦem vērā, kaarī 8-9 gadu vecumā tiek reăistrēti atsevišėi gadījumi ar minētajām diagnozēm.Vecuma grupā 8-14 gadi reăistrēti pat atsevišėi gadījumi ar alkoholismadiagnozi. 15-17 gadu vecumā alkoholisma diagnoze katru gadu tiek noteikta 5-12 pusaudžiem (pielikumā 14.attēls). Dinamikā šī rādītāja tendence ir mainīga,un samazināšanās nav vērojama.2006.gadā Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra uzskaitē ar alkoholaakūtu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu bija gandrīz 700 bērnuun pusaudžu, 2007.gadā – 789.Pusaudžiem ir vērojama arī nelegālo atkarības vielu (narkotiskās unpsihotropās vielas) lietošana. Aptuveni 22% skolēnu dzīves laikāpamēăinājuši lietot marihuānu vai hašišu, 23% – atteikušies pamēăināt.Visbiežāk marihuānu pamēăinājuši un lietojuši skolēni Rīgā (29%), kā arī citāslielajās pilsētās un rajonu centros, ko varētu izskaidrot ar narkotiku vieglākupieejamību urbanizētā vidē. Narkotisko vielu pamēăinājušo skolēnu īpatsvarspieaug, pieaugot vecumam (parasti vidusskolas klases).Arī narkotisko vielu pamēăināšana un lietošana (līdzīgi kā smēėēšana unalkohola lietošana) vairāk raksturīga zēniem.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 28 no 50

33% skolēnu (aptaujāti respondenti vecumā no 13-20 gadiem) uzskata, kabūtu diezgan viegli vai pat Ĝoti viegli iegūt marihuānu vai hašišu, ja viĦi tovēlētos, bet 34% atbildējuši, ka tas būtu Ĝoti grūti vai neiespējami.Tāpat izplatīti ir arī netipiski apreibināšanās veidi (trankvilizatori,alkohols ar tabletēm, inhalanti), īpaši ārpus lielajām pilsētām.30. attēlā redzami Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra reăistra datipar uzskaitē esošajiem skolas vecuma bērniem un pusaudžiem.30.attēls. Uzskaitē esošie bērni un pusaudži (līdz 17 gadu vecumam) arnarkotisko un psihotropo vielu atkarības diagnozi, intoksikāciju vaikaitējoši pārmērīgu lietošanu, absolūtos skaitĜos(Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra dati)Skaits80070060050040030020010002001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsKopāIntoksikācija vaikaitējoši pārmērīgalietošanaAtkarībaKopš 2001.gada samazinājies pirmreizēji reăistrēto bērnu un pusaudžuskaits (uz 100 000) ar narkotisko un psihotropo vielu intoksikāciju vai kaitējošipārmērīgu lietošanu. Jāatzīmē, ka atsevišėi gadījumi tiek reăistrēti arī 8-9 gaduvecumā (31.attēls).31.attēls. Pirmreizēji reăistrētie bērni un pusaudžiar narkotisko un psihotropo vielu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgulietošanu, uz 100 000 iedzīvotājiem(Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra dati)Uz 100 000 iedzīvotājiem2001501005002001 2002 2003 2004 2005 2006Gads15-17 gadi10-14 gadiAr narkotisko un psihotropo vielu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgulietošanu pirmreizēji reăistrēto bērnu vecumā no 10 līdz 14 gadiem skaits (uz100 000 iedzīvotājiem) kopš 1998.gada samazinājies 2,5 reizes, betSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 29 no 50

pusaudžiem 15-17 gadu vecumā šim rādītājam ir mainīga tendence, tasstabilizējies tikai pēdējo gadu laikā.Kopš 2001.gada pirmreizēji reăistrēto bērnu un pusaudžu ar narkotisko unpsihotropo vielu atkarību skaitam (uz 100 000 iedzīvotājiem) ir vērojamasamazināšanās, pēdējos gados rādītāji stabilizējušies, saglabājoties noteiktamzemam līmenim (32.attēls).32.attēls. Pirmreizēji reăistrētie bērni un pusaudži(līdz 17 gadu vecumam) ar narkotisko un psihotropo vielu atkarību,izĦemot alkoholu, uz 100 000 iedzīvotājiem(Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra dati)Uz 100 000 iedzīvotājiem807060504030201002001 2002 2003 2004 2005 2006Gads15-17 gadi10-14 gadi2006.gadā šis rādītājs pusaudžiem 15-17 gadu vecumā, salīdzinot ar2001.gadu samazinājies 10 reizes.Situācija kopumā liecina, ka virzība uz mērėi narkotiku lietošanassamazināšanās jomā tomēr ir Ĝoti lēna.Bērnu un pusaudžu grūtniecībasStratēăijas 4. mērėa apakšmērėis nosaka, ka vismaz par 20% jāsamazinabērnu un pusaudžu grūtniecību biežums.Lai izvērtētu apakšmērėa sasniegšanu noteikts sekojošs indikators –grūtniecību (aborti un dzemdības) biežums uz 100 000 iedzīvotājiem.Pusaudžu grūtniecība ir viens no rādītājiem, kas norāda uz informētību parreproduktīvās veselības jautājumiem, kā arī par spēju izdarīt veselīgu izvēli.Kopš mērėa izvirzīšanas 2001.gadā pusaudžu grūtniecību biežums ir bijismainīgs, un kopš 2003.gada tam pat ir tendence palielināties – tātad, pretējiizvirzītajam mērėim (33.attēls).Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 30 no 50

