Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

More documents

Recommendations

Info

M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasKrievijas Nemelnzemes Centrālajā rajonāiekārtotajos pētījumos konstatēts, ka aršanas aizstāšanaar lobīšanu 0.08–0.10 m dziļumā, izmantojot šķīvjudarbarīkus, ir palielinājusi īsmūža nezāļu skaitu 1.5un daudzgadīgo nezāļu skaitu 2.7 reizes, pat lietojotherbicīdus, lai gan jāatzīmē, ka tika lietots ne visaiefektīgs herbicīds – 2.4-DA. Citos izmēģinājumosaršana 0.28–0.30 m dziļumā pārmaiņus augsekā arlobīšanu, izmantojot šķīvju lobītājus, ir devusi labusrezultātus. Salīdzinot dažādus augsnes pamatapstrādesvariantus, konstatēts, ka tās minimalizācija būtiskineietekmē īsmūža nezāļu skaitu (Пупонин, 1988).Pētījumos, kas veikti Kanādā, konstatēts,ka minimālā augsnes apstrāde var izmainītagrofitocenozes nezāļu sugu sastāvu. Tas var būtpielietoto herbicīdu vai augsnes apstrādes rezultātāizmainītās augu augšanas vides efekts. Liela ietekmeir arī meteoroloģiskajiem apstākļiem (Derksen et al.,1993). Pēc Anglijas pētnieku atziņām augsekā ar lieluziemas kviešu īpatsvaru, minimālās augsnes apstrādesvariantos, krasi palielinājies ķeraiņu madaras (Galiumaparine L.), tīruma veronikas (Veronica arvensis L.)un ložņu vārpatas (Elytrigia repens (L.) Nevski)daudzums (Staddton, 1982).Lai gan literatūrā ir samērā daudz informācijaspar augsnes apstrādes minimalizācijas iespējām,tomēr tā iegūta krasi atšķirīgos augsnes un klimataapstākļos. Minimalizējot augsnes pamatapstrādidažādās augsekās, palielinās nezāļu skaits, sevišķidaudzgadīgo. Kopumā zinātnieki uzskata, ka aršanuvar aizstāt ar seklāku augsnes pamatapstrādi labiiekultivētās no daudzgadīgajām nezālēm brīvāsaugsnēs, nepazeminot kultūraugu ražību.Darba mērķis: skaidrot smaga putekļu smilšmālaaugsnes pamatapstrādes minimalizācijas iespējasLatvijas Zemgales zonas apstākļos.Pētījumu apstākļi un metodesVieta un laiks. Stacionārs lauka izmēģinājumstika iekārtots 1982. gadā (toreiz LLU Zemkopībaskatedras izmēģinājumu laukā) R. Kroģeres vadībā.Pētījumu apstākļi un metodes aprakstītas šīs rakstusērijas pirmajā daļā (skat.: LLU Raksti, Nr. 13 (308),2005: 18.–25. lpp.). Izmēģinājumu laukā „Pēterlauki”ir lesivēta brūnaugsne, smags putekļu smilšmālsuz slokšņu māla. Agroķīmiskie rādītāji pirmsizmēģinājuma ierīkošanas bija šādi: pH KCl– 7.0–7.4,P 2O 5un K 2O (pēc Engera–Rīma) – attiecīgi 130–150 un 120–145 mg kg -1 , organiskās vielas saturs –16.0–18.0 g kg -1 (pēc Tjurina). 2003. gadā P 2O 5un K 2Osaturs bija 97–100 un 104–111 mg kg -1 , organiskāsvielas saturs – 19.1–19.8 g kg -1 , pH vērtība navmainījusies. Lauks – līdzens, drenēts, daudzgadīgonezāļu – maz.Tā kā raksta autori M. Ausmane un I. Melngalvisšim pētniecības darbam pievienojās 1994. gadā, tadrakstā aplūkoti pētījumu rezultāti laika posmā no1994. līdz 2002. gadam. Deviņu gadu pētījumi parlabību sējumu nezāļainību sešlauku augsekā aplūkotidivos periodos: 1994.–1996. gads un 1997.–2002.gads. Sākot ar 1997. gadu, izmēģinājumos tika ieviestsvēl viens variants, t. i., augsekas rotācijas periodāveica aršanu, augsni katru gadu tikai lobīja 0.10–0.12m dziļumā. Secinājumi pamatoti ar deviņu gadu(1994.