I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pētījumi par NPK bilanci zemnieku saimniecībā “Terēni”3. tabula / Table 3NPK masa augkopības produkcijā un tās izlietojums, vidēji 1999.–2003. g., kg ha -1NPK in crops’ yield and its distribution, in 1999-2003, on average per year, kg ha -1NPK krātuve / Plant nutrient pool N P 2O 5K 2OIegūtajā ražā, tai skaitā / In harvested yield, from which: 57.4 25.1 25.2pārdotajā ražas daļā / in sold crop products 35.0 15.5 15.4saimniecībā palikušajā daļā, tai skaitā / left in farm, from which: 22.4 9.6 9.8pašu izaudzētā sēklā / in in-farm produced seed 2.1 0.9 0.6salmos / in straw for litter 0.9 0.3 2.1lopbarībā / in feedstuffs 19.4 8.4 7.1NPK Kūts bilance, vidēji 1999.–2003. g., kg ha -14. tabula / Table 4NPK Barn balance in 1999-2003, on average per year, kg ha -1 9-16Rādītājs / Variable N P 2O 5K 2OAugkopības produkcijas daļa lopbarībai / In-farmcrop products for feedIENESA / INPUT19.4 8.39 7.09Salmi pakaišiem / Straw for litter 0.88 0.32 2.06Iepirktā lopbarība / Purchased feed 0.46 0.28 0Iepirktie dzīvnieki / Purchased animals 0.02 0.01 0Pārdotā lopkopības produkcija / Sold animalproductsIZNESA / OUTPUT0.49 0.20 0.05Uzkrātie organiskie mēsli / Manure 3.24 2.08 3.44Zudumi no lopkopības / Barn losses 1.72 0.09 0.13BILANCE / BALANCE 15.3 6.63 5.53patēriņam, tad lopbarības sortimentā bija mazs zāleslopbarības īpatsvars, kas atspoguļojās arī augu barībaselementu attiecībā – pašu saražotajā lopbarībā bijazems kālija saturs.Augu barības elementu plūsmu saimniecībaslopkopības nozarē raksturo Kūts bilance (4. tabula).Ienesu kūtī veidoja iepirktā un saimniecībā saražotālopbarība, pakaišiem izmantotie salmi un iepirktiedzīvnieki. Lielākā ienesas sastāvdaļa bija augubarības elementu masa pašražotajā lopbarībā. Nokopējās slāpekļa, fosfora un kālija ienesas lopkopībasnozarē pašražotā lopbarība attiecīgi veidoja 94, 93un 77%. Citas ienesas sastāvdaļas bija ievērojamimazākas, lai gan kālija ienesu būtiski ietekmējapakaišiem izmantotie graudaugu salmi. NPK ienesapa gadiem bija cieši saistīta ar dzīvnieku blīvumaizmaiņām saimniecībā (korelācijas koeficientsr = 0.82–0.96). Dzīvnieku skaitam palielinoties,pieauga arī NPK iznesa no kūts ar organiskajiemmēsliem un slāpekļa zudumi no lopkopības, kas bijagalvenās iznesas sastāvdaļas. Iznesa ar pārdotajiemlopkopības produktiem veidoja mazāk par 10%no kopējās iznesas. Kūts bilance pētījumu laikāsvārstījās no -0.3 līdz 41.4 kg ha -1 slāpeklim, no 0 līdz<strong>18</strong>.1 kg ha -1 fosforam un no 0.7 līdz 11.4 kg ha -1kālijam. NPK nelietderīgais uzkrājums un iespējamiezudumi lopkopības nozarē vidēji piecos gados bijanelieli – tikai 15.3 kg N, 6.6 kg P 2O 5un 5.5 kg K 2O.Galveno augu barības elementu aprites izpēterādīja, ka to izmantošana saimniecībā “Terēni”nebija pietiekami sabalansēta. Kultūraugumēslošanai izmantotajos minerālmēslos izteiktidominēja slāpeklis, līdz ar to tā izmantošanāsefektivitāte lauka līmenī bija zema un veidojās liels14LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>;
I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pētījumi par NPK bilanci zemnieku saimniecībā “Terēni”ražā nesaistītā slāpekļa pārpalikums, kas zināmosapstākļos var kļūt par potenciālu augsnes, ūdeņu unatmosfēras piesārņojuma avotu. Tā kā minerālmēslibija neracionāli izmantoti, ar iepirkto un realizētoprodukciju nesabalansēta veidojās arī slāpekļaplūsma gan saimniecībā, gan no tās. Kā tas raksturīgijaukta saimniekošanas tipa (augkopības–lopkopības)saimniecībām, daļa no izaudzētajā augkopībasprodukcijā akumulētā augu barības elementudaudzuma neatstāja saimniecību, bet nonācaiekšējā apritē lopkopības nozarē. Tādējādi slāpekļaienesa saimniecībā ievērojami pārsniedza tā iznesu.Tomēr, tā kā saimniecība lopbarību neiepirka lielosdaudzumos, tad slāpekļa izmantošanas efektivitāte(iznesas–ienesas attiecība Saimniecības bilancē) bijaapmēram 28%, kas tiek uzskatīts par pieņemamurādītāju šāda lauksaimnieciskās ražošanas veidauzņēmumam (Oenema, 1999; Seuri, 2005).SecinājumiSaimniecībā “Terēni” kultūraugu mēslošanaiizmantotie minerālmēsli bija galvenā NPK ienesassastāvdaļa. Slāpekļa mēslojuma norma vidēji gadāsasniedza 133.2 kg N, fosfora – tikai 25.8 kg P 2O 5un kālija – 38.0 kg K 2O, bet iznesa ar novākto ražuatbilstoši Lauka bilancei bija 57.4 kg N, 25.1 kgP 2O 5un 25.2 kg K 2O uz 1 ha LIZ. N : P : K attiecībaizaudzētajā ražā bija 1 : 0.41 : 1.02, bet ražas daļā, konovāca no lauka, – 1 : 0.44 : 0.44. Vidēji pētījumuperioda laikā Lauka bilance slāpeklim bija 81.8,fosforam – 3.8 un kālijam – 16.9 kg ha -1 . Salīdzinotsaimniecībā ienākošo un realizētajā lauksaimniecībasprodukcijā esošo NPK masu, konstatēts nelietderīgsslāpekļa, fosfora un kālija uzkrājums – attiecīgi97.2 kg ha -1 N, 10.4 kg ha -1 P 2O 5un 22.4 kg ha -1 K 2O.Saimniecības lopkopības nozarē neveidojās liels NPKpārpalikums: kūts bilance, rēķinot uz 1 ha LIZ, bijatikai 15.4 kg N, 6.6 kg P 2O 5un 5.5 kg K 2O.Literatūra1. Boruks, A. (2004) Dabas apstākļi un to