2006 - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

2006. gadā Latvija ar 10 karavīru lielu militāro vienību turpināja piedalīties arī NATOoperācijā Kosovā (Kosovo Force - KFOR). Latvijas militārās vienības sastāvā bija militāriepolicisti un štāba virsnieki. 2006. gada sākumā pēc 6 mēnešu ilgas misijas Latvijā atgriezāsBaltic Squadron (BALTSQN) personālsastāvs - 95 karavīri, kuri Kosovā pildīja mieranodrošināšanas funkcijas.Kopš 2003. gada Latvija kopā ar citām NATO un ES dalībvalstīm piedalās daudznacionālospēku operācijā Irākā (Operation Iraqi Freedom – OIF). 2006. gadā operācijā dislocētoLatvijas karavīru skaits bija 120, kuru sastāvā bija kājnieku rota, štāba virsnieki unnacionālā atbalsta vienība. Latvijas vienība tika izvietota Polijas sektorā Divānijā unBagdādē.Savukārt NATO apmācību programmas (NTIM, NATO Training Implementation Mission)ietvaros Latvija ir paudusi atbalstu 2004. gada 28.-29.jūnijā Stambulas samitā pieņemtajamlēmumam par palīdzības sniegšanu Irākas valdībai, apmācot Irākas drošības spēkus. 2006.gadā Latvija ir veikusi iemaksu NATO Trasta fondā 60 000 EUR apmērā, no kura tika segtiizdevumi Irākas drošības spēku apmācībām NATO mācību centros Eiropā un Irākā.2006.gada vasarā NATO apmācību programmas ietvaros Latvijā Ādažos tika īstenota divuirākiešu speciālistu apmācība nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā.Eiropas drošības un aizsardzības politika2006. gadā Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) jautājumos Latvijai bija īpašiaktuālas iniciatīvas, kas saistītas ar ES krīzes vadības civilo un militāro spēju attīstību un tokoordinētu izmantošanu, kā arī ar ES aktīvāku iesaisti operācijās, kurās piedalās Latvijaskaravīri, piemēram, Kosovā un Afganistānā. Aizstāvot principu par racionālu dalībvalsturesursu izmantošanu, izdevās vienoties par vadlīnijām efektīvākai informācijas apritei starpES misijās un operācijās iesaistīto civilo un militāro personālu, uzsverot, ka nav jāveidovairākas paralēlas informācijas aprites sistēmas, bet jāizstrādā kopīgas informācijasapmaiņas prasības.2006. gadā tika paveikti vairāki nozīmīgi darbi ES militāro spēju attīstībā. Tika aktualizētsjautājums par stratēģiskā gaisa transporta attīstību, tika pabeigti pēdējie sagatavošanasdarbi pirms ES ātrās reaģēšanas kaujas grupu pilnas kaujas gatavības sasniegšanas 2007.gada 1. janvārī. ES Kaujas grupa ir apmēram 1500 karavīru liela multinacionāla ātrāsreaģēšanas vienība, kas ir gatava uzsākt militāro operāciju 5 –10 dienu laikā pēc lēmumapieņemšanas. Ātrās reaģēšanas spēju attīstības ietvaros turpinājās darbs arī pie jūras ungaisa spēku attīstības.2006. gada 13. novembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks parakstīja Saprašanās memorandu(memorandum of uderstanding) par kopīgas ES Kaujas grupas izveidi kopā ar Vāciju,Lietuvu, Poliju un Slovākiju. Polija būs vadošā valsts šajā kaujas grupā, un tā būs gatavaiesaistīties operācijās 2010.gada pirmajā pusē.ES militāro spēju attīstības procesā vadošā loma bija Eiropas Aizsardzības aģentūrai. 2006.gada 1. jūlijā stājās spēkā Aizsardzības iepirkumu rīcības kodekss, kas turpmāk veicināsEiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un dalībvalstu pieeju aizsardzības tirgiem.2006. gada 3. oktobrī Eiropas Aizsardzības aģentūra apstiprināja Eiropas militāro spējuattīstības ilgtermiņa vīziju (Long term Vision). Tas ir dokuments, kas veidos konceptuālupamatu EDAP 20-25 gadu perspektīvā. Ņemot vērā to, ka Latvija plāno savu bruņoto spēkuattīstību, pamatojoties uz NATO prasībām, Latvijai bija svarīgi, lai vīzijas dokumentā tiktuskaidri norādīts, ka ES valstu spējām jābūt savietojamām ar NATO spējām.Somijas prezidentūras laikā Latvijai svarīgākais notikums bija Atēnu mehānisma (Athenamechanism) pārskatīšana, lai uzlabotu ES operāciju finansēšanas procedūras. Atēnumehānisms ir finanšu instruments, ar kura palīdzību tiek pārvaldītas ES militāro operācijukopējās izmaksas. Šāda mehānisma izveidošana tika pamatota ar nepieciešamību8