13.07.2015 Views

Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasNezāļu skaits sējumos labību cerošanas laikāNumber of weed plants at tillering of cereals2. tabula / Table 2Kultūraugs, varianti /Crops, treatmentsīsmūža /annualZiemas kvieši / Winter wheat1. AAAA10.12. ALLL13.53. LLLA10.64. LLLL–RS 0.05/ LSD 0.057.6Auzas / Oats1. AAAA2. ALLL3. LLLA4. LLLLRS 0.05/ LSD 0.05Vasaras mieži / Spring barley1. AAAA2. ALLL3. LLLA4. LLLL102.267.894.5–70.164.458.8*–2.3RS 0.05/ LSD 0.0563.5Vasaras mieži + daudzgad. zāles /Spring barley + grasses1. AAAA32.92. ALLL36.73. LLLA35.94. LLLL–RS 0.05/ LSD 0.057.2Vidēji labībās / Average in cereals1. AAAA52.22. ALLL45.63. LLLA49.94. LLLL–RS 0.05/ LSD 0.0516.1Nezāļu skaits, gab. m -2 /Number of weed plants per m 21994–1996 1997–2002daudzgad. /perennial19.921.119.1–5.27.09.613.6–9.29.47.011.2–5.89.88.711.6–5.611.511.613.9–3.1* – būtiska starpība 95% ticamības līmenī / significant difference at 95% probabilityA, L – skat. 1. tabulu / see Table 1īsmūža /annual16.5<strong>18</strong>.213.5*16.84.656.355.658.256.712.053.555.144.349.59.542.143.139.242.39.042.143.038.841.35.9daudzgad. /perennial28.427.037.647.5*13.812.719.512.620.912.6<strong>18</strong>.724.823.628.2*8.546.053.259.340.724.229.130.636.534.319.3Nezāļu skaita izmaiņu analīze sējumos labībucerošanas laikā (2. tabula) rāda, ka, izvērtējot iegūtosdatus ar dispersijas analīzi 95% ticamības līmenī,atsevišķās labību sugās īsmūža nezāļu skaits 1994.–1996. gada pētījumu periodā būtiski bija samazinājiesvasaras miežu sējuma 3. variantā, kur aršana netikaveikta piecus gadus pēc kārtas salīdzinājumā arkatru gadu arto 1. variantu un 2. variantu, kur aršananetika veikta 3 gadus. 1997.–2002. gada pētījumuperiodā līdzīgi novērojumi bija ziemas kviešusējumā, kur 3. variantā bija būtiski mazāk īsmūžanezāļu salīdzinājumā ar 2. variantu, kur ziemaskvieši bija sēti artā augsnē. Tas skaidrojams ar to, ka,samazinot augsnes pamatapstrādes dziļumu vairākusgadus pēc kārtas, nezāļu sēklas koncentrējas augsnesvirsējā slānī, tādējādi veicinot to sadīgšanu un līdzar to sēklu krājumu augsnē izsīkšanu laika gaitā. Šienovērojumi ir saskaņā ar vairāku pētnieku atziņām4LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 1-8

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!