priekšizpēte satelīt/kosmosa tehnoloģiju klastera izveidei - VATP

Pielikums Nr.1Esošā situācija ar kosmosa tehnoloģijām saistītāsapakšnozarēs Latvijā.1. Kopsavilkums par apgrozījumu un eksporta apjomu kosmosa tehnoloģijuapakšnozaru griezumāLatvijas Investīciju un attīstības aģentūras uzdevumā 2009.gada sākumā tika veiktapriekšizpēte kosmosa tehnoloģiju klastera izveidei, kuras rezultātā tika apkopotainformācija par esošo situāciju ar kosmosa tehnoloģijām saistītās apakšnozarēsLatvijā.Tabula Nr.2.Apgrozījuma un eksporta apjomi ar kosmosa tehnoloģijām saistītās jomās.Kosmosa tehnoloģijunozare(atbilstoši Eiropas Kosmosaaģentūras klasifikatoram)Apgrozījuma/finansējumadaļa arkosmosatehn. saistītāsjomās2007 2008Daļa noeksportaapjoma,saistīta arkosmosatehn.Apgrozījuma/finansējumadaļa arkosmosatehn. saistītāsjomāsDaļa noeksportaapjoma,saistīta arkosmosatehn.LVL LVL LVL LVLStrādājošoskaits arkosmosatehn.saistītāsjomās1. Inženierija 591 370 120 378 754 547 36 000 1192. Zemes atbalsta aprīkojums 0 0 0 0 03. Darbības pakalpojumi 0 0 0 0 04. Korporatīvie pakalpojumi 276 749 0 581 695 0 685. Gala lietotāju aprīkojums 530 842 374 097 518 579 330 126 286. Zemes segments 0 0 0 0 0Palaišana un pilotētie7. lidojumi kosmosā0 0 0 0 0Kopīgie kosmosa kuģu un8. kravu elementi0 0 0 0 09. Kosmosa kuģi 0 0 0 0 0Kosmosā nogādātie10. instrumenti0 0 0 0 011. Citi 270 159 0 431 784 3 510 39KOPĀ 1 669 120 494 475 2 286 605 369 636 254Kā redzams tabulā Nr. 2, tad 2008.gada apgrozījums ar kosmosa tehnoloģijāmsaistītajās jomās ir 2 286 605 LVL, no kura lielāko daļu sastāda apgrozījums kosmosatehnoloģiju inženierijā 754 547 LVL.Apgrozījuma apjoms zemes atbalsta aprīkojuma, darbības pakalpojumu un zemessegmenta apakšnozarēs nav atsevišķi izdalīts, jo šīs nozares uzņēmumi/organizācijasdarbojas arī citās kosmosa tehnoloģiju apakšnozarēs. Apkopojot finanšu datus, tikaizmantota metode, iekļaujot tos tajā apakšnozarē, kurā ir lielākais respondentaapgrozījums saistībā ar kosmosa tehnoloģiju jomas piedāvātajiem pakalpojumiem unproduktiem. Tam pamatojums ir atsevišķi izdalītu finanšu aprēķinu nepieejamība parpētītajām kosmosa tehnoloģiju apakšnozarēm.

Jāatzīmē, ka zinātniski pētniecisko institūtu budžets, kuru darbība kopumā iekļaujaskosmosa tehnoloģiju apakšnozarēs, kā, piemēram LU Astronomijas institūts unVentspils Starptautiskais radio astronomijas centrs, tika pilnībā iekļauts kopējāapgrozījumā (respondenti nav atsevišķi izdalījuši institūtu administratīvās izmaksasun citus saimnieciskos izdevumus, lai varētu iekļaut precīzus, tieši ar kosmosatehnoloģijām saistītus apgrozījuma datus). Tāpat kopējā apgrozījuma datos iekļautiEiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) zinātnes ietvara, zinātņu akadēmijas u.c. projektisaistībā ar kosmosa tehnoloģijām. Savukārt, pie eksporta datiem, iekļauti arī pētījumicaur septīto ietvara programmu un EKA projektiem Latvijas zinātniskajieminstitūtiem.Pēc apgrozījuma datiem nākošā lielākā kosmosa tehnoloģiju apakšnozare 2008.gadāir „Korporatīvo pakalpojumu nozare” ar 581 695 LVL apgrozījumu, un „Galalietotāju aprīkojums” ar 518 579 LVL apgrozījumu gadā. Savukārt apgrozījums citāsar kosmosa tehnoloģijām saistītajās apakšnozarēs 2008.gadā ir 431 784 LVL.Jāpiemin, ka pie šīs kosmosa tehnoloģiju apakšnozares pieder arī satelīttelevīzijaspakalpojuma piedāvātāji Latvijā - SIA „YOTA”, SIA „UNSAT” un „VIASATLatvija”, tomēr ņemot vērā to, ka aizpildītas aptaujas anketas no satelīttelevīzijaspakalpojumu sniedzējiem nav saņemtas, datos par kosmosa tehnoloģiju nozaresapgrozījumu tas netika iekļauts. Kā liecina publiski pieejamie dati par 2007. gadu,kopējais šīs kosmosa tehnoloģiju apakšnozares apgrozījums Latvijā sastāda20 550 600 LVL. No tiem lielākais apgrozījums ir „Viasat Latvia„ – 9 960 960 LVL,tam seko SIA „YOTA” - 7 111 848 LVL un SIA „UNISAT” – 3 477 792 LVL.Diagramma Nr.1.Ar kosmosa tehnoloģijām saistītie produkti un pakalpojumi ir pieprasīti ārvalstutirgos, savukārt vietējā tirgū pieprasījums tiem ir mazāks. Šajā ziņā lielākoieguldījumu kopējā kosmosa tehnoloģiju eksporta apjomā sniedz tieši tādi uzņēmumi,kā Hanzas Elektronika, Valmieras stikla šķiedra, Bruker Baltic, VentspilsElektronikas fabrika, Plazma Keramika Tehnoloģija, kas strādā galvenokārteksportam. Pētniecības un izglītības institūtiem eksporta rādītāji ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās galvenokārt ir saistībā ar dažādiem starptautiska

mēroga projektiem (piemēram, RTU Materiālu un konstrukciju institūta, Latvijasvalsts koksnes un ķīmijas institūta pētījumi/ pakalpojumi/ produkti kosmosatehnoloģiju jomā).Pakalpojumu/produktu kosmosa tehnoloģiju jomā salīdzinoši lielo īpatsvarurealizācijā tikai vietējā tirgū (43% no kopējā aptaujāto uzņēmumu skaita) veido tiešiar satelīttehnoloģiju gala lietotāju (kas pārsvarā saistīts ar GPS pielietojumiem)aprīkojuma, kā arī satelītattēlu pielietojumiem mērniecības, kartogrāfijas,navigācijas, ģeodēzijas u.c. jomās. Kā piemērus minot SIA „GeoStar”, SIA„Metrum”, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa Sēta”, SIA „Mērniecības datu centrs” u.c.Daļu no šī īpatsvara sastāda arī Latvijas mazie uzņēmumi, kas sākuši darboties jaunuaplikāciju izveidē saistībā ar kosmosa tehnoloģijām (izmantojot GPS), iekļaujotiesprogrammatūras inženierijas apakšnozarē, kā piemēram, SIA „Dynamic Research”,„Mobilās sistēmas” u.c.Kopumā jāatzīmē, ka precīzus finanšu datus, it īpaši no uzņēmumu pārstāvjiem unvalsts institūciju pārstāvjiem iegūt ir samērā sarežģīti, jo:aprēķini par kosmosa tehnoloģiju īpatsvaru nereti finanšu uzskaitēuzņēmumiem netiek vesti;izglītības iestādes, zinātniskie institūti un valsts institūciju pārstāvji, daļu, kono kopējā apgrozījuma aizņem ar kosmosa tehnoloģijām saistītās jomasatsevišķi nav izdalījušasuzņēmuma dati tiek uzskatīti par konfidenciāliem un netiek sniegti.Līdz ar to pētījuma laikā iegūtie finanšu dati par apgrozījumu un eksporta apjomukosmosa tehnoloģiju jomā nevar tikt uzskatīti par absolūti precīziem. Tomēr galvenāstendences pēc respondentu sniegtās informācijas tie atspoguļo.

2. Apakšnozaru analīze2.1. InženierijaNr.P.k.Respondents1. LU Fizikas institūts2.3.4.SIA „BrukerBaltic”LU AstronomijasinstitūtsVentspilsStarptautiskaisRadioastronomijascentrsPreces, pakalpojumaveidskosmosā lietojamušķidrā metālaelektromagnētiskusūkņu izstrāderadiācijas detektoruizgatavošana,pusvadītājutehnoloģijas,elektronika,programmunodrošinājumskosmosa pētījumiempar attēlu attālumusistēmām rentgena ungammu diapazonāApgrozījuma/finansējuma daļaar kosmosa tehn.saistītās jomāsTabula Nr.3.Inženierija2007 2008 StrādājošoEksporta apjoms nokopējā apgrozījumaDaļa no eksportaapjoma, saistīta arkosmosa tehn.Apgrozījuma/finansējuma daļaar kosmosa tehn.saistītās jomāsEksporta apjoms nokopējā apgrozījumaDaļa no eksportaapjoma, saistītaar kosmosa tehn.% LVL % LVL % LVL % LVL % LVL % LVL10% 99 333 0% 0 0% 0 10% 188 536 0% 0 0% 0 67% 98 528 100% 98 528 100% 98 528NavdatuNavdatuNavdatuNav datusatelītlāzertālmēri 100% 95 000 0% 0 0% 0 100% 162 000 0% 0 0% 0 19kosmosa vides izpēte,satelītinženierija100% 82 638 0% 0 0% 0 100% 75 755 0% 0 0% 0 19NavdatuNavdatuskaits arkosmosatehn.saistītāsjomās4

5.6.7.8.9.10.11.12.13.RTU Neorganiskāsķīmijas institūtsLU Ģeodēzijas unģeoinformātikasinstitūtsRTU materiālu unkonstrukcijuinstitūtsLatvijas Valstskoksnes un ķīmijasinstitūta polimērulaboratorijaSIA "Plazma,keramika,tehnoloģija"Elektronikas undatorzinātņuinstitūtsSIA HEE PhotonicLabsVeAInženierpētniecībascentrsAS Valmieras stiklašķiedraaugsttemperatūrasnanomateriālu unpārklājumu izsstrāde10% 59 012 0% 0 0% 0 10% 92 082 0% 0 0% 0 8satelītlāzertālmēri 100% 55 588 0% 0 0% 0 70% 33 674 0% 0 0% 0 10kompozītmateriālikosmosa tehnoloģijāmgan kosmosā, gan uzzemes, materiālutestēšana unverifikācijaputupoliuretānikosmosa tehnoloģijaiun tehnikaikeramisko pulveru,nanopulveruizgatavošanakosmiskās tehnkaskeramiskajām detaļāmprecīza laika mērīšanasmērīšanas iekārtumodelēšana,konstruēšana, ražošanaoptisko komponenšuizgatavošanateleskopiem,satelīlāzertālmēriemprogrammatūrasinženierija, modelēšanaStikla šķiedras audumi,filcs, diegi6% 35 00050% 25 000NavdatuNavdatuNav datuNav datuNavdatuNavdatuNav datu 6% 40000Nav datu 50% 35 000NavdatuNavdatuNav datuNav datu100% 23 000 95% 21 850 100% 21 850 100% 30 000 95% 28 500 100% 28 500 910% 12 270 0% 0 0% 0NavdatuNavdatuNavdatuNav datu3% 6 000 0% 0 0% 0 37% 30 000 0% 0 0% 0 0NavdatuNavdatuNav datuNavdatuNav datuNav datu 94% 35 908 000NavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNav datu 6% 20 000 0% 0 0% 0 Nav datuNav datuNavdatuNavdatu95% 36 955 000NavdatuNavdatu12610Nav datu

