LR Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde

SatursA sadaļaVispārīgā informācija par atļauju .............................................................................31. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja........................................32. Atļaujas derīguma termiņš un jauna pieteikuma iesniegšanas termiņš .....................43. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas ....................................................44. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju ......................................................45. (Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem Nr. 567).........................................................46. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja.........................................................4B sadaļaPieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums ...........................................................47. Pieteiktās darbības īss apraksts..................................................................................48. Atrašanās vietas novērtējums ....................................................................................89. Komentāri (norādot kuri ir ņemti vērā)......................................................................810. Iesnieguma novērtējums............................................................................................9C sadaļaAtļaujas nosacījumi...................................................................................................1211. Nosacījumi uzņēmuma darbībai..............................................................................1212. Resursu izmantošana ...............................................................................................1313. Gaisa aizsardzība.....................................................................................................1414. Notekūdeņi ..............................................................................................................1515. Troksnis...................................................................................................................1516. Atkritumi .................................................................................................................1517. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai..................................1618. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos ..................................................1719. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās..............................1720. Prasības informācijai, kas sniedzama vides institūcijām, ja pārkāpti atļaujasnosacījumi, vai notikusi avārija ..............................................................................1721. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārām kontrolēm.......................................1722. Tabulas ....................................................................................................................18Pielikumi:1. pielikums – Pievienotie dokumenti.....................................................................30V/a „Sabiedrības veselības aģentūras” Liepājas filiāles vēstuleKazdangas pagasta padomes vēstule2. pielikums – Pieteikuma kopsavilkums ...............................................................322

A SADAĻAVispārīgā informācija par atļauju1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja• LR likums “Vides aizsardzības likums” (15.11.2006.)• LR likums “Par piesārņojumu” (15.03.2001., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz19.04.2006.)• LR likums “Dabas resursu nodokļu likums” (01.01.2006., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz19.12.2006.)• LR likums „Atkritumu apsaimniekošanas likums” (01.03.2001., ar grozījumiem, kasizsludināti līdz 26.10.2006.)• LR likums “Par mērījumu vienotību” (27.02.1997., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz27.05.2004.)• LR likums „Aizsargjoslu likums” (05.02.1997., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz22.06.2005.)• LR MK noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A,B un C kategorijas piesārņojošāsdarbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”(09.07.2002., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 19.12.2006.)• LR MK noteikumi Nr. 985 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padaraatkritumus bīstamus” (30.11.2004.)• LR MK noteikumi Nr. 466 „Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaiteskārtību un datu bāzi”(22.10.2002.).• LR MK noteikumi Nr.107 “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanasun iepakošanas kārtība” (12.03.2002., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 19.04.2005.)• LR MK noteikumi Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”(20.06.2006.)• LR MK noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.01.2002.)• LR MK noteikumi Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdens kvalitāti”( 12.03.2002., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 15.10.2005.)• LR MK noteikumi Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”( 20.01.2004.)• LR MK noteikumi Nr. 736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” (23.12.2003., argrozījumiem, kas pieņemti līdz 13.09. 2005.)• LR MK noteikumi Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības, monitoringa unkontroles kārtība”( 29.04.2003., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 03.01.2006.)• LR MK noteikumi Nr. 162 „Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”(08.04.2003.)• LR MK noteikumi Nr.413 „Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas,pārskatīšanas un anulēšanas kārtība” (23.05.2006.)• LR MK noteikumi Nr.732 “Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļusaraksts” (05.09.2006.)• LR MK noteikumi Nr.214 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99„Kanalizācijas ārējie tīkli un būves” ( 15.06.1999., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz18.01.2005.).• LR MK noteikumi Nr.1015 „Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai”(14.12.2004.).3

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna pieteikuma iesniegšanas termiņšAtļauja izsniegta 2007.gada 29. janvārī un derīga līdz 2012.gada 28. janvārimJauns pieteikums vides pārvaldē jāiesniedz :- 60 dienas pirms atļaujas termiņa beigām;- 90 dienas pirms būtiskām izmaiņām esošajā piesārņojošā darbībā;- viena mēneša laikā pēc likumā „Par piesārņojumu” 32.panta 3.daļas 1.-4.punktāvai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas.3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijasAtļaujas LIT-13 – 218.B kopijas nosūtītas:• Vides pārraudzības Valsts birojam, Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV 1045.• Kazdangas pagasta padomei, Ķiršu gatvē 1, Kazdangas pagastā, Liepājas rajonā, LV-3457;• V/a ”Sabiedrības veselības aģentūra” Liepājas filiālei, Veidenbauma ielā 11,Liepājā, LV 3400.4. Norāde par ierobežotas pieejamības informācijuIerobežotas pieejamības informācijas nav.5. ( Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem nr. 567)6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļaujaAtļauja Nr. LIT –13– 218B aizstāj:- Ūdens resursu lietošanas atļauju Nr.LIT-13-Ū008, kas izsniegta 2004.gada4.novembrī un derīga līdz 2009.gada.3.novembrim.- C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu Nr.LIT-13-282, kas izsniegts2004.gada 15.septembrī un derīgs līdz 2009.gada 14.septembrim.4

B SADAĻAPieteiktā darbība un pieteikuma novērtējums7. Pieteiktās darbības īss aprakstsUzņēmums dibināts 1993.gadā un sākotnēji atradās Kazdangas lauksaimniecības vidusskolasēdnīcas 1.stāva neizmantotajās palīgtelpās, tā kā ražošanas jauda palielinājās, tad esošās telpaskļuva par šaurām un ar 1995 gadu ražošana tika pārcelta uz bijušās paju sabiedrības „Valata”kluba un kantora-ēdnīcas telpām, tās pielāgojot ražošanas vajadzībām. Sākotnēji tika pārstrādātsdienā ap 3 tonnām piena, iegūstot krējumu, biezpienu. Pakāpeniski tika palielināta ražošanasjauda un modernizētas esošās ražošanas iekārtas. Atbilstoši ES prasībām uzstādīti piena, kefīra,krējuma un jogurta fasēšanas automāti, nomainītas aukstuma iekārtas un izbūvētas produkcijasuzglabāšanas telpas. 2004.gadā tika uzbūvēts un aprīkots jauns piena pieņemšanas cehs.Pārstrādei nepieciešamā izejviela-piens tiek savākta ar uzņēmuma rīcībā esošajām divām speciāliaprīkotām piena savākšanas automašīnām un divām izīrētām piena savākšanas automašīnām, no15-20 tonnām dienā ziemā, līdz 25-30 tonnām piena vasarā. Piens tiek nogādāts uzņēmumā pienapieņemšanas cehā, kur tas tiek pārsūknēts slēgtos piena pieņemšanas tankos, no kuriem tas tālāknonāk plākšņu pasterizatorā un tiek pasterilizēts +92 0 C līdz +96 0 C temperatūrā, tālāk seperējotatdala piena taukus krējuma ražošanai, bet vājpienu biezpiena ražošanai. Daļu pasterizētā pienanormalizē līdz 1.8% un tas tiek atdzesēts un pildīts PUREPAK tipa iepakojumā, daļa piena nonākkefīra raudzēšanas tankos, daļa jogurta raudzēšanas tankā, daļa siera ražošanas vannās. Viss pienapārstrādes process notiek pa slēgtiem cauruļvadiem un tilpumiem. Saražotā produkcija slēgtostraukos tiek nogādāta aukstuma kamerās, no kurienes tālāk ar pašu un īrēto specializētotransportu to piegādā 150 dažādiem klientiem Kurzemē un Rīgā. Produkcijas veidi pasterizētspiens, vājpiena un pilnpiena kefīrs, skābais un saldais krējums, biezpiens, jogurts, mīkstienenogatavinātie sieri. Pašreiz pārstrādājam 6500 tonnas piena gadā.Pašreiz uzņēmumā notiek sekojoši ražošanas procesi:• Kazdangas siera ražošanas process: piena pieņemšana→ sākuma apstrāde→seperēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšana→ ieraugapievienošana→ veidošana→ pašpresēšana→ iepakošana→ dzesēšana→realizācija.Pienu pieņem caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni, tālākpasterizē plākšņu pasterizēšanas-dzesēšanas līnijā. Pasterizētu un atdzesētu līdzieraudzēšanas temperatūrai pienu novada siera tvertnē ar dubultsienu apvalku. Piens tieknormalizēts ar pasterizētu atdzesētu vājpienu. Normalizētam maisījumam pievieno sausisaldēto mezofīlo pienskābes baktēriju ieraugu un siera fermentu. Tad atstāj mierastāvoklī līdz izveidojās pietiekami blīvs receklis. Gatavo recekli sagriež kubiņos un lēnisamaisa. Maisījumu atstāj miera stāvoklī un novada sūkalas. Graudus samaisa unpievieno vārāmo sāli un garšvielas. Sieru veido uzlejot. Siera graudus ielej plastmasassiera veidņos. Piepildītos veidņus uz galda atstāj pašpresēšanai. Kad pašpresēšanas laikāsiera masa veidņos pietiekami noblīvējusies, siera gabalus izņem no veidnēm. Sieragabalus ievieto polimēru plēves maisiņos un iesaiņo. Iesaiņotos sierus ievieto plastmasaskastēs un novieto aukstuma kamerā dzesēties. Gatavo produktu realizē.• Skābā krējuma ražošanas process: piena pieņemšana→ sākuma apstrāde→seperēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ homogenizēšana→ dzesēšana→ieraudzēšana→ fasēšana→ nogatavināšana→ atdzesēšana→ realizācija.5