–2002. g.) pētījumos iegūtajiem rezultātiem.Izmēģinājumu shēma un metodika.Izmēģinājumā laikā un telpā izvērsta specializētalabību augseka ar divgadīgu āboliņa + timotiņaizmantošanu (turpmāk – daudzgadīgie zālaugi):1) daudzgadīgie zālaugi, 1. izmantošanas gads;2) daudzgadīgie zālaugi, 2. izmantošanas gads;3) ziemas kvieši;4) auzas;5) vasaras mieži;6) vasaras mieži ar daudzgadīgo zālaugu pasēju.Salīdzinātas 4 augsnes pamatapstrādes sistēmasaugsekā (varianti).1. Ikgadēja aršana 0.22–0.24 m dziļumā (kontrole)(AAAA).2. Aršana 0.22–0.24 m dziļumā vienu reizirotācijā (6 gados) pēc daudzgadīgajiemzālaugiem, pārējos laukos tā aizstāta ar 0.10–0.12 m dziļu lobīšanu, lietojot lemešu lobītājuvai arklu (ALLL).3. Tāpat kā 2. variantā, aršana 0.22–0.24 mdziļumā vienu reizi rotācijā, bet tā veikta pirmsdaudzgadīgo zālaugu sējas (mieži ar zālaugupasēju) (LLLA).4. Ikgadēja lobīšana 0.10–0.12 m dziļumā (sākotar 1997. gadu) (LLLL).Izmēģinājums ierīkots sešos atkārtojumos, variantisakārtoti divās rindās. Augsekas lauku lielums –0.5 ha, lauciņu izmēri – 18 x 6 m.Izmēģinājumos lietotā agrotehnika unagrometeoroloģiskie apstākļi aprakstīti rakstusērijas pirmajā daļā (skat.: LLU Raksti, Nr. 13 (308),2005: 18.–25. lpp.) (Kroģere u.c., 2005). Labībusējumos izmēģinājumu laika gaitā pa gadiem lietotidažādi herbicīdi divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai:dialens (dikamba, 34.2 g l -1 ; 2,4-D, 342 g l -1 ) –2.0 l ha -1 , bazagrāns 480 (bentazons, 480 g l -1 ) –3.0 l ha -1 , lontrels (klopiralīds, 300 g l -1 ) – 0.2 l ha -1 ,granstars (metil-tribenurons, 750 g kg -1 ) – 0.01 kg ha -1+ virsmas aktīvā viela citovets.Sākot ar 1997. gadu, pēc daudzgadīgo zālaugunovākšanas un nezāļu ataugšanas lietoti raundaps(glifosāts, 360 g l -1 ) – 3.0 l ha -1 – vai citi glifosātapreparāti.Kā redzams izmēģinājumu shēmā (1. tabula), visaslabības augsekā neatrodas vienlīdzīgos apstākļos.Pirms ziemas kviešu sējas 1. un 2. variantā tikaveikta 0.22–0.24 m dziļa aršana, un 3. variantā tie sēti3 gadus neartā, tikai lobītā lauciņā. Taču, tā kā ziemas2LLU Raksti 18 (313), 2007; 1-8
M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasIzmēģinājumu shēmaThe scheme of investigations1. tabula / Table 1Augseka /Crop rotation1. Vasaras mieži +daudzgadīgās zāles /Spring barley + grasses2. Daudzgadīgās zāles, 1. g. /Grasses of 1st year3. Daudzgadīgās zāles, 2. g. /Grasses of 2nd year4. Ziemas kvieši /Winter wheat5. Auzas /Oats6. Vasaras mieži /Spring barleyA – aršana 0.22-0.24 m dziļi / ploughing at the depth of 0.22-0.24 mL – lobīšana 0.10-0.12 m dziļi / ploughing at the depth of 0.10-0.12 mAugsnes pamatapstrādes varianti /Treatments of soil primary tillage1. AAAA 2. ALLL 3. LLLA 4. LLLLA L A L– – – –– – – –A A L LA L L LA L L Lkvieši augsekā izvietoti pēc āboliņa un timotiņamistra un āboliņš ar sakņu sistēmu irdina augsni, unzālaugi stabilizē augsnes struktūru, tad salīdzinājumāar citām labībām tie atrodas augsekas labākajā vietā.Turpretim vasaras mieži 2. variantā sēti 2 gadus un3. variantā – 5 gadus pēc kārtas neartā, tikai lobītāaugsnē. Līdzīgi tas sakāms par auzām. Vasaras miežiar daudzgadīgo zālaugu pasēju 1. un 3. variantā sētiartā, taču 2. variantā – 3 gadus