14. AS Neomat15. SIA "GeoStar"nanopulveraizgatavošanapielietojumiemaviācijā, kosmosatehnikāGPS un sakaru sistēmumodifikācija unintegrācija, GPSsistēmu izbūve unuzturēšanaNavdatuNavdatuNav datuNav datuNavdatuNavdatuNav datuNav datuNavdatuNavdatuNav datu 15% 7 500 100% 7 500 100% 7 500 11Kopējā summa 591 370 36 028 378 120 378 754 547 36 991 000 36 000 119Nav datuNavdatu40000NavdatuNav datuNavdatuNavdatu5

2.1.1. LU Fizikas institūts - institūta darbība kosmosa tehnoloģiju inženierijas jomāsaistīta ar elektromagnētikas, šķidro vielu dinamikas materiālu unkomponenšu inženierijas, komponenšu sagādes un speciālā aprīkojumainženierijas apakšnozarēm. Institūts ir izstrādājis jaunus ekeltromagnētiskossūkņus šķidrajiem metāliem.Tiek realizēts projekts par magneto hidro dinamikas konventora izstrādiefektīvākai enerģijas konvertēšanai no saules kosmosā.Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda a 10% no iestādes kopējā budžeta jeb 99 333 LVL2007.un 188 536 LVL 2008.gadā. To sastāda publiskais un privātais fiansējums.Kopējais zinātniskā personāla skaits ir 57 darbinieki, no tiem 6 nodarbināti kosmosatehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Projektanosaukums/tēma1. VELLA – VirtualEurropean LeadLaboratoriehttp://192.107.58.30/index.htmlTabula Nr.4.LU Fizikas institūta realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta rezultātiIzstrādāti jaunielektromagnētiskisūkņi šķidriemmetāliem.Sadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)ENEA (Itālija),FZK (Vācija),FZD (Vācija),KTH (Zviedrija),SCK-CEN (Beļģija) unciti.Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)FP6 un LatvijaslīdzfinansējumsSumma52 300EURRealizācijaslaiks2007.2.1.2. SIA “Bruker Baltic” - uzņēmuma darbība saistīta ar materiālu unkomponenšu, kā arī optikas inženieriju kosmosa tehnoloģijām. Šobrīduzņēmums izgatavo radiācijas detektorus. Darbības joma – pusvadītājutehnoloģija, elektronika, programmu nodrošinājums kosmosa pētījumiem parattēlu attālumu sistēmām rentgena un gammu diapazonā.Kopējā apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma aizņem 7% no kopējāapgrozījuma. 2008. gada dati vēl nav aprēķināti, taču 2007.gadā tie ir bijuši 98 528,43LVL. Eksports, tajā skaitā kosmosa tehnoloģijās, sastāda 100 % no saražotāsprodukcijas. Galvenās eksporta valstis kosmosa tehnoloģiju jomā ir – Vācija,Francija, Itālija, Šveice, Somija, Čehija, Spānija, Nīderlande. Uzņēmumam BrukerBaltic ir līgums ar Eiropas Kosmosa Aģentūru.No kopējā uzņēmumā nodarbināto skaita, 65 darbiniekiem, kosmosa tehnoloģiju jomādarbojas - 4.Tabula Nr.5.

Nr.p.k.SIA „Bruker Baltic” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projektanosaukums/tēma1. Technical Assistancein the Developmentof TlBr Gamma-RayDetection Systemsfor Planetary andAstrophysicsMissionsProjekta rezultātiIzgatavoti radiācijasdetektori uz TlBkristāliem:Planārie, koplanārie,gredzenveida unpikseļ detektori.Sadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)European SpaceAgency/EuropeanSpace Research andTechnology Centre(ESA/ESTEC)Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)ESA/ESTECSumma563 000EURRealizācijaslaiks4 gadiNr.p.k.2.1.3. LU Astronomijas Institūts - institūta darbība kosmosa tehnoloģiju inženierijasjomā saistīta ar atmosfēras izpētes, kosmosa vides inženierijas apakšnozarēm.Oglekļa zvaigžņu īpašību noteikšana no visjaunāko infrasarkano un citunovērojumu datu bāzēm. Galaktikas oglekļa zvaigžņu ģenerālkataloga(GCGCS) elektroniskās versijas pilnveidošana ir viena no LU AstronomijasUniversitātes darbības jomām. Notiek arī starpzvaigžņu vides, pārnovu, Saulesun Zemei tuvo objektu pētījumi.Būtiska LU Astronomijas institūta darbības sfēra ir augstas precizitātes satelītulāzermērījumi starptautisko ģeodinamikas programmu ietvaros, mērīšanastehnikas un metožu izstrāde un pilnveidošana, augstas dispersijas spektrogrāfaizveide zvaigžņu un mazo planētu novērošanai ar datu reģistrēšanu reālajālaikā, saules novērojumi mikroviļņu diapazonā.Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda 100% no iestādes kopējā budžeta jeb 95 000 LVL2007. gadā un 162 000 LVL – 2008.gadā. To sastāda gan publiskais un projektu, ganarī privātais finansējums.Kopējais zinātniskā personāla skaits ir 19, tajā skaitā 6 vadošie pētnieki un 7 pētnieki,no kuriem visi darbojas kosmosa tehnoloģiju jomā.Tabula Nr.6.LU Astronomijas institūta realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēmaProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)1. GRACE Mission GeoforschungsZentrum Potsdam(Vācija)2. CHAMP Mission Zemei tuvāmagnētiskā ungravitācijas laukaizpēteGeoforschungsZentrum Potsdam(Vācija), EKAFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijaslaiks2002 - 20089600 EUR 2000.-2008.3. ERS-2 - Mission Distancionālās GeoforschungsZentr 1995.-2008.

zondēšanas satelītuborta altimetrukalibrēšana,izmantojotlāzerlokācijasmērījumus, unnavigācijasnodrošinājums.4. ERA-NET Ilgtermiņaastronomijasattīstības plānošana5. CGCCS ģenerālkatalogapapildināšana unpilnveidošana6. Datu bāzes uninformatīvaisnodrošinājums7.Šmita teleskopa astrofotouzņēmumu arhīvadigitalizācija8. Novu novērojumi galaktikāM31 un apgabalā ap to,izmantojot BaldonesŠmidta teleskopu9. Oglekļa maiņzvaigznesDYPer fotometriskiepētījumi.10. Saules sistēmas mazoobjektu pētījumi11. Koordinēti virszemes unkosmisko aparātu M31galaktikas novērojumi12. Oglekļa zvaigžņu CGCSkataloga pilnveidošana13. Oglekļa zvaigžņuekvatoriālo koordinātuprecizēšana14. Spektrogrāfa izveidedebess objektu novērošanaiinfrasarkanā gaismā15. Oglekļa zvaigžņu īpašībunoteikšana no visjaunākoinfrarasarkano un citunovērojumu datu bāzēmEiropā.t.sk. galaktikasoglekļa zvaigžņuģenerālkataloga(GCGCS)elektroniskās versijaspilnveidošanaum Potsdam(Vācija), EKALU Astrofizikasobservatorijas unKrievijas zinātņuakadēmijasAstronomijaspadomes sadarbībasprojektsKZA AstronomijasinstitūtaAstronomisko datucentrsMaskavas valstsuniversitātesŠternbergaAstronomijasinstitūtsSadarbība arSanktpēterburgasvalsts univAstronomijasinstitūtu.Viļņas universitātesteorētiskās fizikasun astronomijasinstitūtsMaksa –Plankainstitūts Vācijā.Louvelaobservatorija,Flagstaff Arizona,Brian Skiff (ASV)Space TelescopeScience Institute(ASV)FP6Latvijas ZinātnespadomeLatvijas Zinātnespadome547 LVL1040 LVL16. Augstas precizitātes satelītu Latvijas Zinātnes 916 LVL

lāzermērījumi starptautiskoģeodinamikas programmuietvaros, mērīšanastehnikas un metožu izstrādeun pilnveidošana17. Starpzvaigžņu vides,pārnovu, saules un zemeituvo objektu pētījumi18. Saules novērojumimikroviļņu diapazonā.padomeLatvijas ZinātnespadomeLatvijas Zinātnespadome7380 LVLNr.p.k.2.1.4. Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs – institūta darbībakosmosa tehnoloģiju inženierijas jomā saistīta, galvenokārt, ar zemes fizikas,attēlu apstrāde un kosmosa vides apakšnozarēm. VSRC antenu komplekts irviens no Latvijas ģeodēziskā un gravimetriskā tīkla punktiem.Viena no VSRC darba grupām ir tieši attēlu iegūšanas, apstrādes un analīzesgrupa. Tālizpētes laboratorija ir aprīkota ar diviem satelītattēlu uztveršanaskomplektiem – APT (zemas izšķirtspējas NOAA attēli) un HRPT (NOAA unFeng Yun).VSRC nodarbojas ar kosmosa vides fundamentālo izpēti, izmantojot RT-32radioteleskopu. Notiek arī lietišķā pētniecība kosmisko atkritumu lokācijā.VSRC pētniecības jomas: radioastronomija, radiointerferometrija, lietišķiekosmiskie pētījumi, satelīt komunikācija, satelītattēlu uztveršana un apstrāde,kā arī satelīt navigācija. VSRC pieejamā infrastruktūra irprogrammnodrošinājums tālo kosmisko sakaru nodrošināšanaitelekomunikācijās, satelītattēlu signālu uztveršanas komplekss "HRPT -2met", GPS bāzes stacija, Māzera pulkstenis, Tbitu datu glabātuve "Mark-5",Ģeoinformātikas satelīt tehnoloģijas, mikroviļņu reģistrējošā un mēraparatūra,atmosfēras ģeofizikālo mērījumu komplekss.Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda 100 % no iestādes kopējā budžeta. 2007.gadā –82 638 LVL, savukārt, 2008.gadā – 75 755 LVL. To sastāda publiskais un projektafinansējums.No kopējā zinātniskā personāla skaita (29) kosmosa tehnoloģiju jomā darbojas – 19.Projektanosaukums/tēma1. EXPReS: A ProductionAstronomy e-VLBIInfrastructureTabula Nr.7.Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra realizētie un uzsāktiesadarbības projekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta rezultāti1. Izpētītsavienojuma iespējustarp VSRC untuvāko GEANTpiekļuves punktu2. e-VLBI testanovērojumiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)* Joint Institute forVLBI in Europe(Coordinator), TheNetherlandsNational ResearchNetworks:Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaFP6 1000LVLRealizācijaslaiks1.1.2008 -31.12.2009.

* AARNet, Australia* DANTE, UK* PoznanSupercomputing andNetworking Center,Poland* SURFnet, TheNetherlandsRadio AstronomyInstitutes:* AreciboObservatory, NationalAstronomy andIonosphere Center,Cornell University,USA* Australia TelescopeNational Facility, aDivision of CSIRO,Australia* HartebeesthoekRadio AstronomyObservatory, NationalResearch Foundation,South Africa* Jodrell BankObservatory, Universityof Manchester, UK* Institute ofRadioastronomy,National Institute forAstrophysics (INAF),Italy* Max PlanckInstitute for RadioAstronomy (MPIfR),Germany* Metsähovi RadioObservatory, HelsinkiUniversity ofTechnology (TKK),Finland* National Center ofGeographicalInformation, NationalGeographic Institute,Spain* NetherlandsFoundation forResearch in Astronomy(ASTRON), TheNetherlands* Onsala SpaceObservatory, ChalmersUniversity ofTechnology, Sweden* Shanghai

