M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasLabību sējumu nezāļainība, vidēji 1994.–2002. gadāThe weediness of cereals, average in 1994-20024. tabula / Table 4Kultūraugs, varianti /Crops, treatmentsĪsmūža nezāles, gab. m -2 Daudzgadīgās nezāles, gab. m -2Annual weeds per m 2 Perennial weeds per m 2cerošanaslaikā /at tilleringpirms ražasnovākšanas /prior to harvestcerošanaslaikā /at tilleringpirms ražasnovākšanas /prior to harvestZiemas kvieši / Winter wheat1. AAAA14.42. ALLL16.63. LLLA12.6*RS 0.05/ LSD 0.052.510.59.710.64.525.625.031.311.629.327.037.4*10.3Auzas / Oats1. AAAA71.82. ALLL59.73. LLLA69.9RS 0.05/ LSD 0.0528.051.555.354.04.510.816.212.914.824.423.628.59.7Vasaras mieži / Spring barley1. AAAA58.62. ALLL59.43. LLLA50.0*RS 0.05/LSD 0.058.239.834.036.69.815.6<strong>18</strong>.919.511.835.836.235.316.2Vasaras mieži + āboliņš /Spring barley + clover1. AAAA39.12. ALLL41.03. LLLA37.2RS 0.05/ LSD 0.059.139.234.035.311.933.938.443.431.830.331.430.16.5Vidēji labībās / Average in cereals1. AAAA45.42. ALLL44.13. LLLA42.2RS 0.05/ LSD 0.058.136.734.335.42.923.224.329.0*4.830.730.133.48.0*, A, L – skat. 1. tabulu / see Table 1kas mazina augsnes apstrādes ietekmi. Daudzgadīgāsnezāles 1994.–1996. gada pētījumu periodā būtiskivairāk tika konstatētas auzu sējumā 3. variantā,kurā auzas sēja 4 gadus pēc kārtas rudenī neartā,tikai lobītā augsnē. Pilnīga atteikšanās no aršanasaugsekas rotācijas periodā (4. variants) tika pētīta,sākot ar 1997. gadu. Pētījumi rāda, ka augsni katrugadu tikai lobot, tiek veicināta daudzgadīgo nezāļusavairošanās. Būtiska nezāļu skaita palielināšanāssalīdzinājumā ar 1. un 2. variantu novērota ziemaskviešu sējumā, pārējās labībās bija vērojama šo nezāļuskaita palielināšanās tendence.Deviņos gados iegūtie vidējie dati par daudzgadīgonezāļu skaita izmaiņām liecina, ka būtiski vairāk nekā2. variantā to bija ziemas kviešu sējuma 3. variantā,kur tie sēti pēc āboliņa un timotiņa novākšanas tikailobītā augsnē. Pārējās labībās deviņu gadu vidējiedati liecina, ka daudzgadīgo nezāļu skaits dažādosaugsnes apstrādes variantos ir izlīdzinājies. Tas patssakāms par šo nezāļu skaitu vidēji visās labībāsdeviņu gadu pētījumu periodā, kad netika konstatētabūtiska variantu ietekme (4. tabula). Jāpiezīmē,ka kontroles variantā pēc nezāļu nogriešanas0.22–0. 24 m dziļumā tās ataug lēnāk nekā lobītajoslauciņos, kur tās tika nogrieztas tikai 0.10–0.12 mdziļumā. Sakarā ar to pavasarī, t.i., labību cerošanaslaikā, katru gadu artajos lauciņos (kontrolē) daļadaudzgadīgo nezāļu dzinumu vēl bija augsnē. Starpībastarp variantiem šajā laikā bija izteiktāka nekā pirmsražas novākšanas, kad starpība starp variantiem bija6LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 1-8
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņas5. tabula / Table 5Augsnes pamatapstrādes minimalizācijas ietekme uz nezāļu gaissauso masu,vidēji 1997.–2002. gadāThe influence of reduced soil primary tillage on air-dry mass of weeds,average in 1997-2002Varianti /Variantsziemaskvieši /winter wheatNezāļu gaissausā masa, g m -2 / Air-dry mass of weeds, g m -2auzas /oatsvasaras mieži /spring barleyvasaras mieži +āboliņš, timotiņš /spring barley + redclover, timothyvidēji labībās /average incereals1. AAAA 3.0 / 16.6 11.5 / 12.8 9.2 / 17.4 11.8 / 16.0 8.9 / 15.72. ALLL 4.3 / 17.4 13.2 / 14.8 13.3 / 12.5 <strong>18</strong>.3 / 30.0 12.3 / <strong>18</strong>.73. LLLA 4.9 / <strong>18</strong>.1 16.5 / 20.9 10.5 / 12.7 13.2 / 20.3 11.3 / <strong>18</strong>.04. LLLL 7.3* / 17.5 14.3 / 20.0 10.8 / 15.0 11.6 / 30.7 11.0 / 20.8RS 0.05/ LSD 0.052.7 / 4.5 5.1 / 13.1 6.1 / 9.6 10.0 / <strong>18</strong>.3Piezīme / Note: īsmūža nezāļu masa/daudzgadīgo nezāļu masa / air-dry mass of annual weeds/perennial weeds*, A, L – skat. 1. tabulu / see Table 1izlīdzinājusies. Taču, jo vēlāk dzinumi parādās virsaugsnes, jo grūtāk tiem konkurēt ar kultūraugiem.Tātad, pirms ražas novākšanas veikto sējumunezāļainības pētījumu rezultāti rāda, ka, izvietojotziemas kviešus pēc divu gadu daudzgadīgo zālauguizmantošanas, labāk augsni apart 0.22–0. 