Uz 100 000 iedzīvotājiem33.attēls. 15-17 gadus vecu pusaudžu grūtniecība,uz 100 000 iedzīvotājiem(VSMTVA dati)250020001500100050002001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsGrūtniecībaMērėisTāpat ik gadus 12-20 grūtnieces ir vecumā līdz 14 gadiem.Aptuveni puse no visām grūtniecībām pusaudzēm 15-17 gadu vecumā tiekpārtrauktas. Pusaudzēm vecumā līdz 14 gadiem lielākā daĜa (75-85%) no visāmgrūtniecībām tiek pārtrauktas (pielikumā 15. attēls).Arī abortu skaitam dinamikā šajās vecuma grupās ir mainīga tendence unnav vērojams samazinājums.Šāda situācija norāda uz nepieciešamību vairāk informēt pusaudžus parreproduktīvās veselības aspektiem, tajā skaitā par kontracepcijas jautājumiem.Pilnīgi veselie skolas vecuma bērni un pusaudžiStratēăijas 4. mērėa apakšmērėis nosaka, ka pilnīgi veselo skolas vecumabērnu un pusaudžu īpatsvars jāpalielina vismaz līdz 65%.Šī apakšmērėa novērtēšanai izmantotie indikatori:̌ pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvars,procentos;̌ veselības traucējumu biežums uz 1000 profilaktiskajām apskatēsapskatītajiem bērniem.Pilnīgi veselo bērnu īpatsvars tiek noskaidrots, izmantojot bērnu dalījumuveselības grupās.Pilnīgi veselo skolēnu īpatsvars dinamikā būtiski nemainās, pēdējos gadospavisam nedaudz pat pieaug (34.attēls).Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 31 no 50

7034.attēls. Pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžuīpatsvars procentos(VSMTVA dati)65Mērėis (65%)Procenti6055502001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsPusaudži (15-17 g.v.)PirmklasniekiSkolnieki (8-14 g.v.)Sadalījumā pa vecuma grupām redzams, ka visaugstākais rādītājs irpusaudžiem 15-17 gadu vecumā – 2007.gadā 60% ir pilnīgi veseli.Kā biežākie veselības traucējumi 1.klases skolēniem tiek atzīmētapavājināta redze, pazemināta dzirde, skolioze, stājas traucējumi (35.attēls).35.attēls. 1. klasē iestājušos 7-gadīgo bērnu profilaktisko apskašu rezultāti,uz 1000 apskatītiem bērniem(VSMTVA dati)No 1000 bērniem1801601401201008060402002001 2002 2003 2004 2005 2006GadsStājas traucējumiPavājināta redzeValodas traucējumiSkoliozePazemināta dzirdeLīdzīga situācija ir arī 2.-9. klašu skolēnu vidū un 15-17 gadus vecujauniešu vidū (pielikumā 16., 17.attēli). Vecāko klašu skolēniem pieaug stājastraucējumu un pavājinātas redzes īpatsvars, ko iespējams ietekmē pusaudžubrīvā laika pavadīšanas paradumi, piemēram, pie datora pavadītā laikapieaugums.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 32 no 50

POLITIKAS INICIATĪVASBērnu veselība kā viena no pamattiesībām minēta gan daudzosstarptautiskos, gan nacionāla līmeĦa politikas plānošanas dokumentos.Latvija akceptējusi šādus starptautiskos dokumentus: 1989. gada 20. novembra (spēkā no 14.05.1992.) ANO „Konvencijapar bērna tiesībām” – dokuments paredz, ka dalībvalstis, tai skaitā Latvija,cenšas panākt bērna tiesību pilnīgu realizēšanu un veic pasākumus, lainodrošinātu nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un visu bērnuveselības aizsardzību, pirmkārt veltot uzmanību sākotnējās medicīniskisanitārās palīdzības attīstīšanai; cīnītos pret slimībām un badošanos, arīsākotnējās medicīniski sanitārās palīdzības ietvaros, līdztekus citiemlīdzekĜiem izmantojot viegli pieejamu tehnoloăiju un sniedzot pietiekamivērtīgu uzturu un tīru dzeramo ūdeni, Ħemot vērā briesmas un risku, ko radavides piesārĦotība. 1959.gada 20.novembra ANO „Bērnu tiesību deklarācija” – paredz,ka dalībvalstīm jārada bērniem iespējas un labvēlīgus apstākĜus veselīgai unnormālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībaibrīvības un cieĦas apstākĜos. Bērnam ir tiesības uz pienācīgu uzturu, mājokli,izklaidēšanos un medicīnisko apkalpošanu. „Eiropas alkohola harta” 16 , kurai ir pievienojušās PVO Eiropasreăiona dalībvalstis, paredz aizsargāt bērnus un jauniešus no spiediena, kuruviĦi izjūt no pamudinājumiem iedzert, un mazināt kaitējumu, ko viĦiem tiešivai netieši nodara alkohols. „Bērniem piemērota pasaule” 17 – paredz veselīga dzīvesveidaveicināšanu, cīĦu ar HIV/ AIDS, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu unaizsardzība pret diskrimināciju un vardarbību. 2004. gada maijā Pasaules veselības asamblejā pieĦemtā „Vispārējāuztura, fiziskās aktivitātes un veselības stratēăija” 18 nosaka 4 galvenosvirzienus veselības saglabāšanai un uzlabošanai – izskaust ar uzturu un fiziskoaktivitāti saistītus hronisko slimību riska faktorus; paaugstināt zināšanas unizpratni par pareiza uztura un fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz veselību;izstrādāt, apstiprināt un īstenot globālus, reăionālus un nacionālus politikasplānošanas dokumentus un izrietošus rīcības plānus; virzīt zinātni un stimulētpētījumus uztura un fizisko aktivitāšu jomā. 2005. gadā pieĦemtā „Eiropas stratēăija bērnu un pusaudžuveselībai un attīstībai” 19 sniedz ieskatu bērnu veselības problēmās unveiksmīgākajos to risinājumos, ar mērėi palīdzēt PVO Eiropas reăiona valstīmveiksmīgāk realizēt dažādas aktivitātes bērnu veselības uzlabošanai.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 33 no 50