2. Pētījums par AISmikrosatelītatehnoloģijām, topielietojumu un būvesiespējām Latvijā3. Polarizēta starojumapārneses cilindriskisimetrisku problēmupētījumi4. “ CLEAN un MEMtīrīšanas procedūrupielietošana Saulesradioattēliem, iegūtiemar RT-32 teleskopu”5. VSRC radioteleskopaRT-32 sagatavošana uniesaistīšanastarptautiskosradiointerferometriskosun radioastronomiskospētījumos6. VSRC pētnieciskoiekārtu zinātniskitehniskās infrastruktūras1. Izstrādātsinformatīvs materiālsun rīcības stratēģijapar satelīttehnoloģijupielietojumu videsaizsardzībā.2. Satelītbūvēapmācīti VSRCdarbinieki.3. Rekomendācijusaraksts lekciju kursa“Satelīta būve”izstrādei VentspilsAugstskolā uninformatīvaismateriāls parsatelīttehnoloģijupielietojumu videsaizsardzībā.Papildinājumspolarizēta starojumadaudzkārtējāsizkliedesmatemātiskajāteorijā, kuru izmantoastrofizikā,meteoroloģijā,okeanoloģijā, Zemesdistancētajāzondēšanā unkodolreaktoru fizikā.Tīmeklī publicētsarhīvs, kas saturdatus par RT-32Saulesnovērojumiem arviļņa garumu 2,8 cmTika veikti darbi, laiuzlabotu RT-32darbības kvalitātistarptautiskosnovērojumosVeikt Latvijas pirmānanosatelīta “Venta-1” sistēmuAstronomicalObservatory, ChineseAcademy of Sciences,China* Torun Centre forAstronomy, NicolausCopernicus University,Poland* TransportableIntegrated GeodeticObservatory (TIGO),Universidad deConcepción, ChileBremen University ofApplied SciencesVentspils AugstskolaVentspils AugstskolaLatvijas ZinātnespadomeLatvijas ZinātnespadomeEEZ finanšuinstrumentsVentspilsAugstskolaVentspilsAugstskolaLatvijas ZinātnespadomeLatvijas Zinātnespadome30000EUR1.1.2009 –31.12.20099978.29 01.05.2008. –30.12.2008.9910,84 01.03.2008. –31.12.2008.18115.00 2008. gads7200.00 2009. gads

pilnveidošana ilglaicīgairadioastronomiskonovērojumu datu unsatelītinformācijasiegūšanai Latvijas unstarptautiskāsprogrammāsApakšprojekts:Satelītattēlu unsatelītnavigācijas signāluuztveršana, analīze unapstrāde7. Par līdzfinansējumapiešķiršanu VentspilsAugstskolai Latvijaspirmā satelīta „Venta-1”izstrādeiprogrammēšanu unalgoritmu izveidi šīmērķa realizācijai.Nanosatelīta Venta-1būvniecībasuzsākšanaBrēmenes Universitāte,OHB System AGLR Izglītības unZinātnes ministrija74000.00 27.10.2008. –19.12.2008.2.1.5. RTU aģentūra « Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijasinstitūts - institūta darbība kosmosa tehnoloģiju inženierijas jomā saistīta armateriālu un komponenšu un siltumizolācijas iekārtu inženierijasapakšnozarēm. Institūtā ir izstrādāti nanokonstruēti saules gaismu atstarojošioksīdu augsttemperatūras materiāli un pārklājumi. Kā arī saistībā arsiltumizolācijas iekārtu inženieriju - nanokonstruēti saules gaismuabsorbējošu karbīdu augsttemperatūras materiāli un pārklājumi.Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda 10 % jeb 59 012 LVL 2007.gadā un 92 082 LVL2008.gadā. To sastāda galvenokārt projektu finansējums.Kopējais zinātniskā personāla skaits ir 3, tajā skaitā 16 vadošie pētnieki un 5 pētnieki,no tiem 8 darbinieki strādā kosmosa tehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Tabula Nr.8.RTU aģentūras „RTU Neorganiskās ķīmijas institūts” realizētie un uzsāktiesadarbības projekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēma1. Latvijas - Valonijassadarbības projektsProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)SIRRIS, Liege ScienceParkFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Summa- - 20102.1.6. LU Ģeodēzijas un ģeoinformatikas institūts – institūta darbībagalvenokārt saistīta ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu izpēti un satelītlāzertālmēru teleskopu lietošanu ģeodinamiskajos pētījumos. Līdz ar to, noinženiertehnoloģiju jomas būtu jāmin vairākas apakšnozares, kurās institūtsdarbojas – zemes fizika, lidojumu dinamika, vadības un kontroles sistēmas,zemes segments, attēlu apstrāde un programmatūras inženierija. LU ĢĢI irviens no vairākiem zinātniskajiem institūtiem, kurš ņem dalībuRealizācijaslaiks

satelītlāzertālmēru konstruēšanā Latvijā. Pateicoties Eiropas struktūrfondulīdzekļiem Latvijā ir radīts jauns, oriģināls satelīt lāzertālmērs ar vadībasprogrammatūru un elektronisko iekārtu. Viens no galvenajiem šīs sistēmaslietojumiem satelītu ģeodēzijā jau šobrīd ir saistīts ar vienu no Eiropaskosmosa aģentūras programmām GOCE (Gravity and Ocean CirculationExperiment), kas tiek izstrādāts jau kopš 2000.gada. Kā viens nogalvenajiem šīs sistēmas lietojumiem. Šī satelīta barosistēmā iekļauts ļotijūtīgs gravimetrs, ģeodēziskais GPS uztvērējs, lāzera retroreflektors,datorizēta vadības sistēma, radiotehniskās iekārtas komunikācijai ar vadībascentru un uzkrātās informācijas pārraidei uz zemes stacijām. Projekta mērķisir iegūt globālo ģeoīda modeli ar 1-2 cm precizitāti pēc satelīta koordinātumērījumiem ar lāzera tālmēra teleskopiem. Institūtā ir iekārtota satelītunovērojumu apstrādes laboratorija un noris aktīvs darbs satelītu telemetrijā.Institūta finansējums kosmosa tehnoloģiju jomā pēdējos gados ir aizņēmis lielākoinstitūta budžeta daļu, sastādot vidēji 85 %. To sastāda publiskais un projektufinansējums. Privāto finansējumu pasūtījumu veidā institūtam vēl līdz šim navizdevies piesaistīt. Kopumā 2007.gadā kosmosa tehnoloģiju attīstībai institūtā apgūti55 588 LVL, savukārt 2008.gadā – 33673 LVL.Kopējais institūta zinātniskā personāla skaits ir 12, tajā skaitā 2 vadošie pētnieki unastoņi pētnieki. Kosmosa tehnoloģiju jomā darbojas – 5.Nr.p.k.Tabula Nr. 9.LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta realizētie un uzsāktie sadarbībasprojekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēma1. Ģeogrāfisko informācijusistēmas komponentesizstrāde LatvijastautsaimniecībaiProjekta rezultātiDaļējiautomatizētulāzertālmēruizstrāde zemulidojošu satelītuorbītasmērījumiem, laiveicinātu satelītuģeodēzijas unGSSS tehnoloģijuattīstību unlietošanu Latvijasģeoinformācijassistēmu datuieguvē, uzlabojotLatvijas ģeoīdamodeli no zemilidojošu satelītukustības analīzes.Sadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)LU Astronomijasinstitūts, SIA „Rīgasģeometrs” , LREkonomikas ministrijaFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)ERAT „Atbalstslietišķajiempētījumiem valstszinātniskajāsinstitūcijās”Summa122 130LVL(75%ERAF25% -valsts)Realizācijaslaiks01/07/2006-30/06/2008

2. GOCE novērojumi ar LEOsatelītu lāzertālmēru3. EUPOS-Rīgastarptautiskajā zemesreferencsistēmā4. EUPOS kontribūcja GOCEmisijaiGlobālāsnavigācijassatelītu sistēmas 5pastāvīgasdarbības uz zemesizvietoto stacijutīkls, kas ar GPRSpalīdzībunodrošinakorekciju ieguviGPS unGLONASS(nākotnē arīGalileo) lietošanaiaugstasprecizitātesģeodēziskokoordinātunoteikšanai Rīgaspilsētas teritorijā.ESA, Lietuva,Igaunija, Polija,Vācija..ESA EUREKA, E!0395 6927 LVL No2007.gadaRīgas Ģeometrs, SIA European Position 15277 NoDetermination LVL 2008.gadaSystem apakškopa6927 LVL No2007.gada2.1.7. RTU Materiālu un konstrukciju institūts - institūta darbība kosmosatehnoloģiju inženierijas jomā saistīta ar aerotermodinamikas, civilāsinženierijas, integrācijas un verifikācijas, robotikas un mehānismu, kā arīmateriālu un komponenšu inženierijas apakšnozarēs. Institūts nodarbojas arkompozīto materiālu un konstrukciju mākslīgajiem zemes pavadoņiem , kas irārpus zemes pievilkšanas lauka, mehānisko īpašību identifikāciju. Tāpat arīzemes bāzes staciju konstrukciju, kurām būtiska materiālu īpašību stiprība unnoturība, lai nepieļautu izlieces un deformācijas īpašību testēšanu unverifikāciju. Konstrukciju vibrāciju testēšana un kontrole, izturības testēšanapjezoelektriskajos materiālos (ja vibrācijas tiek konstatētas, tad izmantojotelektrisko strāvu, tās iespējams izlīdzināt.)Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda vidēji 6% jeb 35 000 LVL 2007.gadā un 40 000LVL – 2008.gadā. To sastāda projektu fiansējums. Galvenais finanšu ieguves avots irEiropas Kosmosa aģentūras projekti caur 5. un 6. ietvara programmām. Viens nogalvenajiem pasūtītājiem - «Airbus». Līdz ar to realizēto projektu rezultātiuzskatāma par eksporta pakalpojumu.Kopējais zinātniskā personāla skaits ir 12, tajā skaitā 4 vadošie pētnieki un 6 pētnieki.Visi iesaistīti arī projektos, kas saistīti ar kosmosa tehnoloģijām.2.1.8. Latvijas valsts koksnes un ķīmijas institūts. Polimēru laboratorija. -institūta darbība kosmosa tehnoloģiju inženierijas jomā saistīta ar ķīmijas,materiālu un komponenšu inženierijas un siltumizolācijas iekārtu inženierijasapakšnozarēm. Institūts strādā pie siltumizolācijas materiālu – putopoliuretānakosmosa tehnoloģijām un tehnikai. Kriogēniem siltumizolācijas materiāliem,kas piemēroti kosmosa videi. Otrs pētījumu virziens ir saistīts ar tādu

putopoliuretānu izstrādi, kuri ir noderīgi sašķidrināta ūdeņraža uzglabāšanaispeciālās tvertnēs jeb nesējraķetēs, kuras izvada orbītā zemes mākslīgospavadoņus.Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda 50 % no iestādes LV KĶI Polimēru laboratorijasbudžeta jeb 17 620 LVL 2007.gadā un 23 895 LVL – 2008.gadā. Kosmosatehnoloģiju daļu sastāda, galvenokārt, privātais finansējums – „Astrium GmbH” vienano Vācijas kosmosa industrijas lielākā uzņēmuma – pasūtījumu izpilde. Līdz ar to tasuzskatāma par institūta eksporta produktu.Kopējais zinātniskā personāla skaits Polimēru laboratorijā ir 11, tajā skaitā 5 vadošiepētnieki un divi pētnieki, no kuriem 6 nodarbināti kosmosa tehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Tabula Nr.10.Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta polimēru laboratorijas realizētie unuzsāktie sadarbības projekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēma1. Kriogēnie izolācijasmateriāli un tehnoloģijas(iekšējā un ārējā izolācija)Projekta rezultātiizstrādātsputupoliuretānuklases jaunaspaaudzeskriogenāsizolācijasmateriāls, kuruvarētu izmantotraķešu Ariane 5modernizācijasprogrammā.Sadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaAstrium GmbH Astrium GmbH 200 000EURRealizācijaslaiks2005. – 2008.2.1.9. SIA “Plazma, Keramika, Tehnoloģija” – uzņēmuma darbība kosmosatehnoloģiju inženierijas jomā saistīta ar materiālu un komponenšu inženierijasapakšnozari. Uzņēmumā tiek izgatavoti keramisko pulveru nanopulvera, kaspielietojami keramisko detaļu izgatavošanai arī kosmosa tehnoloģijuindustrijā.100 % no uzņēmuma apgrozījuma sastāda tieši kosmosa tehnoloģiju joma. 2008. gadā- 23 000 LVL, savukārt 2008.gadā – 30 000LVL. No saražotās produkcijas tiekeksportēti 95% un sastāda 21 850LVL 2007. gadā un 28 500 LVL 2008.gadā.Galvenās eksporta valstis ir Vācija, Francija, Beļģija, Itālija, Austrālija, ASV,Kanāda, Japāna, Singapūra, Malaizija, Taivāna, Dienvidāfrika, Krievija, Ukraina,Baltkrievija u.c.Uzņēmumā šobrīd nodarbināti 9 darbinieki, tajā skaitā iesaistīti arī kosmosatehnoloģiju jomā.2.1.10. Latvijas valsts Elektronikas un datorzinātņu institūts - institūta darbībakosmosa tehnoloģiju inženierijas jomā saistīta ar elektronikas un speciālāaprīkojuma inženierijas apakšnozari. Institūtā izstrādātas precīzā laika