Pienu pieņem caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni, tālākpienu uzsildot seperē. Iegūto krējumu pasterizē un atdzesē līdz homogenizācijastemperatūrai. Homogenizē, pielietojot divpakāpju homogenizatoru (skābā krējumakonsistences uzglabāšanai). Homogenizēto krējumu līdz ieraudzēšanas temperatūraiatdzesē plākšņu dzesētājā un ievada krējuma raudzēšanas tvertnē. Krējumu ieraudzē arsausi saldēto pienskābes baktēriju ieraugu. Pēc ierauga pievienošanas krējumu rūpīgisamaisa un atstāj raudzēšanai. Krējumu raudzē līdz izveidojās pietiekami blīvs receklis.Pirms fasēšanas krējumu rūpīgi samaisa. Saraudzēto krējumu fasē polistirola glāzītēs pa0.5kg un 0.25kg un aizvāko termiski aizkausējot metāla folijas vāciņu. Saraudzētaiskrējums tiek fasēts arī plastmasas toveros un spaiņos ar blīvi noslēdzamu vāku. Tālākkrējuma nogatavināšana un atdzesēšana notiek aukstuma kamerās. Gatavais produktstiek realizēts.• Saldā krējuma ražošanas process: piena pieņemšana→ seperēšana→ krējumapasterizēšana→ dzesēšana→ fasēšana→ papildus dzesēšana aukstumakamerā→ realizēšana.Pienu pieņem caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni,pienu uzsildot seperē. Iegūto krējumu aizvada uz pasterizēšanu. Nopasterizēto krējumuatdzesē plākšņu pasterizēšanas- dzesēšanas iekārtā. Saldo krējumu fasē polistirolaglāzītēs pa 0,5 kg un aizvāko termiski aizkausējot metāla folijas vāciņu.Pēc fasēšanassaldo krējumu ievieto aukstuma kamerā papildus atdzesēšanai. Tad tehnoloģiskaisprocess ir pabeigts un saldais krējums ir realizējams.• Jogurta ražošanas process: piena pieņemšana- sākuma apstrāde→ seperēšana→pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšana→ homogenizēšana→ dzesēšana→ieraudzēšana+ cukura un krāsvielas pievienošana→ dzesēšana→ jogurta piedevupievienošana→ fasēšana→ nogatavināšana un papildus dzesēšana aukstumakamerā→ realizēšana.pienu izsūknē caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni,attīra centrbēdzes piena attīrītājā, pasterizē plākšņu pasterizēšanas-dzesēšanas iekārtā;normalizē ar pasterizētu vājpienu. Tālāk piena maisījums tiek homogenizēts, lainovērstu tauku noslāņošanos un nodrošinātu produktam viendabīgu konsistenci. Pēchomogenizācijas piena maisījumu dzesē plākšņu dzesētājā līdz ieraudzēšanastemperatūrai. Bez ierauga pienam tiek pievienots cukurs un dabīgā pārtikas krāsa. Pēcierauga pievienošanas maisījumu rūpīgi samaisa un atstāj raudzēšanai. Raudzēšanasbeigās recekli rūpīgi samaisa līdz viendabīgai konsistencei un dzesē ar ūdeni, kurštiek ievadīts tvertnes dubultsienas apvalkā. Nodzesētam maisījumam pievieno jogurtapiedevas. Piedevu pievienošanas laikā recekli rūpīgi maisa. Pēc piedevupievienošanas jogurtu fasē plastmasas spaiņos ar blīvi noslēdzamu vāku. Sīkāfasējumā jogurtu fasē polistirola glāzītēs pa 1kg un aizvāko termiski aizkausējotmetāla folijas vāciņu. Jogurta nogatavināšana un dzesēšana notiek aukstuma kamerā.Gatavo produktu realizē.• Vājpiena biezpiena ražošanas process: piena pieņemšana- sākuma apstrāde→seperēšana→ vājpiena pasterizācija→ dzesēšana→ ieraudzēšana→ recekļauzsildīšana→ sūkalu novadīšana→ biezpiena atdzesēšana→ pašpresēšana→fasēšana→ nogatavināšana un papildus dzesēšana aukstuma kamerā→realizēšana.pienu izsūknē caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni,separē, pasterizē, dzesē līdz ieraudzēšanas temperatūrai un novada slēgtajās caurulēsuz biezpiena vannām. Ieraudzē ar sausi saldēto pienskābes ieraugu. Pēc ieraugapievienošanas vājpienu rūpīgi samaisa un raudzē, līdz izveidojās receklis. Gatavorecekli uzsilda, ievadot vannas dubultsienu apvalkā karstu ūdeni. Lai recekli6

vienmērīgāk uzsildītu, tā virsējo slāni ar lāpstu pārvieto no vienas vannas sienas uzotru. Pēc atsildīšanas recekli iztur un novada no vannas visa sūkalas. Pēc sūkalunovadīšanas biezpienu dzesē, ievadot aukstu ūdeni vannas starpsienā. Pēcatdzesēšanas biezpienu izlaiž pašpresēšanas ratiņos, kas izklāti ar filtrējošu audumu.Pēc pašpresēšanas biezpienu fasē plastmasas toveros ar blīvi noslēgtiem vākiem vaipolimēru materiāla maisiņos. Pēc fasēšanas vājpiena biezpienu nogatavina un atdzesēaukstuma kamerās. Gatavo produktu tālāk realizē.• Pasterizētā piena ražošanas process: piena pieņemšana- sākuma apstrāde→attīrīšana pasterizācija→ dzesēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšanapasterizācija→ dzesēšana→ dzesēšana ar ledus ūdeni→ fasēšana→ realizēšana.pienu pieņem caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni,attīra centrbēdzes piena attīrītājā tālāk pasterizē, dzesē. Pēc tam pienu ievada tvertnēar dubultsienu apvalku normalizēšanai ar pasterizētu atdzesētu vājpienu. Pienu rūpīgisamaisa un atdzesē tvertnē ar ledus ūdeni. Atdzesētu pienu fasē PUREPAKiesaiņojumā pa 1 litram un plastmasas spaiņos. Gatavo produktu realizē.• Kefīra ražošanas process; piena pieņemšana- sākuma apstrāde→ attīrīšanapasterizācija→ dzesēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšana→ieraudzēšana→ dzesēšana ar ledus ūdeni→ fasēšana→ nogatavināšana unpapildus dzesēšana aukstuma kamerā→ realizēšana.pienu pieņem caur mehānisko filtru ar centrbēdzes sūkni uz uzglabāšanas tvertni,attīra centrbēdzes piena attīrītājā tālāk pasterizē, dzesē līdz ieraudzēšanastemperatūrai. Pēc tam pienu ievada tvertnē ar dubultsienu apvalku normalizēšanai unraudzēšanai ar sausi saldēto ieraugu. Pēc ierauga pievienošanas pienu rūpīgi samaisaun atstāj raudzēšanai līdz izveidojas receklis. Recekli lēni samaisa un atdzesē, ievadotūdeni raudzēšanas tvertnē dubultsienu apvalka starpsienā. Atdzesēta kefīru pildaPUREPAK iesaiņojumā pa 1.0 kg. Kefīra nogatavināšana un atdzesēšana notiekaukstuma kamerā. Tad tehnoloģiskais process pabeigts un kefīrs realizējams.Atgriežamās taras mazgāšanu un dezinfekciju veic sekojošā secībā :1. Ar 30-40 0 C siltu ūdeni noskalo produktu paliekas.2. Iemērc 40-50 0 C karstā 0.3-0.5% kaustiskās sodas šķīdumā un mazgā ar rokassukām.3. Ar 30-40 0 C siltu ūdeni noskalo mazgājamā šķīduma paliekas.4. Dezinficē 2-3 min, iemērcot hlorkaļķa šķīdumā (150-200mg/l aktīvā hlora).5. Pēc dezinfekcijas taru izskalo ar 30-40 0 C siltu ūdeni.6. Novieto uz plauktiem žāvēšanai apgāztā stāvoklī.Par III kategorijas blakusproduktiem (sūkalas) noslēgti līgumi ar zemniekusaimniecībām. Uzņēmumā veikta uzskaite par saražoto un izdoto sūkalu daudzumužurnālā L-14. Sūkalas no uzņēmuma ar savu transportu izved pašas zemniekusaimniecības.Gatavo produkciju aizved ar 7 mašīnām, kuras aprīkotas atbilstoši piena produktupārvadāšanai.Uzņēmumā ir trīs aukstumkameras un viens ledus ūdens ģenerators, kuros ir 10 kg freons404A.Katlu mājā ir viens ar malku kurināms katls KV-500 ar 300 kW jaudu un 2006.gadadecembrī uzstādīja jaunu ūdenssildāmo degvielas katlu E-900 uz kura uzstādīts deglisKP-50 ar jaudu 480 kW. Malku glabā malkas novietnē, dīzeļdegvielu paredzēts glabātdivās 1m 3 tvertnēs.Kantora telpas atrodas ēkas otrajā stāvā .7