Likums „Bērnu tiesību aizsardzības likums” (19.06.1998) nosaka, kaikvienam bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valstsprogramma.2003. gadā pieĦemta „Mātes un bērna veselības aprūpes stratēăijaLatvijā” 2002.-2007. gadam, 2004.gada 30.janvārī Veselības ministrijaapstiprinājusi „Rīcības plānu Mātes un bērna veselības aprūpes stratēăijasieviešanai 2004.-2007.gadam”, kurā iekĜauti pasākumi, lai nodrošinātu bērnuun pusaudžu savlaicīgu un efektīvu veselības aprūpi un sekmētu profilaksi unveselības izglītību seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.2002.gada 28.maijā Ministru kabinetā pieĦemta koncepcija ”Valstsăimenes politika”, 2004. gada 30.novembrī Ministru kabinets ar rīkojumuNr.949 apstiprinājis rīcības plānu koncepcijas „Valsts ăimenes politika”īstenošanai 2004.-2013.gadam. Nozīmīgākie rīcības plānā paredzētiepasākumi ietver izglītības sistēmas pielāgošanu ăimenes vajadzībām; ăimenes,pirmskolas un sākumskolas vecuma bērnu veselības aprūpes sistēmaspilnveidošanu; atbalsta nodrošināšanu ăimenei cīĦā pret dažāda veidaatkarībām; kā arī atbalsta nodrošināšanu ăimenei krīzes situācijā unvardarbības mazināšanai ăimenē.Ar MK rīkojumu Nr. 646 akceptētās programmas „Bērniem piemērotaLatvija 2004.-2007. gadam” 20 apakšmērėi paredz veselīga dzīvesveidaveicināšanu – visiem bērniem pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi, bērniemdraudzīgu vidi un infrastruktūru.MK 19.12.2006. noteikumi Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanasun finansēšanas kārtība” nosaka, ka no pacienta iemaksas ir atbrīvoti bērnivecumā līdz 18 gadiem. Tāpat bērni vecumā līdz 18 gadiem atbrīvoti nopacienta iemaksas, ja viĦiem tiek veikta vakcinācija Vakcinācijas kalendāraietvaros, kā arī stomatologa apmeklējums profilaktisko apskašu ietvaros.MK 31.01.2008. noteikumi Nr. 43 „Imunizācijas valsts programma2008.-2010.gadam” paredz samazināt saslimstību ar vakcīnregulējamāminfekcijas slimībām ar drošām un augsti efektīvām vakcīnām, veicotmērėtiecīgu un plānveida vakcināciju. Programmas mērėis ir nodrošinātvismaz 95% imunizācijas līmeni pret vakcinācijas kalendārā noteiktajāminfekcijas slimībām bērniem un samazināt saslimstību ar ērču encefalītubērniem augsti endēmiskajās ērču encefalīta teritorijās.Tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu personām, kuras jaunākaspar 18 gadiem, nosaka likums „Par tabakas izstrādājumu ražošanas,realizācijas, reklāmas un smēėēšanas ierobežošanu” (18.12.1996.).Alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegumu personām, kas jaunākaspar 18 gadiem, nosaka „Alkoholisko dzērienu aprites likums” (22.04.2004).Kārtību, kādā tiek veikta no psihoaktīvajām vielām – alkohola,narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām – atkarīgu bērnuārstēšana un rehabilitācija nosaka MK 16.12.2003. noteikumi Nr. 726Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 34 no 50

„Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušiespsihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko,psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēĜ, un kārtība, kādāsociālās korekcijas izglītības iestādēs bērniem nodrošināma obligātāārstēšana no alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības” un MK06.11.2006. noteikumi Nr. 914 „Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielāmatkarīgas personas saĦem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”.2005. gadā tika apstiprināta „Narkotisko un psihotropo vielu atkarībasun izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programma 2005.-2008.gadam” 21 , kura ir pieskaĦota Eiropas Savienības rekomendācijām 22 un paredzvisaptverošu pieeju narkotisko un psihotropo vielu piedāvājuma unpieprasījuma samazināšanā. Programma paredz nodrošināt valsts apmaksātuėīmiski toksikoloăisko izmeklējumu veikšanu bērniem un nodrošināt bērnuārstēšana no atkarības, tai skaitā narkotisko līdzekĜu atkarības slimībām armedikamentiem par diferencētu samaksu. Nākamajam periodam programmanav apstiprināta.MK 15.09.2008. noteikumi Nr. 746 „Ar noteiktām slimībām slimojošupacientu reăistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” nosakaTraumu un ievainojumu reăistru darbību, kas sniedz iespēju analizēt bērnutraumatisma datus.Ministru kabineta 2003.g.19.novembra noteikumi Nr.650 “Invaliditātesekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valstskomisijā” nosaka, ka bērnu invaliditāte tiek noteikta un uzskaitīta Veselības undarbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā.Saistībā ar veselīga uztura veicināšanu skolas vecuma bērniem pēdējosgados veiktas dažādas iniciatīvas.Pamatnostādnēs “Veselīgs uzturs (2003.-2013.)”, kas tika apstiprinātas2003.gada 4.septembrī, ir iekĜauti pasākumi ar mērėi veicināt iedzīvotājuveselīga uztura lietošanas paradumus.Kopš 2004. gada Latvija ir pievienojusies Eiropas savienības „Skolaspiena” programmai 23 , kura paredz bezmaksas piena izsniegšanu skolas vecumabērniem.22.08.2006. grozījumi MK 27.12.2002. noteikumos Nr. 610 „Higiēnasprasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības unprofesionālās izglītības iestādēm” paredz, ka izglītības iestādēs aizliegtstirgot dzērienus, cukura konditorejas izstrādājumus un košĜājamās gumijas,kuras satur noteikumos minētās pārtikas piedevas (krāsvielas, saldinātāji,konservanti, kofeīns un aminoskābes), kā arī pārtikas produktus, kuri satur1,25g vai vairāk sāls uz 100g produkta vai 0,5g vai vairāk nātrija uz 100gprodukta.MK 28.07.2008. noteikumi Nr. 605 „Kārtība, kādā aprēėina, piešėirun izlieto valsts budžeta līdzekĜus pamatizglītības iestādes skolēnuSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 35 no 50

