Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

More documents

Recommendations

Info

J. Zagorska et al. Baktericīdo vielu un antivielu satura izvērtējums govju pienā3. att. Laktoferīna saturs dažādās lauksaimniecības sistēmās turēto govju pienā.Fig. 3. The concentration of lactoferrin in cow’s milk obtained in different agricultural systems.4. att. Lizocīma saturs dažādās lauksaimniecības sistēmās turēto govju pienā.Fig. 4. The concentration of lysozyme in cow’s milk obtained in different agricultural systems.pienā IgM saturs (1.65±0.07) ir būtiski lielāksnekā konvencionālajās saimniecībās iegūtā pienā(1.23±0.14).Laktoferīns pienā atrodas vienmēr, tā koncentrācijabūtiski palielinās dzīvniekiem ar mazāku pienaizslaukumu vai ar tesmeņa iekaisumu (Schanbacheret al., 1993; Kociņa u.c., 2005). Vidējais laktoferīnasaturs analizētajos piena paraugos ir parādīts 3. attēlā.Laktoferīna saturs būtiski atšķīrās (p
J. Zagorska et al. Baktericīdo vielu un antivielu satura izvērtējums govju pienākoncentrācija bioloģiskajās saimniecībās iegūtā pienānorāda uz potenciālā antimikrobiālā aģenta lomuizejvielā.Iegūtie dati par vidējo lizocīma saturupiena paraugos ir doti 4. attēlā. Lizocīma satursbioloģiskajās saimniecībās iegūtā pienā, salīdzinotar konvencionālajās saimniecībās iegūto, ir lielāks,tomēr statistiski būtiskas atšķirības netika konstatētas(p>0.05). Vidējais lizocīma saturs piena paraugos,kas iegūti atšķirīgās lauksaimniecības sistēmās,iekļāvās literatūrā dotajās robežās. Lizocīma satursir nozīmīgs piena kvalitātes rādītājs, kas ietekmēpiena uzglabāšanas ilgumu un piena pārstrādesprocesus. Lizocīms ir samērā termostabils, 75%no lizocīma aktivitātes saglabājas, karsējot pienu75 °C 15 min. vai 80 °C 15 s (Farkey, 2002).Tas nozīmē, ka arī termiski apstrādātā pienā šīenzīma koncentrācija ir pietiekama, lai ierobežotumikroorganismu attīstību un veicinātu produktakvalitātes saglabāšanos. Iegūtie pētījumu rezultātiparādīja, ka bioloģiskajās saimniecībās iegūtā pienāir ievērojams lizocīma saturs, kas kā antimikrobiālaviela zināmu laiku spēj nodrošināt piena kvalitātessaglabāšanos.Mainoties lauksaimniecības sistēmai nokonvencionālās uz bioloģisko, mainās dzīvniekaturēšanas apstākļi: govs jebkurā laikā var tikt klātbarībai un ūdenim, tiek praktizēta brīvā turēšana. Ganbioloģiskajā, gan konvencionālajā lauksaimniecībāpraktizē dzīvnieku imunitātes celšanu, atšķirīgas ir tikaipielietotās metodes, ar kuru palīdzību lauksaimniekito mēģina panākt. Konvencionālajā lauksaimniecībāpraktizē dzīvnieku vakcinēšanu pret dažāda veidaslimībām, savukārt bioloģiskajā lauksaimniecībācenšas palielināt dzīvnieku nespecifisko imunitātiar dabiskiem paņēmieniem. Tā rezultātā atšķiras arībaktericīdo vielu un antivielu saturs analizēto govspiena paraugos, kas turētas dažādās lauksaimniecībassistēmās.Antivielu un baktericīdo vielu saturu pienānevar novērtēt par zemu. Tās aizsargā ne tikaijaundzimušā organismu, bet kļūst saistošas arī pienaproduktu lietotājiem, ceļot organisma rezistenci pretinfekcijām. No šī viedokļa raugoties, bioloģiskajālauksaimniecībā turēto govju piena rezultāti jāvērtētikai pozitīvi, jo tie pierāda, ka dzīvnieki paši cenšaspielāgoties ārējai videi.Secinājumi-11. IgA saturs (0.710±0.005 g l ) bioloģiskajāssaimniecībās iegūtā pienā bija būtiski mazāks,savukārt IgM saturs (1.65±0.07) bija būtiskilielāks nekā konvencionālajās saimniecībāsiegūtajā pienā.