Atrašanās vietas novērtējumsSIA ELPA piena pārstrādes uzņēmums atrodas Liepājas rajona Kazdangas pagastaapdzīvotā vietā „Valata”, bijušajā kolhoza centrā, izmantojot dažas bijušā kolhoza ēkas,kā kultūras namu, kantori-ēdnīcu, kuras pēc patreizējiem Kazdangas pagasta teritoriālāplānojuma izstrādes nosacījumiem atrodas rūpnieciskās ražošanas zonā. Apkārtuzņēmumam ir individuālās un daudzdzīvokļu mājas ar vienstāva un divstāvu apbūvi artām piemītošo zemi, kura tiek izmantota mazdārziņiem. Tuvākās dzīvojamās mājasatrodas aptuveni 30 m attālumā DA virzienā no uzņēmuma teritorijas.Uzņēmums neatrodas aizsargjoslās vai MK noteiktajās jūtīgās teritorijās, uz kuru attiecaspaaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbībasizraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (MK 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531„Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītāpiesārņojuma ar nitrātiem”).9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemtivērā):9.1. valsts vai pašvaldību institūciju priekšlikumiIr saņemtas vēstules no:• V/a “Sabiedrības veselības aģentūra” Liepājas filiāles (08.01.2007.,Nr. 7, skat. 1. pielikumu)• Kazdangas pagasta padomes, (23.12.2006., Nr. 479).Priekšlikumi atļaujas nosacījumiem atļaujā apkopoti B1 tabulā.B1 tabula.Priekšlikumaiesniedzējs1.Sabiedrībasveselības aģentūra,Liepājas filiāle2.Kazdangaspagasta padomePriekšlikums Norāde Nosacījumu punkts1.Veikt darba videsiekšējo uzraudzību.Netiek ņemts vērā,jo neattiecas uzatļaujasnosacījumiemPriekšlikumu nav - --9.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekmeNeattiecas.9.3. sabiedrības priekšlikumiNeattiecas.10. Pieteikuma novērtējums10.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana A kategorijas piesārņojošajām darbībāNeattiecas.8

10.2. ieviestie (plānotie) tīrākas ražošanas pasākumiLai nodrošinātu tīrāku ražošanu un atkritumu samazināšanu uzņēmumā veikti sekojošipasākumi:1. 2001.gadā izbūvēts notekūdeņu izlīdzinātājs ražošanas procesā radušos biezpienaun piena tauku daļiņu uztveršanai ar tilpumu 25 m 3 , kas nodrošina notekūdeņukoncentrācijas izlīdzināšanu 18-24 stundās, un pārsūknēšanas stacijas ierīkošananotekūdeņu pārsūknēšanai ar sertificēto plūsmas mērītāju ELKORA S-25.2. Lai samazinātu tehnoloģisko iekārtu mazgāšanai paredzētā ūdens daudzumu unmazgāšanas līdzekļu samazināšanu kanalizācijas sistēmā, 2004.gadā uzstādītacentrālā mazgāšanas sistēma, kas nodrošina cauruļu un slēgto piena produktutanku mazgāšanu izmantojot sagatavoto mazgāšanas šķidrumu vairākkārtīgi.3. 2007.gadā domāts par dzesēšanai izmantotā artēziskā ūdens novadīšanu atsevišķāakumulācijas tankā un šā ūdens (līdz 15m 3 ) izmantošanu tehniskajām vajadzībām,grīdu un tehnoloģisko iekārtu virsmu mazgāšanai. Patreizējā posmā šis artēziskaisūdens ar temperatūru +30÷ +40 0 C tiek atgriezsts dabā ievadot to virszemes dīķīpie pieņemšanas ceha ap 3600 m 3 gadā.4. Lai samazinātu iepakojamā materiāla radušos atkritumus, daļa produkcijas kāpiens, krējums un biezpiens tiek iefasēts vairākkārtīgi izmantojamā slēgtāplastmasas tarā, kura tiek savākta atpakaļ no patērētājiem, mazgāta un attiecīgisagatavota atkārtotai izmantošanai.5. Uzstādot modernākus aukstuma iekārtu kompresorus 2002.-2004.gadam izdevāssamazināt elektroenerģijas patēriņu vidēji par 25000 kw gadā, un nomainīt 22freonu ar videi draudzīgāku 404A freonu.6. Lai samazinātu grīdu mazgāšanai izlietoto ūdeni patreizējā situācijā iegādājamiesprofesionālās ūdens mazgāšanas pistoles.7. Biezpiena ražošanas procesā radušās atlikumvielas (sūkalas) uzkrājam šimnolūkam paredzētā slēgtā tankā un kuras zemnieki savāc un izbaromājdzīvniekiem. Ar zemniekiem ir noslēgti līgumi par sūkalu savākšanu.8. Ķīmiskās vielas tādas kā sērskābe, slāpekļskābe, kaustiskā soda, mazgāšanaslīdzekļi tiek glabāti slēgtos traukos un šim nolūkam speciāli aprīkotās noliktavās,ar drošības lapu paskaidrojumiem.9. Par sadzīves atkritumu savākšanu ir noslēgts līgums ar SIA „EKO KURZEME”.10. Par iepakojamo materiālu savākšanu ir noslēgts līgums ar SIA ”LATVIJASZAĻAIS PUNKTS”.11. Notekūdeņi tiek novadīti saskaņā ar noslēgto līgumu uz Kazdangas pagastapadomes apsaimniekošanā esošajām bioloģiskās attīrīšanas iekārtāmnepārsniedzot maksimāli pieļaujamo notekūdeņu piesārņojuma koncentrāciju.Uzņēmums turpmākajos gados plāno:- samazināt artēziskā dzeramā ūdens daudzumu, kurš tiek izlietots dzesēšanai par 50%;- samazināt ūdens patēriņu ražošanas telpu un iekārtu mazgāšanai izlietoto ūdeni,uzkrājot un izmantojot tehnisko ūdeni.- rekonstruēt katlu māju, uzstādot efektīvākus siltumnesējus lai samazinātu izlietotākurināmā daudzumu.- strādāt pie sūkalu, kā ražošanas atlikumvielas tālākas izmantošanas pārstrādē. Sūkalastiks nodotas caur sūkalu savākšanas punktu, lai tiktu tālāk nogādātas uz jaunuzceltusūkalu pārstrādes rūpnīcu Preiļos (nav konkrēti zināms termiņš, kad šāda rūpnīca tiksizbūvēta).10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)9