tikai lobītā augsnē.Lai vērtētu augsnes pamatapstrādes dziļumasamazināšanas izraisītās sējumu nezāļainībasizmaiņas, izmēģinājumos veikta nezāļu uzskaite,noteiktas to sugas, bioloģiskās grupas, skaits ungaissausā masa. Nezāļu skaits izmēģinājumos noteiktsdivas reizes veģetācijas periodā. Pirmo reizi – labībucerošanas stadijā, pirms herbicīdu smidzināšanas, pēcskaita metodes, nosakot nezāļu skaitu, gab. m -2 , otroreizi – pirms ražas novākšanas, izmantojot skaita unmasas metodi un nosakot nezāļu skaitu, gab. m -2 , unnezāļu gaissauso masu, g m -2 .Rezultāti un diskusijaNezāļu sugu īpatsvara analīze rādīja, ka sējumosdominēja augsnes apstākļiem un labībām raksturīgāssugas. Atzīmējamas biežāk sastaptās īsmūža nezāles– sārtās panātres (Lamium purpureum L.), tīrumaveronikas (Veronica arvensis L.), dārzu vējagriķi(Polygonum convolvulus (L.), ķeraiņu madaras(Galium aparine L.), baltās balandas (Chenopodiumalbum L.) u.c., mazākā skaitā – parastās virzas(Stellaria media (L.) Will.), ganu plikstiņi (Capsellabursa-pastoris (L.) Medic.), tīruma pavirzas(Anagallis arvensis L.), tīruma atraitnītes (Violaarvensis Murray), tīruma sinepes (Sinapis arvensisL.) u.c. Daudzgadīgās nezāles galvenokārt pārstāvējaložņu vārpatas (Eytrigia repens (L.) Nevski), tīrumausnes (Cirsium arvense (L.) Scop.), ārstniecībaspienenes (Taraxacum officinale Web. agg.), tīrumamīkstpienes (Sonchus arvensis L.), tīruma kosas(Equisetum arvense L.) un tīruma tīteņi (Convolvulusarvensis L.).Labību cerošanas laikā vidēji visās labībās nonezāļu kopskaita konstatēti 63% īsmūža un 37%daudzgadīgo nezāļu, savukārt pirms ražas novākšanas– attiecīgi 53 un 47%.Īsmūža nezāļu skaits labību cerošanas laikābija lielāks nekā pirms ražas novākšanas, jo nezāļuuzskaite veikta pirms herbicīdu lietošanas. Tačudaudzgadīgo nezāļu skaitam pirms ražas novākšanasbija tendence palielināties, salīdzinot ar cerošanaslaikā veiktajiem pētījumiem. Tas izskaidrojams arnezāļu sadīgšanu pēc herbicīdu lietošanas, kā arīdaudzgadīgo nezāļu attīstības īpatnībām, piemēram,spēju veģetatīvi vairoties – jauni dzinumi tīrumausnēm un tīruma mīkstpienēm aug līdz pat rudenimun lietotie herbicīdi to nenovērš, līdz ar to viens augs,producējot vairākus dzinumus, veģetācijas periodalaikā savairojas.LLU Raksti 18 (313), 2007; 1-83
Page 3: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
Page 7 and 8: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
Page 9 and 10: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
Page 55 and 56:
M. Pilmane et al. Investigation of
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
Page 63 and 64:
I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
Page 65 and 66:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
Page 67 and 68:
1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
Page 69 and 70:
3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
Page 71 and 72:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
Page 73 and 74:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
Page 81 and 82:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
Page 83 and 84:
LLU Raksti 18 (313), 2007; 81
show all

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...