D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģiskie rādītāji kazām pēc to eksperimentālas invadēšanasskaitu glumenieka gļotādā konstatēja jēriem piektajāpēcinvāzijas dienā pēc to vie<strong>nr</strong>eizējas invadēšanasar H.contortus. Savukārt gadījumā, kad jēri pirmoreizi tika mākslīgi invadēti ar 50 000 O.circumcinctaL 3stadijas kāpuriem, eozinofīlo leikocītu skaitapaaugstināšanās tika konstatēta 10. un 21. pēcinvāzijasdienā (Stevenson et al., 1994).Mūsu darba mērķis bija izpētīt hematoloģiskorādītāju izmaiņas kazām pēc to eksperimentālasinvadēšanas ar strongilātu Ostertagia/Teladorsagiacircumcincta trešās attīstības stadijas (L 3) kāpuriem.Materiāls un metodikaPētījumi veikti LLU Veterinārmedicīnasfakultātes eksperimentālo dzīvnieku stacionārāoktobrī, novembrī un decembrī. Tika izveidotasčetras eksperimentālo dzīvnieku grupas: divaspieaugušu kazu grupas (vecumā no viena līdz diviemgadiem) un divas jaundzīvnieku grupas (vecumā nodiviem līdz trīs mēnešiem). Katrā grupā bija piecidzīvnieki. Visām kazām iepriekš tika ieoperētashroniskās spurekļa un glumenieka fistulas. Jāatzīmē,ka visu grupu dzīvnieki, uzsākot pētījumus, bija brīvino parazītiem un klīniski veseli. To ēdināšanas unturēšanas apstākļi pētījumu laikā bija identiski.Visu grupu kazām vairākkārtīgi veica koproloģiskoizmeklēšanu ar MacMastera metodi (Hansen, Perry,1994). Koproloģiskais materiāls tālākai gremošanasorgānu strongilātu kāpuru kultivēšanai iegūts Jelgavasrajona kazu audzēšanas saimniecībā “Līcīši”. Parazītukāpuru kultivēšana veikta Veterinārmedicīnasfakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūtaParazitoloģijas laboratorijā.Kad kāpuri sasniedza invadētspējīgu stadiju, t.i.,pēc divām nedēļām, tie pēc Bērmaņa metodes tikaizolēti no fekālijām, identificēti pēc morfoloģiskāmpazīmēm un ievadīti kazām caur spurekļa fistulu(Hoste et al., 2001). Vienas pieaugušo un vienasjaundzīvnieku grupas katrs dzīvnieks saņēma 5000O. circumcincta L 3kāpuru, bet otras grupas kazas –attiecīgi 10 000 O. circumcincta L 3kāpuru.Lai novērtētu invāzijas pakāpi, sākot ar trešo dienupēc strongilātu kāpuru ievadīšanas spureklī, kazāmkatru dienu pārbaudīja fekālijas uz O.circumcinctaolu klātbūtni.Asins paraugus kazām ņēma piecas reizes pirmsdzīvnieku invadēšanas, kā arī piecas reizes trešajā–ceturtajā nedēļā pēc to invadēšanas. Asinīs noteicašādus rādītājus: hematokrītu (PCV), eritrocītu skaitu,hemoglobīna daudzumu, leikocītu skaitu, kā arīleikocitāro formulu. Hematoloģiskie rādītāji noteiktipēc vispārpieņemtajām standartmetodēm.Hematoloģisko izmeklējumu rezultātu statistiskāapstrāde veikta ar programmas „MC Exel” palīdzību.Katram rādītājam aprēķināta vidējā aritmētiskāvērtība un standartnovirze. Lai salīdzinātu unnovērtētu asins rādītāju izmaiņas starp kazu pētījumugrupām, izmantots F-tests divu paraugkopu dispersijusalīdzināšanai un T-tests divu paraugkopu vidējovērtību salīdzināšanai ar vienādām vai atšķirīgāmdispersijām (Arhipova, Bāliņa, 1998).Rezultāti un diskusijaKoproloģiskie izmeklējumi parādīja, kapētījumiem atlasītie dzīvnieki visumā bija uzņēmīgipret O.circumcincta invāziju. Visām kazām trešajā vaiceturtajā nedēļā pēc to eksperimentālās invadēšanasfekālijās konstatējām raksturīgās parazītu olas.Pieaugušiem dzīvniekiem pēc to invadēšanas ar 5000O.circumcincta L 3kāpuriem parazītu olu daudzumsvienā gramā fekāliju variēja robežās no 114 līdz 250.Divus–trīs mēnešus vecajiem kazlēniem invāzijasintensitāte bija nedaudz augstāka: vienā gramāfekāliju konstatēja no 282 līdz 512 O.circumcinctaolu. Tas liecina, ka jaundzīvnieki bija uzņēmīgāki pretO.circumcincta invāziju nekā pieaugušie dzīvnieki.Tomēr jāatzīmē, ka invadētajiem dzīvniekiemnevienā grupā klīniskās saslimšanas pazīmes netikanovērotas.Pēc dzīvnieku eksperimentālas invadēšanas ar10 000 O.circumcincta L 3kāpuriem