Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

More documents

Recommendations

Info

D. Jonkus, L. Paura Govju piena produktivitātes mainību ietekmējošo faktoru analīze15. Osītis, U. (2005) Dzīvnieku ēdināšana kompleksāskatījumā. Jelgava: Ozolnieki, 320 lpp.16. Osītis, U. (1998) Barības līdzekļu novērtēšanaatgremotāju ēdināšanā. Jelgava: LLKC,102 lpp.17. Paura, L. (1999) Latvijas apstākļiem piemērotabuļļu ciltsvērtēšanas modeļa izstrādāšana.Disertācija Lauksaimniecības zinātņu doktoragrāda ieguvei. Jelgava, 105 lpp.18. Radke, M., Schulz, A. (2001) Möglichkeitenund Reserven für eine hohe Grobfutterleistung.Tagungsbericht zum 5. Symposium, TechnologieundProduktentwicklung. GmbH Neuruppin,S. 110-116.19. Rook, A. J., Fisher, W. J., Sutton, J. D. (1992)Sources of variation in yields and concentrationsof milk solids in dairy cows. Animal Prod. Sci.,Vol. 54, pp. 169-173.20. Rossow, N., Staufenbiel, B., Jacobi, U. (1990)Die Nutzung von Milchinhaltsstoffen für dieStoffwechselüberwachung bei Milchkühen.Monatshefte Veterinärmedizin, Vol. 45,S. 686-690.21. Rossow, N., Richardt, W. (2003) Nutzungder Ergebnisse der Milchleistungsprüfung fürdie Fütterungs und Stoffwechselkontrolle:http://www.portal-rind.de/portal/data/artikel68/ pdf. – Resurss aprakstīts 2006. g.28. dec.22. Spohr, M., Wiesner, H.U. (1991) Kontrolle derHerdengesundheit und Milchproduktion mitHilfe der erweiterten Milchleistungsprüfung.Milchpraxis, Vol. 29, S. 231-236.23. Strautmanis, D. (1984) Ciltsdarbs govkopībā.Rīga: Avots, 153 lpp.24. Syrstad, O. (1977) Day – to day variation in milkyield, fat content and protein content. Livest.Prod. Sci., Vol. 4, pp. 141-151.25. Wendt, K., Bostedt, H., Mielke, H., Fuchs,H.W. (1994) Euter – und Gesäugekrankheiten.Gustav Fischer Verlag Jena, Stuttgart,S. 181-225.26. Wilmink, J.B.M. (1987) Adjustment of test –day milk, fat and protein yield for age, seasonand stage of lactation. Livest. Prod. Sci., Vol. 16,pp. 335-3.44LLU Raksti 18 (313), 2007; 34-44
J. Zagorska et al. Baktericīdo vielu un antivielu satura izvērtējums govju pienāBaktericīdo vielu un antivielu satura izvērtējums dažādāslauksaimniecības sistēmās turēto govju pienāEvaluation of Antibodies Concentration in Cow’s Milk fromDifferent Agricultural SystemsJeļena Zagorska, Inga Ciproviča, Velga MiķelsoneLLU Pārtikas Tehnoloģijas Fakultāte, e-pasts: inga.ciprovica@llu.lvFaculty of Food Technology, LLU, e-mail: inga.ciprovica@llu.lvAbstract. The aim of the present study was to determine and compare IgA, IgG, IgM, lactoferrin, and lysozymeconcentrations in organic, transitional period (from conventional to organic agriculture), and conventionalmilk samples. In total, 20 conventional, 20 transitional period and 20 organic milk samples, obtained fromhealthy cows, were analyzed. The individual cow’s milk samples were taken from farms located in differentregions of Latvia: Cesis, Ogre, and Bauska. Concentrations of IgA, IgG, IgM, and lysozyme were determinedby turbidimetric method. The concentration of lactoferrin was determined by immunofermentative method.Differences in the concentrations of immunoglobulins, lactoferrin, and lysozyme were determined by descriptivestatistics using Microsoft Windows for SPSS software packages. The concentration of IgA in organic milksamples proved to be significantly lower than in conventional milk samples. Significant differences were notestablished in the concentrations of IgG and lysozyme in the milk obtained from different agricultural systems.The concentrations of IgM and lactoferrin in organic milk were significantly higher than in conventional milk.In all kinds of milk the concentrations of IgA and IgM were higher compared to the data in the literature.Organic agriculture has significant influence on cow’s immunity fortification, which was demonstrated bydifferent concentrations