13.07.2015 Views

Zinātniski pētnieciskais darbs "Latvijas pieteikums satelītu ... - VATP

Zinātniski pētnieciskais darbs "Latvijas pieteikums satelītu ... - VATP

Zinātniski pētnieciskais darbs "Latvijas pieteikums satelītu ... - VATP

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

1. SatelītiSatelīts (no lat. satelles, satellitis - "miesassargs, pavadonis, kalps") - bruņots algotnismiesassargs Senajā Romā, kurš ikdienā pavadīja savu kungu, to sargājot un tam pakalpojot. [1]Saistībā ar kosmosu satelīts ir objekts, kas nepārtraukti riņķo ap Zemi vai ap kādu cituķermeni. Tādu objektu arī sauc par mākslīgo pavadoni, lai atšķirtu to no dabīgajiem pavadoņiem,piemēram, Mēness. Satelīti tiek izmantoti daudziem mērķiem. Cilvēki tos izmanto, lai pētītu Visumu,tie palīdz prognozēt laika apstākļus, nodrošinatelefona zvanus, palīdz navigācijā kuģiem unlidaparātiem un kalpo militārām darbībām. Lielākādaļa mākslīgo pavadoņu atrodas Zemes orbītā.[skat.att.nr.1] Satelīti arī riņķo pa mēness un saulesasteroīdu orbītām, kā arī ap planētām Venēru, Marsu,un Jupiteru, tie galvenokārt apkopo informāciju parobjektiem, pa kuru orbītām tie riņķo.Parastie satelītu veidi ietver militāros uncivilos Zemes novērošanas satelītus, komunikācijusatelītus, navigācijas satelītus, laika ziņas satelītus unpētniecības satelītus. Izplatījumā esošās stacijas un cilvēka radītie kosmosa kuģi arī ir sava veidasatelīti. Satelītus daļēji kontrolē automātiska datoru sistēma un daļēji pats cilvēks. Satelītuapakšsistēmas veic daudzus un dažādus uzdevumus, piemēram, elektroenerģijas ražošanu, siltumakontroli, telemetriju, satelīta kontroli un orbītas kontroli.[1]Attēls nr.1Zaļie ir pašreizējie satelīti, sarkanie – kosmiskieatkritumiDaudziem cilvēkiem ar satelītiem saistās zemes attēli laika ziņu pārraidēs televīzijā. Lielanozīme ir metereoloģiskiem satelītiem. Mūsdienās pats svarīgākais Eiropas meteoroloģiskais satelīts ir―Meteosat-9‖. Šā satelīta galvenais instruments ir SEVIRI, un tas gādā par zemeslodes skenēšanu, lai ikstundas ceturksni varētu pārraidīt jaunu attēlu. Katrs attēla punkts (pikselis) atbilst vienukvadrātkilometru lielai teritorijai uz mūsu planētas virsmas. Ar ―Meteosat-9‖ var novērot ne tikairedzamo gaismu. SEVIRI mēra elektromagnētisko starojumu 12 dažādos viļņu garumos. Četri kanāliuztver saules gaismu, kas atstarojas no mākoņiem un Zemes virsmas, bet atlikušie astoņi kanāli detektēinfrasarkano starojumu. Tādējādi satelīts var izmērīt mākoņos valdošo temperatūru un izdibināt, cikaugstu tie atrodas. Tāpat satelīts var izmērīt sauszemes un jūras virsmas temperatūru, kā arī noteiktūdens tvaika, CO2 un ozona koncentrāciju atmosfērā. Uz satelīta atrodas arī instruments, kas mēra6

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!