ēdināšanai” paredz, ka visiem pirmās klases skolēniem pienākasbrīvpusdienas. Grozījumu projekts šajos noteikumos paredz, ka ēdienagatavošanai nav izmantojami pārtikas produkti, kas satur ăenētiski modificētassastāvdaĜas.MK 16.11.2004. noteikumi Nr. 928 „Noteikumi par valsts atbalstu arceliakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte” paredzatbalsta naudas izteiksmē izmaksu bezglutēna miltu izstrādājumu iegādeibērnam ar celiakiju.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 36 no 50

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMISecinājumi Novērtējot izvēlētos indikatorus, redzams, ka šī brīža tendences navlabvēlīgas mērėa sasniegšanai. Atsevišėās jomās šobrīd notiek patattālināšanās no mērėa, piemēram, mirstība ārējo cēloĦu dēĜ, kaitīgoieradumu izplatība. Vērtējot skolas vecuma bērnu un pusaudžu labākas dzīves iemaĦas un spējasizdarīt veselīgu izvēli, izmantojot tādus indikatorus kā uztura paradumi,brīvā laika izlietojums un seksuālā veselība, vērojamas dažādas tendences.Jāpiemin, ka parādās dzimumu atšėirības. Meitenēm raksturīgāka veselīgākaizvēle uztura paradumos: meitenes mazāk nekā zēni uzturā lieto čipsus,gāzētus saldinātus dzērienus (samazinājies arī ikdienā šos dzērienuslietojošo skolēnu īpatsvars), bet vairāk uzturā tiek lietoti dārzeĦi un augĜi.Tomēr arī saldumus meitenes lieto biežāk, vecāko grupu meitenes retākbrokasto ikdienā, bet zēni biežāk nekā meitenes našėējas maltīšu starplaikos. 2005./2006.māc.gadā dārzeĦus uzturā ikdienā lieto tikai apmēram trešā daĜameiteĦu un piektā daĜa zēnu. Salīdzinājumā ar iepriekšējās aptaujas datiemdārzeĦu lietošana uzturā vismaz reizi dienā samazinājusies, izĦemot 15-gadīgu meiteĦu grupā. Iespējams, ka arī turpmāk skolēnu vidū varētusamazināties dārzeĦu lietošana uzturā. Visbiežāk no aptaujātajiem skolēniem zobus vismaz 2 reizes dienā tīra15-gadīgas meitenes; meiteĦu īpatsvars arī abās pārējās vecuma grupās irlielāks nekā zēnu. Kopš 1994. gada ir palielinājies zobu higiēnu ievērojošoskolēnu īpatsvars, sasniedzot 40% zēniem un 60-70% meitenēm. 46% skolēnu pēc šis aptaujas datiem vispārējās fiziskās aktivitātes līmenis(vismaz 5 dienas nedēĜā vismaz stundu dienā) uzskatāms par pietiekamu.Zēniem visās vecuma grupās gandrīz vienāds skolēnu īpatsvars (tomēr tastikai nedaudz pārsniedz pusi zēnu), kam ir pietiekama fiziskā aktivitāte.Fiziski aktīvo meiteĦu īpatsvars (~40%) ir mazāks nekā zēnu, un tassamazinās, pieaugot meiteĦu vecumam. Ievērojami pieaudzis 15-gadīgoskolēnu īpatsvars, kam fiziskā aktivitāte bijusi pietiekama –zēniem par 19 unmeitenēm par 18 procentpunktiem. Līdzīgs īpatsvars ir arī abās pārējāsvecumu grupās, bet pieaugums ir par aptuveni 10 procentpunktiem. Vidēji 31% skolēnu pie televizora darbdienās pavada 4 vai vairāk stundas.Zēnu un meiteĦu īpatsvars aptuveni vienāds. Brīvdienās ilgāk par 4 stundāmdienā TV skatās aptuveni puse – 48% skolēnu, vislielākais īpatsvars 13 gaduvecumā. Salīdzinot ar 2001./2002.gada aptaujas datiem, šis rādītājs(darbdienās) ir samazinājies par 8 procentpunktiem; jāpiebilst, kaSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 37 no 50