Nr.p.k.mērīšanas iekārtas pielietošanai satelīt telemetrijā – piko sekunžu skaitītājs.Institūts nodarbojas ar šo iekārtu modulēšanu, konstruēšanu un ražošanu.Kosmosa tehnoloģiju joma 2007.gadā sastādījusi 10 % jeb 12 270 LVL no institūtakopējā budžeta. To sastāda privātais un publiskais finansējuma. Par 2008.gadu datinav sniegti.Ar kosmosa tehnoloģiju jomu institūtā tiek nodarbināti 10 darbinieki, tajā skaitā piecivadošie pētnieki un viens pētnieks.Tabula Nr.11.Latvijas Valsts Elektronikas un datorzinātņu institūta realizētie un uzsāktiesadarbības projekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēma1. Research, development andadvancing of specifictiming system for SLR2. Research, development andadvancing of specifictiming system for SLR3. Research, development andadvancing of specifictiming system for SLR4. Research, development andadvancing of specifictiming system for SLRProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Finnish GeodeticInstitute (Masala,Finland).Shanghai AstronomicalObservatory, ChineseAcademy of Sciences(Shanghai, China).Institute for SpaceResearch, AustrianAcademy of Sciences(Graz, Austria).National AstronomicalObservatories of China,Chinese Academy ofSciences (Changchun,China).Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijaslaikspašu finansējums - Darbībāpašu finansējums - Darbībāpašu finansējums - Darbībāpašu finansējums - Darbībā2.1.11. SIA “HEE Photonic Labs” - uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģijuinženierijas jomā saistīta galvenokārt, ar optikas apakšnozari. Uzņēmumspiedalījies MAXDOAS teleskopa, atmosfēras sastāva pētījumiem, lietojotgaismas stara spektrālo analīzi, izstrādē sadarbībā ar Latvijas Universitāti unBrēmenes Universitāti. Tāpat sadarbībā ar Latvijas Universitāti norisinās darbspie tālpiekļuves optiskās novērošanas sistēmas un lāzera tālmēra.Ar kosmosa tehnoloģijām saistīta apgrozījuma daļa ir 30 % jeb 6000 LVL 2007.gadāun 37 % jeb 30 000 LVL 2008.gadā. Produkti šobrīd tiek realizēti tikai vietējā tirgū.Uz doto brīdi, 2009.gada sākumu, dēļ projektu un finansējuma trūkumu, darbībasaistībā ar kosmosa tehnoloģijām nenotiek.Tabula Nr.12.SIA „HEE Photonic Labs” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.

Nr.p.k.Projektanosaukums/tēma1. Tālpiekļuves optiskāsnovērošanas sistēma2 MAXDOASteleskops, atmosfērassastāva pētījumiemlietojot gaismas staraspektrālo analīziProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijas laiksprocesā Latvijas Universitāti Pašu finansējums 4600 LVL 10.2009izpildītsLatvijas Universitāteun BrēmenesUniversitāteLU ERAFfinansējums27000 LVL 08.2008Nr.p.k.2.1.12. Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centrs - institūta darbībakosmosa tehnoloģiju inženierijas jomā saistīta elektronikas,elektromagnētikas, šķidro vielu dinamikas, attēlu apstrādes, materiālu unkomponenšu, kā arī programmatūras inženierijas apakšnozarēm.Augstfrekvences elektromagnētiskās sildīšanas iekārtu aprēķini, EM laukasadalījuma aprēķins ap ķermeņiem daļēji jonizētā vidē. Pašu rakstīts kods.FPEG bāzētu datu apstrādes tīklu izveide un realizācija. Skaitliskāshidrodinamikas aprēķini zemskaņas un virsskaņas plūsmu gadījumos, siltumaun masas pārnese dažādās vidēs, daudzfāzu vides, turbulences modeļi t.sk.Large Eddy Simulation, augstas veiktspējas skaitļošana lietojot OpenFOAMCFD instrumentāriju. Materiālu īpašību modeļi (tai skaitā plastiski unendohroniski), kompozītu materiālu mehānisko un termisko īpašību modeļi,(tai skaitā augstas temperatūras keramiskajiem materiāliem). Plīšanasmehānikas modeļi, kohezīvās zonas modeļi. Konstrukciju stiprības aprēķini.Matemātisko modeļu programmatūras izveide un testēšana. Digitālo signāluun attēlu apstrāde.Kosmosa tehnoloģiju joma aizņem 5,85 % jeb 20 000 LVL no iestādes 2008.gadabudžeta. To sastāda gan publiskais un projektu, gan arī privātais finansējums.Iestādē kopumā nodarbināti 25 cilvēki, kāds ir kosmosa tehnoloģiju jomā strādājošoskaits nav iespējams izdalīt.Projekta nosaukums/tēma1. LES un DNS skaitliskāshidrodinamikas aprēķiniČohraļska un peldošāszonas kristālu audzēšanassistēmās.2. Sīkgraudainu kompozītumateriālu termomehāniskoTabula Nr.13.Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra realizētie un uzsāktiesadarbības projekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta rezultāti4 konferenčutēzes, rakstītastiek divaspublikācijasvēl navSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)LU Fizikas unMatemātikas fakultāte,Prof. A. MuižniekagrupaLU Fizikas unMatemātikas fakultāte,Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)VeA IPC izdalītafinansējuma šimmērķim navSummaLZP grants 4800,-LVLRealizācijaslaiks- 2008-20092009

īpašību izpēte unmikromehānisko modeļuizveide3. Maģistra programma“Datorzinātnesmatemātiskie pamati unsatelīt informācijas datuapstrādes sistēmas”4. Interneta televīzijassistēmas kvalitātespētījumi, pielietojumuprogrammatūras rīkuizstrādeizveidota maģistrustudijuprogrammadabaszinātnēsProjekts ritProf. A. MuižniekagrupaVentspilsStarptautiskaisRadioastronomijasCentrs (VSRC)VEF (VentspilsElektronikas Fabrika)Lattelecom, IZMTOP projekts 100 000LVL2008-20092.1.13. A/S “Valmieras Stikla šķiedra” – uzņēmums, kas ražo tehniskos unteksturētos stikla šķiedras audumus, Augsta SIO 2 satura stikla šķiedrasaudumus, kā arī stikla šķiedras filcu un stikla šķiedras diegus. Uzņēmumsneražo kosmosa tehnoloģiju gala produktu, bet tā saražotie materiāli tālāk tiekpielietoti dažādu ar kosmosa tehnoloģiju materiālu un komponenšu inženierijā– gan elektronisko, jaudas sistēmu, programmatūras, speciālā un kosmosastaciju aprīkojuma inženierijā, gan arī tādās kosmosa tehnoloģiju inženierijasapakšnozarēs kā civilā inženierija, sastāvdaļu nodrošināšana, robotika unmehānismi, kosmosa vide un konstruēšana un siltums.Uzņēmuma apgrozījums ir apt. 38 milj.gadā, eksports sastāda 95% no visas saražotāsprodukcijas. Galvenās eksporta valstis ir Eiropas Savienība un Amerikas SavienotāsValstis. Aprēķini, lai izdalītu datus par produkciju, kas tiek tālāk tiek eksportēta tiešiinženierijai kosmosa tehnoloģijās, uzņēmumā nav veikti.2.1.14. A/S “Neomat” – darbība saistīta ar kosmosa tehnoloģiju inženierijas ķīmijasun materiālu un komponenšu inženierijas apakšnozari. Uzņēmums irizstrādājis perspektīvas tehnoloģijas un iekārtas tīru nanodisperso keramiskoun metālisko pulveru iegūšanai ar plazmas ķīmiskās sintēzes metodespalīdzību. Šādiem nanopulveriem, ko ražo arī SIA “Neomat” ir plašspielietojums aviācijā, kosmosa tehnika un militārajā rūpniecībā. Tiešialumīnija oksīds tiek izmantots aviācijas un kosmosa tehnikas aparatūraskonstruktīvajos elementos.2008.gadā no kopējā apgrozījuma 10% jeb 7500 LVL uzskatāmi par kosmosatehnoloģijām izlietoto daļu. Šo summu sastāda daļa no EUREKA projekta “Jaunatehnoloģija keramisko lodīšu ražošanai speciālu pielietojumu lodīšu gultņiem darbamagresīvā vidē”. Uzņēmuma produkcija tiek realizēti tikai ārvalstu tirgū, jo Latvijā navtehnoloģiju šo pulveru tālākai pielietojamībai. SIA “Neomat” noslēdzis līgumu arizplatītāj kompāniju “Pred Materials Internationl inc.”, caur, kur tiek realizētseksports uz Japānu. Tāpat viena no “Neomat” eksporta valstīm ir Krievija. Jāpiebilst,ka pēdējo gadu laikā gan eksporta apjomi ir niecīgi. Kādu daļu no eksporta sastādatieši kosmosa tehnoloģijas, uzņēmums nav aprēķinājis.

Nr.p.k.Uzņēmumā tiek nodarbināti 12 darbinieki, no kuriem lielākā daļa – 11 arī saistībā arkosmosa tehnoloģijām.Projektanosaukums/tēma1. Jauna tehnoloģijakeramisko lodīšuražošanai speciālupielietojumu lodīšugultņiem darbamagresīvā vidē.2. Jauna tehnoloģijuruļļu izgatavošanaiTabula Nr.14.AS „Neomat” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)SIA „VIRIAL”(Krievija);Krievijas Centrālaismateriālu zinātnespētniecības institūts;St.Pēterburgas valststehniskais institūts;Ukrainas Zinātņuakadēmijas Īpaši Cietomateriālu institūts„Tehnoloģija”(Lietuva) ,Kauņas TehniskāUniversitāteFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Latvijas ZinātņuAkadēmija,EUREKASumma119 000LVLEUREKA 52 000LVLRealizācijaslaiks01.10.2007–30.09.2009.2006.-2007.2.1.15. SIA «GeoStar» - darbība kosmosa tehnoloģiju inženierijas jomā saistīta argalvenokārt ar zemes fizikas, elektronikas, attālu apstrādes, sistēmu izpētes, kāarī zemes novērošanas, iekārtu un infrastruktūras apkalpes, pozicionēšanassistēmu, zemes bāzu staciju aprīkojumu apakšnozarēm. Uzņēmuma piedāvātieprodukti un pakalpojumu saistīti ar zemes garozas deformācijas novērojumiemun analīzi, GPS un sakaru sistēmu modifikāciju un integrāciju, satelītattēluapstrādi un izmantošanu tautsaimniecībā, GPS un totālo staciju uzmērīšanassistēmu integrāciju, GPS sistēmu izbūvi, optimizāciju un darbības analīzi,speciālistu apmācību darbam ar GPS un citām mērniecības tehnoloģijām. ĢISsistēmu izveidi, lietošanu, pozicionēšanas sistēmu pielietojumiem mērniecībai,navigācijai un laika etaloniem. Uzņēmums piegādā un instalē GPS(BEACON) bāzes stacijas.Precīzi finanšu dati par apgrozījumu un eksportu saistībā ar kosmosa tehnoloģijujomu nav norādīti. Uzņēma pakalpojumu un produkti tiek realizēti gan vietējā, ganārvalstu tirgū. Galvenās eksporta valstis- Lietuva, Igaunija, Čehija. Eksporta apjomskosmosa tehnoloģiju jomā ir 2% no uzņēmuma eksporta apjoma. Apgrozījuma daļa,ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma 2008.gadā – 40 000 LVL.Kosmosa tehnoloģiju jomā tiek nodarbināti 5 no uzņēmuma 10 darbiniekiem.Tabula Nr.15.SIA „GeoStar” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.