ietekmeuz agrovidi Latvijā. Rīga, 166 lpp.2. Granstedt, A. (2005) Plant nutrient balancestudies. Background and challenges. In:Environmental impacts of eco-local foodsystems – final report from BERAS WorkPackage 2. Ekologisk Lantbruk N 46,pp.17-21.3. Granstedt, A. (2000) Increasing the efficiency ofplant nutrient recycling within the agriculturalsystem as a way of reducing the load to theenvironment experience from Sweden andFinland. Agriculture, Ecosystems & Environment,V. 80, Issue 1-2, pp. 169-<strong>18</strong>5.4. HELCOM (2004) The Fourth Baltic SeaPollution Load Compilation (PLC–4). BalticSea Environment Proceedings, No. 93, HelsinkiCommission, Baltic Marine EnvironmentProtection Commission.5. Isermann, K., Isermann, R. (1998) Foodproduction and consumption in Germany:N flows and N emissions. NutrientCycling in Agroecosystems, V. 52 (2-3),pp. 289-301.6. Jarvis, S.C. (2001) Improving nitrogen useefficiency from balance sheets: opportunitiesto reduce losses? In: Element balances as asustainability tool. Proceedings of the Workshopin Upssala, March 16-17, 2001. JTI SwedishInstitute of Agricultural and EnvironmentalEngineering, p. 25.7. Kohn, R.A., Dou, Z., Ferguson, J.D., Boston, R.C.(1997) A sensitivity analysis of nitrogen lossesfrom dairy farms. Journal of EnvironmentalManagement, V. 50, Issue 4, pp. 417-428.8. Kārkliņš, A., Līpenīte, I. (2005) Pētījumi parNPK bilanci zemnieku saimniecībās. I. Jelgavasraj. Sesavas pagasta „Rudeņi”. LLU Raksti,Nr. 13 (308), 1.–9. lpp.9. Nielsen, A.H., Kristensen, I.S. (2005) Nitrogenand phosphorus surpluses on Danish dairy andpig farms in relation to farm characteristics.Livestock Production Science, V. 96, Issue 1,pp. 97-107.10. MK Noteikumi Nr. 531. (2001) Noteikumipar ūdens un augsnes aizsardzību nolauksaimnieciskas darbības izraisītāpiesārņojuma ar nitrātiem. (Grozījumi:MK 16.03.2004 not. Nr.134 unMK 27.12.2005 not. Nr. 1015.)11. Oenema, O. (1999) Nitrogen cycling and12.13.14.losses in agricultural systems; identificationof sustainability indicators. In: Nitrogen cycleand balance in Polish agriculture. ConferenceProceedings, December 1- 2, 1998, Falenty,IMUZ, pp. 25-43.Oenema, O., Velthof, G.L. (2002) Balancedfertilization and regulating nutrient losses fromagriculture. In: Agricultural Effects on Groundand Surface Waters: Research at the Edge ofScience and Society. Ed. by J. Steenvoorden,F. Claessen, J. Willems. IAHS Publ. No. 273,pp. 77-84.Seuri, P. (2005) Evaluation of nitrogen utilizationby means of the concept of primary nutrientefficiency. In: Environmental impacts of ecolocalfood systems – final report from BERASWork Package 2. Ekologisk Lantbruk N 46,pp. 36-42.Steinshamn, H., Thuen, E., Bleken, M.A., Brenge,U.T., Ekerholt, G., and Yri, C. (2004) Utilizationof nitrogen (N) and phosphorus (P) in an organicLLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 9-1615
- Page 3 and 4: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 5 and 6: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 7 and 8: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 9 and 10: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 11 and 12: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 13 and 14: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 15: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 21 and 22: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 23 and 24: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 25 and 26: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 29 and 30: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 31 and 32: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 33 and 34: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 35 and 36: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 39 and 40: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 41 and 42: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 43 and 44: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 45 and 46: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 55 and 56: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 57 and 58: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 59 and 60: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 61 and 62: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 63 and 64: I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 65 and 66: D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 67 and 68:
1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
- Page 69 and 70:
3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
- Page 71 and 72:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 73 and 74:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 75 and 76:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 77 and 78:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 79 and 80:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 81 and 82:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 83 and 84:
LLU Raksti 18 (313), 2007; 81