D. Jonkus, L. Paura Govju piena produktivitātes mainību ietekmējošo faktoru analīze* – piena produktivitātes pazīmju variācija pētījuma laikā sēklotām (3) govīm ir būtiski lielāka nekā grūsnām (1) unnegrūsnām (2) govīm / milk productivity traits variation during research is significantly higher for inseminated cowscompared to pregnant and nonpregnant cows5. att. Piena produktivitātes pazīmju variācijas koeficientu vērtības grūsnām, negrūsnām unpētījuma laikā sēklotām govīm.Fig. 5. Milk productivity traits variation coefficient values for pregnant, non pregnant and for cowsinseminated during the research period.sastāva komponentiem (Syrstad, 1977; Rook et al.,1992; Wendt et al., 1994).Piena produktivitātes pazīmju mainību pētījumalaikā radīja arī govju meklēšanās un sēklošana (5. att.).Apkopojot pētījuma rezultātus, noskaidrojām, kagovīm, kuras ganību perioda pētījuma laikā meklējāsun tika sēklotas, bija augstākās variācijas koeficientavērtības visām pētītajām piena produktivitātespazīmēm, salīdzinot ar grūsno un negrūsno govjuvariācijas koeficientu vērtībām.Arī zinātnieki Jonins un Mičulis (1999) izpētījuši,ka meklēšanās laikā piena izslaukums samazināslīdz pat 25%, bet ne visām govīm vienādi. Visbiežāksamazināts izslaukums ir govīm ar spēcīgi izteiktāmārējām meklēšanās pazīmēm. Huths (Huth, 1995)secina, ka govīm meklēšanās laikā samazinās netikai izslaukums, bet minimālā izslaukuma dienā,kas biežāk ir sēklošanas diena, pazemināts ir arītauku saturs.Ganību periodā noskaidrojot pētīto vides faktoru(ganību, piebarošanas un spēkbarības izēdināšanas, kāarī gaisa temperatūras un relatīvā gaisa mitruma) katrasgradāciju klases ietekmi uz piena produktivitātespazīmju izmaiņām, pārliecinājāmies, ka vides faktorijāanalizē mijiedarbībā, jo, pētījumam notiekotsaimnieciskās darbības apstākļos, katrā konkrētāpētījuma dienā ārējās vides apstākļi mainījās.Kā pierādījuši daudzi autori, govju pienaproduktivitāte ir atkarīga no daudziem videsfaktoriem, tomēr kā galvenie faktori tiek minēti govjusabalansēta ēdināšana un labturība, kas ietekmē govjuveselību un atražošanas spējas (Herz et al., 1979;Fischer, 1989; Radke, Schulz, 2001; Osītis 2005).Huths (Huth, 1995) eksperimentos pierādījis, kaizslaukuma izmaiņas govīm var novērot nākamajādienā pēc barības trūkuma.Analizējot vides faktoru ietekmi, uzmanībupievērsām dienām, kad govju grupas diennakts vidējaisizslaukums būtiski samazinājās. Pirmajā pētījumagadā tā bija <strong>18</strong>., bet otrajā gadā – 26. pētījuma diena.Pirmā pētījuma gada minimālā izslaukuma dienāgovis ganījās jaunās ganībās un govju piebarošanaiizmantoja smalcinātu vīķu-auzu zaļmasu, bet bezspēkbarības. Divas dienas pirms minimālā izslaukumadienas govis pēc ganībām piebaroja ar āboliņastiebrzāļusienu, un dienu pirms minimālā izslaukumatās nesaņēma spēkbarību. Tādēļ govīm nepieciešamaissausnas daudzums tika nodrošināts par 80%, enerģijasdaudzums – par 77.2%, un kopproteīna daudzums –par 75%. Šajās dienās kopproteīna daudzums barības42LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 34-44
D. Jonkus, L. Paura Govju piena produktivitātes mainību ietekmējošo faktoru analīzedevas sausnā bija tikai 12.3%, un barības enerģētiskāvērtība – 5.74 MJ NEL kg sausnas. Arī maksimālāgaisa temperatūra bija augsta – 26.5 °C, relatīvaisgaisa mitrums – no 70 līdz 79%.Nākamā gada minimālā izslaukuma dienā(26.) govis ganījās jaunās ganībās, pēc ganībāmtās piebaroja ar sienu un pašražotu spēkbarību.Iepriekšējā dienā govis ganību aplokā ganījāsotro dienu pēc kārtas, piebarošanai tika izmantotsskābsiens un pašražotā spēkbarība, kas saturēja rapšaspraukumus. Izmaiņas izslaukumā varam skaidrot arnepilnīgi sabalansēto ēdināšanu, jo, govis piebarojotar āboliņa-stiebrzāļu sienu, to barības devas sausnasaturēja 12.8 % kopproteīna un 6.03 MJ NEL. Barībasdeva nodrošināja 95% no diennakts sausnas, 90% noNEL un 90 % no kopproteīna vajadzības. Maksimālāgaisa temperatūra sasniedza 28.4 °C un gaisa mitrumsbija zemāks par 60%.Otrā pētījuma gada minimālā izslaukuma dienāizmainījās arī piena tauku saturs, tas bija būtiskiaugstāks (p
- Page 3 and 4: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 5 and 6: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 7 and 8: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 9 and 10: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 13 and 14: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 15 and 16: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 17 and 18: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 21 and 22: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 23 and 24: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 25 and 26: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 29 and 30: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 31 and 32: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 33 and 34: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 35 and 36: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 39 and 40: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 41 and 42: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 43: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 55 and 56: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 57 and 58: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 59 and 60: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 61 and 62: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 63 and 64: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 65 and 66: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 67 and 68: 1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
- Page 69 and 70: 3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
- Page 71 and 72: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 73 and 74: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 75 and 76: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 77 and 78: O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 79 and 80: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 81 and 82: G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 83 and 84: LLU Raksti 18 (313), 2007; 81
Change language