of lactoferrin and immunoglobulins in organic and conventional milk.Key words: organic and conventional milk, immunoglobulins, lactoferrin, lysozyme.IevadsPēdējos gados Latvijā un pasaulē ir ievērojamipieaudzis pieprasījums pēc pārtikas, kuras izejvielastiek ražotas atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecībasnostādnēm, un palielinās to patērētāju skaits, kasarvien lielāku nozīmi piešķir pārtikas kvalitātei unvēlas zināt, kā tā tiek ražota. Bioloģisko ražošanuraksturo skaidri pamatprincipi un caurredzamībaattiecībā uz produktu izcelsmi, ražošanu un pārstrādi.Latvijā ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi –lauksaimniecībai piemērota zeme, izveidoti šķirnesdzīvnieku ganāmpulki, kā arī ekoloģiskā situācija,lai ražotu kvalitatīvu lopkopības produkciju iekšējamtirgum, kā arī eksportam.Bioloģiski ražotos produktus iegūst, saimniekojotar bioloģiskām metodēm, samazinot antibiotiku unmedikamentu pielietojumu dzīvnieku ārstēšanā,ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus augsnesmēslošanai un nezāļu apkarošanai, dzīvniekuēdināšanai lietojot pēc bioloģiskās lauksaimniecībasprincipiem sagatavotu barību. Saimniekojotbioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā, galvenaispriekšnoteikums ir nepiesārņota augsne, kas irdabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru unfaunu. Vides piesārņojuma samazināšanu panāk,ierobežojot mājlopu skaitu un kūtsmēslu daudzumuuz zemes platības vienību. Dabas daudzveidībassaglabāšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā iesakaaudzēt vietējo šķirņu kultūraugus un mājdzīvniekus, jotie ir piemēroti vietējam mikroklimatam (Kreišmaneu.c., 2004). Šāds pasākumu kopums ir vērsts uzgovs organisma stiprināšanu, tai skaitā var sekmētbaktericīdo vielu un antivielu satura palielinājumupienā. Pie piena baktericīdām vielām piederlizocīms, laktoperoksidāzes-ūdeņraža peroksīdatiocinātakomplekss un laktoferīns, pie antivielām –imunoglobulīni (IgA, IgG, IgM) u.c.Imunoglobulīnu saturs pienā variē atkarībā nogovs šķirnes, vecuma, veselības stāvokļa un laktācijasperioda (Butler, 1986, 1994; Larson, 1992; Korhonenet al., 2000). Jaunpienā tie veido līdz 90% no sūkaluolbaltumvielām. No piena ir izdalītas visas trīsgalvenās imunoglobulīnu klases: IgG, IgA un IgM(Korhonen et al., 2000; Marnila, Korhonen, 2002).Visizteiktākās imunofunkcijas piemīt IgA, ar kuru irbagāts mātes piens (Горбатова, 1997).Laktoferīns ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kaspēc savām īpašībām ir līdzīga asins transferīnam(Dionysius, Milne, 1997; Farrell et al., 2004). Tampiemīt transporta funkcija – laktoferīns saista un pārnesdzelzs jonus jaundzimušo organismā. Govs pienālaktoferīna saturs ir neliels – Gorbatova (Горбатова,1997) savos darbos min šādus skaitļus: 0.1–0.35 mg ml -1 . Savukārt Dionysius un Milne (1997):0.09 mg ml -1 . Dionysius uzskata, ka laktoferīna satursar mastītu slimu govju pienā palielinās līdz 1.2 mg ml -1 ,LLU Raksti 18 (313), 2007; 45-5045
Page 3 and 4: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
Page 45: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
Page 61 and 62: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
Page 63 and 64: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
Page 65 and 66: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
Page 67 and 68: 1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
Page 69 and 70: 3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
Page 71 and 72: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
Page 73 and 74: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
Page 79 and 80: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
Page 81 and 82: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
Page 83 and 84: LLU Raksti 18 (313), 2007; 81

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...