1. Elektroenerģiju uzņēmuma darbības nodrošināšanai piegādā VAS ”Latvenergo”saskaņā ar līgumu.2. Siltumenerģija apkurei un siltā ūdens padevei tiek iegūta, dedzinot sausi sagatavotumalku, kā arī dīzeļdegvielu.3. Atbilstoši 9.2. tabulai uzņēmumā izmanto šādas ķīmiskās vielas, kuras ir kvalificētaskā bīstamas: kā mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus lieto sērskābi (uzlaboto); kaustiskosodu; slāpekļskābi (nekoncentrētu) un tām ir drošības datu lapas. Piena pārstrādescehā mazgāšanas līdzekļi tiek uzglabāti atsevišķā telpā.Uzņēmums ražošanā izmanto šādas ķīmiskās vielas, kuras nav kvalificētas kābīstamas (atbilstoši tabulai 9.1): pārtikas piedevu Hannilase TL –2300; CHN-22;YC-X11;YF-L811; B-50 WS;T-PT8-WS; vārāmā sāls; cukurs; jogurta piedevasu.c.) Iepakošanai izmanto Kartona kastes; purepakas; polistilora glāzes; spaiņus;polietilēna maisiņus; folija vāciņus.Saldēšanas iekārtās kā dzesētāju izmanto netoksisku gāzi Suva 404 A4. Dzeramo ūdeni piena pārstrādes uzņēmums saņem uz līguma pamata no Kazdangaspagasta ūdensvada un no uzņēmuma dziļurbuma VĢD Nr. 7623, kurš nodotsekspluatācijā 1999.gada jūlijā, tā ūdens kvalitāte ir derīga dzeršanai unsaimnieciskām vajadzībām.DZERAMĀ ŪDENS IZMANTOŠANAS BILANCE SIA „ELPA” ( m 3 /gadā )Art.urbums P400693VĢD Nr.762328000Kazdangas pagastapadome15000Dzesēšanai10750Katlu mājai930Ražošanai30000Sadzīvei1320Dīķis3600Nosēdtvertne-izlīdzinātājs28170Kazdangas pagastabioloģiskās NAI28170Atkārtotā – otrreizējā izmantošana10

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidiEmisiju avoti uzņēmumā:A1 : Katlu mājas dūmenis (augstums 12 m, diametrs 520 mm). Katlu māju kurina armalku, maksimāli gadā patērējot 800 tonnas un ar dīzeļdegvielu - maksimāli 80 tonnasgadā.A2 : Dīzeļdegvielas tvertnes to uzpildīšanas laikā. Gadā tiks uzpildītas 80 tdīzeļdegvielas. Uzpildot no augšas emisiju augstums būs aptuveni 2,5 m, bet tā kāemisijas ir no divām tvertnēm, tad tas tiek uzskatīts par laukumveida avotu.No katlu mājas, kurinot malku, izdalās putekļi PM10, oglekļa oksīds un slāpekļa oksīdi,kas pārrēķināti uz slāpekļa dioksīdu, bet kurinot dīzeļdegvielu, arī sēra dioksīds. Nodīzeļdegvielas tvertnēm – dīzeļdegvielas tvaiki, kas emisijas aprēķinos uzrādīta kāpetroleja.Summācijas efekts kaitīgajām vielām nav. Pēc operatora datiem tuvākajos piecos gadosjaudu palielināšana netiek plānota. Katlu mājā drīkst izmantot tikai kurināmo, kurafizikālās un ķīmiskās īpašības no ekspluatācijas viedokļa nav sliktākas par šajā projektānorādītajām. Šī projekta limiti nav attiecināmi uz cita veida kurināmo. Atbilstoši MKnoteikumu Nr. 397 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielasveidiem” (2.03.2004. ar grozījumiem līdz 22.04.2004.) prasībām sēra saturs dīzeļdegvielānedrīkst pārsniegt 1% no kurināmā masas.10.5. smaku veidošanāsSūdzības par smakām nav saņemtas10.6 . emisija ūdenī un tās ietekme uz vidiNo uzņēmuma ražotnes veidojas sadzīves un ražošanas notekūdeņi. Notekūdeņi noražotnes un biroja caur SIA ELPA izlīdzināšanas tvertni ar sūkņa palīdzību tiek novadītiuz Kazdangas pagasta bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām vidēji 90 m 3 diennaktī.10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošanaUzņēmuma darbības rezultātā rodas sekojoši atkritumi:- no kantora un palīgtelpām - sadzīves atkritumi, kas tiek savākti noslēgtos divos0.7 m 3 konteineros, ko regulāri pēc vajadzības izved SIA „EKO KURZEME” uzlīguma pamata un nodod Liepājas RAS sadzīves atkritumu poligonā;- no ražošanas (siera ražotnes) blakus produkts - sūkalas, ko nevar lietot pārtikā. IIIkategorijas blakusprodukti tiek uzskaitīti katru dienu un izdoti zemniekiem arpavaddokumentu; sūkalas izved zemnieku saimniecības izbarošanai dzīvniekiempēc noslēgtajiem līgumiem;- no notekūdeņu izlīdzināšanas tvertnes – smagās frakcijas, taukaini nosēdumi, kotālāk nodod uz līguma pamata zemnieku saimniecībām kā mēslojumu;- Izlīdzināšanas tvertnē nosēdušās daļiņas 1x divās nedēļās pēc līguma ar zemniekusaimniecību, kā mēslojums tiek izvests un iestrādāts augsnē;- no ražošanas un sadzīves telpām – dienas gaismas luminiscentās lampas, kurasvienu reizi gadā uz līguma pamata nodod SIA „Lampu demerkurizācijas centrs”;- Iekārtu un transporta uzturēšanai un remontam gadā izlieto 1 t dažādu smēreļļu,izlietotās eļļas nolejot.Augstāk aprakstītais apkopots 17.1.un 17.2.tabulā.Par izlietoto iepakojumu noslēgts līgums ar SIA „LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS” ungadā tas sastāda 50 tonnas .11

Atkritumu apglabāšana nenotiek.10.8. trokšņa emisijaSūdzības par troksni nav saņemtas.10.9. augsnes aizsardzībaPiesārņojums augsnē un gruntī nav konstatēts.10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām2005.gada 19.jūlija LR MK noteikumu Nr. 532 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanaskārtība un riska samazināšanas pasākumi” prasības uz SIA „Elpa” neattiecas.Ārkārtas situācijās darbinieki rīkojas saskaņā ar procedūru „Gatavība ārkārtas situācijām”. Visāsražotnes telpās atrodas ugunsdzēšamie aparāti. Inženierkomunikāciju avārijas(siltumtīkla, ūdensvada, kanalizācijas tīklu) gadījumā tiek konstatēts cēlonis un iespējamiātri novērsti radušies bojājumi.Ja darbinieks konstatējis vai bijis liecinieks situācijai, kur radīts kaitējums videi, viņam savuiespēju robežās jācenšas problēmu lokalizēt un likvidēt tās izraisītās sekas, nepieciešamībasgadījumā piesaistot palīgspēkus.C SADAĻAAtļaujas nosacījumi11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai11.1. darbība un vadība1. Atļauja izdota SIA „Elpa” šādiem darbības veidiem:- piena savākšanai un pārstrādei – plānotā ražošanas jauda – 30 tonnas pārstrādātā pienadienā vai 10000 tonnas piena gadā.- ūdens ieguvei –77 m³ diennaktī vai 28000 m³ gadā- siltumenerģijas ražošanai (siltumenerģija tiks iegūta uzņēmuma katlu mājā, dedzinotsausu malku vai dīzeļdegvielu) ar kopējo katlu mājas jaudu 0,78 MW.Atļauja attiecas arī uz pārējām ar pamatdarbību saistītām piesārņojošām darbībām.2. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 30.panta 1.daļu un MK noteikumu Nr. 2944.2. punktu – 90 dienas pirms darbības izmaiņām paziņot par to Liepājas RVP, laiizvērtētu, vai šīs izmaiņas uzskatāmas par būtiskām izmaiņām un vai ir nepieciešamsveikt grozījumus atļaujas nosacījumos.3. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 30.panta 3.daļu, operatora maiņas gadījumāLiepājas RVP iesniegt iesniegumu, lai precizētu atļauju.4. Lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņošanu vai tās risku, kāarī avārijas risku, veicot piesārņojošo darbību, ievērot likuma “Par piesārņojumu” 5.pantānoteiktos piesardzības pasākumus.5. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 6.panta 2.daļu operatoram jāsniedzdarbiniekiem, kuri veic piesārņojošo darbību, nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādāšī darbība veicama, tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par piesardzībaspasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par rīcību avārijas situācijā.12

