Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

D. Jonkus, L. Paura Govju piena produktivitātes mainību ietekmējošo faktoru analīze* – piena produktivitātes pazīmju variācija pētījuma laikā sēklotām (3) govīm ir būtiski lielāka nekā grūsnām (1) unnegrūsnām (2) govīm / milk productivity traits variation during research is significantly higher for inseminated cowscompared to pregnant and nonpregnant cows5. att. Piena produktivitātes pazīmju variācijas koeficientu vērtības grūsnām, negrūsnām unpētījuma laikā sēklotām govīm.Fig. 5. Milk productivity traits variation coefficient values for pregnant, non pregnant and for cowsinseminated during the research period.sastāva komponentiem (Syrstad, 1977; Rook et al.,1992; Wendt et al., 1994).Piena produktivitātes pazīmju mainību pētījumalaikā radīja arī govju meklēšanās un sēklošana (5. att.).Apkopojot pētījuma rezultātus, noskaidrojām, kagovīm, kuras ganību perioda pētījuma laikā meklējāsun tika sēklotas, bija augstākās variācijas koeficientavērtības visām pētītajām piena produktivitātespazīmēm, salīdzinot ar grūsno un negrūsno govjuvariācijas koeficientu vērtībām.Arī zinātnieki Jonins un Mičulis (1999) izpētījuši,ka meklēšanās laikā piena izslaukums samazināslīdz pat 25%, bet ne visām govīm vienādi. Visbiežāksamazināts izslaukums ir govīm ar spēcīgi izteiktāmārējām meklēšanās pazīmēm. Huths (Huth, 1995)secina, ka govīm meklēšanās laikā samazinās netikai izslaukums, bet minimālā izslaukuma dienā,kas biežāk ir sēklošanas diena, pazemināts ir arītauku saturs.Ganību periodā noskaidrojot pētīto vides faktoru(ganību, piebarošanas un spēkbarības izēdināšanas, kāarī gaisa temperatūras un relatīvā gaisa mitruma) katrasgradāciju klases ietekmi uz piena produktivitātespazīmju izmaiņām, pārliecinājāmies, ka vides faktorijāanalizē mijiedarbībā, jo, pētījumam notiekotsaimnieciskās darbības apstākļos, katrā konkrētāpētījuma dienā ārējās vides apstākļi mainījās.Kā pierādījuši daudzi autori, govju pienaproduktivitāte ir atkarīga no daudziem videsfaktoriem, tomēr kā galvenie faktori tiek minēti govjusabalansēta ēdināšana un labturība, kas ietekmē govjuveselību un atražošanas spējas (Herz et al., 1979;Fischer, 1989; Radke, Schulz, 2001; Osītis 2005).Huths (Huth, 1995) eksperimentos pierādījis, kaizslaukuma izmaiņas govīm var novērot nākamajādienā pēc barības trūkuma.Analizējot vides faktoru ietekmi, uzmanībupievērsām dienām, kad govju grupas diennakts vidējaisizslaukums būtiski samazinājās. Pirmajā pētījumagadā tā bija 18., bet otrajā gadā – 26. pētījuma diena.Pirmā pētījuma gada minimālā izslaukuma dienāgovis ganījās jaunās ganībās un govju piebarošanaiizmantoja smalcinātu vīķu-auzu zaļmasu, bet bezspēkbarības. Divas dienas pirms minimālā izslaukumadienas govis pēc ganībām piebaroja ar āboliņastiebrzāļusienu, un dienu pirms minimālā izslaukumatās nesaņēma spēkbarību. Tādēļ govīm nepieciešamaissausnas daudzums tika nodrošināts par 80%, enerģijasdaudzums – par 77.2%, un kopproteīna daudzums –par 75%. Šajās dienās kopproteīna daudzums barības42LLU Raksti 18 (313), 2007; 34-44