Zinātniski pētnieciskais darbs "Latvijas pieteikums satelītu ... - VATP

adiācijas daudzumu, kādu Zeme saņem no Saules, un to enerģijas īpatsvaru, kas no Zemes atgriežaskosmosā. Šo informāciju arī izmanto, lai novērtētu, cik liels ir cilvēka darbības izraisītais siltumnīcasefekts. [4]Savus satelītus kosmosā ir nogādājusi ne vien Eiropa un ASV, bet arī Japāna, Ķīna, Krievija,Indija un Dienvidkoreja. Zinātnieku grupa savākusi informāciju par to, cik pavisam satelītu atrodaskosmosā. ASV ir vadībā ar 413 satelītiem, otrajā vietā atstājot visas pārējās pasaules valstis, kurāmvisām kopā ir tikai 382 satelīti.20. gs. vidū kosmoss bija politiskās sacensības arēna un galvenā racionālā darbība kosmosā bijaizpēte, jo cilvēki šo vidi nepazina. Tagad tā ir ekonomiskās sacensības arēna. Un tā nav tikaipētniecības, bet galvenokārt kosmisko tehnoloģiju sfēra, kura dod milzīgu pievienoto vērtību.Kosmiskajām informācijas sistēmām ir trīs galvenās nozares:satelītattēlu uztveršana, šīs informācijas apstrāde un izmantošana;satelītnavigācijas signāli un to izmantošana;satelītelekomunikācijas (to skaitā satelīttelevīzija). Tā var būt gan TV signāla, gan radiosignāla,gan datu (digitālās) informācijas retranslācija.[12]Darba autors secina, ka satelīti ir cilvēka radīti objekti, kas rotē ap Zemi pa noteiktu orbītu unkalpo cilvēkam dažādiem mērķiem. Ne visi satelīti ir aktīvi, pastāv arī kosmiskie atkritumi. Līderissatelītu skaita ziņā ir ASV. Darba autora galvenā atziņa - satelīti dos arvien jaunas iespējas ērtaidzīvošanai.1.1. Satelītu vēsturePirmo mākslīgo pavadoni Sputnik 1 radīja Padomju Savienība 1957. gada 4.oktobrī. Tāgalvenais dizaineris un konstruktors bija Sergejs Koroļovs. Sputnik 1 palīdzēja noteikt augstāatmosfēras slāņa biezumu, mērot tās orbitālo pārmaiņu un datus par radio signālu izplatīšanosjonosfērā. Tas nepārtraukti raidīja radio signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un radioamatieri visāpasaulē, 22 dienas, kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam Sputņik 1 bija novērojamstikai vizuāli. Tā nosaukums cēlies no krievu vārda „ceļabiedrs pasaulē‖, un tas svēra 83.kg. 1958. gada4.janvārī Sputnik 1 iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega, kosmosā nolidojot 92 dienas, veicot1400 apriņķojumus ap Zemi un noceļojot apmēram 60 milj. kilometrus. Šis Padomju Savienībasradītais satelīts uzsāka kosmosa sacīksti starp Padomju Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.[Skat. 1. pielikuma 14.,16 attēlu]7