Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasKrievijas Nemelnzemes Centrālajā rajonāiekārtotajos pētījumos konstatēts, ka aršanas aizstāšanaar lobīšanu 0.08–0.10 m dziļumā, izmantojot šķīvjudarbarīkus, ir palielinājusi īsmūža nezāļu skaitu 1.5un daudzgadīgo nezāļu skaitu 2.7 reizes, pat lietojotherbicīdus, lai gan jāatzīmē, ka tika lietots ne visaiefektīgs herbicīds – 2.4-DA. Citos izmēģinājumosaršana 0.28–0.30 m dziļumā pārmaiņus augsekā arlobīšanu, izmantojot šķīvju lobītājus, ir devusi labusrezultātus. Salīdzinot dažādus augsnes pamatapstrādesvariantus, konstatēts, ka tās minimalizācija būtiskineietekmē īsmūža nezāļu skaitu (Пупонин, 1988).Pētījumos, kas veikti Kanādā, konstatēts,ka minimālā augsnes apstrāde var izmainītagrofitocenozes nezāļu sugu sastāvu. Tas var būtpielietoto herbicīdu vai augsnes apstrādes rezultātāizmainītās augu augšanas vides efekts. Liela ietekmeir arī meteoroloģiskajiem apstākļiem (Derksen et al.,1993). Pēc Anglijas pētnieku atziņām augsekā ar lieluziemas kviešu īpatsvaru, minimālās augsnes apstrādesvariantos, krasi palielinājies ķeraiņu madaras (Galiumaparine L.), tīruma veronikas (Veronica arvensis L.)un ložņu vārpatas (Elytrigia repens (L.) Nevski)daudzums (Staddton, 1982).Lai gan literatūrā ir samērā daudz informācijaspar augsnes apstrādes minimalizācijas iespējām,tomēr tā iegūta krasi atšķirīgos augsnes un klimataapstākļos. Minimalizējot augsnes pamatapstrādidažādās augsekās, palielinās nezāļu skaits, sevišķidaudzgadīgo. Kopumā zinātnieki uzskata, ka aršanuvar aizstāt ar seklāku augsnes pamatapstrādi labiiekultivētās no daudzgadīgajām nezālēm brīvāsaugsnēs, nepazeminot kultūraugu ražību.Darba mērķis: skaidrot smaga putekļu smilšmālaaugsnes pamatapstrādes minimalizācijas iespējasLatvijas Zemgales zonas apstākļos.Pētījumu apstākļi un metodesVieta un laiks. Stacionārs lauka izmēģinājumstika iekārtots 1982. gadā (toreiz LLU Zemkopībaskatedras izmēģinājumu laukā) R. Kroģeres vadībā.Pētījumu apstākļi un metodes aprakstītas šīs rakstusērijas pirmajā daļā (skat.: LLU Raksti, Nr. 13 (308),2005: 18.–25. lpp.). Izmēģinājumu laukā „Pēterlauki”ir lesivēta brūnaugsne, smags putekļu smilšmālsuz slokšņu māla. Agroķīmiskie rādītāji pirmsizmēģinājuma ierīkošanas bija šādi: pH KCl– 7.0–7.4,P 2O 5un K 2O (pēc Engera–Rīma) – attiecīgi 130–150 un 120–145 mg kg -1 , organiskās vielas saturs –16.0–18.0 g kg -1 (pēc Tjurina). 2003. gadā P 2O 5un K 2Osaturs bija 97–100 un 104–111 mg kg -1 , organiskāsvielas saturs – 19.1–19.8 g kg -1 , pH vērtība navmainījusies. Lauks – līdzens, drenēts, daudzgadīgonezāļu – maz.Tā kā raksta autori M. Ausmane un I. Melngalvisšim pētniecības darbam pievienojās 1994. gadā, tadrakstā aplūkoti pētījumu rezultāti laika posmā no1994. līdz 2002. gadam. Deviņu gadu pētījumi parlabību sējumu nezāļainību sešlauku augsekā aplūkotidivos periodos: 1994.–1996. gads un 1997.–2002.gads. Sākot ar 1997. gadu, izmēģinājumos tika ieviestsvēl viens variants, t. i., augsekas rotācijas periodāveica aršanu, augsni katru gadu tikai lobīja 0.10–0.12m dziļumā. Secinājumi pamatoti ar deviņu gadu(1994.–2002. g.) pētījumos iegūtajiem rezultātiem.Izmēģinājumu shēma un metodika.Izmēģinājumā laikā un telpā izvērsta specializētalabību augseka ar divgadīgu āboliņa + timotiņaizmantošanu (turpmāk – daudzgadīgie zālaugi):1) daudzgadīgie zālaugi, 1. izmantošanas gads;2) daudzgadīgie zālaugi, 2. izmantošanas gads;3) ziemas kvieši;4) auzas;5) vasaras mieži;6) vasaras mieži ar daudzgadīgo zālaugu pasēju.Salīdzinātas 4 augsnes pamatapstrādes sistēmasaugsekā (varianti).1. Ikgadēja aršana 0.22–0.24 m dziļumā (kontrole)(AAAA).2. Aršana 0.22–0.24 m dziļumā vienu reizirotācijā (6 gados) pēc daudzgadīgajiemzālaugiem, pārējos laukos tā aizstāta ar 0.10–0.12 m dziļu lobīšanu, lietojot lemešu lobītājuvai arklu (ALLL).3. Tāpat kā 2. variantā, aršana 0.22–0.24 mdziļumā vienu reizi rotācijā, bet tā veikta pirmsdaudzgadīgo zālaugu sējas (mieži ar zālaugupasēju) (LLLA).4. Ikgadēja lobīšana 0.10–0.12 m dziļumā (sākotar 1997. gadu) (LLLL).Izmēģinājums ierīkots sešos atkārtojumos, variantisakārtoti divās rindās. Augsekas lauku lielums –0.5 ha, lauciņu izmēri – 18 x 6 m.Izmēģinājumos lietotā agrotehnika unagrometeoroloģiskie apstākļi aprakstīti rakstusērijas pirmajā daļā (skat.: LLU Raksti, Nr. 13 (308),2005: 18.–25. lpp.) (Kroģere u.c., 2005). Labībusējumos izmēģinājumu laika gaitā pa gadiem lietotidažādi herbicīdi divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai:dialens (dikamba, 34.2 g l -1 ; 2,4-D, 342 g l -1 ) –2.0 l ha -1 , bazagrāns 480 (bentazons, 480 g l -1 ) –3.0 l ha -1 , lontrels (klopiralīds, 300 g l -1 ) – 0.2 l ha -1 ,granstars (metil-tribenurons, 750 g kg -1 ) – 0.01 kg ha -1+ virsmas aktīvā viela citovets.Sākot ar 1997. gadu, pēc daudzgadīgo zālaugunovākšanas un nezāļu ataugšanas lietoti raundaps(glifosāts, 360 g l -1 ) – 3.0 l ha -1 – vai citi glifosātapreparāti.Kā redzams izmēģinājumu shēmā (1. tabula), visaslabības augsekā neatrodas vienlīdzīgos apstākļos.Pirms ziemas kviešu sējas 1. un 2. variantā tikaveikta 0.22–0.24 m dziļa aršana, un 3. variantā tie sēti3 gadus neartā, tikai lobītā lauciņā. Taču, tā kā ziemas2LLU Raksti 18 (313), 2007; 1-8