6. Pārvalde var anulēt atļauju, ja konstatē, ka operators sniedzis nepareizu vai maldinošuinformāciju.11.2. darba stundasNosacījumu nav.11.3. (svītrots ar MK 08.07.2003. noteikumiem nr. 376)12. Resursu izmantošana12.1. ūdens1. Ūdens ieguve no artēziskā urbuma “Valata ” (VĢD Nr.7623) – 28000 m 3 / atbilstoši11.1. tabulai.2. 15000 m 3 ūdens saskaņā ar līgumu saņemt no Kazdangas pagasta padomes.3. Ūdens izmantošanu veikt saskaņā ar bilances shēmu, skatīt 10.3. punktu.4. Abās ūdens ieguves vietā 1x mēnesī veikt ūdens caurplūdes instrumentālo uzskaiti undatus reģistrēt ūdens lietošanas instrumentālās uzskaites žurnālā (2003.gada 23.decembraLR MK noteikumu Nr.736 – 42.,44.punkts).5. Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem 1x mēnesī apliecinātatbildīgai amatpersonai.6. Nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes un auditmonitoringa programmu saskaņā ar LR2003.gada 29.aprīļa MK noteikumiem Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma unkvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.7. Katru ceturksni aprēķināt dabas resursu nodokļi par ūdens ieguvi ( uzrādot ūdenslietošanas instrumentālās uzskaites žurnālu) un veikt nodokļa maksājumus par izlietotoūdeni saskaņā ar „Dabas resursu nodokļa likumu” un 2004.gada 29.jūnija MK noteikumuNr.504 prasībām.8. Katru gadu savlaicīgi iesniegt valsts statistisko pārskatu „Nr.2-Ūdens”.9. Ūdens datu uzskaitei izmantot standartizētu vai metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru.10. Mēraparatūras metroloģisko pārbaudi veikt 1 x 4 gados (likums “Par mērījumuvienotību”).11. Pazemes ūdens ieguves urbuma atveres konstrukcijā jābūt ierīkotai vietai ūdenslīmeņa mērīšanai un ūdens paraugu ņemšanai12.2. enerģija1. Elektroenerģiju uzņēmuma darbības nodrošināšanai saņemt no VAS “Latvenergo” uzlīguma pamata.2. Veikt elektroenerģijas patēriņa uzskaiti un katru mēnesi rezultātus reģistrēt atbilstošāžurnālā.3. Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem 1 x mēnesī jāapliecinaatbildīgai amatpersonai.4. Ja radies nepamatots enerģijas pieaugums, jāatrod iemesls un jāveic nepieciešamāsdarbības, lai samazinātu patēriņu.5. Kurināmā izmantošana atļauta saskaņā ar 9.3. tabulu.6. Veikt kurināmā patēriņa uzskaiti un datus reģistrēt uzskaites žurnālā.12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli1. Bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanas veids un daudzums atļautssaskaņā ar 9.1. un 9.2. tabulu.13

2. Veikt ķīmisko vielu uzskaiti atbilstoši LR MK 22.10.2002. noteikumu Nr. 466„Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 2.punktam.3. 1 x gadā veikt ķīmisko produktu inventarizāciju.3. Ķīmiskās vielas vai produktus pielietot atbilstoši ministru kabineta 2004. gada 24.februāra noteikumu Nr. 105 „Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu unķīmisko produktu drošības datu lapas” prasībām.13. Gaisa aizsardzība13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limitiEmisijas gaisā atļautas saskaņā ar 13.1. tabulā dotajiem emisijas avotu fizikālajiemparametriem un 13.4. tabulā dotajiem piesārņojošo vielu emisijas limitiem.13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limitiEmisijas atmosfērā atļautas, ievērojot 13.4. tabulā norādītos piesārņojošās vielas limitu.13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbībaSadedzināšanas iekārtu ekspluatācijas laikā uzturēt optimālu degšanas režīmu.13.4. smakasNosacījumi netiek izvirzīti.13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes)Nosacījumi netiek izvirzīti.13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiemNeattiecas.13.7. gaisa monitoringsNosacījumi netiek izvirzīti.13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācijaNeattiecas.13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām1. Saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr. 504 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas unmaksāšanas kārtība” katru gadu līdz 10. janvārim jāiesniedz Liepājas RVP piesārņojošāsdarbības deklarācija par iepriekšējo gadu.2. 1 x gadā, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajām ziņām, aprēķināt dabas resursunodokli, un veikt maksājumus atbilstoši ”Dabas resursu nodokļa likumam” un MKnoteikumiem Nr. 504.3. Mainot ražošanas apjomus, kurināmā veidu un uzstādot jaunas iekārtas vaitehnoloģijas, informēt Liepājas RVP.4. Katru gadu noteiktā laikā Liepājas RVP iesniegt statistisko pārskatu pēc formas „2-gaiss”.14

Notekūdeņi14. izplūdes, emisijas limitiUzņēmuma ražošanas un sadzīves notekūdeņus atbilstoši bilances shēmai novadīt uzKazdangas pagasta bioloģiskās notekūdens attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu daudzumsnedrīkst pārsniegt 14.3. tabulā norādītos limitus.14.1. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbībaNosēdumus no izlīdzināšanas tvertnes nodot citiem uzņēmumiem atbilstoši 17.1. tabulai.14.2. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)Neattiecas.14.3. mērījumi saņēmējā ūdenstilpēNeattiecas.14.4. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācijaNeattiecas.14.5. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām1. Katru gadu noteiktā laikā Liepājas RVP iesniegt valsts statistisko pārskatu „Nr.2-Ūdens”.2. 1 x ceturksnī veikt dabas resursu nodokļa aprēķinu par ūdens piesārņojumu un veiktmaksājumus saskaņā ar „Dabas resursu nodokļa likumu” un MK noteikumiem Nr. 504(20.06.2006.).15. Troksnis15.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībaiNosacījumu nav.15.1. trokšņa emisijas avotiNosacījumu nav.15.2. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)Nosacījumu nav.15.3. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijāmNosacījumu nav.16. Atkritumi16.1. atkritumu veidošanāsAtkritumu plūsmu nodrošināt atbilstoši 17.1. un 17.2. tabulai.16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi15

1. Atkritumu apsaimniekošanu veikt saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likuma”prasībām.2.Sadzīves atkritumus savākt un uzglabāt konteineros, kas novietoti uzņēmuma teritorijātikai tam paredzētās vietās uz cieta seguma.3. Sadzīves atkritumus saskaņā ar līgumu nodot atkritumu apsaimniekotājuzņēmumamatbilstoši 17.2. tabulai.4. Bīstamos atkritumus-luminiscentās lampas līdz nodošanai savākt un uzglabāt slēgtāskastēs, nesasitot tās.5. Nepieļaut bīstamo atkritumu sajaukšanu ar sadzīves atkritumiem.6. Iepakojamo materiālu apsaimniekot saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar SIA „Latvijaszaļais punkts”.7. Sūkalas nodot zemnieku saimniecībām, saskaņā ar noslēgtiem līgumiem.16.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)1. 1 x mēnesī veikt visa veida atkritumu uzskaiti speciālā žurnālā, fiksējot atkritumuveidu, daudzumu, transportēšanas datumu un apliecinot to ar atbildīgās amatpersonasparakstu (likuma “Par atkritumu apsaimniekošanu” 20.pants).2. Nodrošināt zemniekiem nodoto piena pārstrādes atlikumu - sūkalu uzskaiti atsevišķāžurnālā, norādot konkrētā dienā nodoto sūkalu daudzumu un saņēmēju.16.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijāmKatru gadu Liepājas RVP iesniegt statistisko pārskatu "Nr.3 -Pārskats par atkritumiem".16.5. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtāsadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzumsNeattiecas.16.6. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamoatkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības unkontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanasNeattiecas.17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai1. Ievērot noteiktos aprobežojumus aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietu(VĢD Nr. 7623) saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35. un 39.pantu, un 2004.gada20.janvāra MK noteikumu Nr.43 -9.,10.,12. pantu prasībām.2. Stingrā režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietu nodrošināt virszemes ūdensnoteci no aizsargjoslas. Aizsargjoslai jābūt labiekārtotai un iežogotai, nožogojumaaugstums nedrīkst būt zemāks par 1,5 m un uz tā jābūt informatīvai zīmei ar uzrakstu„Nepiederošiem ieeja aizliegta”(2004.gada 20.janvāra MK noteikumu Nr.43 11. pants).3. Pazemes ūdens ieguves urbumu atveru aprīkojumam jābūt hermētiskam, sūkņu telpajāuztur sanitārajā un tehniskajā kārtībā, kā arī jānodrošina pret applūšanu (2003.gada23.decembra MK noteikumu Nr.736 -34.punkts; 2000.gada 01.februāra noteikumu parLatvijas būvnormatīvu LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” 5.daļa).18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļosNosacījumi netiek izvirzīti.16