samazinājums vērojams visās vecuma grupās. Iespējams, ka laiks, kaspavadīts pie TV, samazinājies tādēĜ, ka vairāk laika tiek pavadīts pie datora. Tā kā pie TV pavadītais laiks straujāk samazinājies zēniem, iespējams, kašis samazinājums skaidrojams ar datoram veltītā laika pieaugumu. Skolēnu īpatsvars, kas pie datora pavada trīs un vairāk stundas darba dienāssasniedz 20%, lielāks ir meiteĦu īpatsvars – 21,5%. Palielinoties vecumam,pieaug to skolēnu īpatsvars, kas datoru izmanto vismaz 3 stundas gandarbadienās, gan nedēĜas nogalēs. Datorspēlēm vai spēĜu konsolēm darbadienās 3-5 stundas dienā velta 20%skolēnu, nedēĜas nogalēs – 28% skolēnu. Zēnu īpatsvars (33%), kasdatorspēlēm veltījuši 3-5 stundas dienā, darbdienās ir 4 reizes lielāks nekāmeiteĦu (8%), nedēĜas nogalēs – 3 reizes. Vismazākais skolēnu īpatsvars,kas dienā 3-5 stundas spēlē datorspēles, ir 15 gadu vecumā, bet vislielākais –13 gadu vecumā gan darba dienās (23%), gan nedēĜas nogalēs 31% (47%13-gadīgu zēnu). Seksuālas attiecības ir bijušas vidēji katram piektajam skolēnam 15 gaduvecumā. Zēniem šis īpatsvars ir nedaudz lielāks nekā meitenēm. Salīdzinotar 1998. gadu, pieaudzis15 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri pēdējodzimumsakaru laikā izmantojuši prezervatīvu, arī šis īpatsvars zēniem irnedaudz lielāks nekā meitenēm. Pusaudžu un jauniešu (15-17 gadu vecumā) saslimstībai ar seksuālitransmisīvajām slimībām arī pēdējos gados joprojām ir mainīga tendence,tomēr pozitīvi vērtējama saslimstības ar sifilisu samazināšanās kopš2004.gada. MeiteĦu (15-17 gadu vecumā) saslimstība ar seksuālitransmisīvajām slimībām ir ievērojami augstāka nekā zēniem. Pusaudžu grūtniecību biežums ir mainīgs, un kopš 2003.gada tam pat irtendence palielināties – tātad, pretēji izvirzītajam mērėim. Aptuveni puseno visām grūtniecībām 15-17 gadu vecuma grupā tiek pārtrauktas, vecumālīdz 14 gadiem grūtniecība tiek pārtraukta 75-85% gadījumu. Izvirzītais mērėis – vismaz par 25% samazināt skolas vecuma bērnu unpusaudžu mirstību ārējo cēloĦu dēĜ tika sasniegts 2003.gadā, tomēr rādītājatendence nesamazinās, bet ir mainīga; tādejādi šī mērėa sasniegšana navstabila. Arī 2007.gadā rādītājs atkal ir pieaudzis un attālinājies no izvirzītāmērėa. Īpaši augsta mirstība ārējo cēloĦu dēĜ, t.sk. arī transporta negadījumos, irvecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem. Mirstība ceĜu satiksmes negadījumos iraptuveni trešā daĜa no mirstības gadījumiem ārējo nāves cēloĦu dēĜ 5-19gadu vecumā. Skolas vecuma bērnu mirstībai ceĜu satiksmes negadījumos nav vērojamasamazināšanās tendence; arī virzība uz mērėi (samazināt mirstību par 25%)nenotiek, tomēr dažus gadus mirstības rādītāji pietuvinājušies mērėīizvirzītajam lielumam.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 38 no 50

Kopš 2003.gada ceĜu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu incidence (uz100 000) ir samazinājusies, tomēr līdz tam šis rādītājs bijis ar pieaugumatendenci kopš 1997.gada, tādēĜ šobrīd pozitīvi vērtējama pat rādītājastabilizēšanās tendence. Standartizētie mirstības rādītāji ārējo cēloĦu dēĜ Latvijā joprojām ir 2 reizesaugstāki nekā vidēji ES. Vērtējot smēėēšanas un alkohola lietošanas izplatību skolas vecuma bērnuun pusaudžu vidū, jāsecina, ka tai vēl arvien ir tendence pieaugt, īpašimeitenēm. Lai gan smēėējošu zēnu īpatsvars ir lielāks nekā meitenēm, rādītājapieauguma temps straujāks ir meiteĦu vidū. Dinamikā novērojama pieaugoša tendence alkoholu lietojošu meiteĦuīpatsvaram; zēnu īpatsvars ir ar mainīgu tendenci; visās vecumu grupāspieaudzis to skolēnu īpatsvars, kas ir bijuši piedzērušies vismaz 2-3 reizes. Neskatoties uz cigarešu un alkohola pieejamības ierobežošanas pasākumiem,šīs atkarību izraisošās vielas vēl joprojām ir viegli pieejamas skolas vecumabērniem. Kā atkarības vielu lietošanu veicinoši faktori jāuzsver: ăimene(vecāki, brāĜi, māsas, citi ăimenes locekĜi), draugi, sociālie un psiholoăiskiefaktori (piemēram, problemātiskas savstarpējās attiecības, vēlme kādamlīdzināties), skolēna nespēja izdarīt veselībai labvēlīgu izvēli. Arī narkotisko vielu pamēăināšana un lietošana (līdzīgi kā smēėēšana unalkohola lietošana) vairāk raksturīga zēniem. Ar narkotisko un psihotropovielu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu pirmreizēji reăistrētobērnu vecumā no 10 līdz 14 gadiem skaits (uz 100 000 iedzīvotājiem) kopš1998.gada samazinājies 2,5 reizes, bet pusaudžiem 15-17 gadu vecumā šimrādītājam ir mainīga tendence, tas stabilizējies tikai pēdējo gadu laikā.Jāatzīmē, ka atsevišėi gadījumi tiek reăistrēti arī 8-9 gadu vecumā. Pozitīvi vērtējama pirmreizēji reăistrēto bērnu un pusaudžu ar narkotisko unpsihotropo vielu, izĦemot alkoholu, atkarības rādītāja samazināšanāskopš 2001.gada, pēdējos gados rādītāji stabilizējušies, saglabājotiesnoteiktam zemam līmenim. 2006.gadā šis rādītājs 15-17 gadu vecumā,salīdzinot ar 2001.gadu samazinājies 10 reizes. Pilnīgi veselo skolēnu īpatsvara līknes pēdējos gados ir ar pieaugumatendenci, visaugstākais rādītājs pusaudžiem 15-17 gadu vecumā –2007.gadā 60% ir pilnīgi veseli. Tomēr virzīšanās uz mērėi notiek Ĝotilēni.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 39 no 50

