skatīt šeit

Skolēnumācību sasniegumu vērtēšana19.12.2006. MK noteikumi Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā unpamatizglītības mācību priekšmetu standartiem“ ar grozījumiem02.09.2008. MK noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartuun vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem“ ar grozījumiemISEC (VISC) metodiskais materiāls “Vērtēšana, lai mācītos!”KCV DV IJ Alda Urtāne

24.11.2009. apstiprināti grozījumipar mācību sasniegumu vērtēšanu un valsts pārbaudījumiem•Samazināts valsts pārbaudījumu skaits, beidzot 9.klasi: skolēniem vairs nebūs jākārto valstsieskaite sportā, dabaszinībās un svešvalodā. Ieskaite svešvalodā aizstāta ar eksāmenu, bet ar2010./2011.mācību gadu paredzēts ieviest ieskaiti dabaszinībās 6.klasei, jo šajā laikā skolēni beidzapgūt mācību priekšmetu „dabaszinības”.•Samazināts arī valsts pārbaudījumu skaits par vispārējās vidējās izglītības ieguvi, atsakoties noieskaites sportā un, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, arī informātikā. Samazināts obligātikārtojamo eksāmenu skaits no 5 uz 4 – trīs no tiem kā obligātus nosaka valsts, vienu kārtot jāizvēlaspašam skolēnam.•Precizēta vērtēšanas kārtība, nosakot, ka 10 ballu skalā skolēnu sasniegumi tiek vērtēti visosmācību priekšmetos jau no 4.klases. Pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā vienādotavērtējuma veidu klasifikācija, precizēts jēdziens "nobeiguma vērtēšana", kā arī nobeigumavērtēšanas apraksts.• Grozījumi izdarīti arī pamatizglītības mācību priekšmeta „svešvaloda” un vispārējās vidējāsizglītības mācību priekšmeta „psiholoģija” standartā, pilnveidojot to saturu atbilstoši mūsdienuprasībām.

MATERIĀLA SATURS:• Mācību sasniegumu vērtēšanas formas.• Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi.• Mācību sasniegumu vērtēšanā ieteicamie metodiskie paņēmieni.• Kritēriji mācību sasniegumu vērtējumam 10 ballu skalā.• Formatīvā un summatīvā vērtēšana.• Kā veidot kārtējās vērtēšanas darbus.• Kā veidot temata nobeiguma pārbaudes darbus.

Mācību sasniegumu vērtēšanasformasMUTISKĀRAKSTISKĀPRAKTISKĀKOMBINĒTĀ

Mācību sasniegumu vērtēšanas veidiIEVADVĒRTĒŠANA• pirms temata vai mācību priekšmeta apguves• nosaka izglītojamo apgūto zināšanu vai prasmju apguves līmeni• pieņem lēmumus par turpmāko mācību procesuKĀRTĒJĀVĒRTĒŠANA• nosaka izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesalaikā, saskaņotu mācību mērķa un izvēlēto mācību metožusavstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamā pašnovērtēšanasprasmes un atbildībuNOBEIGUMAVĒRTĒŠANA• nosaka izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni,produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas,semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā

Mācību sasniegumu vērtēšanā izmantodaudzveidīgus metodiskos paņēmienus (MK not. Nr.715):ievadvērtēšanākārtējā vērtēšanānobeiguma vērtēšanānovērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vaitamlīdzīgs metodiskais paņēmiensnovērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana,darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments,demonstrējums, vizualizēšana,individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija,darbu mape, mājas darbs vaitamlīdzīgs metodiskais paņēmiensrakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs,laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts,individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite,eksāmens vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens

Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalāveido šādi kritēriji:22.pielik. MKnoteikumiemNr.1027iegūto zināšanuapjoms un kvalitāte26.pielik. MKnoteikumiemNr.715iegūto zināšanuapjoms un kvalitāteiegūtās prasmes uniemaņasiegūtās prasmes uniemaņasattieksme pretizglītošanosmācībusasniegumuattīstības dinamika

! Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtētikopumā.!! Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumuvērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācībusasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".Tradicionāla pieeja: skolotājs ierosina, skolēns atbild, skolotājssniedz atgriezenisko saiti.Aktuāla pieeja: skolēns jautā, precizē, ierosina, komentē, gūstatgriezenisko saiti un saprot, kā jāmācās tālāk.

