televīzijas programmas, nedzirdētu radio, nevarētu nevienam piezvanīt, mēs nezinātu, kas notiekpasaulē. Varētu teikt, ka tad mēs atgrieztos viduslaikos.[5] [Skat. att.nr.5]- Militārie satelīti – ir Zemes novērošanas satelīti vai komunikācijas satelīti, kurus izmantomilitārajām vai izlūkošanas vajadzībām. Tie galvenokārt ir kosmosa teleskopi, kuri ir pavērsti pretZemi.[6] [Skat att.nr.6 un 1.pielikuma 19. attēlu]- Pētnieciskie jeb novērošanas satelīti – Šie satelītipilda tādu pašu funkciju kā militārie satelīti, taču šiesatelīti ir paredzēti nemilitārām vajadzībām, piemēram,vides uzraudzībai vai kartogrāfijai.[7] [Skat 1.pielikuma20. attēlu]Apkopojot pieejamo informāciju, darba autorsnonācis pie secinājuma, ka satelītiem ir konkrēts uzdevums un pielietojums. Satelīta tips nosaka, kādammērķim konkrētais satelīts paredzēts – laika apstākļu noteikšanai, komunikācijas nodrošināšanai,navigācijas sistēmām, pētnieciskai vai militārai darbībai.1.3. Satelītu orbītasAttēls nr. 6 Krievijas militārais satelītsOrbītas, kurās satelīti tiek palaisti, atšķiras atkarībā no to mērķa, tās ir klasificētas dažādosveidos. Satelītu orbītām ir dažādas formas. Dažas no tām ir apaļas, bet citas - olveidīgas. Orbītasatšķiras arī augstumā. Dažas apļveida orbītas ir tikai nedaudz, aptuveni 250km virs Zemes atmosfērasaugstuma, kamēr citas ir vairāk nekā 32200 km virs Zemes. Jo lielāks ir augstums, jo ilgāk ilgst orbītasperiods -, t.i., laiks, kas nepieciešams satelītam, lai aplidotu vienu orbītu.Satelīti paliek savās orbītās, jo ir līdzsvars starp satelīta ātrumu un pievilkšanās spēku starpsatelītu un Zemi. Ja nebūtu pievilkšanās spēka, satelīts lidotu taisni projām no Zemes. Bet, ja satelītamnebūtu ātrums, tad Zemes pievilkšanās spēks vilktu satelītu atpakaļ uz Zemi. [8]Lielākā daļa mākslīgo pavadoņi riņķo ap Zemi vienā no šiem orbītu veidiem: liela augstumaģeosinhronā, vidēja augstuma, saulē sinhroni polāro un zema augstuma orbītām. Lielākā daļa orbītas nošiem četriem orbītu veidiem ir apļveida.- Liela augstuma ģeosinhronā orbīta atrodas tieši virs ekvatora, aptuveni 35900 km augstumā. Šajāorbītā ir visi komunikāciju un laika apstākļu noteicošie satelīti .Tie apceļo Zemes asi tādā pašā laikā untajā pašā virzienā, kādā Zeme griežas ap savu asi, respektīvi, šīs orbītas periods ir vienāds ar Zemesrotācijas periodu (24h). Tādējādi katru dienu šīs orbītas satelīti vienmēr atgriežas tajā pašā punktā un10
tajā pašā laikā. Tie mums ļauj uzturēt pastāvīgu un stabilu signālu starp satelītu un uztveramo ierīci, tonepārvietojot. Lai palaistu satelītu šajā orbītā, ir nepieciešama liela, spēcīga nesējraķete.[8]- Vidēja augstuma orbīta ir no 2000 km līdz aptuveni 20000 km augstumam, un apriņķošanas periodsir 12 stundas. Orbīta atrodas ārpus Zemes atmosfēras, un tādēļ tā ir ļoti stabila. Radio signāli, kurussūta no šī satelīta orbītas, var tikt uztverti pa lielu Zemes virsmas platību. Stabilitāte un plašā darbībaszona padara šo orbītu ideāli piemērotu priekš navigācijas satelītiem.[9]- Zema augstuma orbītas ir mazliet virs Zemes atmosfēras, kur gandrīz nav gaisa, aptuveni 160 -2,000 km virs Zemes. Tās periods ir no 90 līdz 120 minūtēm. Šajā orbītā galvenokārt atrodas visipētniecības tipa satelīti. Lai palaistu satelītu šādā orbītā, ir nepieciešama mazāka enerģija nekā jebkurācitā orbītā.[10]- Saules sinhronā, polārā orbītā ir diezgan zemā augstumā un iet gandrīz tieši virs ziemeļu un dienvidupoliem. Orbītas augstums ir no 600–800km, un tās periods ir no 96-100 minūtēm. Orbīta tiek saskaņotaar Zemes kustību ap Sauli tādā veidā, ka satelīts vienmēr šķērso ekvatoru tajā pašā vietējā laika, kāds iruz Zemes. Tas ir tāpēc, ka satelīts lido pāri visiem platuma grādiem. Tas var ievākt informāciju pargandrīz visu Zemes virsmu. Viens piemērs šāda veida orbītai ir TERRA Zemes novērošanas SistēmasNOAA-H satelīts. Kad satelīts šķērso ekvatoru, vietējais laiks vienmēr ir tāds pats, kāds tas bija pirmsekvatora šķērsošanas.[11] [Skat. attēlu nr.7]Attēls nr. 7. Satelītu orbītas.11