24 mdziļumā pēc daudzgadīgo zālaugu novākšanas nekāpirms to sējas. Pārējās labību sugās un vidēji labībāsneparādās kāda augsnes pamatapstrādes variantapriekšrocības attiecībā pret citiem variantiem nezāļuizplatības ierobežošanā.Nezāļu gaissausās masas izmaiņas augsnespamatapstrādes minimalizācijas ietekmē raksturo5. tabulā ievietotie pētījumu dati. Iegūtie rezultātiliecina, ka atteikšanās no augsnes aršanas augsekasrotācijas periodā (4. variants) bija palielinājusi īsmūžanezāļu masu ziemas kviešu sējumā, bet pārējāslabībās būtiska starpība starp augsnes pamatapstrādesvariantiem netika konstatēta.Analizējot labību ražu sakarības ar sējumunezāļainību, konstatēts, ka laika periodā no 1994.līdz 2002. gadam starp labību sējumu nezāļainību ungraudu ražu vērojama negatīva, būtiska korelācija.Atsevišķām labību sugām nezāļu ietekme uz ražunedaudz atšķīrās: ziemas kviešiem (r xy= -0.554)un auzām (r xy= -0.529) tā bija vidēji cieša, vasarasmiežiem (r xy= -0.426) – vāja, un vasaras miežiem ardaudzgadīgo zālaugu pasēju (r xy= -0.837) – cieša.Secinājumi1. Sešlauku labību–zālaugu augsekā smagasputekļu smilšmāla augsnes aršanai katru gadu0.22–0.24 m dziļumā nav būtiskas priekšrocībasnezāļu izplatības ierobežošanā salīdzinājumā2.3.4.5.ar variantiem, kuros aršanu veic vienu reizirotācijas periodā un pārējos gados augsni lobot0.10–0.12 m dziļumā.Daudzgadīgās nezāles augsnes apstrādesminimalizācijas rezultātā sadīgst agrāk, nekāaršanu veicot katru gadu. Labību cerošanas laikāvidēji labībās novērots būtiski lielāks daudzgadīgonezāļu skaits, ja augsekas rotācijas periodā augsniapar 0.22–0.24 m dziļumā pirms daudzgadīgo zāļusējas un pārējos gados augsni tikai lobot 0.10–0.12 m dziļumā salīdzinājumā ar aršanu katrugadu. Līdz labību ražas novākšanai daudzgadīgonezāļu skaits izlīdzinās un vidēji labībās būtiskasstarpības starp variantiem nenovēro.Minimalizējot augsnes pamatapstrādi labību–zālaugu augsekas rotācijas periodā, aršanu labākveikt pēc daudzgadīgo zālaugu novākšanas nekāpirms to sējas, pārējos gados var samazinātaugsnes apstrādes dziļumu, veicot tikai lobīšanu.Samazinot augsnes pamatapstrādes dziļumuvairākus gadus pēc kārtas, var samazinātiesīsmūža nezāļu skaits. Labību cerošanas laikānovērojama būtiska īsmūža nezāļu skaitasamazināšanās ziemas kviešu un vasaras miežusējumā, ja aršanu veic pirms vasaras miežiem ardaudzgadīgo zālaugu pasēju.Augsnes pamatapstrādes minimalizācijaneietekmē nezāļu gaissauso masu vasaras labībusējumos. Augsekas rotācijas periodā veicot tikailobīšanu 0.10–0.12 m dziļumā un atsakoties noaršanas, nezāļu gaissausā masa ziemas kviešusējumā palielinās. Pārējās labībās būtiska starpībastarp augsnes pamatapstrādes variantiem navkonstatēta.LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 1-87
- Page 3 and 4: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 5 and 6: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 7: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 13 and 14: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 15 and 16: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 17 and 18: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 21 and 22: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 23 and 24: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 25 and 26: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 29 and 30: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 31 and 32: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 33 and 34: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 35 and 36: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 39 and 40: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 41 and 42: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 43 and 44: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 45 and 46: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 55 and 56: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 57 and 58: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 59 and 60:
M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 61 and 62:
I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 63 and 64:
I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 65 and 66:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 67 and 68:
1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
- Page 69 and 70:
3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
- Page 71 and 72:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 73 and 74:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 75 and 76:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 77 and 78:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 79 and 80:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 81 and 82:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 83 and 84:
LLU Raksti 18 (313), 2007; 81
Change language