Priekšlikumi Jāturpina darbs pie skolēnu veselības veicināšanas tādās jomās kā: veselīgauztura paradumi, reproduktīvā veselība un seksuālā uzvedība, atkarības vielulietošanas profilakse – gan skolēnu, gan vecāku attieksmes veidošana,veselīgas skolēnu vides (t.sk. sociāli psiholoăiskās vides) veidošana u.tml.JāĦem vērā, ka šo darbu nedrīkst pārtraukt, jo mērėa grupa pastāvīgi mainās.Līdz ar to būtu nepieciešams ieviest veselības mācību skolās jau no 1.klases. Tā kā pastāvošie alkoholisko dzērienu, cigarešu un citu atkarību veicinošovielu ierobežojumi tikai daĜēji ietekmē smēėēšanas, alkoholisma un atkarībuizplatību skolēnu vidū, paralēli šo ierobežojumu ieviešanai jāturpina darbspie skolēnu izglītošanas par veselīgas izvēles izdarīšanu – nesmēėēt, nelietotalkoholu, narkotikas. Jāpastiprina tirdzniecības aizlieguma ievērošanas unskolēnu uzvedības kontrole. Turpināt realizēt skolēnu mērėa grupai veltītus pasākumus ceĜu satiksmesdrošības jautājumos, kā arī realizēt pasākumus citu ārējo cēloĦu ietekmessamazināšanai, pievēršot uzmanību drošai videi laukos. Veikt pasākumus skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselības profilaksei –informatīvi materiāli par koriăējošo vingrošanu stājas uzlabošanai, logopēdapakalpojumiem, pie televizora pavadītā laika ierobežošanu, datora lietošanasierobežošanu, veselīga dzīvesveida ievērošanu, seksuālajām attiecībām unreproduktīvo veselību. Veikt pasākumus bērnu un pusaudžu traumatisma samazināšanai:- bērnu un pusaudžu traumatisma datu pilnveidošana;- informēšana, izglītošana par iespējamiem apdraudējumiem un traumucēloĦiem, kā arī drošības pasākumiem to novēršanai;- dažādu nozaru speciālistu (pedagogu, medicīnas darbinieku) izglītošana;- drošības līdzekĜu lietošana: piesprādzēšanās, atstarotāju lietošana,aizsargėiveru, kā arī citu aizsardzības līdzekĜu lietošana, braucot arvelosipēdu, motorolleru, mopēdu;- sekmēt bērniem un pusaudžiem draudzīgas (drošas) vides izveidi – drošiun pielāgoti pagalmi, skolas, sporta, atpūtas vietas, baseini, peldvietasu.c. vietas;- iekĜaut satiksmes noteikumu, t.sk. satiksmes un cita veida drošības(piemēram, ugunsgrēkos, ūdenī) mācību priekšmetu sākumskolasprogrammā.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 40 no 50