Nr.p.k.Projektanosaukums/tēmaProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Summa1. GPS Bāzes stacija Uzstādīta TRIMBLE LR VZD ~40 000LVL2. LAD lauku kadastraTRIMBLE LR ZM LAD ~240 000uzmērīšanaLVL3. LU AstronomiskāobservatorijaPiegādāti aptuveni85 GPS ĢISuztvērēji, apmācīti~180 cilvēkiTālmēra/ teleskopakomponentupiegāde4. LR VZD GPS komplektupiegāde unapmācība kontrolesmērķiemThorlabs, Quarclock,Hamamatsu,...LU ~40 000LVLTRIMBLE LR VZD ~40 000LVLRealizācijas laiks20052003-200920082008

1.RespondentsLU Ģeodēzijas unģeoinformātikas institūtsVentspils StarptautiskaisRadioastronomijas centrsPreces, pakalpojuma veidsSatelītlāzertālmērizemes novērojumi, attēluiegūšana, apstrāde unanalīze (tālizpēte)2.2. Darbības pakalpojumiDarbības pakalpojumi2007 2008Tabula Nr. 16.Apgrozījuma/Daļa noApgrozījuma/ EksportaEksportaDaļa no eksporta finansējumaeksportafinansējuma daļa apjoms noapjoms noapjoma, saistīta daļa arapjoma,ar kosmosa tehn. kopējākopējāar kosmosa tehn. kosmosa tehn.saistīta arsaistītās jomās apgrozījumaapgrozījumasaistītās jomāskosmosa tehn.% LVL % LVL % LVL % LVL % LVL % LVLskat. sadaļu Inženierijaskat. sadaļu InženierijaStrādājošoskaits arkosmosatehn.saistītāsjomās2.3. SIA StarSpace skat. sadaļu Korporatīvie pakalpojumiKOPĀ 0 0 0 0 0 0 0

2.2.1. LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts – skatīt arī apakšpunktu.2.1.2.Institūta darbība saistībā ar kosmosa tehnoloģiju darbības pakalpojumu jomu saistītaar satelītu darbības un zemes novērošanas jomu. Līdztekus GOCE projektam unsatelīt telemetrijai, institūta vadībā izveidota arī EUPOS-Riga sistēma – bāzes stacijaGPS tīkla novērojumu datu uzkrāšanai un analīzei. To veido piecu GNSS (GPS unGLONASS) staciju kopa, kas atrodas 5-10 km attālumā cita no citas. Informācija paatsevišķiem optiskiem kanāliem tiek pārraidīta uz servera. Korekciju veidā lietotājs tovar saņemt izmantojot GPRS datu pārraides sistēmu.LATPOS stacija, kuru šobrīd pārvalda Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrakalpo Latvijas areālā virs horizonta esošo GPS satelītu informatīvas integritātesnodrošināšanai. No visām Latpos stacijām ik sekundes apkopotā informācija dodiespēju notiek mūsu reģionā lokālās korekcijas par satelītu laika standartusinhronizēšanu, par satelītu orbītu precizēšanu, par jonosfēras un troposfērasizraisītām uztveršanas kļūdām.2.2.2. Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs - skatīt arī apakšpunktu6.2.1.7. Institūta darbība saistībā ar kosmosa tehnoloģiju darbības pakalpojumu jomusaistīta ar zemes novērojumu apakšnozari. Zeme tiek novērota, analizējot saņemtossatelītattēlus no NOAA satelītiem.2.2.3. SIA «Starspace » - uzņēmuma darbība saistībā ar kosmosa tehnoloģijudarbības pakalpojumu jomu saistīta ar mācību aprīkojuma un pakalpojumuapakšnozari. Uzņēmums piedāvā apmācības un aprīkojumu teleskopulietošanā. Piedāvā dažādas lekcijas par astronomiju un ar to saistītām tēmām.Uzņēmums izveidojis Baltijā modernāko publisko observatoriju. Pieuzņēmuma infrastruktūras šobrīd pieskaitāma Rāmkalnu observatorija.Uzņēmums savu darbu sācis 2008.gadā, pārņemot SIA « Planetarium » un« Astronomijas attīstības fonda » funkcijas. Līdz ar to finanšu dati nav apkopoti.Uzņēmumā šobrīd kosmosa tehnoloģiju jomā nodarbināti trīs darbinieki.

1. RTURespondents2. Ventspils Augstskola3.4.5.Tehnoloģiju attīstībasforumsLU Ģeogrāfijas un Zemeszinātņu fakultāteVentspils Augstotehnoloģiju parks6. LLU Meža fakultātePreces, pakalpojuma veidsapmācība inženierzinātņu,dabas zinātņu nozarēsapmācība satelītinženierijā,signālu un attēlu apstrādē,modelēšanāizglītības, uzņēmējdarbībasun zinātnes attīstībaskosmosa tehnoloģijas jomāveicināšana, sabiedrībasizglītošanatālizpētes attēlu apstrāde unanalīze kartogrāfijaikosmosa tehnoloģijukomercializācija, apmācība,sabiedriskās apmācības,konsultācijas uncilvēkresursu attīstībasatelīttattēlu izmantošanamežsaimniecībā2.3. Korporatīvie pakalpojumiKorporatīvie pakalpojumi.Tabula Nr.17.2007 2008Daļa noDaļa noEksporta eksportaEksporta eksportaApgrozījuma/finansējumaApgrozījuma/finansējumaapjoms no apjoma,apjoms no apjoma,daļa ar kosmosa tehn.daļa ar kosmosa tehn.kopējā saistīta arkopējā saistīta arsaistītās jomāssaistītās jomāsapgrozījuma kosmosaapgrozījuma kosmosatehn.tehn.% LVL % LVL % LVL % LVL % LVL % LVL0,2% 94 0124,2% 84 500NavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNav datuNav datu14,9% 391 870NavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuStrādājošoskaits arkosmosatehn.saistītāsjomās46% 58 501 0% 0 0% 0 57% 128 539 0% 0 0% 0 Nav datu2% 18 000NavdatuNavdatuNavdatuNavdatu2% 230005% 15 736 0% 0 0 0 6% 28 286 0 0 0 0 Nav datuNav datu 6 000NavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNav datu 10000NavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatu361756

7. SIA Starspace8.9.Transporta un sakaruinstitūtsRTU Būvniecības fak.Transportbūvju inst.Ģeomātikas katedra10. Mernieks.lvattēlu apstrāde, optikastirdzniecība teleskopiem,mācību aprīkojums unapmācība, konsultācijas,kosmosa jomaspopularizēšanaNav datuNav datuapmācība Nav datu Nav datuapmācība attēlu apstrādē,datu apstrādēsabiedrības izglītošana parkosmosa tehnoloģijām,kosmosa tehnoloģijupopularizēšanaNav datuNav datuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNav datuNav datuNav datuNav datuNav datuNav datuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatuNavdatu3Nav datuNav datu Nav datu 0% 0 0,0% 0 Nav datu Nav datu 0% 0 0% 0 Nav datuKOPĀ 276 749 0 0 581 695 0 0 681

Nr.p.k.2.3.1. Rīgas Tehniskā universitāte - izglītības iestādes darbība kosmosa tehnoloģijukorporatīvo pakalpojumu jomā saistīta ar dažādām apmācības un pētniecībasprogrammām vairākās kosmosa tehnoloģiju apakšnozarēs – ķīmijas, civilāsinženierijas, elektromagnētikas, elektronikas, lidojumu dinamikas un vadībaskontroles sistēmās, šķidro vielu dinamikā, materiālu un komponenšuinženierijā, elektriskajās barošanas sistēmās, projektu un konfigurācijaskontroles vadībā, dzinēju inženierijā, robotikā un mehānismos,programmatūras inženierijā, telekomunikācijā, satelītu darbībā. RTU darbībassfēra pārklāj arī gala lietotāju aprīkojuma apakšnozari, zemes bāzu stacijas unto aprīkojumu, kā arī citas. (sīkāk skatīt pielikumā Nr. 3).Finansējuma daļa, kas saistīta ar kosmosa tehnoloģiju nozari 2007.gadā sastāda 0.21%jeb 94 012 LVL (ieskaitot RTU Materiālu un konstrukciju institūta un RTUneorganiskās ķīmijas institūta finansējumu). To sastāda publiskais un privātaisfinansējums. Dati par 2008.gadu vēl nav apkopoti.Kopējais zinātniskā personāla skaits izglītības iestādē ir 434, tajā skaitā 82 vadošiepētnieki un 182 pētnieki. Kosmosa tehnoloģiju jomā šobrīd strādā 36.Tabula Nr. 18.Rīgas tehniskās universitātes realizētie un uzsāktie sadarbības projekti arkosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēmaProjekta rezultāti1. Latvijas satelīts „Venta-1” Zemes orbītāpalaists,funkcionējošssatelīts2. ERAF projekts„Ģeogrāfisko informācijassistēmu komponentesizstrāde Latvijastautsaimniecībai” aktivitāte„Rīgas pastāvīgo GPSantenu augstuma piesaiste”3. IZM-RTU pētniecībasprojektsSatelītu pozicionēšanassistēmu testēšanaskompleksa arprogramnodrošinājumuizstrāde un pārbaude4. + EK ietvarprogrammasprojekti Materiālzinātnesun konstrukciju institūtāSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Ventspils Augstskola,Ventspils Augstotehnoloģiju parks,Brēmenes Lietišķozinātņu universitāte,OHB-System AGRīgas pašvaldībasuzņēmums „RīgasĢeometrs”Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijaslaiks-- -- Līdz 2010.gadasākumam

2.3.2. Ventspils Augstskola - izglītības iestādes darbība kosmosa tehnoloģijukorporatīvo pakalpojumu jomā saistīta ar apmācību. VeA tiek piedāvātaLatvijā unikāla dabas zinātņu maģistra studiju programmu datorzinātnēs -Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelīt informācijas datu apstrādessistēmas. VeA juridiskajā pārraudzībā darbojas arī zinātniskie institūti –Ventspils Starptautiskais Radio Astronomijas Centrs un Inženierpētniecībascentrs.Kosmosa tehnoloģiju joma kopumā sastāda 4.15% jeb 167 138 LVL (skaitotzin.inst.budžetu) no iestādes kopējā budžeta 2007.gadā un 14.86 % jeb 487 625 LVL(skaitot zina. instit. budžetu) 2008.gadā. To sastāda publiskais un projektufinansējums.Kopējais zinātniskā personāla skaits ir 59, tajā skaitā 22 vadošie pētnieki un 20pētnieki, no, kuriem kosmosa tehnoloģiju jomā nodarbināti – 17 (skaitot zinātniskosinstitūtus).Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā tiek piedāvāta dabas zinātņumaģistra studiju programma „Datorzinātnes matemātiskie pamati unsatelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”. 2007.gadā šajā studiju programmā bija17 absolventi, 2008.gadā – 11 absolventi.Nr.p.k.Projekta nosaukums/tēma1. VSRC pētniecisko iekārtuun zinātniski – tehniskāsinfrastruk’tuaspilnveidošana ilglaicīgairadioastronomiskonovērojumu datusatelītinformācijasiegūšanai Latvijas unstarptautiskās programmās2. EXPReS: A ProductionAstronomy e-VLBIInfrastructure3. Pētījums par AISmikrosatelīta tehnoloģijām,to pielietojumu un būvesiespējām Latvijā4. Uz ZMP attiecināmusignālu uztveršanas,raidīšanas un apstrādestehnoloģijas *Projekta rezultātiVSRC attīstībasun pētniecībasveikšanaAtbalstīt e- VLBItīkla izveidiSatelītbūvesteorijasizzināšana, AISmikrosatelītauzbūves izpēteCilvēkresursupiesaiste zinātneiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)LZP, VeA VSRC,LZA, LU, FEIFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)LZP sadarbībasprojekts (valstsbudžets)EEZ finanšuinstrumenta grantashēma„Akadēmiskiepētījumi”Summa17 915LVL33 333,33EURESF 93 3210LVLRealizācijaslaiksKatru gadu,2009.2009.2009. –2012.2.3.3. Biedrība «Tehnoloģiju attīstības forums» - organizācijas darbība kosmosatehnoloģiju korporatīvo pakalpojumu jomā saistīta ar informācijas tehnoloģiju,attēlu apstrādes, siltumizolācijas iekārtu, zemes bāzu staciju un aprīkojumaapakšnozarēm konsultāciju, finanšu, kosmosa komercializācijas, apmācības un