Izglītojamais iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, jaMK noteikumi Nr.1027:• ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī,ka spēj mācību saturu uztvert, iegaumēt,reproducēt, izmantot pēc parauga līdzīgāsituācijā, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunuzināšanu apguvei un radošu uzdevumurisināšanai;• prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot unloģiski argumentēt domu, saskatīt un analizētlikumsakarības;• spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezētvienotā ainā, pareizi samērot ar realitāti;• spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definētvērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;• prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicinasadarbību mācību problēmu risināšanāMK noteikumi Nr.715:• ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī,ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē,to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantotjaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumurisināšanai;• prot risināt dažādas problēmas, saskatīt unizskaidrot likumsakarības;• spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definētvērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;• prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli,veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā

VĒRTĒŠANAFORMATĪVĀSUMMATĪVĀIEVADVĒRTĒŠANAKĀRTĒJĀVĒRTĒŠANANOBEIGUMAVĒRTĒŠANA

FORMATĪVĀ VĒRTĒŠANA Tai vienmēr ir diagnosticējošs mērķis – tās ir visas aktivitātes, koveic skolēni un skolotājs, lai iegūtu informāciju par mācīšanuun mācīšanos. Tā nav mehānisms, lai piespiestu skolēnus mācīties. Tā mudina skolēnus atklāt savas kļūdas – tas ir nepārtrauktsmācīšanās process, kas notiek ik stundu. Vērtējuma izteikšana:- aprakstoši (vislabāk vārdos – komentāru vai ieteikumu veidā) uzreiz mācībustundas laikā;- skolēnu pašnovērtējums, savstarpējā vērtēšana;- rakstveida novērtējums – “ieskaitīts”, “neieskaitīts”.

! Ievadvērtēšanai ir nozīme skolotāja darba plānošanā, bet tānenosaka skolēna statusu. Tāpēc ievadvērtēšanā neizliekvērtējumu “ieskaitīts/neieskaitīts” vai arī ballēs. Visbiežāk tieir skolotāja secinājumi par to, kā vislabāk veicināt mācībuprocesa attīstību konkrētajā klasē.

KĀ VEIDO KĀRTĒJĀS VĒRTĒŠANAS DARBUS• Tos veido uz vienu konkrētu skolēnam sasniedzamo rezultātuno mācību priekšmeta programmas, kura apguve nepieciešamatālākajā temata vai visa kursa apguvē.• Darbā iekļauj uzdevumus, kuru grūtības pakāpe ir robežās no0,5 līdz 0,7.• Darbus veido tā, lai tie dotu ātru atgriezenisko saiti. Atbilstošitam skolotājs izvēlas dažādu uzdevumu veidus.• Ieteicamais kārtējā pārbaudes darba izpildes laiks ir 5 – 15minūtes.

Piemērs – temata “Viela” apguve fizikā 8.klasē:Skolēnam jāzina laika, garuma, tilpuma un masas mērvienības;jāprot izmērīt laiku, garumu un masu; jāprot tās pārveidot unizmantot blīvuma aprēķināšanā. Šīs prasmes skolēns apgūstpēctecīgi un kārtējā vērtēšanā pārliecinās par sasniegtorezultātu, saprotot, kas vēl jāmācās. Tikai temata noslēgumāvērtē skolēna izpratni par visu tematu kopumā.Temata KV 1 KV 2 KV 3 KV 4 Nobeigumasākums zina mēra rēķina pārveido darbs_________________________________________________1. temats “Viela” 2. temats “Gaisma”

KV 1KV 2KV 3KV 4_______NDkārtējā vērtēšana – vērtē zināšanas parmērvienībām: sekunde, metrs, kilograms;kārtējā vērtēšana – vērtē eksperimentālāsprasmes mērīt laiku, garumu, masu;kārtējā vērtēšana – vērtē aprēķina prasmes:aprēķina blīvumu, ja zināma masa un tilpums;kārtējā vērtēšana – vērtē mērvienībupārveidošanas prasmes, piemēram, izsakametrus centimetros, gramus kilogramos;_______________________________________nobeiguma darbs – vērtē izpratni par visutematu kopumā – strukturēts pārbaudesdarbs, kurā pārbauda visas četras prasmesVērtējums var būt“ieskaitīts” vai“neieskaitīts” vaiaprakstoši_______________Vērtējums10 ballu skalā

! Vērtējums “ieskaitīts/neieskaitīts” nemazinatā saukto “lielo atzīmju” jeb ballu izlikšanasbiežumu. Tas nozīmē, ka skolēnuzināšanas un prasmes 10 ballu skalā tiekvērtētas vismaz 3 – 6 reizes semestrī(minimums – vienu reizi mēnesī) atbilstošikonkrētā mācību priekšmeta tematiem vaito loģiskām daļām.