KOMENTĀRI PAR DATIEMZiĦojumā analizēti indikatori, izmantojot gan rutīnas statistikas, ganpētījumu datus. Lai datus salīdzinātu dinamikā, izmantoti relatīvie rādītāji(piemēram, uz 100 000 attiecīgā vecuma bērniem), kas rēėināti, izmantojotCentrālās statistikas pārvaldes datus.Nosakot un analizējot indikatorus, kas attiecas uz skolas vecuma bērniemun pusaudžiem, problēmas rada ierobežota datu pieejamība par konkrētuvecuma grupu. Vecuma grupas, kādās sakārtoti dati, dažādiem datu avotiematšėiras, tāpēc tas traucē datu salīdzināšanai.Mērėa sasniegšanas tendences tiek vērtētas, salīdzinot rādītāju līmeni ar topašu rādītāju 2001.gadā.Dažādi skolēnu uzvedības un dzīvesveida rādītāji analizēti, izmantojotsekojošu aptauju rezultātus: Skolēnu veselības paradumu pētījums (HealthsBehaviour in School-aged Children - HBSC) un Skolēnu aptauja par alkoholuun citām narkotiskām vielām (European School Survey on Alcohol and OtherDrugs – ESPAD). Minētie pētījumi tiek veikti periodiski (ik pa 4 gadiem),tāpēc rādītājus ir iespējams novērtēt dinamikā.HBSC pētījumā tiek aptaujāti skolēni vecuma grupās – 11, 13 un 15 gadi.Pētījumam ir PVO izstrādāta un starptautiski atzīta metodoloăija, kasnodrošina datu kvalitāti un reprezentativitāti nacionālajā līmenī, kā arī iespējusalīdzināt dažādu valstu datus. Tomēr, analizējot datus, novērtējot kāda rādītājatendences un izmaiĦas un salīdzinot tos dinamikā, jāĦem vērā, ka arī šīpētījuma aptaujas jautājumi periodiski tiek mainīti, tos pilnveidojot unaktualizējot. Rādītāju analīzē jāĦem vērā tas, ka daži jautājumi iepriekšējāsaptaujās noformulēti un uzdoti atšėirīgi, tādēĜ ne vienmēr ir iespēja salīdzinātvisu aptauju datus. Piemēram, HBSC pētījumā jautājums par saldinātiem,gāzētiem dzērieniem katrā aptaujā tiek nedaudz pārformulēts, kas var ietekmētrezultātu salīdzināmību.ESPAD pētījums aptver 13-20 gadīgus jauniešus, ar aptaujāto kopu 15-16gadu vecumā.Rutīnas statistikas dati izmantoti no VSMTVA datu bāzēm (piemēram,Nāves cēloĦu datu bāze) un reăistriem (piemēram, Traumu reăistrs) parsaslimstību un mirstību, no CSDD par ceĜu satiksmes negadījumosievainotajiem, no VDEĀVK par invalīdiem.Vērtējot pusaudžu grūtniecību biežumu, tiek skaitīti kopā dati parabortiem un dzemdībām (dzemdētāju skaits).Arī rutīnas statistikā ir dažādu datu trūkums. Piemēram, trūkst savstarpējisalīdzināmu datu par skolas vecuma bērnu un pusaudžu invaliditāti ārējocēloĦu dēĜ iepriekšējos gados. Šādi dati pieejami tikai no 2004.gada, kadinvaliditātes ekspertīzi bērniem sāka noteikt VDEĀVK. Iepriekš to noteicaăimenes ārsti.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 41 no 50

GALVENO JĒDZIENU UN TERMINU SKAIDROJUMSĀrējie nāves cēloĦi – nāves cēloĦu grupa, kurā iekĜauta mirstība nelaimesgadījumos, no traumām un saindēšanās, no nosmakšanas, no vardarbības untīša paškaitējuma.Incidence – jauno slimības vai stāvokĜa gadījumu biežums (attiecībā uzpopulāciju).Invalīds – persona, kurai sakarā ar slimību, traumu vai iedzimtu defektuizraisītiem orgānu sistēmu funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildumedicīniskā un sociālā palīdzība un kurai ir noteikta invaliditāte normatīvajosaktos paredzētajā kārtībā.Invaliditāte – ilgstošs vai nepārejošs ar vecuma pārmaiĦām organismānesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kas apgrūtina personasintegrāciju sabiedrībā, pilnīgi atĦem vai daĜēji ierobežo tās spēju strādāt un seviapkopt.Bērns-invalīds – persona vecuma grupā no 0-15 gadiem, kurai sakarā arslimību, traumu vai iedzimtu defektu izraisītiem orgānu sistēmu funkcijutraucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība unkurai ir noteikta invaliditāte normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Bērniemlīdz 16 gadu vecumam invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās.Mirstība – mirstības gadījumu biežums, parasti izsaka uz 100000 attiecīgāspopulācijas iedzīvotājiem (attiecīgā vecuma, dzimuma u.tml. iedzīvotājiem).Veseli bērni – bērni, kuriem nav hronisku slimību, novērošanas periodā varbūt viegli noritošas akūtas slimības; orgānu un sistēmu funkcijas bezpataloăijas, fiziskā attīstība atbilstoši vecumam.Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 42 no 50

SAĪSINĀJUMICSDD CeĜu satiksmes un drošības direkcijaCSP Centrālā statistikas pārvaldeES Eiropas SavienībaESPAD Eiropas skolu aptauja par alkoholu un citām narkotiskajām vielāmIT Interneta tehnoloăijasHBSC Skolēnu veselības paradumu pētījumsMK Ministru kabinetsPVO Pasaules Veselības organizācijaPZDG Potenciāli zaudētie dzīves gadiSTS Seksuāli transmisīvās slimībasTV TelevīzijaVDEĀVK Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaVSMTVA Veselības statistikas un medicīnas tehnoloăiju valsts aăentūraVVVA Veselības veicināšanas valsts aăentūraSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 43 no 50