cilvēkresursu piesaistes kontekstā. Darbība saistīta ar informācijas izplatīšanu,finansu piesaisti, satelīt un kosmosa tehnoloģiju popularizēšanu.Daļa, ko biedrības budžetā sastāda ar kosmosa tehnoloģijām saistītā jomā ir 46% jeb58501 LVL 2007.gadā un 57% jeb 128 539 LVL 2008.gadā. To sastāda projektufinansējums.Tabula Nr.19.„Tehnoloģiju attīstības foruma” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti arkosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Nr.p.k.Projektanosaukums/tēma1. Galileo-zvaigznājabākugunis Baltijā2. Geomatic regionalInformation SocietyInitiative - GRISISadarbībaspartneri(gan vietējie, ganārvalstu)RTU, Nioštrelicaspašvaldība(Vācija)ĢIS, Latvijastehnoloģiskaisparks, LatvijasStatistikasinstitūts, RTU,Bauskas Rajonapadome,DaugavpilsUniversitāteFinansējuma avots(pašu finansējums, FP7,Eiropas Savienībasstruktūrfondu līdzekļiu.c.)PHARE 2002INTERREG IIIC 75%(ERAF), 25% - TAFSummaKopējais projektafinansējums –46 439, TAF – 66 900 EUR3.380.606 EUR2.3.4. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte - institūta darbība kosmosatehnoloģiju korporatīvo pakalpojumu jomā saistīta ar apmācību attēluapstrādes jomā. Fakultātē tiek piedāvāta tālizpētes materiālu apstrāde undešifrēšana kartogrāfijas vajadzībām, īpaši tematiskajai kartogrāfijai. Fakultātēpieejama programmatūra Erdas Imagine, ArcMap, ArcInfo tālizpētes attēluapstrādei un analīzei. Ir kompetence dešifrēšanas izmantošanā dažādāsģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes disciplīnā.Daļa, ko fakultātes kopējā budžetā sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 2 % jeb18 000LVL 2007. un 23 000 LVL 2008.gadā. To veido publiskais un projektufiansējums.Kopējais iestādes zinātniskā personāla skaits ir 18, no tiem 3 vadošie pētnieki un 7pētnieki. Kosmosa tehnoloģiju jomā darbojas 5.2.3.5. Nodibinājums «Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks» - nodibinājumadarbība kosmosa tehnoloģiju korporatīvo pakalpojumu jomā saistīta arizglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu kosmosatehnoloģiju jomā, kā arī sabiedrības izglītošanu un nozares popularizēšanu.Viena no prioritārajām VATP darbībām kosmosa tehnoloģiju jomām šobrīd irmikrosatelīta «Venta – 1 » izstrāde.

Finansējuma daļa, ko organizācijas budžetā sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 5%jeb 15 736 LVL 2007.gadā un 6% jeb 28 286 LVL 2008.gadā. To sastāda privātaisun projektu finansējums.Tabula Nr.20.„Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” realizētie un uzsāktie sadarbības projektiar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Nr.p.k.Projektanosaukums/tēma1. SmartRegions –ekspertu atbalstssatelīttehnoloģijucentra izveideiVentspilī2 Kosmosatehnoloģijas –iespējas izglītībaiun ekonomikasattīstībaiProjektarezultāti•Identificēskopīgussatelīttehnoloģijupētniecībasun ražošanasvirzienus arVācijaspartneriem.• IzstrādāsmazosatelīturažošanasprocesaorganizācijasmodeliVentspilsTehnoloģijuparkā.• Izstrādāssatelīttehnoloģijuražotnes unpētniecībasinfrastruktūras tehniskospecifikāciju, iestrādājot„tīrās telpas”(clean-room)tehniskospecifikācijuInovācijascentra ēkastehniskajāprojektā.1. Informācijas punktaizveideVATPtelpās;2. NozaresSadarbībaspartneri(gan vietējie, ganārvalstu)VATP, OHBSystem AG unBrēmenesUniversitātesekspertiVATP, Biedrība„Tehnoloģijuattīstībasforums”.Finansējumaavots(pašufinansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Norvēģijasfinanšuinstruments,pašu finansējumsEEZ finanšuinstruments unNorvēģijasfinanšuinstruments, pašufinansējumsSumma53 564EUR49 569EURRealizācijas laiks2008.gadadecembris-2009.gadajūnijs2009.gadafebruāris -2010. gadajūlijs

3 Satelīta VENTA-1izstrāde4 Atbalstspartnerībasrosināšanaspasākumiemsatelīttehnoloģijuklasterimorganizācijuiesaiste unpriekšlikumu izstrādeLatvijasKosmosastratēģijai;3. Sabiedrības unjauniešuinformatīvieunizglītojošiepasākumi;4. Latvijasorganizāciju(uzņēmējuun NVO)informatīvieunizglītojošiepasākumi.1. Praktiskiapmācītispeciālisti;2. UzbūvētsMazais AISsatelīts„Venta-1”3. SatelītsnogādātsorbītāPriekšprojekta pētījumsparsatelīttehnoloģijupotenciāluLatvijā uneksportamVATP, VentspilsAugstskola,Brēmenesuniversitāte,OHB SystemAG,(Rīgas TehniskāUniversitāte,LatvijasUniversitāte)Izglītības unzinātnesministrija,VentspilsAugstskolas unVATP pašufinansējumsLatvijasInvestīciju unattīstībasaģentūra297 000LVL2 950LVL2008.gadaoktobris –2010.gadajanvāris2008.gadadecembris2.3.6. LLU Meža fakultāte - institūta darbība kosmosa tehnoloģiju korporatīvopakalpojumu jomā saistīta ar apmācību un pētījumiem zemes segmenta, attēluapstrādes, integrācijas un verifikācijas jomā, kā arī informācijas tehnoloģijujomā. LU darbojas zemes segmentācijas algoritmu izpētē, meža stāvokļanovērtēšanā, kā arī attēlu interpretēšanā, automatizētajā atpazīšanā pēcpazīmēm (meža infrastruktūras objekti, mežaudžu struktūra), informācijaskalibrēšanā, kā arī atpazīšanas algoritmu izpētē ar mākslīgā intelektatehnoloģijām. Notiek pētījumi par satelīt attēlu izmantošanu mežainventarizācijā, kā arī specializētu datu apstrādes programmu prototipuizstrāde.Finansējuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 6000 LVL un 2008.gadā– 10 000 LVL. To sastāda projektu finansējums.

Nr.p.k.Kosmosa tehnoloģiju jomā darbojas 6 no LLU darbiniekiem, no tiem 1 vadošaispētnieks un četri pētnieki.Tabula Nr.21.LLU Meža fakultātes realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēma1. Attālās zondēšanas metožu,multispektrālo un termāloaerofoto unsatelītuzņēmumu praktiskāspielietošanas iespēju izpētemeža resursu uzskaitē unapsaimniekošanā2. Attālās zondēšanas metožu,multispektrālo un termāloaerofoto unsatelītuzņēmumu praktiskāspielietošanas iespēju izpētemeža resursu uzskaitē unapsaimniekošanā 2.daļa3 Pētījumi, kas saistīti ar aeroattēlu interpretēšanu unLIDAR tehnoloģiju izpētiProjekta rezultātiIzpētītipielietošanasvirzieniSatelītattēluinformācijasinterpretēšanaDatu apstrādesprogrammasprototipsSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Ventspils augstskolaLLU Meža fakultāte,LLU Informācijastehnoloģiju fakultāteLLU Meža fakultāte,LLU Informācijastehnoloģiju fakultāteLLU Meža fakultāte,LLU Informācijastehnoloģiju fakultāteFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)a/s Latvijas valstsmežia/s Latvijas valstsmežiSumma6000 2005.Realizācijaslaiks9900 2007.-2008.LZP, LLU, LR ZM 30000 2004-20092.3.7. SIA «Starspace» - skatīt arī apakšpunktu 6.2.2.3. Uzņēmuma darbība kosmosatehnoloģiju koorporatīvo pakalpojumu jomā saistīti ar konsultācijām unsabiedriskajām attiecībām. Uzņēmums izveidojis mājas lapu, kurā tiekuzturēta aktuālā informācija kosmosa tehnoloģiju, galvenokārt astronomijasjomā.2.3.8. Transporta un sakaru institūts – institūta darbība kosmosa tehnoloģijukorporatīvo pakalpojumu jomā saistīta ar apmācību, galvenokārtaerotermodinamikā, elektromagnētikā, elektronikā, lidojuma dinamikā unvadības kontroles sistēmās, šķidro vielu dinamikā, attēlu apstrādē, integrācijāun verifikācijā, PA/QA drošībā, dzinēju inženierijā, programmatūrasinženierijā, sistēmu izpētē un telekomunikācijā.Daļa, ko institūta kopējā budžetā sastāda kosmosa tehnoloģiju joma atsevišķi navizdalīta. Finansējumu sastāda publiskais un projektu finansējums.Institūtā kopumā strādā 180 darbinieki, tajā skaitā 20 vadošie pētnieki un 70 pētnieki.Ir grūti nodalīt, cik no tiem saistībā ar kosmosa tehnoloģijām.Tabula Nr.22.

Nr.p.k.Transporta un sakaru institūta realizētie un uzsāktie sadarbības projekti arkosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta nosaukums/tēma1. Full Airport A-SMGCSTest Trials (GALILEOproject within the frame of5-th FrameworkProgramme - DG TREN)Projekta rezultāti Practicalvalidation ofdatalinktechnology,differentialcorrection anprocedures; Experimentalvalues of anaccuracy andstability tointerference; Software forADS-B dataprocessing anddisplay; Methodologyand algorithmsof dataprocessing anddisplay; Set ofprocedures forSurfaceMovementGuidance andControl; Realenvironmentwith allcomponents tobe used inadvanced testtrials to adaptand validatetechnologiesand proceduresin the future.Sadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)LGS-ANS(Aeronavigācijasserviss -Latvijas GaisaSatiksme)Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijaslaiksPasaules Banka 20052.3.9. RTU Būvniecības fakultātes Transportbūvju institūta Ģeomātikas katedra-iestādes darbība kosmosa tehnoloģiju korporatīvo pakalpojumu jomā saistītaar apmācību un pētījumiem attēlu apstrādes jomā (konsultācijas satelītattēluizmantošanā, karšu veidošana, izmantojot satelītattēlus). Pozicionēšanassistēmu testēšana un zemes bāzu staciju iegūto datu apstrāde. Kopā ar LU unVentspils Augstskolu - jaunas studiju programmas izstrāde.Finanšu dati par kosmosa tehnoloģiju jomu nav aprēķināti. Tos sastāda projektufinansējums.