FORMATĪVĀS VĒRTĒŠANAS UN SUMMATĪVĀS VĒRTĒŠANAS ATŠĶIRĪBAPĒC BŪTĪBASKārtējā vērtēšanaNobeiguma vērtēšanaMērķis – uzlabot mācību procesu.Notiek mācību stundā.Parasti pārbauda vienu programmas prasībumācību priekšmetā.Ietverti uzdevumi no viena vai diviem izziņaslīmeņiem.Uzdevumi izpildāmi 5 – 15 minūtēs.Ātri novērtējami.Vērtē aprakstoši, “i”/”ni”.Skolēni iepriekš nav jāinformē, jo tas ir mācībustundas darbs.Informācija nepieciešama skolotājiem unskolēniem.Vērtēšana, lai mācītos.Mērķis – konstatēt/izmērīt rezultātu.Notiek temata, gada vai izglītības pakāpesnoslēgumā.Pārbauda svarīgākās mācību priekšmetaprogrammas/standarta prasības.Ietverti uzdevumi visos izziņas līmeņos.Izpildāmi 30 – 40 minūtēs vai ilgākā laikā.Vērtēšana prasa ilgāku laiku.Vērtē ballēs vai līmeņos.Skolēni jāinformē iepriekš.Informācija nepieciešama vecākiem unsabiedrībai.Mācīšanās rezultātu vērtēšana.

KĀ VEIDO TEMATA NOBEIGUMA PĀRBAUDES DARBUSTemata nobeiguma darbi ir summatīvās vērtēšanas darbi,tie jāsagatavo, lai tos varētu vērtēt 10 ballu skalā.Lai pārbaudes darbu būtu iespējams vērtēt 10 ballu skalā,tam jāatbilst trim nosacījumiem:• skolēnam jābūt iespējai demonstrēt zināšanas unprasmes trīs izziņas līmeņos (skat.tabulu);• darbam jābūt ticamam (darbs ir ticams, ja tajā vērtē skolēnam nozīmīgasgalvenās zināšanas un prasmes atbilstoši tam laikam, cik tika patērēts mācībuprocesā);• darbam jābūt drošam (darbs ir drošs, ja, atkārtojot mērījumu, atkal iegūsttādus pašus rezultātus).

IzziņaslīmenisKĀ VEIDO TEMATA NOBEIGUMA PĀRBAUDES DARBUSSkolēns1. Piemin, atpazīst,iegaumē, nolasa,definē, sameklē,pievieno utt.MācīšanāsraksturojumsReproduktīva mācīšanās(zināšanu un noteiktuprocedūru atcerēšanās,atpazīšana,elementārprasmes)Pārbaudes darba uzdevumiPārbauda noteiktu procedūruatcerēšanos, mācību zināšanuatcerēšanos2. Atlasa, organizē,sakārto, apraksta,paskaidro saviemvārdiem, atrisina,lieto, klasificē utt.3. Pamato, pierāda,nosaka cēloņus,attīsta, modelē,sintezē, izveido,izvērtē, izspriež,argumentē, risinaproblēmas utt.Interpretējoša mācīšanās(izskaidrošana, zināšanulietošana standartsituācijā)Produktīva mācīšanās(radoša un vērtējošadarbība)Pārbauda mācītas teorijas lietojumustandartsituācijā vai kontekstā, risinauzdevumus, kuri risināmi ar algoritmiskaprocesa līdzekļiem vai kuru risināšanaspaņēmienus skolēns zina no prakses vaiiepriekšējām instrukcijām.Pārbauda augstākā līmeņa izziņasprasmes, risina uzdevumus, kururisinājumi skolēnam ir nezināmi, kururisināšanai nepieciešama iepriekšējozināšanu lietošana, analīzes un sintēzesprasmes, kopsakarību veidošana starptām, vērtējošā darbība, ietverot zināšanulietošanu nestandarta situācijā.

LABA NOBEIGUMA PĀRBAUDES DARBA PAZĪMES: atbilst mācību priekšmeta standarta prasībai un/vai programmassasniedzamajiem galvenajiem rezultātiem (tātad arī skolēnuvecumam); uzdevumi ir saistīti ar reālo dzīvi un ar skolēnam nozīmīgāmproblēmām; sastādīts trīs izziņas līmeņos, ievērojot proporcijas; ir ticams un drošs; tajā izmantoti daudzveidīgi uzdevumi; darbs šķiro (salīdzina) skolēnus; skaidri formulējumi; precīzi izstrādāti vērtēšanas kritēriji.