Tieslietu ministrijas 2004. gada pārskats (pdf)

Darbības rezultāti un to izvērtējumsDarbības rezultāti un to izvērtējums2.1. Normatīvo aktu pilnveidošanaTieslietu ministrijas likumdošanas sektors (Administratīvo un krimināltiesību departaments,Civiltiesību departaments, Metodoloģijas un sistematizācijas departaments, Eiropas un starptautiskotiesību departaments un struktūrvienības, kuru funkcijas ir pārņēmuši iepriekš minētie departamenti)2004. gada laikā ir izstrādājis 113 tiesību aktu, sniedzis 2786 atzinumus par citu ministriju un Tieslietuministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu izstrādātajiem tiesību aktiem. Sevišķi saspringts darba posmsnormatīvo aktu izstrādē un atzinumu sniegšanā Tieslietu ministrijai bija īsi pirms un pēc iestāšanāsEiropas Savienībā, kad bija svarīgi ātri un kvalitatīvi pārņemt Eiropas Savienības tiesības.Par svarīgāko Tieslietu ministrijas ieguldījumu likumdošanas jomā 2004. gadā uzskatāma šādunormatīvo aktu projektu izstrāde:1. Politisko partiju likums, kas pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Salīdzinājumā ar spēkāesošo tiesisko regulējumu partiju jautājumos likumprojektā precīzi noteikts, kas ir jāsaprotar jēdzienu „partija”. Tāpat likumprojektā paredzēta jauna pieeja partiju reģistrācijai, proti,ar to noteikts ierakstāmo ziņu apjoms un to spēks attiecībā uz trešajām personām. Tāpatlikumprojektā daudz precīzāk regulēta partiju likvidācija un reorganizācija, maksimāliaizsargājot trešo personu tiesības.2. Grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas saistoši tautas nobalsošanasorganizēšanai, proti, grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, likumā Par tautas nobalsošanu unlikumu ierosināšanu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, ieviešottajos iepriekšējās vēlētāju reģistrēšanas principu. Grozījumi sagatavoti atbilstoši ar Ministrukabineta rīkojumu apstiprinātajai Latvijas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcijai, kas arMinistru kabineta rīkojumu Nr. 658 apstiprināta 2003. gada 24. oktobrī. Papildus Tieslietuministrija grozījumos Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā iekļāvaar Padomes Direktīvu 1994/80/EK noteiktās tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās arīEiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi uzturas Latvijā.3. Grozījumi Krimināllikumā, ko Saeima atbalstījusi 2. lasījumā. Likumprojektāparedzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – juridisko personu kriminālatbildību. Likumprojektāir paredzēts, ka juridisko personu kriminālatbildība tiks īstenota ar juridiskai personaipiemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Būtisks nosacījums, lai juridiskaipersonai varētu piemērot šo ietekmēšanas līdzekli, ir fiziskās personas vainas konstatācijaun tās saukšana pie kriminālatbildības. Turklāt izstrādātie grozījumi Krimināllikumā paredz,ka tiesa juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus var piemērot pēc prokuroraierosinājuma jebkuras krimināllietas sakarā, ja fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu irizdarījusi juridiskās personas interesēs.4. Lai novērstu izveidojušos prettiesisko situāciju saistībā ar Eiropas Savienības tiesībuaktu piemērošanu nacionālajiem tiesību aktiem (skat. sadaļā “Eiropas savienības jautājumi”),Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumu Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībāar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ko Saeima pieņēma 2004. gada 22. aprīlī, kā arīMinistru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumus Nr. 425 Par Ministru kabineta noteikumuvai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.5. Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 553 Kārtība, kādā izstrādāun atbalsta Latvijas Republikas nostāju Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpumaprocedūras ietvaros. Līdz ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā EiropasKomisijai ir tiesības pārraudzīt, kā Latvijas Republika ievieš Eiropas Savienības tiesību13Parskats-tieslietas136/21/05, 12:44 PM