M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes pamatapstrādes minimalizācija. III. Sējumu nezāļainības izmaiņasSlēdziensLabi iekultivētā smaga smilšmāla augsnē sešlaukuaugsekā ar divgadīgu āboliņa + timotiņa izmantošanunav nepieciešama ikgadēja augsnes aršana. To varveikt vienu reizi rotācijas periodā, pārējos gadosnomainot ar lobīšanu, ja lauki nav piesārņoti ardaudzgadīgajām nezālēm.Literatūra1. Aldrich, R. J., Kremer, R. J. (1997) Principles inweed management. Iowa: Iowa State UniversityPress, 452 pp.2. Derksen, A. D., Lafond, G. P., Thomas, A.S.(1993) Impact of agronomic practices on weedcommunities: tillage systems. Weed science,Vol. 41, 3, pp. 409-4<strong>18</strong>.3. Kroģere, R., Liepiņš, J., Ausmane, M., Melngalvis,I. (2005) Augsnes pamatapstrādes minimalizācijaaugsekā. I. Augsekas produktivitāte. <strong>Latvijas</strong>Lauksaimniecības universitāte Raksti, 13 (308),<strong>18</strong>–25 lpp.4. Lauringson, E., Kuill, T., Talgre, L. (1999)Effects of crop rotation and tillage on controlof some perennial weed species. Proceedingsof the 11th EWRS (European Weed ResearchSociety) Symposium 28 June – 1 July 1999 Basel,Switzerland, COST-816 „Biological control ofweeds in Europe”, pp. 110-111.5. Lauringson, E., Kuill, T., Vipper, H., Talgre, R.(2000) The effect of crop rotation, autumnal soilcultivation and herbicides on the productivity andweediness of crops. Proceedings of the Intern.Conf. „The Results of Long-term Field Experimentsin Baltic States”. Jelgava, pp. 71-80.6. Maikšteniene, S. (2000) Possibilities of primarytillage reduction on clay loam soil. Proceedingsof the Intern. Conf. „The Results of Long-termField Experiments in Baltic States”. Jelgava,pp. 106-114.7. Pierce, F. J., Fortin, M. C., Staton, M. J. (1994)Periodic plowing effects on soil properties in ano-till farming systems. Soil Science Society ofAmerica, Vol. 58, No. 6, pp. 1782-1787.8. Radosevich, S., Holt, J., Ghersa, C. (1997) WeedEcology/Implication for management. JohnWiley & Sons, Inc., U.S.A., 589 pp.9. Staddton, J. (1982) The effect of changes in cerealhusbandry systems on broadleaves weed controlstrategy. A farmer view – Aspects of appliedbiology, March, pp. <strong>18</strong>-22.10. Stancevicius, A., Špokiene, N., Raudonius, S.,Trečiokas, K., Kemesius J. (2000) Reducedprimary soil tillage on the light loamy soils.Proceedings of the Intern. Conf. „The Results ofLong-term Field Experiments in Baltic States”.Jelgava, pp. 133-146.11. Tottman, D. R., Willson, B. J. (1996) Weedcontrol in small grain cereals. Weed Research,Vol. 36, 301-327.12.13.14.Velykis, A., Satkus, A. (2006) Influence of croprotations and reduced tillage on weed populationdynamics under Lithuania’s heavy soilconditions. Agronomy Research, 4 (special issue),pp. 441-445.Vilde, A. (1999) Energetic and economicestimations of soil tillage systems. FoliaUniversitatis Agriculturae Stetinensis,195 Agricultura (74), pp. 213-222.Пупонин, А., Смирнов, Б., Захарченко, А.(1988) Действие многолетнего примененияэнергосберегающих систем обработки почвыи гербицидов на засоренность посевов иурожайность полевых культур. Вестниксельскохозяйственной науки, № 2, 103-109.8LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 1-8
I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pētījumi par NPK bilanci zemnieku saimniecībā “Terēni”Pētījumi par NPK bilanci zemnieku saimniecībāsVI. Jelgavas raj. Vilces pagasta “Terēni”Plant Nutrient Balance Studies in Farms of LatviaVI. Farm “Tereni”, Jelgava regionInāra Līpenīte, Aldis KārkliņšLLU Augsnes un augu zinātņu institūts, e-pasts: Aldis.Karklins@llu.lvInstitute of Soil and Plant Sciences, LLU, e-mail: Aldis.Karklins@llu.lvAbstract. The sixth article of plant nutrient balance studies in farms of Latvia is devoted to farm “Tereni”(see also Proc. of LLU, Nos 13, 16, and 17). The farm is located in the south part of Zemgale and is characterizedby an intensive crop production. Using similar methodology, NPK Soil surface and Farm–gate balances werecalculated for the period of 1999-2003. Mineral fertilizers were the main sources of nutrients. Plant nutrientinput (all sources) was on average 139.2 kg of N, 28.8 kg of P 2O 5, and 42.1 kg of K 2O per ha of agriculturalland per year of the investigation period. NPK Soil surface balance was 81.8 kg of N, 3.8 kg of P 2O 5, and16.9 kg of K 2O. Farm–gate balance was higher for all elements: 97.2 kg N, 10.4 kg P 2O 5, and 22.4 kg K 2O.Surplus of nutrients in barn was comparatively low (15.4 kg N, 6.6 kg P 2O 5, and 5.5 kg K 2O) and correspondedto the difference between Farm–gate and Soil surface balances.Key words: plant nutrient balance, NPK fluxes in agriculture, sustainable agriculture.IevadsPēdējās desmitgades laikā Baltijas jūrasreģiona valstīs pastiprināta uzmanība tiek pievērstapētījumiem par lauksaimnieciskās darbības ietekmiuz vidi. Noskaidrots, ka apmēram pusei visa slāpekļa,kas no baseina valstu teritorijas nonāk Baltijas jūrā,ir antropogēna izcelsme, turklāt 58% no tā dodpiesārņojuma avoti lauksaimniecībā. Neskatotiesuz starptautisku vienošanos par pasākumiempiesārņojuma mazināšanai, slāpekļa un fosforasaturs