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās1. Avāriju gadījumos nekavējoties informēt Liepājas RVP.2. Ugunsgrēka gadījumā uzņēmumā rīkoties saskaņā ar izstrādāto instrukciju.20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, japārkāpti atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārijaSaskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 6., 45.pantu:1.Nekavējoties informēt attiecīgās institūcijas:• ja pārkāpti atļaujas nosacījumi;• ja radušies vai var rasties draudi cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;• avārijas vai tās draudu gadījumā.2. Paziņojumā operatoram jāiekļauj šāda informācija:• datums un laiks, kad negadījums noticis;• negadījuma detaļas;• pasākumi, kas veikti, lai likvidētu sekas un izvairītos no negadījumuatkārtošanās.3. Veikt katra pārkāpuma un avārijas reģistrāciju.21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēmNodrošināt inspekcijas veikšanai un atļaujas nosacījumu pārbaudei brīvu pieejunepieciešamajiem dokumentiem un datiem par objektu (LR likuma „Par piesārņojumu”49. pants).17

TabulasNr9.1.9.2.9.3.22. Tabulu sarakstsNosaukumsĶīmiskās vielas, ķīmiskie produkti unciti materiāli, ko izmanto ražošanasprocesā kā izejmateriālus vaipalīgmateriālus un kuri nav klasificētikā bīstamiBīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskieprodukti, kas izmantoti ražošanā kāizejmateriāli, palīgmateriāli vaiveidojas starpproduktos vai galaproduktosKurināmā vai degvielas izmantošanasiltumenerģijai, elektroenerģijai untransportam uzņēmuma(uzņēmējsabiedrības) iekšienēAizpildīta(atzīmētar X)XXXKomentārs, ja tabula nav aizpildīta9.4. Uzglabāšanas tvertņu saraksts X10.1. Elektroenerģijas izmantošana (gadā) x Atļaujā netiek pievienota10.2. Siltumenerģijas izmantošana gadā - Neattiecas11.1. Ūdens ieguve X12. Ūdens lietošana X13.1. Emisijas avotu fizikālais raksturojums X13.2.No emisiju avotiem gaisā emitētāsvielasX13.3.Emisija no neorganizētiem emisijuNeattiecas-avotiem un smakas13.4.Piesārņojošo vielu emisijas limituprojektsX14.1. Piesārņojošās vielas notekūdeņos - Neattiecas14.2.Tieša notekūdeņu un lietusūdeņuizplūde ūdens objektos (grāvī, upē,ezerā, jūrā)- Neattiecas14.3.Notekūdeņu izplūde uz cita uzņēmumaattīrīšanas iekārtāmX16.1.Trokšņa avoti un skaņas spiedienaNeattiecas-līmeņi17.1. Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem X17.2. Atkritumu savākšana un pārvadāšana X17.3. Atkritumu apglabāšana - Neattiecas18. Monitorings -18

9.1. tabulaĶīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri navklasificēti kā bīstamiNr.p.k.vaikodsĶīmiskā viela vai ķīmiskaisprodukts(vai to grupas)Ķīmiskās vielas vaiķīmiskā produkta veids(1)Izmantošanas veidsUzglabātais daudzums (tonnas),uzglabāšanas veids’(2)Izmantotaisdaudzums gadā(tonnas)1. Piens Pārtikas produkts Izejviela Neuzglabā 100002. Jogurta piedevas Pārtikas piedevas Produkcijas sastāvā Iekštelpās, fasējumā - 0.83 103. Vārāmā sāls Neorganiska viela, Produkcijas sastāvā Iekštelpās10Na ClOriginālfasējumā - 0.84. Hannilase TL-2300 Ferments Produkcijas sastāvā Iekštelpās, oriģināliepakajumā 0.001 0,025. CHN-22;YC-X11;YF-L811 Ieraugs, sausi saldēts Produkcijas sastāvā Saldētavā,0,12oriģinālfasējumā - 0.016. B-50 WS;T-PT8-WS Pārtikas krāsas Produkcijas sastāvā Iekštelpās, ledusskapī - 0.01 0,027. Dažādi tīrīšanas un Mazgāšanas līdzekļi Personāls higiēnai un Iekštelpās, oriģināliepakojumā - 0.081 0,98mazgāšanas līdzekļiinventāra kopšanai8. Cukurs Pārtikas piedevas Produkcijas sastāvā Iekštelpās,orģināliepakojumā - 0.9 109. Kartona kastes; Purepakas Kartons Produkcijas fasēšanai Iekštelpās - 6.0 4010. Folija vāciņi Alumīnija folijs Produkcijas fasēšanai Iekštelpās - 0.2 1,011. Polistilora glāzes; spaiņi Polistirols; polipropilēns Produkcijas fasēšanai Iekštelpās - 2.0 2012. Polietilēna maisiņi Polietilēns Produkcijas fasēšanai Iekštelpās - 0.1 1013. Suva 404A Dzesētājs, netoksiska Saldēšanas iekārtās Iekārtās - 0.01 -gāzePiezīmes.(1) Izejmateriālu vai palīgmateriālu veidi: metāls, koks, plastmasa, māls, smilts, naftas produkti, organiskās vielas, neorganiskās vielas, augļi, dārzeņi, dzīvnieki, krāsas, kurāsgaistošie organiskie savienojumi (turpmāk – GOS) ir mazāk nekā 5 %, mazgāšanas līdzekļi, filtru materiāli.(2) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs, zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citās vietās. Maksimālais un vidējais daudzums, kas tiek uzglabāts. Sniegt atsauces uz karti.

9.2. tabulaBīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vaigala produktosNr.p.k.vaikods1.2.Ķīmiskā vielavai ķīmiskaisprodukts (1)(vai to grupas)Sērskābe,uzlabotāSlāpekļskābe,nekoncentrētaĶīmiskās vielasvai produkta veids(2)neorganiska skābeneorganiska skābe3. Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds4.5.FT-69 CIPSmērvielas,eļļasNātrija hidroksīdsNātrija hipohlorīdsNaftas produktsIzmantošanas veidsPārtikaslaboratorijaiMazgāšanaiun tīrīšanaiMazgāšanaiun tīrīšanaiMazgāšanaiun tīrīšanaiIekārtueļļošanaiCASnumurs(3)Bīstamībasklase(4)BīstamībasapzīmējumsarburtuRiskaiedarbībasraksturojums(Rfrāze)(4)Drošības prasībuapzīmējums(S-frāze) (4)Uzglabātaisdaudzums (t),uzglabāšanas veids(5)Izmantotaisdaudzums(t/ gadā)7664-93-9 kodīgs C R35 S 23 – 30 – 36/37 –39 – 45Laboratorijā - 0.01 0,027697-37-2 oksidēj., O; C R-8,35 S-(1/2)23-26-36-45 Noliktavā,0,5kodīgsoriģināliepakojumā1310-73-2 kodīgs C R35 S-(1/2),26, 37/39,451310-73-2 Kodīgs C R35 S-26, 36/37/39,7681-52-945,6064742-62-764742-54-7- 0.1Noliktavā,oriģināliep. - 0.5Noliktavā,4,0orģināliep. - 0.5Kodīgs C R31-34Toksisks T R45 S53-45 Noliktavā - 0.2 1,04,0Piezīmes.(1) Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus nosaka par bīstamiem saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2001.gada 18.maija rīkojumu Nr.92 "Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu" (pieejamsLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā http://www.lva.gov.lv/chemical/saraxti/saraksti.htm).(2) Izejmateriālu veids: naftas produkti, darvas produkti, neorganiskie savienojumi, organiskie savienojumi, krāsas ar vairāk nekā 5 % GOS saturu un citi.(3) CAS numurs – vielu indekss ķīmijas referatīvajā žurnālā (Chemical Abstracts).(4) Vielas iedarbības raksturojums (R–frāze) - riska frāze raksturo bīstamās ķīmiskās vielas iedarbību; drošības prasību apzīmējums (S–frāze) – drošības frāze raksturo nepieciešamos drošības pasākumu atbilstošiMinistru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība".(5) Uzglabāšana mucās, tvertnēs (norāda tvertnes veidu), zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citur. Sniegt atsauci uz karti.20