Kopējais zinātniskā personāla skaits ir 3, no kura viens vadošais pētnieks darbojaskosmosa tehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Tabula Nr.23.RTU Būvniecības fakultātes Transportbūvju institūta Ģeomātikas katedrasrealizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosa tehnoloģijām saistītajāsjomās.Projekta nosaukums/tēmaProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)1. EUPOS GOCE Atskaites daļa LU ESFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijaslaiks2.3.10. SIA Mērnieks.lv - organizācijas darbība kosmosa tehnoloģiju korporatīvopakalpojumu jomā saistīta ar civilās inženierijas, zemes fizikas, attēluapstrādes un kosmosa komercializācijas jomu. Būtiska mērnieks.lv darbībasjoma ir tieši mērnieku izglītošana par satelīttehnoloģiju pielietojumiem šajānozarē.Portāls darbu uzsācis tikai 2008.gadā. Kosmosa tehnoloģiju joma aizņem 3% nokopējā finansējuma. Precīzi finanšu dati netiek sniegti.2.3.11.Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmukontaktpunkts kosmosa tematikā - ietvara programmas ir EK zinātnes politikasrealizācijas instruments, kurš tiek lietots ES stratēģiski svarīgo zinātnes untehnoloģiju sektoros un jomās mērķtiecīgi un precīzi orientētu tematisko prioritāšu unhorizontālo aktivitāšu projektu konkursu veidā. Tādejādi tiek vecināta attīstība unaktivitātes, kuras pēc tam veido dažāda līmeņa atgriezeniskās saites. Kosmosatematika atsevišķi tika izdalīta 6.Ietvara programmā kopā ar aeronautiku. Šī ietvaraprojektos projektus realizējis RTU Materiālu un konstrukciju institūts un Latvijasvalsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. 7 Ietvara programmā kosmosatēma pirmo reizi tiek izdalīta kā atsevišķa nozare un izveidota Latvijas Zinātnespadomes Nacionālā Kontaktpunkta nodaļa kosmosa prioritātei. Viena no pēdēja laikaievērojamākajām aktivitātēm ir STAVE darbnīca Rīgā, 2008.gada nogalē. STAVEdarbnīcu mērķis ir apzināt un identificēt ES Jauno dalībvalstu potenciālu unpastāvošās kompetences, kas var būt arī netieši saistītas ar Kosmosa transportapētījumu tematiku. STAVE darbnīca Rīgā tika organizēta, lai novērtējot Latvijaspartnerības potenciālu, sekmētu turpmākas sadarbības sinerģiju EK IetvaraProgrammu un Eiropas Kosmosa Aģentūras projektu pieteikumiem. Interesentu loks:pētniecības centri, zinātniskie institūti, universitātes. Industrijas, mazo un vidējouzņēmumu pārstāvji. Aktivitātes: prezentācijas, diskusijas un sarunas par zinātniskopētniecību, priekš izstrādes projektiem, projektēšanu un prototipu izstrādi, ražošanu.

1.2.RespondentsSIA HanzasElektronikaLatvijas ĢeotelpiskāsInformācijas Aģentūra3. SIA RD Alfa4.SIA VentspilsElektronikas fabrika5. SIA Dynamic ResearchPreces, pakalpojuma veidselektroniskās komponentesGPS sistēmāmĢeodēziskāsģeopozicionēšanaspakalpojumi, Zemesvirsmas satelītu attēluapstrāde, GPS bāzes stacijasdarbības nodrošināšana,GPS pakalpojumuizmantošana ģeodēziskodarbu izpildēIntegrēto elektroniskoshēmu izgatavošanaelektroniskās komponentesGPS sistēmāmgala produktu izgatavošana,izmantojot pozicionēšanassistēmasApgrozījuma/finansējuma daļaar kosmosa tehn.saistītās jomās2.4. Gala lietotāju aprīkojumsGala lietotāju aprīkojums2007 2008Eksporta apjomsno kopējāapgrozījumaDaļa no eksportaapjoma, saistītaar kosmosa tehn.Apgrozījuma/finansējuma daļaar kosmosa tehn.saistītās jomāsEksporta apjoms nokopējā apgrozījumaTabula Nr. 24.Daļa no eksportaapjoma, saistīta arkosmosa tehn.% LVL % LVL % LVL % LVL % LVL % LVL4,5% 233 462 98% 5 084 286 4,5% 228 793 3,5% 162 503 98% 4 550 083 3,5% 159 253 83,7% 150 000NavdatuNav datuNavdatuNav datu 4,1% 170 000NavdatuNav datuNavdatuNav datu25% 144 000 100% 144000 25% 144000 25% 168000 100% 168000 25% 168000 120,5% 1 330 98% 260 729 0,5% 1 304 0,5% 2 932 98% 574 679 0,5% 2 873 220% 1 250 0% 0 0% 0 34% 5 000 0% 0 0% 0 2Strādājošoskaits arkosmosatehn.saistītāsjomāsNav datu

6. SIA Audiogids7. SIA Mobilās Sistēmas8.LU Ģeodēzijas unģeoinformātikasinstitūtskomponenšu sagatavošanam-Tour GPS audiogidaproduktamaudiogida automatizācija arGPS lietojumu tūrismakuģiem13% 800 0% 0 0% 0 0,5% 144 0% 0 0% 0 2NavdatuNav datuNavdatuNav datuNavdatuNav datu 33% 10 000 0% 0 0% 0 2Bāzes stacijas GPSskat.sadaļu InženierijanovērojumiemKOPĀ 530 842 5 489 015 374 097 518 579 5 292 762 330 126 28

2.4.1. SIA “Hanzas Elektronika” – uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģiju galalietotāju aprīkojuma apakšnozarē saistīta ar elektronisko komponenšu, sakarunodrošināšanas terminālu, pozicionēšanas sistēmu, satelītu video un audiouztvērēju, lokalizācijas/ārkārtas signālu jomām. SIA “Hanzas Elektronika”darbība iekļaujas arī kosmosa tehnoloģiju inženierijas apakšnozarē saistībā arelektroniku, elektromagnētiku, attēlu apstrādi, robotiku un mehānismiem, kāarī programmatūras inženieriju un telekomunikāciju. Uzņēmumā tiekizgatavotas dažāda pielietojuma elektroniskās plates. Īpaša kompetence ir tiešiGPS sistēmu ražošanā.Uzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 4,5% jeb233 462 LVL 2007.gadā un 3,5% jeb 162 502 LVL 2008.gadā. Produkcija tiekrealizēta gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Galvenās eksporta valstis ir ES valstis unZiemeļvalstis. Eksporta apjoms ir 98% no saražotās produkcijas, no tā kosmosatehnoloģiju jomā 4.5% jeb 228 793 LVL 2007.gadā un 3.5% jeb 159 253 LVL2008.gadā.No 79 uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem, 8 strādā kosmosa tehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Tabula Nr.25.SIA „Hanzas elektronika” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projektanosaukums/tēma1. GPS produkcijasizstrāde un ražošanaProjekta rezultātiprocesāSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Orcam System AB,SIA „Ventspilselektronikas fabrika”Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Summa200 000EURRealizācijas laiks2 mēneši2.4.2. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - iestādes darbība kosmosatehnoloģiju gala lietotāju aprīkojuma jomā saistīta ar pozicionēšanas sistēmuapakšnozari. Aģentūra izmanto dažāda izpildījuma zemes virsmassatelītattēlus, ģeodēziskās ģeopozicionēšanas pakalpojumus. Piedalās Latvijasglobālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu uzturēšanā (LATPOS).Ģeodēzisko darbu izpildē tiek lietoti mērinstrumenti, kuros tiek izmantotisatelītu sistēmas (ģeotelpiskās pozicionēšanas sistēmas) pakalpojumi.Aģentūrā tiek lietotas arī navigācijas iekārtas un aprīkojums.Aģentūras apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 3, 74% jeb150 000LVL 2007.gadā un 4,11% un 170 000 LVL 2008.gadā.2.4.3. SIA “RD Alfa” – uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģiju apakšnozarē saistītaar gala lietotāju elektronisko komponenšu ražošanu. Uzņēmums ražointegrētās elektroniskās sistēmas. Tiek izstrādātas augstas kvalitātesmikroshēmas un ražotas sērijveidā aerokosmiskajām programmām.

Uzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 25% jeb 144000 LVL 2007.gadā un 168 000 LVL 2008.gadā. Galvenā eksporta valsts - Krievija.Eksporta apjoms ir 100% no saražotās produkcijas, no tā kosmosa tehnoloģiju jomā100% jeb 144 000 LVL 2007.gadā un 168 000 LVL 2008.gadā.No 55 uzņēmumā strādājošajiem kosmosa tehnoloģiju jomā nodarbināti 12.2.4.4. SIA “Ventspils elektronikas fabrika” - uzņēmuma darbība kosmosatehnoloģiju gala lietotāju aprīkojuma apakšnozarē saistīta ar elektroniskokomponenšu, sakaru nodrošināšanas termināļu, pozicionēšanas sistēmu,satelīta video un audio uztvērēju, lokalizācijas/ārkārtas signālu jomām. SIA“Ventspils elektronikas fabrika” darbība iekļaujas arī kosmosa tehnoloģijuinženierijas apakšnozarē saistībā ar elektroniku, elektromagnētiku, attēluapstrādi, robotiku un mehānismiem , kā arī programmatūras inženieriju untelekomunikāciju. Uzņēmumā tiek izgatavotas dažāda pielietojumaelektroniskās plates. Īpaša kompetence ir tieši GPS sistēmu ražošanā.Uzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 0,5% jeb 1330LVL 2007.gadā un 0,5% jeb 2932 LVL 2008.gadā. Produkcija tiek realizēta ganvietējā, gan ārvalstu tirgū. Galvenās eksporta valstis ir ES valstis un Ziemeļvalstis.Eksporta apjoms ir 98% no saražotās produkcijas, no tā kosmosa tehnoloģiju jomā0,5% jeb 1304 LVL 2007.gadā un 2873 LVL 2008.gadā.No 31 uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem, 2 strādā kosmosa tehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Tabula Nr.26.SIA „Ventspils elektronikas fabrika” realizētie un uzsāktie sadarbības projektiar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projektanosaukums/tēma1. GPS produkcijasizstrāde un ražošanaProjekta rezultātiprocesāSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)Orcam System AB,SIA „Hanzaselektronika”Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Summa200 000EURRealizācijas laiks2 mēneši2.4.5. SIA “Dynamic Research” -uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģiju galalietotāju aprīkojuma jomā saistīta ar pozicionēšanas sistēmu apakšnozari.Uzņēmums ir izstrādājis produktu, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu- bērnu uzraudzības sistēmu ROKO. GPS un GALILEO navigācijas sistēmugala iekārtu un programmatūras izstrāde, inovatīvu pielietojumu un testēšanasjomā ir būtiska uzņēmuma darbības joma. Uzņēmuma pētījumu un darbībasvirzieni satelīttehnoloģiju jomā saistīti arī ar satelītattēlu apstrādi, potenciālosistēmu izpēti, iekārtu un sistēmu testēšanu, potenciālo sistēmu veidošanu unuzlabošanas konsultācijām.Uzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 20% jeb 1250LVL 2007.gadā un 34.1% jeb 5000 LVL 2008.gadā. Šobrīd produkti un

Nr.p.k.pakalpojumumi tiek realizēti tikai vietējā tirgū. Taču produktu ROKO tuvākajā laikāplānots ieviest Lietuvā un Igaunijā.No 3 uzņēmumā nodarbinātajiem, 2 šobrīd strādā kosmosa tehnoloģiju jomā.Tabula Nr.27.SIA „Dynamic Research” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projektanosaukums/tēma1. Bērnu uzraudzībassistēma ROKO2. Kompetences centraprojekts *Projekta rezultātiIzveidotafunkcionējošauzraudzības sistēmaDynamic Researchpiedalīsies kāpartneris vairākosveidos:a) softwaredefined radio/programmvadāmā radioizstrādei;b) ) AISproduktuizstrādei;c) jaunastelemetrijasiekārtasizstrādei.*- iesniegts projekta pieteikumsSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)SIA Bod, SIA Molips,NodibinājumsVentspils Augstotehnoloģiju parksOHB System,Ventspils Augstotehnoloģiju parks,Mobilās Sistēmas,Ventspils AugstskolaFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)Pašu finansējums,Ventspils biznesainkubatora atbalstsPašu finansējums,ERAFSummaRealizācijas laiks15 000 LVL 2 gadi500 000EUR2010 -20162.4.6. SIA «Audio Gids» - uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģiju gala lietotājuaprīkojuma jomā saistīta ar pozicionēšanas sistēmu apakšnozari. SIA«AudioGids» piedāvātais produkts ir komponenšu sagatavošana mTour GPSaudio gida produktam.Uzņēmums savu pakalpojumu šobrīd piedāvā vietējā tirgū, līdztekus veicot tirgus uneksporta izpēti un citām Eiropas Savienības valstīm.2.4.7. SIA «Mobilās sistēmas»- uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģiju galalietotāju aprīkojuma jomā saistīta ar pozicionēšanas sistēmu apakšnozari.Uzņēmums darbojas inovatīvu plaši pielietojamu tehnoloģiju un pakalpojumuizstrādes jomā, tai skaitā tiek izstrādāti uz GPS bāzētas automatizācijassistēmas risinājumi. Šobrīd uzņēmums attīsta uz GPS bāzētus tehnoloģijurisinājumus un automatizācijas un identifikācijas sistēmas, kā, piemēram:mobilās novērošanas un detektoru sistēmas; bezskaidras naudas maksājumusistēmas, izmatojot RFID/NFC; automatizētas caurlaižu sistēmas; uz IVR

