Tieslietu ministrijas 2004. gada pārskats (pdf)

Darbības rezultāti un to izvērtējumspublicēti, tāpēc nācās izmantot versijas citās valodās vai neoficiālus tulkojumus latviešuvalodā;• zemā tulkojumu kvalitāte – daudzos ES tiesību aktu tulkojumos izmantotā terminoloģijaneatbilda terminu lietojumam Latvijas tiesību aktos;• darba apjoms – pēdējo mēnešu laikā pirms iestāšanās normatīvie akti tika pieņemti lielāsteigā, daudzus nācās saskaņot pat dažu stundu laikā;• pirms iestāšanās ES radās juridiska problēma – daudzas regulas bija pārņemtas nacionālajostiesību aktos. Tas bija pretrunā ar Eiropas Kopienas regulu normām, kas paredz regulu tiešupiemērošanu, nepieļaujot to ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Tādēļ bija nepieciešamsnodrošināt, ka spēku zaudē atsevišķi likumi un Ministru kabineta noteikumi vai to normas,kuros ietvertas Eiropas Kopienu regulu normas. Tāpat bija nepieciešams arī paredzēt to likumuun Ministru kabineta noteikumu vai to normu stāšanos spēkā, kuros iestrādātas tādas EiropasKopienas tiesību aktu normas, kuras Latvijā netiek piemērotas līdz pievienošanās brīdim ES, betkurām ir jāstājas spēkā Latvijā no Latvijas dalības ES pirmās dienas. Šajā nolūkā nācās izstrādātīpašus tiesiskos aktus situācijas risinājumam (skat. sadaļā “Normatīvo aktu pilnveidošana”).Neraugoties uz “sastrēgumu” pirms iestāšanās ES, šobrīd ES tiesību pārņemšanas processTieslietu ministrijas struktūrvienībās ir normalizējies un nepārņemto direktīvu deficītu salīdzinājumāar pievienošanās brīdi ir izdevies samazināt no 33% uz 3%, kas nozīmē, ka nodrošināta aptuveni 450direktīvu pārņemšana nacionālajā tiesību sistēmā.Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības departaments 2004. gadā nozīmīgus resursusveltījis krimināltiesību jomas sakārtošanai ES kontekstā. Izstrādāti un Saeimā pieņemti četri likumi, kasregulē Latvijas un Eiropas Kopienas sadarbību krimināltiesībās un pietuvina šo jomu Eiropas Savienībaskonvencijām: likums par Eiropas Kopienas dalībvalstu konvenciju par ārvalstu kriminālsodu izpildi, likumsPar Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm, likums Par Konvenciju parEiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līgumapar Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, ApvienotāsKaralistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā arLīguma par Eiropas Savienību 34. pantu, likums Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzībukrimināllietās Otro Papildu protokolu un grozījumi likumā Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu EiropasSavienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. Starptautiskāstiesiskās sadarbības departamenta darbinieki 2004. gada septembrī pārstāvējuši Latviju StarptautiskāsKrimināltiesas Dalībvalstu Asamblejas sesijā Hāgā.2004. gada 1. maijā spēkā stājās Eiropas Savienības Padomes regulas attiecībā uz tiesvedību civillietāsun komerclietās, kas ievieš gan piekritības normas, gan tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanu unpieprasīšanas kārtību, izpildes termiņus, spriedumu atzīšanas un izpildīšanas noteikumus. Līdz ar tospēkā stājās arī nozīmīgi grozījumi Civilprocesa likumā, kas pietuvināja Latvijas likumdošanu EiropasSavienības regulējumam šajos jautājumos.Izstrādāti un pieņemti arī divi likumi, kas atbilstoši konvencijām regulē finanšu interešu aizsardzībasjomu, kā arī izstrādāta un Eiropas Komisijai iesniegta Latvijas nostāja par Eiropas Komisijas izstrādātoZaļo grāmatu „Uzturēšanas (uzturlīdzekļu) saistību jautājumos”.2004. gada aprīlī Starptautiskās tiesiskās sadarbības departamenta darbinieki piedalījās HāgasStarptautisko Privāttiesību Konferences Ārvalstu spriedumu atzīšanas un izpildes civillietās un18Parskats-tieslietas186/21/05, 12:44 PM