-12. Laktoferīna saturs (0.032±0.001 g l )bioloģiskajās saimniecībās iegūtā pienā3.4.bija būtiski lielāks nekā konvencionālajāssaimniecībās iegūtajā pienā.Datu statistiskās apstrādes rezultātineuzrāda būtiskas atšķirības lizocīma saturākonvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībāsiegūtajā govju pienā, tomēr šeit iezīmējastendence, ka lizocīma saturs pienā palielināsšādā secībā: konvencionālā→pārejas perioda→bioloģiskā saimniecībā.Bioloģiskā lauksaimniecības sistēma veicina govsorganisma pašregulācijas procesus, kas pierādāsatšķirīgā laktoferīna un imunoglobulīnu saturābioloģiskajās un konvencionālajās saimniecībāsiegūtā pienā.Literatūra1. Butler, J.E. (1986) Biochemistry and biologyof ruminant immunoglobulins. Progress inVeterinary Microbiology and Immunology, 2,pp. 1-53.2. Butler, J.E. (1994) Passive immunity andimmunoglobulin diversity. In: IndigenousAntimicrobial Agents of Milk – RecentDevelopments. IDF Special Issue 9404, 4,pp. 14-50.3. Dairy processing. (2003) Smit Gerrit (ed.). CRCPress, England, 532 pp.4. Dionysius, D.A., Milne, J.M. (1997) AntibacterialPeptides of Bovine Lactoferrin: Purification andCharacterization. Journal of Dairy Science,Vol. 80, 4, pp. 667-674.5. Farkey, N.Y. (2002) Other Enzymes. In:Encyclopedia of Dairy Science, Vol. 3. Roginski,H., Fuquay, J.W., Fox, P.F. (eds) Academic Press,Amsterdam, pp. 946-947.6. Farrell, H.M., Jimenez-Flores, Jr.R., Bleck,G.T., Brown, E.M., Butler, J.E., Creamer, L.K.,Hicks, C.L., Hollar, C.M., Ng-Kwai-Hang,K.F., Swaisgood, H.E. (2004) Nomenclatureof the Proteins of Cows’ Milk – SixthRevision. Journal of Dairy Science, Vol. 84, 6,pp. 1641-1674.7. Kociņa, I., Antāne, V., Lūsis, I. (2005)Immunoglobulins and Lactoferrin Concentrationin Milk and Bacteria Causing SubclinicalMastitis in Dairy Cows. Proceedings of theInternational Scientific Conference „Researchfor Rural Development 2005”. LLU, Latvia,pp. 217-220.8. Korhonen, H., Kaartinen, L. (1995) Changesin the composition of milk induced by mastitis.The bovine udder and mastitis. University ofHelsinki, Helsinki, pp. 76-82.9. Korhonen, H., Marnila, P., Gill, H.S. (2000)Milk immunoglobulins and complementfactors. British Journal of Nutrition, Vol. 84, 1,pp. 75-80.LLU Raksti 18 (313), 2007; 45-5049
Page 3 and 4: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
Page 49: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
Page 61 and 62: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
Page 63 and 64: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
Page 65 and 66: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
Page 67 and 68: 1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
Page 69 and 70: 3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
Page 71 and 72: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
Page 73 and 74: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
Page 79 and 80: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
Page 81 and 82: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
Page 83 and 84: LLU Raksti 18 (313), 2007; 81

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...