2006 - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

Līdzdalība ES kopējās attīstības politikas īstenošanāJaunās Finanšu perspektīvas ietvaros 2006.gada 18.decembrī tika apstiprināta EiropasParlamenta un Padomes regula par Attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu.Attīstības sadarbības politikas instrumenta ietvaros attīstības sadarbība tiek realizēta caursekojošām ģeogrāfiskajām (Latīņamerika, Āzija, Centrālāzija, Tuvie Austrumi, Dienvidāfrika)un tematiskajām (ieguldījums sabiedrības attīstībā; vide un ilgtspējīga dabas resursuizmantošana; NVO un pašvaldību attīstība; pārtikas drošība; migrācija; atbalsts ĀKK cukuraprotokola valstīm) programmām.Arī Latvijas NVO un privātais sektors var pretendēt uz finansējumu projektu realizēšanaijaunattīstības valstīs.2006.gada 18.decembrī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par finanšuinstrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē.Jaunais instruments tika izveidots, lai papildinātu citus esošos instrumentus, kas paredzēti,lai ieviestu ES demokrātijas un cilvēktiesību politiku attiecībā uz 3.valstīm, kas ietver ganpolitiskus dialogus un diplomātiskus demaršus, gan dažādus instrumentus finanšu untehniskai sadarbībai, tostarp ģeogrāfiskas un tematiskas programmas.Latvija aktīvi piedalījās regulas izstrādē, un Latvijai būtisks ir panāktais kompromiss parnepieciešamību paredzēt projektu realizēšanas iespēju ES dalībvalstīs, kad tas ir tiešisaistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem trešajās valstīs, un to nav iespējams realizētkonkrētās valsts teritorijā. Šajā kontekstā Latvija īpaši akcentē nevalstisko organizācijusituāciju Baltkrievijā, kur to darbība cilvēktiesību jomā praktiski gandrīz nav iespējamavalsts administrācijas represiju dēļ.Jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros laika periodam no 2007.-2013.gadam attīstībaspalīdzībai būs pieejami 16.897 miljardi eiro, kas būs papildus 10.Eiropas Attīstības fonda(EAF) līdzekļiem, kas laika periodā no 2008.-2010. gadam tiks novirzīti ĀKK valstīm.Balstoties uz panākto vienošanos, kopējais finansējums 10. EAF sadarbībai ar ĀKK valstīm2008.-2013. gadam tika paredzēts 22,682 miljardu eiro (15,941 miljardu latu) apmērā.Latvijas saistības 10. EAF minētajam laika posmam sastāda 0,07% no kopējā fonda apjomajeb 15,8774 miljonus eiro (11,1587 miljoni latu). Iemaksu “atslēga” tika panākta zemākanekā iemaksām ES budžetā, turklāt tika panākts izdevīgs “phase-in” periods ar pakāpeniskuikgadējo iemaksu pieaugumu.3. Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšanaReģionālā sadarbība, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, Trīspusējā Baltijas valstu sadarbība,Divpusējā sadarbība ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, Bulgārijas Republika,Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste, PolijasRepublika, Rumānija, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Šveices Konfederācija,Ungārijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Dialogs ar sabiedrību par Latvijas dalību ES.Reģionālā sadarbība2006. gadā Baltijas jūras reģionā turpinājās aktīva sadarbība dažādu reģionālo organizācijuun institūciju ietvaros. 29.-31. oktobrī Helsinkos notika gadskārtējais Baltijas Attīstībasforums. Tā ietvaros ietekmīgi reģiona politiķi, biznesa un publiskā sektora pārstāvjidiskutēja par Baltijas jūras reģiona turpmākās attīstības un sadarbības pilnveidošanasiespējām, pieaugošās globalizācijas un starptautiskās konkurences apstākļos.2006. gada laikā notika ES Ziemeļu Dimensijas politikas jauno vadlīniju saskaņošana starpES dalībvalstīm un politikas partnervalstīm – Krieviju, Norvēģiju un Īslandi. 2006. gada 9.jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks uzstājās Tallinā notiekošajā Ziemeļu Dimensijas25