Nr.p.k.tehnoloģijām balstītas tūrisma audiogidu sistēmas; kā arī uz GPS tehnoloģijāmbalstītas tūrisma audiogidu sistēmasUzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 33% jeb10 000 LVL 2008.gadā. Šobrīd uzņēmums aktīvi strādā arī pie ārvalstu tirgus izpētes.Potenciālie eksporta tirgi, kuros jau šobrīd uzsākti sadarbības projekti – Nīderlande unVācija.No 5 uzņēmumā nodarbinātajiem, 2 darbojas GPS tehnoloģiju jomā.Tabula Nr.28.SIA „Mobilās sistēmas” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projektanosaukums/tēmaProjekta rezultātiSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)1. mTour-GPS Audiogida sistēma SIA AudioGids,Ventspils BrīvostasPārvalde,VATP2 Guide-Point * Audiogida sistēma SIA AudioGids,VATP, Mazzy, LTCUnternehmensberatung, NFC-Research-Lab,Yoonisson*- iesniegts projekta pieteikumsFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaPašu 15’000 LVL 2008FP7 1’008’568EUR2.4.8. LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts – (skatīt arī apakš sadaļas:6.2.1.2. un 6.2.2.1) LATPOS stacija, kuru šobrīd pārvalda Latvijas Ģeotelpiskāsinformācijas aģentūra kalpo Latvijas areālā virs horizonta esošo GPS satelītuinformatīvas integritātes nodrošināšanai. No visām Latpos stacijām ik sekundesapkopotā informācija dod iespēju noteikt mūsu reģionā lokālās korekcijas par satelītulaika standartu sinhronizēšanu, par satelītu orbītu precizēšanu, par jonosfēras untroposfēras izraisītām uztveršanas kļūdām.Realizācijas laiks2009-2012

1.RespondentsElektronikas un datorzinātņu institūtsLU Ģeodēzijas un ģeoinformātikasinstitūtsPreces, pakalpojuma veidsprecīza laika mērīšanas mērīšanasiekārtu modelēšana, konstruēšana,ražošana, diskrētā signālu apstrāde2.5. Zemes segmentsZemes segmentsTabula Nr.29.2007 2008Apgrozījuma/Daļa no Apgrozījuma/Daļa nofinansējuma Eksporta eksporta finansējuma Eksporta eksportadaļa ar apjoms no apjoma, daļa ar apjoms no apjoma,kosmosa kopējā saistīta ar kosmosa kopējā saistīta artehn. saistītās apgrozījuma kosmosa tehn. saistītās apgrozījuma kosmosajomāstehn. jomāstehn.% LVL % LVL % LVL % LVL % LVL % LVLSkat. sadaļu InženierijaSkat. sadaļu InženierijaStrādājošoskaits arkosmosatehn.saistītāsjomās2.Satelīttelemetrija3. LU Astronomijas institūts atmosfēras izpēte, satelītlāzertālmēri Skat. sadaļu InženierijaKOPĀ 0 0 0 0 0 0 0

2.5.1. Latvijas valsts elektronikas un datorzinātņu institūts;LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts ;LU Astronomijas institūts (skatīt arī apakš sadaļas: 6.2.1.2. 6.2.2.1., 6.2.10un 6.2.14) - institūtu darbība kosmosa tehnoloģiju zemes segmentaapakšnozarē saistīta ar satelīt lāzertālmēru aparatūras modernizāciju unlāzertālmēru teleskopu lietošanu ģeodinamiskajos pētījumos. Institūtusadarbības rezultātā LU ir izveidota satelīttelemetrijas laboratorija.

2.6. CitiTabula Nr.30.1.RespondentsSIA "Karšuizdevniecība Jāņa sēta"2. SIA Metrum3.SIA Mērniecības datucentrs4. SIA "YOTA"5. SIA "Unisat"Preces, pakalpojuma veidssatelītattēlu izmantošanakartogrāfijā un ĢIS datu bāzuizveidēGPS un satelītaatēlu izmantošanamērniecībā, kartogrāfijāinženierģeodēzisko datu bāžuizgatavošana, izmantojotsatelīttattēlus, konsultācijas unapmācība darbam ar tāmsatelīt televīzijas pakalpojumunodrošināšanasatelīt televīzijas pakalpojumunodrošināšanaApgrozījuma/finansējuma daļa arkosmosa tehn.saistītās jomās2007 2008Eksporta apjomsno kopējāapgrozījumaDaļa noeksportaapjoma,saistīta arkosmosatehn.Apgrozījuma/finansējuma daļa arkosmosa tehn.saistītās jomāsEksporta apjomsno kopējāapgrozījumaDaļa noeksportaapjoma,saistīta arkosmosa tehn.% LVL % LVL % LVL % LVL % LVL % LVL10,3% 170 159 18% 296 427 0% 0% 11,8% 221 784 14% 263 905 1,3% 3510 7Strādājošoskaits arkosmosatehn.saistītāsjomās0,2% 100 000 0,2% 8 874 0% 0% 0,4% 210 000 2% 109 971 0% 0 28NavdatuNav datuNavdatuNav datuNavdatuNavdatu100% 7 111 848 0% 0 0% 0100% 3 477 792 0% 0 0% 0NavdatuNavdatuNavdatuNav datuNavdatuNav datuNavdatuNavdatuNav datu 0% 0 0% 0 Nav datuNav datu 0% 0 0% 0 Nav datu46. "Viasat Latvija" satelīt televīzijas pakalpojumu 100% 9 960 960 0% 0 0% 0 100% 13 248 000 0% 0 0% 0 Nav datunodrošināšanaKOPĀ 20 820 759 305 301 0 13 679 784 373 876 3 510 39

2.6.1. SIA ”Karšu izdevniecība Jāņa sēta” – uzņēmuma darbība kosmosatehnoloģiju jomā saistīta ar attēlu apstrādi, programmatūras inženieriju,sistēmu izpēti, informācijas tehnoloģijām, izdevējdarbību un pozicionēšanassistēmām karšu un ĢIS datu bāzu izveidē. Produkti: kartes un pilsētu plāni,kartogrāfiskie pusfabrikāti, kartes tīmekļa lappusēm, ĢIS un programmēšana,reklāmas pakalpojumi, informācija un statistika.Kosmosa tehnoloģiju joma sastāda 10,33% jeb 170 159 LVL no kopējā apgrozījuma2007.gadā un 11,77% jeb 221 784 LVL – 2008.gadā. Uzņēma produkti tiek realizētigan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Galvenās eksporta valstis ir Eiropas Savienības valstis,tajā skaitā Lietuva. Eksporta apjoms kosmosa tehnoloģiju jomā sastāda 1,33% jeb 39424 LVL no kopējā eksporta apjoma 2007.gadā un 35 099 LVL 2008.gadā.No 39 uzņēmumā nodarbinātajiem, 7 strādā arī kosmosa tehnoloģiju jomā.2.6.2. SIA “Metrum” – uzņēmuma darbība kosmosa tehnoloģiju apakšnozaru jomāsaistīta ar satelītattēlu un GPS izmantošanu meteoprognozēmaerofotogrāfēšanai. Satelītattēlus, savienojot ar aerofotogrāfiju iegūtāinformācija ir precīzāka. Uzņēmums satelītattēlus uzmanto arī informācijasieguvei par ārvalstu objektiem un teritorijām. SIA ”Metrum” darbības jomas irmērniecība, teritorijas plānošana, fotogrammetrija, ģeogrāfiskās informācijasapstrāde un mežu taksācija.Uzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma ir 0,22% jeb 100000 LVL. 2007.gadā un 0,38% jeb 210 000 LVL 2008.gadā. SIA ”Metrum”pakalpojumi tiek arī eksportēti un galvenās eksporta valstis ir Somija, Igaunija,Rumānija. Šogad plānots uzsākt darbu arī Lietuvas tirgū. Informācija par eksportusaistībā ar kosmosa tehnoloģiju jomu uzņēmumā nav apkopota.No 230 uzņēmumā nodarbinātajiem 28 darbojas arī kosmosa tehnoloģiju jomā.Nr.p.k.Projektanosaukums/tēma1. Apbūves un krastuerozijas konstatācijaLatvijas teritorijasRīgas jūras līča krastakāpu aizsargjoslā,fiksējot toortofotokartēsTabula Nr.31.SIA „Metrum” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti ar kosmosatehnoloģijām saistītajās jomās.Projekta rezultātiTika veikta LĢIA pieejamopēdējo aerouzņēmumuapkopošana, apkopotoaerouzņēmumu analīze unsituācijas novērtējumsatbilstoši tā brīžaaerofotografēšanas laikākonstatētajai situācijaiortofotokartēsTika veiktaaerofotografēšanasSadarbībaspartneri(gan vietējie,gan ārvalstu)Finansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)24357 LVAF5466 METRUMSummaRealizācijas laiks01 / 07 -14 / 12 /2007

2. Apbūves un krastuerozijas konstatācijaLatvijas teritorijasBaltijas jūras krastakāpu aizsargjoslā,fiksējot toortofotokartēsplānošana (lidojumuplānošana unlāzerskenēšanas plānošana),atbalsta punktu plānošanaun uzmērīšana dabā,aerofotogrāfēšana unvienlaicīgi lāzerskenēšanapa iepriekš saplānotiemmaršrutiem paralēli krastalīnijai Kolkas rags -Igaunijas robežaSagatavots digitālsortofotokaršu komplekts parvisu nofotogrāfēto teritorijuFiksēta apbūves patiesāsituācija kāpu aizsargjoslāun krastu erozijas attīstībakopš pēdējāsaerofotogafēšanas unsagatavots analītisksmateriāls par fiksētajāmapbūves izmaiņām Rīgasjūras līča krasta kāpuaizsargjoslāTika veikta LĢIA pieejamopēdējo aerouzņēmumuapkopošana, apkopotoaerouzņēmumu analīze unsituācijas novērtējumsatbilstoši tā brīžaaerofotografēšanas laikākonstatētajai situācijaiortofotokartēsTika veiktaaerofotografēšanasplānošana (lidojumuplānošana unlāzerskenēšanas plānošana),atbalsta punktu plānošanaun uzmērīšana dabā,aerofotogrāfēšana unvienlaicīgi lāzerskenēšanapa iepriekš saplānotiemmaršrutiem paralēli krastalīnijai Lietuvas robeža -Kolkas ragsSagatavots digitālsortofotokaršu komplekts parvisu nofotografētoFiksēta apbūves patiesāsituācija kāpu aizsargjoslāun krastu erozijas attīstībakopš pēdējāsaerofotogafēšanas unsagatavots analītisksmateriāls par fiksētajāmapbūves izmaiņām Baltijasjūras krasta kāpuaizsargjoslā25010,43 LVAF5500 METRUM01 / 07 -14 / 12 /2007

2.6.3. SIA ”Mērniecības datu Centrs”- uzņēmuma darbība saistībā ar kosmosatehnoloģijām ir satelītattēlu izmantošana teritoriju kontrolei, lai pārliecinātos parobjeltu esamību vai neesamību dabā. Šobrīd uzņēmums izmanto publiski pieejamossatelītattēlus. Līdztekus tam uzņēmums konsultē pašvaldību pārstāvjus Latvijā parizstrādāto datu bāžu un satelītattēlu izmantošanu.Nr.P.k.Tabula Nr.32.SIA „Mērniecības datu centrs” realizētie un uzsāktie sadarbības projekti arkosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.Projektanosaukums/tēma1. Datu bāzes parpašvaldību teritorijām– kontrole izmantojotsatelītattēlusProjekta rezultātiOrtofoto,kartogrāfiskāmateriāla unsatelītattēluapvienošanadarbam arpašvaldībasteritorijasplānojumu unkontroliSadarbības partneri(gan vietējie, ganārvalstu)LĢIA, Ogres,Ozolnieku, Salas,Mārupes, Stopiņu,Siguldas pašvaldībasFinansējuma avots(pašu finansējums,FP7, EiropasSavienībasstruktūrfondulīdzekļi u.c.)SummaRealizācijas laiks