Darba autors secina, ka satelītu orbītas ir apaļas vai olveidīgas, kas izskaidrojams arpievilkšanās spēku starp Zemi un satelītu. Liela augsuma orbītā atrodas komunikāciju un laika apstākļunoteicošie satelīti, vidēja augstuma orbītās atrodas navigācijas satelīti, zema augstuma orbītā irpētniecības tipa satelīti, bet Saules sinhronā, polārā orbītā atrodas Zemes novērošanas satelīti.Iespējams, ka šis iedalījums nav pilnīgs, tomēr darba autoram, apkopojot pieejamo informāciju, radiespriekšstats par satelītu dažādajām orbītām.Jo vairāk informācijas tika apzināts, jo lielāka interese par kosmiskajām tehnoloģijām radāsautoram. Satelīti ir ļoti sarežģīta kosmiska ierīce, kuras uzbūvi darba autors pat necentās izprast. Lairadītu satelītus, nepieciešamas ļoti pamatīgas zināšanas. Tas rada motivāciju apgūt šīs sarežģītāstehnoloģijas.12
2. Satelīti LatvijāArī tādai mazai zemei kā Latvija ir savi sasniegumi kosmosa tehnoloģijās. Jāatzīst, kakosmosa tehnoloģiju nozare Latvijā vēsturiski spēcīga bija tieši pateicoties attīstītajai dabas zinātņunozarei un izglītības sistēmai. Pirmā astronomiskā observatorija Latvijā dibināta 1775. gadā Jelgavā,bet plašāki astronomiskie pētījumi sākās 20. gadsimta 20. gados, kad tika nodibināta brīvvalsts.Tradicionāli <strong>Latvijas</strong> astronomu darbības virzieni ir mazo planētu orbītu aprēķini, precīzā laika unkoordinātu noteikšana, sarkano milzu zvaigžņu pētījumi, pavadoņu lāzerlokācija un radioastronomija.Latvija kosmosa tehnoloģiju jomā vēsturiski ir bijusi spēcīga divos virzienos – inženierijā unmateriālzinātnes. Sākot jau ar pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, <strong>Latvijas</strong> zinātniekipiedalījušies apmēram simts pasaules nozīmes kosmosa programmu realizācijā, galvenokārt ņemotaktīvu un nozīmīgu dalību PSRS kosmosa programmās, t.sk. pirmo satelīt teleskopu un tālmēruizgatavošanā, padomju raķešu izolācijas materiālu izstrādē u.c. Kosmosa pētniecībai Latvijā bijušasspēcīgas tradīcijas, un pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta sākumā saistībā ar pasaulēpazīstamā raķešbūves pioniera Fridriha Candera pētījumiem. Var apgalvot, ka Latvija līdz patsociālisma iekārtas sabrukumam bija vadošā Baltijas valsts kosmosa jomā, ņemot aktīvi dalībuvairākās visā kosmosa vēsturē nozīmīgās programmās: Pirmā mākslīga zemes pavadoņu konstruēšanā un palaišanā „Sputņik – 1‖ (1957) ; Pirmajos pilotētajos lidojumos kosmosā „Vostok-1‖ (J.Gagarins) (1961); „LUNOKHOD‖ - robots mēness virsmas izpētei un attēlu iegūšanai (1970); Kosmosa kuģa „Buran‖ un tā nesējraķetes ‖Enerģija‖ projektā (sākot no 1988) [12]<strong>Latvijas</strong> astronomi ir veikuši arī mazo planētu jeb asteroīdu, kas Saules sistēmā riņķo apMarsu un Jupiteru, orbītu aprēķinus un atklājuši vairākus jaunus asteroīdus. Tāpat atrastas īpatnējasSaules radioviļņu svārstības pirms Saules hromosfēras uzliesmojumiem. Netālu no Ventspils, Irbenē,kādreiz atradās PSRS Aizsardzības ministrijas kosmisko sakaru centra antenas R-32 un R-16. R-32šobrīd pārbūvēta par vienu no lielākajiem radioteleskopiem Ziemeļeiropā. Ar šo radioteleskopu, kuradiametrs ir 32m, veic Saules, galaktiku un radiostarojuma novērojumus.[14]Kosmosa tehnoloģiju attīstīšana ir viens no virzieniem, ar ko nodarbojas Ventspils Augstotehnoloģiju parks (<strong>VATP</strong>), un <strong>Latvijas</strong> pirmā mazā satelīta Venta - 1 būve ir sākums.[skat.3.pielikumu] 36 kilometrus no Ventspils, Irbenē, bijušās padomju militārās bāzes teritorijā, šobrīdtop moderns satelītu vadības centrs.13