I. Šematoviča et al. Slaucamo govju dzemdes morfoloģija pēcdzemdību periodāSlaucamo govju dzemdes morfoloģija pēcdzemdību periodāMorphology of Cow’s Uterus in Postparturition PeriodIlga Šematoviča, Aleksandrs JemeļjanovsLLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra”, e-pasts: sigra@lis.lvResearch Institute of Biotechnology and Veterinary Medicine „Sigra”, LLU, e-mail: sigra@lis.lvMāra PilmaneRīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūts, e-pasts: pilmane@latnet.lvInstitute of Anatomy and Anthropology, Riga Stradins University, e-mail: pilmane@latnet.lvAbstract. Cow’s uterus biopsy samples were taken in winter 2004/2005 in the research and training farm“Vecauce”. Histological investigations were performed at the Institute of Anatomy and Anthropology ofRiga Stradins University. Ten cows were biopsied twice – in the first and fifth week of postparturition period.The results showed hyperemia, different level of infiltration of tissue with neutrophils, lymphocytes andmacrophages, oedema, detachment of lining epithelium, and erosive surface of mucous membrane in separatesamples in the first week after parturition. Four weeks after parturition, hyperplasia of basal cells, hyperemia,proliferation of endometrial glands, perivascular and periglandular infiltration with inflammatory cells, aswell as lymphatic follicules were found in separate samples. A mild positive correlation (r=0.41; p
I. Šematoviča et al. Slaucamo govju dzemdes morfoloģija pēcdzemdību periodārada neitrofīlo leikocītu infiltrāciju dziedzeru slānīun dzemdes lumenā. Neitrofīlie leikocīti fagocitēmikroorganismus, un arī limfocīti un eozinofīlie leikocītivar piedalīties iekaisuma reakcijā (Bondurant, 1999).Klīniski involūcijas procesa norise un arī dzemdesiekaisuma raksturs tiek noteikts pēc lohiju un/vaiizdalījumu rakstura, bet histoloģiskajos izmeklējumosto vērtē pēc patoloģisko izmaiņu pakāpes dzemdesaudos. Tādējādi dzemdes gļotādas virsmas epitēlijaatdalīšanās un mērenu neitrofīlo leikocītu un limfocītuinfiltrācija lamina propria tiek apzīmēta par viegluendometrītu. Viegla endometrīta gadījumos vērojamaatsevišķu endometriālo dziedzeru deģenerācija unto epiteliālo šūnu nekroze (Javed, Khan, 1991). Parvidēja smaguma endometrītu tiek apzīmēti gadījumi,kad bez iepriekšminētajām pazīmēm vērojamablīva limfocītu un plazmocītu infiltrācija dzemdesdziedzeru slānī un fibroblastu proliferācija ap dažiemendometrija dziedzeriem. Šajā gadījumā atrodama arīperiglandulāra un perivaskulāra leikocītu infiltrācija(Bonnett et al., 1991), kā arī atsevišķu endometriālodziedzeru deformācija un to cistiska pārveidošanās(Javed, 1991).Joprojām nav vienota uzskata par to, kā norisināsslaucamo govju organisma aizsardzības procesidzemdes gļotādā involūcijas periodā. Latvijā ir veiktigovs endometrija morfoloģijas pētījumi govīm–donoriem saistībā ar hormonālo statusu un procesiemolnīcās (Антане, 1990) un dzemdes histomorfoloģiskiepētījumi slaucamām govīm pēcatnešanās periodā(Емельянова, 1974).Mūsu pētījuma mērķis bija pētīt govs dzemdesgļotādas morfoloģiskās pārmaiņas pēcatnešanāsperiodā.Materiāls un metodesPētījumā iekļautas desmit <strong>Latvijas</strong> brūnās (LB)šķirnes govis no LLU MPS „Vecauce” slaucamo govjuganāmpulka novietnes „Līgotnes” 2004./2005. gadaziemas periodā. Dzemdes gļotādas un zemgļotādasdziedzeru slāņa biopsijas paraugi ņemti pirmajānedēļā pēc atnešanās no govju grūsnā dzemdes raga,lai noskaidrotu iespējamās iekaisuma izmaiņas.Manipulāciju atkārtojām pēc 4 nedēļām, t.i., 5. nedēļā,kad fizioloģiski ir beidzies involūcijas process.Dzemdes gļotādas biopsija veikta ar oriģinālubiopsijas instrumentu, kas ražots Dānijas uzņēmumā„Kruuse”. Pēc audu paraugu iegūšanas tos ievietojaneitrālā 10% formalīna šķīdumā, pH – 7.5 (Humason,1967). Histoloģiskie izmeklējumi veikti RīgasStradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijasinstitūta Morfoloģijas laboratorijā. Govju dzemdesaudu paraugi tika atūdeņoti, attaukoti un ieslēgtiparafīna blokos, griezti ar mikrotomu, krāsoti areozīnu un hematoksilīnu (Aughey, Frye, 2001) unizmeklēti ar gaismas mikroskopu „Leica BME”.Dzemdes satura mikrobioloģiskie izmeklējumiveikti LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnaszinātniskā institūta „Sigra” mikrobioloģijaslaboratorijā. Mikrobioloģiskie izmeklējumi veiktipēc vispārpieņemtām standartmetodēm LVS ISO72<strong>18</strong>:1996 