Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņas5. tabula / Table 5Augsnes pamatapstrādes minimalizācijas ietekme uz nezāļu gaissauso masu,vidēji 1997.–2002. gadāThe influence of reduced soil primary tillage on air-dry mass of weeds,average in 1997-2002Varianti /Variantsziemaskvieši /winter wheatNezāļu gaissausā masa, g m -2 / Air-dry mass of weeds, g m -2auzas /oatsvasaras mieži /spring barleyvasaras mieži +āboliņš, timotiņš /spring barley + redclover, timothyvidēji labībās /average incereals1. AAAA 3.0 / 16.6 11.5 / 12.8 9.2 / 17.4 11.8 / 16.0 8.9 / 15.72. ALLL 4.3 / 17.4 13.2 / 14.8 13.3 / 12.5 18.3 / 30.0 12.3 / 18.73. LLLA 4.9 / 18.1 16.5 / 20.9 10.5 / 12.7 13.2 / 20.3 11.3 / 18.04. LLLL 7.3* / 17.5 14.3 / 20.0 10.8 / 15.0 11.6 / 30.7 11.0 / 20.8RS 0.05/ LSD 0.052.7 / 4.5 5.1 / 13.1 6.1 / 9.6 10.0 / 18.3Piezīme / Note: īsmūža nezāļu masa/daudzgadīgo nezāļu masa / air-dry mass of annual weeds/perennial weeds*, A, L – skat. 1. tabulu / see Table 1izlīdzinājusies. Taču, jo vēlāk dzinumi parādās virsaugsnes, jo grūtāk tiem konkurēt ar kultūraugiem.Tātad, pirms ražas novākšanas veikto sējumunezāļainības pētījumu rezultāti rāda, ka, izvietojotziemas kviešus pēc divu gadu daudzgadīgo zālauguizmantošanas, labāk augsni apart 0.22–0. 24 mdziļumā pēc daudzgadīgo zālaugu novākšanas nekāpirms to sējas. Pārējās labību sugās un vidēji labībāsneparādās kāda augsnes pamatapstrādes variantapriekšrocības attiecībā pret citiem variantiem nezāļuizplatības ierobežošanā.Nezāļu gaissausās masas izmaiņas augsnespamatapstrādes minimalizācijas ietekmē raksturo5. tabulā ievietotie pētījumu dati. Iegūtie rezultātiliecina, ka atteikšanās no augsnes aršanas augsekasrotācijas periodā (4. variants) bija palielinājusi īsmūžanezāļu masu ziemas kviešu sējumā, bet pārējāslabībās būtiska starpība starp augsnes pamatapstrādesvariantiem netika konstatēta.Analizējot labību ražu sakarības ar sējumunezāļainību, konstatēts, ka laika periodā no 1994.līdz 2002. gadam starp labību sējumu nezāļainību ungraudu ražu vērojama negatīva, būtiska korelācija.Atsevišķām labību sugām nezāļu ietekme uz ražunedaudz atšķīrās: ziemas kviešiem (r xy= -0.554)un auzām (r xy= -0.529) tā bija vidēji cieša, vasarasmiežiem (r xy= -0.426) – vāja, un vasaras miežiem ardaudzgadīgo zālaugu pasēju (r xy= -0.837) – cieša.Secinājumi1. Sešlauku labību–zālaugu augsekā smagasputekļu smilšmāla augsnes aršanai katru gadu0.22–0.24 m dziļumā nav būtiskas priekšrocībasnezāļu izplatības ierobežošanā salīdzinājumā2.3.4.5.ar variantiem, kuros aršanu veic vienu reizirotācijas periodā un pārējos gados augsni lobot0.10–0.12 m dziļumā.Daudzgadīgās nezāles augsnes apstrādesminimalizācijas rezultātā sadīgst agrāk, nekāaršanu veicot katru gadu. Labību cerošanas laikāvidēji labībās novērots būtiski lielāks daudzgadīgonezāļu skaits, ja augsekas rotācijas periodā augsniapar 0.22–0.24 m dziļumā pirms daudzgadīgo zāļusējas un pārējos gados augsni tikai lobot 0.10–0.12 m dziļumā salīdzinājumā ar aršanu katrugadu. Līdz labību ražas novākšanai daudzgadīgonezāļu skaits izlīdzinās un vidēji labībās būtiskasstarpības starp variantiem nenovēro.Minimalizējot augsnes pamatapstrādi labību–zālaugu augsekas rotācijas periodā, aršanu labākveikt pēc daudzgadīgo zālaugu novākšanas nekāpirms to sējas, pārējos gados var samazinātaugsnes apstrādes dziļumu, veicot tikai lobīšanu.Samazinot augsnes pamatapstrādes dziļumuvairākus gadus pēc kārtas, var samazinātiesīsmūža nezāļu skaits. Labību cerošanas laikānovērojama būtiska īsmūža nezāļu skaitasamazināšanās ziemas kviešu un vasaras miežusējumā, ja aršanu veic pirms vasaras miežiem ardaudzgadīgo zālaugu pasēju.Augsnes pamatapstrādes minimalizācijaneietekmē nezāļu gaissauso masu vasaras labībusējumos. Augsekas rotācijas periodā veicot tikailobīšanu 0.10–0.12 m dziļumā un atsakoties noaršanas, nezāļu gaissausā masa ziemas kviešusējumā palielinās. Pārējās labībās būtiska starpībastarp augsnes pamatapstrādes variantiem navkonstatēta.LLU Raksti 18 (313), 2007; 1-87