9.3. tabulaKurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam uzņēmumāDegvieleļla (mazuts) (t)Gada laikāizlietotaisdaudzumsSērasaturs(%)ražošanasprocesiemDabas gāze (1000 m 3 )Akmeņogles (t)Dīzeļdegviela (t) 80 80Benzīns (t)Krāšņu kurināmais (t)Degakmens eļla (t)Koksne (t) 800 700 100Kūdra (t)Citi kurināmā veidi (t)Apsildei(1)IzmantotstransportamuzņēmumāelektroenerģijasražošanaiPiezīme.(1) Telpu apsildei un siltā ūdens piegādei sadzīves vai saimnieciskām vajadzībām (neattiecas uz ražošanas procesu).21

9.4.tabulaKods(1)B1B2Uzglabāšanas tvertnessaturs(2)Tvertnes izmēri(m 3 )Uzglabāšanas tvertņu sarakstsTvertnesvecums(gados)Tvertnes izvietojums(3)dīzeļdegviela 1 jauna Virszemes, ārpus telpāmdīzeļdegviela 1 jauna Virszemes, ārpus telpāmiepriekšējāsPārbaudes datumsnākamaisPiezīmes.(1) Katru uzglabāšanas tvertni identificē ar neatkārtojamu iekšējo kodu B1, B2, B3 utt.(2) Tvertnē uzglabātās vielas nosaukums.(3) Atrodas zem zemes, virs zemes vai ēkās.22

11.1.tabulaŪdens ieguveŪdens ieguvesavota identifikācijasnumurs(*)P400693,VĢD Nr.7623nosaukums unatrašanās vieta(adrese)Artēziskais urbumsValātaŪdens ņemšanas avots (ūdenstilpe vai urbums)ģeogrāfiskās koordinātasūdens saimnieciskāZ platums A garums iecirkņa kods56 0 43’03” 21 0 43’54”teritoriālaiskodsŪdens daudzumskubikmetridienākubikmetrigadā35464330 6468 77 28000Piezīmes.(*) Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru.12.tabulaŪdens lietošanaŪdens ieguves avoti unizmantošanas veidiKopējais ūdenspatēriņš(kubikmetrigadā)Atdzesēšanai(kubikmetrigadā)Ražošanasprocesiem(kubikmetrigadā)Sadzīvesvajadzībām(kubikmetrigadā)1. No ārējiem piegādātājiem 15000 5000 100002. No īpašniekam piederoša urbuma 28000 5750 20930 13203. Ezers vai upe4. Jūras ūdens5. Citi avotiKopā 4300010750 30930 1320Citiem mērķiem(kubikmetrigadā)23

13.1.tabulaEmisijas avotu fizikālais raksturojumsEmisijasavotakods (1)A1A1A2Emisijas avota aprakstsZplatumsģeogrāfiskāskoordinātas(2)AgarumsEmisijas avota un emisijas raksturojumsdūmeņaemisijasdūmeņaiekšējais plūsma temperatūraaugstumsdiametrs(3)m mm Nm 3 /hKatlu mājas dūmenis, kurinot malku 56 0 42’30” 21 0 30’83” 12 520 770 180Katlu mājas dūmenis, kurinotdīzeļdegvielu56 0 42’30”21 0 30’83” 12 520 1488 120o Cemisijas ilgums(4)15 h/dnn,337 dnn gadā5055 h/gadā6 h dnn;313 dnn/gadā1878 h/gadāDīzeļdegvielas uzglabāšanas tvertnes 56 0 42’29” 21 0 30’59” 2.5 Laukumveida - 20 10 h gadāPiezīmes.(1) Katru dūmeni vai citu emisijas avotu, ja to neuzskata par difūzās emisijas avotu, identificē ar iekšēju kodu A1, A2, A3 utt.(2) Ģeogrāfiskās koordinātas noteiktas ar precizitāti līdz sekundei.(3) Emisijas temperatūra plūsmas mērīšanas vietā.(4) Ja emisija nav pastāvīga, sniedz informāciju par tās ilgumu - minūtes/stundā, stundas/dienā un dienas/gadā.24

13.2. tabulaNo emisiju avotiem gaisā emitētās vielasIekārta, process, ražotne, ceha nosaukumsnosaukumsKatls, kurinotmalkuKatls, kurinotdīzeļdegvieluDīzeļdegvielasuzglabāšanastvertnestipsDūmenisDūmenisFaktiskāLaukumveidaemisijasavotakodsA1A1A2darbībasilgums (h)(1)dnn gadā156-5055187810vielaskods(2)200 001020 029020 038200 001020 029020 038020 032PiesārņojošāvielaNosaukumsPM 10OglekļaoksīdsSlāpekļadioksīdsPM 10OglekļaoksīdsSlāpekļadioksīdsSēra dioksīds210 006 PetrolejaEmisiju raksturojumspirms attīrīšanasmg/m 3(3)324100282523,352,4209,640,8g/s(3)0,0680,210,1730,0040,0090,0360,007- 2,55t/a(3)Gāzu attīrīšanasiekārtasEfektivitāteProjektētāNosaukums,tips1.243.843.14 - - -0.0160.040.160.0320.092- - -Emisiju raksturojumspēc attīrīšanas (5)mg/m 3(4)324100282523,352,4209,640,8g/s(4)0,0680,210,1730,0040,0090,0360,007- - - - 2,55t /a(4)1.243.843.140.0160.040.160.0320.092Piezīmes.(1)Emisijas avota atsauces iekšējais kods kā šī pielikuma 13.1.tabulā.(2)Vielas kods saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.286 "Noteikumi par gaisa kvalitāti".(3) , (4)Sadedzināšanas iekārtām norādīt skābekļa saturu. Piesārņojošo vielu saturu norāda normālam kubikmetram (0 o C 101,3 kPa). Mitruma apstākļiem (mitrs/sauss) jāsakrītar citās tabulās dotajiem, ja vien tie nav noteikti atsevišķi.(5)Piesārņojošās vielas saturs (koncentrācija un daudzums) standarta apstākļos (273 K 101,3 kPa), ja tas nav noteikts atsevišķi.Mitruma apstākļiem (sauss/mitrs) jābūt salīdzināmiem ar citās tabulās sniegtajiem datiem, ja tas nav noteikts atsevišķi25

13.4.tabulaPiesārņojošo vielu emisijas limitu projektsNr.p.k.A1A1A21Emisijas avotsģeogrāfiskās koordinātasnosaukumsZ platums A garumsKatlu mājasdūmenis, kurinotmalkuKatlu mājasdūmenis, kurinotdīzeļdegvieluDīzeļdegvielasuzglabāšanastvertnesPiesārņojošā vielanosaukums kods mg/m 3 g/s t/a2 3 4 5 6 7 8 9 10 (1)56 0 42’30” 21 0 30’83”56 0 42’30” 21 0 30’83”PM 10Oglekļa oksīdsSlāpekļa dioksīdsPM 10Oglekļa oksīdsSlāpekļa dioksīdsSēra dioksīds200 001020 029020 038200 001020 029020 038020 032324100282523,352,4209,640,80,0680,210,1730,0040,0090,0360,0071.243.843.140.0160.040.160.03256 0 42’29” 21 0 30’59” Petroleja 210 006 - 2,55 0.092 -O 2 %63Piezīme.(1)Aizpilda iekārtām, kurām skābekļa saturu dūmgāzēs vai izplūdes gāzēs nosaka normatīvie akti.(2)Par smaku emisiju neaizpilda tabulas 6., 7., 9. un 10.aili.26