un LVS NE ISO 6887-1:1999, kā arīLVS NE ISO 4833:2003 L.Datu statistiskajā apstrādē lietots Stjudenta t testsvienas paraugkopas analīzei, Vilkinsona tests divusaistītu paraugkopu analīzei (Paura un Arhipova,2002), nelineārās un lineārās regresijas modeļi, kā arīdivfaktoru un daudzfaktoru korelācija (Arhipova unBāliņa, 2003).Rezultāti un diskusijaSlaucamo govju dzemdes dobuma gļotādasbiopsijas paraugos, kas ņemti pirmajā nedēļā pēcatnešanās, tika konstatēta bazālo šūnu hiperplāzija,perēkļveida (1.a att.), zemepitēlija (1.b att.) un difūziendometrijā (1.c att.) pilnasinīgi asisnsvadi, tūskadzemdes audos (1.d att.), bet atsevišķos paraugos –erozīva gļotādas virsma.Četras nedēļas pēc atnešanās joprojām bijavērojama asinsvadu pilnasinība dzemdes gļotādā,izteikta neitrofīlo leikocītu, limfocītu un makrofāguinfiltrācija ap dziedzeru izvadiem un dziedzeruproliferācija. Atsevišķos paraugos bija vērojamiizveidojušies limfoīdie mezgliņi dziedzeru slānī(1.e att.). Trijām govīm, kurām pirmajā nedēļā pēcatnešanās dzemdes saturā bija konstatēti Staphylococcusģints mikroorganismi, četras nedēļas vēlāk atradaintensīvu iekaisuma šūnu infiltrāciju dzemdes audos, laigan otrajā baktereoloģiskās izmeklēšanas reizē (četrasnedēļas pēc dzemdībām) infekcijas ierosinātāji minētogovju dzemdes satura paraugos netika konstatēti. Citiautori intensīvu iekaisuma šūnu infiltrāciju dzemdesgļotādas dziedzeru slānī dzemdes involūcijas periodākonstatējuši tikai 25% gadījumu (Bonnett et al., 1991),citi – vairāk nekā 30% gadījumu (Емельянова, 1974).Visām izmeklētajām govīm dažādās kombinācijāskonstatēja plaša spektra mikroorganismu asociācijas,79% gadījumu izdalot Echerichia coli, 63% –Staphylococcus aureus, 58% – Enterococcus faecalis,38% – Bacillus sp., 33 % – Staphylococcus sp., 33%– Micrococcus sp., 8% – Proteus vulgaris, 8% – βhemolizējošā Streptococcus ģints mikroorganismus,8% – Bacillus lichteniformis, un 8% – Hafnia alvei.Neitrofīlo leikocītu infiltrācijas pakāpe dzemdesgļotādā pirmajā nedēļā pēc atnešanās attēlota ar lineārāsregresijas modeli, ņemot vērā dzemdību laikā dzemdesdobumā iekļuvušo mikroorganismu daudzumu (skat.2. att.). Jāpiemin arī, ka infiltrācijas amplitūda starpatsevišķām govīm nebija būtiski atšķirīga (p>0.05).Savukārt četras nedēļas pēc atnešanās vērojamasļoti plaša iekaisuma šūnu infiltrācijas intensitātesatšķirības (p
- Page 3 and 4:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 5 and 6:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 7 and 8:
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 9 and 10: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 13 and 14: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 15 and 16: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 17 and 18: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 21 and 22: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 23 and 24: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 25 and 26: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 29 and 30: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 31 and 32: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 33 and 34: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 35 and 36: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 39 and 40: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 41 and 42: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 43 and 44: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 45 and 46: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 55 and 56: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 57 and 58: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 59: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 63 and 64: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 65 and 66: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 67 and 68: 1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
- Page 69 and 70: 3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
- Page 71 and 72: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 73 and 74: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 75 and 76: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 77 and 78: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 79 and 80: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 81 and 82: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 83 and 84: LLU Raksti 18 (313), 2007; 81