ATSAUCES1 Uztura paradumi un ėermeĦa masa skolas vecuma bērniem Latvijā, v/a „Sabiedrības veselības aăentūra”,Rīga 2007;2 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2005/2006, HBSC, Veselības veicināšanas valsts aăentūra,Rīga, 2006;3 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2001/2002, HBSC, Veselības veicināšanas valsts aăentūra,Rīga, 2004;4 WHO. CINDI Dietary guide. WHO Regional Officcce for Europe, 2000;5 Pamatnostādnes „Veselīgs uzturs 2003.-2013. gadam”. Veselības ministrija, 2004;6 22.08.2006. grozījumi MK 27.12.2002. noteikumos Nr. 610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības,vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”;7 Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā, Veselības veicināšanas valstsaăentūra, 2007, Rīga;8 KoroĜeva I., Rungule R., Sniėere S., Trapencieris M. Jauno tehnoloăiju atkarības izplatība jauniešu vidūRīgā. Rīgas Narkomānijas un Profilakses centrs, 2004;9 ANO Attīstības programma. Izglītības un zinātnes ministrija. Rokasgrāmata vienaudžu izglītotājiem. Rīga,2003: 23.-31.;10 CSP dati;11 Traumatisms un ārējie nāves cēloĦi bērniem un jauniešiem, Sabiedrības veselības aăentūra, Rīga 2007;12 Smēėēšanas un alkohola lietošanas izplatība skolas vecuma bērniem Latvijā, v/a „Sabiedrības veselībasaăentūra”, Rīga 2008;13 Likums „Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēėēšanas ierobežošanu”, LRSaeima, 07.07.1997;14 ESPAD 2007, Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū, Sabiedrības veselībasaăentūra, Rīga 2007;15 Likums „Alkoholisko dzērienu aprites likums”, LR Saeima, 01.05.2004;16 European Charter on Alcohol. Paris, 12-14 December, 1995;17 Bērniem piemērota pasaule. ANO Ăenerālā Asambleja, 27.speciālā sesija par bērniem, 2002.gada maijshttp://www.unicef.org/specialsession/;18 Global strategy on Diet, Physical Activity and Health. The 57 World Health Assemmbly, May, 2004;19 European strategu for child and adolescent health and development, WHO 2005.;20 MK 22.09.2004. rīkojums Nr. 646 „Programma „Bērniem piemērota Latvija” 2004.-2007. gadam”;21 MK 17.08.2005. rīkojums Nr. 559 „Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas unkontroles valsts programma 2005.-2008. gadam”;22 EU drugs strategy (2005-2012). General Secretariat of European Concil, EU, 15074/04, Brussels, 22November 2004.23 The School Milk Programme. http://drinkitup.europa.eu/index.php?id=7&L=11;Skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 44 no 50

PIELIKUMS1.attēls. 11-gadīgu skolēnu, kuri lietojuši saldumus vismaz reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti5040302026263141ZēniMeitenes1002002 2006Gads2.attēls. 13-gadīgu skolēnu, kuri lietojuši saldumus vismaz reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti60504030201002830392002 2006Gads50ZēniMeitenes3.attēls. 15-gadīgu skolēnu, kuri lietojuši saldumus vismaz reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)5045Procenti403020243132ZēniMeitenes1002002 2006GadsSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 45 no 50

4.attēls. 11 gadus vecu skolēnu, kuri lietojuši čipsus vismaz reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti3530252015105031232420141998 2002 2006Gads7ZēniMeitenes5.attēls. 13 gadus vecu skolēnu, kuri lietojuši čipsus vismaz reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti30252015105262018 17106ZēniMeitenes01998 2002 2006Gads6.attēls. 15 gadus vecu skolēnu, kuri lietojuši čipsus vismaz reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)2522 22Procenti2015105151463ZēniMeitenes01998 2002 2006GadsSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 46 no 50

7.attēls. Skolēnu, kuri saldinātos gāzētos dzērienus lietojuši vismaz reizinedēĜā, īpatsvars procentos, 2005./2006. māc. gads(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti8070605040302010074 736566605811 gadi 13 gadi 15 gadiVecumsZēniMeitenes8.attēls. 11 gadus vecu skolēnu, kuri zobus tīra biežāk kā reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti7060504030201006358 58434741 42331994 1998 2002 2006GadsZēniMeitenes9.attēls. 13 gadus vecu skolēnu, kuri zobus tīra biežāk kā reizi dienā,īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti7060504030201006256533639 37 39211994 1998 2002 2006GadsZēniMeitenesSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 47 no 50

10.attēls. Skolēnu, kas darba dienās pie televizora pavada vismaz 4stundas dienā, īpatsvars procentos, 2005./2006.māc. gads(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti4035302520151050363033332811-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgiVecums27ZēniMeitenes11.attēls. 5-19 gadus vecu bērnu mirstība transporta negadījumos, uz100 000 iedzīvotājiem(VSMTVA dati)Uz 100000 iedzīvotājiem353025201510501997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007Gads15-1910-145-912.attēls. 13 gadus vecu pusaudžu, kas regulāri smēėē vismaz vienreiznedēĜā, īpatsvars procentos(SVA, HBSC pētījuma dati)Procenti1816141210864201991 1994 1998 2002 2006GadsZēniMeitenesSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 48 no 50

13. attēls. 13 gadus vecu pusaudžu, kas lietojuši alkoholu vismaz reizinedēĜā, īpatsvars procentos(SVA dati, HBSC pētījums)Procenti1098765432101994 1998 2002 2006GadsZēniMeitenes14.attēls. Pirmreizēji reăistrētie bērni un pusaudžiar alkoholisma diagnozi, absolūtos skaitĜos(Rīgas Psihiatrijas un narkoloăijas centra dati)Skaits141210864201997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006Gads15-170-1415.attēls. Abortu un grūtniecību skaits pusaudzēm līdz 14 gadu vecumam,absolūtos skaitĜos(VSMTVA dati)25Skaits201510GrūtniecībaAborti502001 2002 2003 2004 2005 2006 2007GadsSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 49 no 50

16.attēls. Profilaktisko apskašu rezultāti 2.-9.klases skolēniem,uz 1000 apskatītiem bērniem(VSMTVA dati)No 1000 bērniem1801601401201008060402002001 2002 2003 2004 2005 2006GadsStājas traucējumiPavājināta redzeSkoliozeValodas traucējumiPazemināta dzirde17.attēls. Profilaktisko apskašu rezultāti 15-17 gadus veciem pusaudžiem,uz 1000 apskatītiem bērniem(VSMTVA dati)Uz 1000 bērniem1401201008060402002001 2002 2003 2004 2005 2006GadsStājas traucējumiPavājināta redzeSkoliozeValodastraucējumiPazeminātadzirdeSkolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība 50 no 50