ūdenstecēs, kuras plūst uz jūru, nesamazinās(HELCOM, 2004; Granstedt, 2005). Zinātnieki irsecinājuši, ka, lai panāktu piesārņojuma samazināšanu,ir būtiski jāpaaugstina slāpekļa un fosforaizmantošanas efektivitāte saimniecībās (Isermann,Isermann, 1998; Granstedt, 2000; Jarvis, 2001;Steinshamn et al., 2004; Seuri, 2005). Augu barībaselementu bilanču aprēķinos ietvertā informācija, kasraksturo NPK plūsmu, ļauj konstatēt segmentus,kuros ir palielinātas šo elementu zudumu iespējas.Ienesas un iznesas sastāvdaļu izpēte ļauj veikt NPKplūsmas regulēšanu starp augkopības un lopkopībasnozarēm, nodrošinot vairākkārtēju to iekšējo apritisaimniecībā, plānot mēslojuma vajadzību un sadalikultūraugiem, sabalansēt lopbarības racionu, veiktpasākumus kūtsmēslos esošo augu barības elementuzudumu mazināšanai to uzkrāšanas un uzglabāšanaslaikā un izvēlēties kultūraugus, kas labāk izmantoaugsnē esošās barības elementu rezerves (Kohnet al., 1997; Watson, Atkinson, 1999; Oenema,Velthof, 2002; Watson et al., 2005; Nielsen,Kristensen, 2005). Tāpēc LLU tika veikti pētījumivairākās saimniecībās, lai noskaidrotu NPK apritesgalvenās likumsakarības un izstrādātu priekšlikumusvides risku mazināšanai. Šis ir pēdējais raksts nosērijas par rezultātiem, kas pētījumu periodā tikaiegūti katrā no šīm saimniecībām (iepriekšējos skatītLLU Rakstu 13. un 16.–17. sējumā).Materiāli un metodesAugu barības elementu aprites pētījumi unbilanču aprēķiniem nepieciešamās informācijasieguve un datu uzskaite Jelgavas rajona Vilcespagasta zemnieku saimniecībā “Terēni” tika veiktalaika posmā no 1999. līdz 2003. gadam. Saimniecībaatrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumadienvidrietumu daļā ar viegli viļņotu reljefu. Reljefsun augsnes veidojušās uz glacigēniem nogulumiem(smilšmāls un mālsmilts). Atbilstoši <strong>Latvijas</strong>teritorijas reģionālajai rajonēšanai lauksaimniecībasvajadzībām (Boruks, 2004) Vilces pagasts ir iedalīts1.2. reģionā, kam raksturīgas auglīgas augsnes, kurasveido lielus vienlaidu tīrumu masīvus ar samērālabām tehnoloģiskām īpašībām. Lauksaimniecībāizmantojamās zemes (LIZ) kvalitātes novērtējumsVilces pagastā ir 58 balles, tomēr vairāk nekā 25% noaramzemes kopplatības ir vidēji un stipri akmeņainas.Reģionā dabas un ekonomiskie apstākļi ir labvēlīgiintensīvai lauksaimnieciskai ražošanai. Saimniecībaatrodas īpaši jūtīgā teritorijā, kas saimniecībai uzlieknoteiktas prasības ūdeņu aizsardzībai no piesārņojumaar nitrātiem (MK Noteikumi…, 2001).Saimniecības zemes kopplatība pētījumu periodāpalielinājās no 320 ha līdz 523 ha. No kopējāsplatības lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņēma97%, tai skaitā tīrumi – 96.7%, ganības – 0.1%,LLU Raksti <strong>18</strong> (<strong>313</strong>), <strong>2007</strong>; 9-169
- Page 3 and 4: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 5 and 6: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 7 and 8: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 9: M. Ausmane, I. Melngalvis Augsnes p
- Page 13 and 14: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 15 and 16: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 17 and 18: I. Līpenīte, A. Kārkliņš Pēt
- Page 19 and 20: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 21 and 22: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 23 and 24: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 25 and 26: N. Bastienė, V. Šaulys Maintenanc
- Page 27 and 28: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 29 and 30: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 31 and 32: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 33 and 34: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 35 and 36: T. Rakcejeva et al. Biological Valu
- Page 37 and 38: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 39 and 40: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 41 and 42: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 43 and 44: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 45 and 46: D. Jonkus, L. Paura Govju piena pro
- Page 47 and 48: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 49 and 50: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 51 and 52: J. Zagorska et al. Baktericīdo vie
- Page 53 and 54: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 55 and 56: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 57 and 58: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 59 and 60: M. Pilmane et al. Investigation of
- Page 61 and 62:
I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 63 and 64:
I. Šematoviča et al. Slaucamo gov
- Page 65 and 66:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 67 and 68:
1. tabula / Table 1Hematoloģiskie
- Page 69 and 70:
3. tabula / Table 3Hematoloģiskie
- Page 71 and 72:
D. Keidāne, E. Birģele Hematoloģ
- Page 73 and 74:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 75 and 76:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 77 and 78:
O. Kozinda, Z. Brūveris Rentgenomo
- Page 79 and 80:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 81 and 82:
G. Pavlovičs et al. Saldā ķirša
- Page 83 and 84:
LLU Raksti 18 (313), 2007; 81
Change language