Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 18 (313) , 2007 ...

M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasAugsnes pamatapstrādes minimalizācija augsekāIII. Sējumu nezāļainības izmaiņasMinimalization of Primary Soil Tillage in Crop RotationIII. The Changes in Weediness of SowingsMaija Ausmane, Indulis MelngalvisLLU Augsnes un augu zinātņu institūts, e-pasts: Maija.Ausmane@llu.lvInstitute of Soil and Plant Sciences, LLU, e-mail: Maija.Ausmane@llu.lvAbstract. This is the third article on the mineralization of primary soil tillage in crop rotation studies in Latviaand is devoted to weediness of cereals (see also Proceedings of LLU, No. 13 (308), 2005). The article comparesthe responses of weeds to cereals in a long-term tillage trial established in 1982. The research results of theyears of 1994-2002 are analyzed. Four systems of primary soil tillage in a six-field crop rotation are compared:1 – plough tillage – conventional ploughing 0.22–0.24 m deep annually under cereals; 2 – ploughing 0.22–0.24 m deep after second year of clover + timothy use (prior to winter wheat), and 0.10–0.12 m deep in thefollowing three years prior to spring cereals; 3 – ploughing 0.10–0.12 m deep prior to winter wheat, oats andspring barley, and 0.22–0.24 m deep prior to spring barley with undersown clover and timothy; and 4 – annualploughing 0.10–0.12 m deep. The objective of the trial was to study the effect of primary tillage at different depthon the distribution of weeds. It was established that annual deep ploughing is not always necessary in fertilesandy clay loam soils without high infestation of perennial weeds in a six-field grain–grass crop rotation.Key words: depth of ploughing, cereals, weeds, crop rotation.IevadsRakstu sērijā analizēti rezultāti, kas iegūti, veicotpētījumus par augsnes apstrādes minimalizācijasiespējām Latvijas Zemgales zonas apstākļos(skat. arī: LLU Raksti Nr. 13 (308), 2005). Trešais šīssērijas raksts veltīts sējumu nezāļainības pētījumurezultātu apkopojumam. Augsnes apstrāde ietekmēsējumu fitosanitāro stāvokli, sevišķi nezāļainību(Kroģere u.c., 2005). Savukārt sējumu nezāļainībair nozīmīgs faktors, kas ietekmē agrofitocenozesproduktivitāti, kā arī vides aizsardzību. To galvenokārtnosaka sējumos sastopamās nezāļu sugas, to attīstībasun izplatības apstākļi. Vides aizsardzību ietekmēķīmiskās un mehāniskās nezāļu ierobežošanasintensitāte (Velykis, Satkus, 2006).Nezāļu izplatību ietekmē vairāku faktoru kopums:meteoroloģiskie apstākļi, ķīmisko augu aizsardzībaslīdzekļu lietošana un citas augkopībā pielietotāstehnoloģijas. Augsnes apstrādei ir daudzveidīgaietekme uz sējumu nezāļainību. Sējumu nezāļainībasvariācijas un to ierobežošanas iespējas atkarīgas noizvēlētās augsnes apstrādes sistēmas, kam par pamatuir augsnes apstākļi un audzēto kultūraugu un izplatītonezāļu sugu bioloģiskās īpatnības (Radosevich et al.,1997). Latvijas un citu valstu zinātnieki norāda, katradicionālā augsnes apstrāde ir ļoti energoietilpīgaun dārga, tāpēc tiek pētītas dažādas augsnes apstrādesminimalizācijas iespējas, piemēram, aršanasaizstāšana ar lobīšanu.Latvija atrodas mērenā klimata joslā, kurā sekmīgiaug un attīstās daudzas nezāļu sugas, kas rada zināmurisku plaši izmantot augsnes apstrādes minimalizāciju(Vilde, 1999).Pasaulē veikti plaši pētījumi par augsnesapstrādes minimalizācijas ietekmi uz sējumunezāļainību. Novērots, ka minimālās augsnesapstrādes rezultātā savairojas dažādas daudzgadīgonezāļu sugas. Tā veicina agru nezāļu sēklu dīgšanupavasarī (Aldrich, Kremer, 1997). Atsakotiesno aramkārtas apvēršanas vai arot sekli, notieknezāļu sēklu uzkrāšanās aramkārtas virsslānī, kasveicina nezāļu sadīgšanu (Pierce et al., 1994). Novirsslānī izbirušajām un palikušajām nezālēm 80%ir sadīgušas jau nākamajā gadā (Tottman, Willson,1996). Sēklu sadīgšana un sēklu krājumi augsnēatkarīgi no augsnes struktūras, kas ietekmē sēkludīgšanai nepieciešamo faktoru nodrošinājumu.Dažādu sugu nezāļu sēklām prasības pēc šiemfaktoriem var būt atšķirīgas. Ja aramkārta netiekapvērsta, dziļākajos slāņos tomēr atrodamasdīgtspējīgas nezāļu sēklas. Ir novērots, ka lielākaisvairums nezāļu sēklu sadīgst no 0 līdz 0.05 mdziļumam. Katru gadu arot vienā dziļumā, pēc gadasēklas atkal tiek uznestas virskārtā, kur tās dīgst(Radosevich et al.,1997).Pēdējā laika centieni minimalizēt augsnes apstrādiLietuvā un Igaunijā parādīja, ka augsnes pamatapstrādesminimalizācijas rezultātā, t.i., ilgstoši aizstājot aršanuar lobīšanu 0.12–0.14 m dziļumā, palielinās nezāļu,īpaši daudzgadīgo, skaits sējumos (Maikšteniene,2000; Velykis, Satkus, 2006; Lauringsonet al., 1999; 2000; Stancevicius et al., 2000).LLU Raksti 18 (313), 2007; 1-81