2006 - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

Galvenais Rīgas samita vēstījums - NATO ir vienota un stipra organizācija, kas spēj adekvātiatbildēt 21. gadsimta drošības izaicinājumiem. Alianse savās operācijās Afganistānā un citurturpinās veicināt drošību un ir atvērta ciešākai sadarbībai ar citām ieinteresētām valstīm. NoLatvijas viedokļa raugoties, vitāla un vienota Alianse stiprina mūsu valsts drošību.2006. gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika apstiprināti divi dokumenti –Rīgas deklarācija un Vispārīgās politiskās vadlīnijas, kurās noteiktas Alianses militāro spējuattīstības prioritātes nākamajiem 15 gadiem. Būtiskākie Rīgā pārrunātie un Rīgas deklarācijāiekļautie lēmumi ir:• NATO valstu vadītāji pauda stingru apņemšanos un savstarpēju solidaritāti turpinātun nepieciešamību sekmīgi īstenot līdz galam NATO operāciju Afganistānā.Ģenerālsekretāra vārdiem runājot, šis “mērķis ir sasniedzams, pašlaik tiek sasniegts,bet vēl nav sasniegts”. Tika pausts atbalsts visaptverošai pieejai, jo risinājumsAfganistānā nevar būt tikai militārs – bez drošības nav iespējama valsts attīstība, betbez attīstības – tās drošība. Tādēļ ir nepieciešama arī citu starptautisko organizācijuun institūciju kā ANO, ES, G8 un Pasaules Bankas līdzdalība Afganistānā. NATOdalībvalstis apņēmās ārkārtas nepieciešamības gadījumā neizmantot savu militārokontingentu darbības ierobežojumus un atbalstīt krīzes situācijā nonākušos biedrusno citām ISAF operācijas dalībvalstīm. Tāpat valstu vadītāji apņēmās palielinātpalīdzību Afganistānas armijas un policijas apgādē un apmācībā;• Pasludināt pilnu NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF) operacionālo gatavību. Tasnozīmē, ka NATO būs pieejama līdz 25 000 karavīru lielas ātrās reaģēšanas vienība,kura pāris dienu laikā pēc NATO dalībvalstu vienprātīga lēmuma pieņemšanas vardoties operācijā un ir spējīga tur darboties vismaz mēnesi;• Operāciju visaptverošas plānošanas iniciatīvas (comprehensive planning) attīstīšana.Tās pamatā ir NATO priekšlikums ciešāk sadarboties ar citām starptautiskajāmorganizācijām un NVO, lai sekmīgi plānotu un īstenotu operācijas. Sadarbība ietvertugan militāros, gan civilos aspektus. Valstu un valdību vadītāji uzdeva NATO izstrādātpirmos priekšlikumus līdz 2007. gada aprīļa ārlietu un jūnija aizsardzības ministrusanāksmēm.• Saglabāt NATO atvērto durvju politiku paplašināšanās jautājumos un 2008. gadaNATO samitā uzaicināt dalībai Aliansē tās kandidātvalstis (pašlaik Albānija, Horvātijaun Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija), kas spēj veicināt drošībueiroatlantiskajā telpā un pildīt NATO prasības;• Attīstīt NATO sadarbību ar partneriem ārpus eiroatlantiskās telpas, vienlaikuspadarot elastīgāku praktisko sadarbību un politiskās konsultācijas ar visiem–esošajiem (Euro-Atlantic Partnership Council – EAPC – valstis) un perspektīvajiemjaunajiem partneriem;• Piešķirt Rietumbalkānu valstīm - Melnkalnei, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai -NATO partnervalstu statusu, kas nozīmē to dalību EAPC sanāksmēs un PfP(Partnership for Peace) sadarbības programmās. Tomēr Serbijas, kā arī Bosnijas unHercegovinas gadījumā tika uzsvērta nepieciešamība pilnībā sadarboties arStarptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;• Jau esošo Vidusjūras Dialoga un Stambulas Sadarbības Iniciatīvas formātu ietvarosattīstīt sadarbību ar Tuvo Austrumu valstīm, piešķirot tām PfP praktisko sadarbībasprogrammu izmantošanas iespēju un uzsākot jaunu apmācības sadarbības iniciatīvu;• Enerģētikas drošības jautājumā NATO vēstniekiem dots uzdevums apzināt jomas,kurās Alianse vislabāk var darboties un aizstāvēt dalībvalstu intereses;• NATO dalībvalstu līderi atbalsta Gruzijas un Ukrainas reformas eiroatlantiskāsintegrācijas virzienā. Turklāt Alianse pauž atbalstu Kaukāza valstu un Moldovasteritoriālajai integritātei.Rīgas deklarācijas noslēgumā īpaši izcelta ir Latvijas loma, stiprinot drošību eiroatlantiskajātelpā: “Šeit, Latvijā, kuras pievienošanās NATO ir stiprinājusi drošību eiroatlantiskajā telpāun tuvinājusi mūsu kopējo mērķi par brīvu un kopīgu vērtību izpratnē miermīlīgi vienotuEiropu, mēs atkārtoti esam apstiprinājuši neatņemamo Eiropas un Ziemeļamerikas saikni,kā arī uzsvēruši mūsu apņemšanos turpināt Alianses transformāciju.”5