izrādījās, kapieaugušām kazām šo parazītu olu daudzums vienāgramā fekāliju bija 300–430, bet divus–trīs mēnešusvecajiem kazlēniem attiecīgi vairāk – 511–624. Tomērarī šajās eksperimentālo dzīvnieku grupās nevienaikazai nenovēroja klīniskās saslimšanas pazīmes.Jāatzīmē, ka visiem dzīvniekiem saglabājās ēstgriba,ķermeņa temperatūra, elpošanas un sirdsdarbībasfrekvence, kā arī spurekļa kustības kazām bija normasrobežās. Tikai vienam kazlēnam atzīmēta fekālijukonsistences maiņa, tās kļuva mīkstākas ar gļotupiejaukumu.Svarīgi bija noskaidrot, vai un kā dzīvniekiemar O.circumcincta dažādās invāzijas pakāpesatspoguļojas asiņu hematoloģiskajos rādītājos.Konstatējām, ka pēc dzīvnieku invadēšanasar 5000 O.circumcincta L 3kāpuriem pieaugušāmkazām būtiski (p
1. tabula / Table 1Hematoloģiskie rādītāji 1–2 gadus vecām kazām pirms un pēc to mākslīgasinvadēšanas ar 5000 O.circumcincta L 3kāpuriemHaematological parameters in 1-2 years old goats before and after their experimental invasion with5000 O.circumcincta L 3larvaeHematoloģiskierādītāji / HaematologicalparametersPirms invadēšanas /Before invasionPēc invadēšanas /After invasionNormatīvie rādītāji /Normative parameters(Smith, Sherman, 1994)Hematokrīts, 10 -2 L −1 30.41 ± 4.14 32.34 ± 5.48 22–38PCV, 10 –2 L −1Eritrocīti, 10 12 L −111.13 ± 1.98 10.45 ± 0.87 8–<strong>18</strong>Erythrocytes, 10 12 L −1Hemoglobīns, 10 g L −1 10.08 ± 1.15 10.01 ± 1.32 8–12Haemoglobin, 10 g L −1Leikocīti, 10 9 L −<strong>18</strong>.67 ± 2.12 7.94 ± 3.13 4–13Leukocytes, 10 9 L −1Monocīti, %Monocytes, %Limfocīti, %Lymphocytes, %Eozinofīlie leikocīti, %Eosinophils, %Stabiņkodolainieneitrofīlie leikocīti, %Band neutrophils, %Segmentkodolainieneitrofīlie leikocīti, %Segment neutrophils, %* p
- Page 3 and 4:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 5 and 6:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 7 and 8:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 9 and 10:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 11 and 12:
I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 13 and 14:
I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 15 and 16: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 17 and 18: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 21 and 22: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 23 and 24: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 25 and 26: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 29 and 30: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 31 and 32: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 33 and 34: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 35 and 36: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 39 and 40: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 41 and 42: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 43 and 44: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 45 and 46: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 55 and 56: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 57 and 58: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 59 and 60: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 61 and 62: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 63 and 64: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 65: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 69 and 70: 3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
- Page 71 and 72: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 73 and 74: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 75 and 76: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 77 and 78: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 79 and 80: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 81 and 82: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 83 and 84: LLU Raksti 18 (313), 2007; 81