14.3.tabulaNotekūdeņu izplūde uz cita uzņēmuma attīrīšanas iekārtāmIzplūdes vietasnumurs unadrese(1)Kazdangaspagasts„Valata”Izplūdes vietasidentifikācijasnumurs(2)Izplūdes vietas ģeogrāfiskāskoordinātasZplatumsAgarums56 0 42’33” 21 0 30’72”Cita uzņēmuma(uzņēmējsabiedrības)ūdens attīrīšanas iekārtunosaukums, pieslēgšanāskontrolakas numursKazdangas Pagastapadomes bioloģiskāsnotekūdens attīrīšanasiekārtasNotekūdeņu daudzums(uz ārējām notekūdeņuattīrīšanas iekārtāmsaskaņā ar līgumu)m 3 /dnnkubikmetrigadāIzplūdesilgums(3)stundasdienā;dienas/gadā90 28170 16/313Piezīmes.(1)Saskaņā ar kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lietu vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi.(2)Saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras klasifikatoru.(3)Ja izplūde nav pastāvīga, norāda izplūdes periodu ilgumu (arī periodus, kas saitīti ar sistēmas uzstādīšanu, slēgšanu, uzturēšanu un remontu).27

17.1.tabulaAtkritumuklase(1)Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiemAtkritumunosau- kums(2)Atkritumu bīstamība(3)Pagaiduglabāšanā(t gadā)Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)galvenaisavots(4)Izejošā atkritumu plūsma (t/a)saražots saņemts nopārstrādāts apglabātscitiemkopāR-t uzņēmu-dau-daukodsgadā miemdzums (5) dzumsD-kods(6)nodotscitiemuzņēmumiem200301 Nešķiroti sadzīves Sadzīves atkritumiKantoris,88 8 8atkrituminebīstamipalīgtelpas020501 Sūkalas blakus produkts -Ražotne 2000 2000 2000 2000nebīstams200121 Dienas gaismas BīstamiRažotne, kantoris, 0,002 0,002 0,002lampaspalīgtelpas0,002130208 Atstrādātās eļļas Bīstami Iekārtas,0,4 0,4 0,4transports0,4020502 Nosēdumi no Nav bīstami Notekūdeņu 0,5 0,5 0,5izlīdzinātājaizlīdzināšanas0,5tvertnekopāPiezīmes.(1) , (2) , (3)Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus".(4)Atsauce jāsniedz par galveno darbību un procesu katram atkritumu veidam.(5)R-kods - atkritumu pārstrādes veids saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumiem Nr.191 "Noteikumi par atkritumu apglabāšanas un pārstrādes veidiem".(6)D-kods - atkritumu apglabāšanas veids saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumiem Nr.191 "Noteikumi par atkritumu apglabāšanas un pārstrādesveidiem".28

17.2.tabulaAtkritumu savākšana un pārvadāšanaAtkritumuklase (1)200301Atkritumunosaukums (2)Nešķirotisadzīvesatkritumi020501 Sūkalas200121130208020502Dienas gaismaslampasAtstrādātāseļļasNosēdumi noizlīdzinātājaAtkritumubīstamība (3)SadzīvesatkrituminebīstamiIII kategorijasblakusprodukts -nebīstamsBīstamiBīstaminebīstamiSavākšanasveids (4)Pārvadātoatkritumudaudzums(t/ gadā)Pārvadāšanasveids (5)Konteineros 8 AutotransportsIesūknēšanacisternā 2000Noliktavā,kartona kastēs 0,002UzkrāšanastvertnēAsenizācijasmašīnaTraktors arcisternuAutotransportsPārvadāšanasuzņēmums (vaiatkritumuradītājs)Atkritumuapsaimniekošanasuzņēmums,kuram ir attiecīgaatļaujaZemniekusaimniecībasLampudemerkurizācijascentrs0,4 Autotransports Atkritumuapsaimniekošanasuzņēmums,kuram ir attiecīgaatļauja0,5 AsenizācijasmašīnaSIA „ELPA”Uzņēmums, kassaņematkritumusAtkritumuapsaimniekošanasuzņēmums,kuram ir attiecīgaatļaujaZemniekusaimniecībasLampudemerkurizācijascentrsAtkritumuapsaimniekošanasuzņēmums,kuram ir attiecīgaatļaujaZemniekusaimniecībasPiezīmes.(1) , (2) , (3)Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus".(4)Konteineri, mucas, maisi un citi.(5)Autotransports, dzelzceļš, jūras transports.29

2.pielikumsIESNIEGUMA KOPSAVILKUMS1. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, informācija par operatoru, īpašniekuun iekārtas atrašanās vietuSIA „Elpa”Bērzu gatve 4, Kazdangas pagasts, Liepājas rajons, LV-34572. Īss ražošanas apraksts un iemesls kāpēc nepieciešama atļaujaAtļauja nepieciešama piesārņojošās darbības veikšanai Kazdangas pagastā, saskaņā ar MKnoteikumu Nr.294 1.pielikuma punktu 7.1. – iekārtas piena savākšanai, pirmapstrādei unpārstrādei, kurās uzņemtais piena daudzums ir no 10 līdz 200 tonnām dienā (gada vidējaisrādītājs);1.1.2. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir no 0,5 līdz 50 megavatiem, jasadedzināšanas iekārtā izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu).Uzņēmums dibināts 1993.gadā un sākotnēji atradās Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas ēdnīcas1.stāva neizmantotajās palīgtelpās, tā kā ražošanas jauda palielinājās, tad esošās telpas kļuva paršaurām un ar 1995 gadu ražošana tika pārcelta uz bijušās paju sabiedrības „Valata” kluba un kantoraēdnīcastelpām, tās pielāgojot ražošanas vajadzībām. Sākotnēji tika pārstrādāts dienā ap 3 tonnāmpiena, iegūstot krējumu, biezpienu. Izmantojot paša uzņēmuma uzkrātos līdzekļus, pakāpeniski tikapalielināta ražošanas jauda un modernizētas esošās ražošanas iekārtas. Uzstādīti piena, kefīra,krējuma un jogurta fasēšanas automāti, nomainītas aukstuma iekārtas un izbūvētas produkcijasuzglabāšanas telpas atbilstoši ES prasībām.2004.gadā tika uzbūvēts un aprīkots jauns pienapieņemšanas cehs atbilstoši ES prasībām.Pārstrādei nepieciešamā izejviela - piens tiek savākta ar uzņēmuma rīcībā esošajām divām speciāliaprīkotām piena savākšanas automašīnām un divām izīrētām piena savākšanas automašīnām, no 15-20 tonnām dienā ziemā, līdz 25-30 tonnām piena vasarā. Piens tiek nogādāts uzņēmumā pienapieņemšanas cehā, kur tas tiek pārsūknēts slēgtos piena pieņemšanas tankos, no kuriem tas tālāknonāk plākšņu pasterizatorā un tiek pasterizēts +92 0 C līdz +96 0 C temperatūrā, tālāk seperējot atdalapiena taukus krējuma ražošanai, bet vājpienu biezpiena ražošanai. Daļu pasterizētā pien normalizēlīdz 1.8% un tas tiek atdzesēts un pildīts PUREPAK tipa iepakojumā, daļa piena nonāk kefīraraudzēšanas tankos, daļa jogurta raudzēšanas tankā, daļa siera ražošanas vannās. Viss pienapārstrādes process notiek pa slēgtiem cauruļvadiem un tilpumiem. Saražotā produkcija slēgtos traukostiek nogādāta aukstuma kamerās, no kurienes tālāk ar pašu un īrēto specializēto transportu to piegādā150 dažādiem klientiem Kurzemē un Rīgā. Produkcijas veidi kurus ražojam: pasterizēts piens,vājpiena un pilnpiena kefīrs, skābais un saldais krējums, biezpiens, jogurts, mīkstie nenogatavinātiesieri. Pašreiz pārstrādājam 6500 tonnas piena gadā.Pašreiz uzņēmumā notiek sekojoši ražošanas procesi:• Kazdangas siera ražošanas process: piena pieņemšana→ sākuma apstrāde→seperēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšana→ ierauga pievienošana→veidošana→ pašpresēšana→ iepakošana→ dzesēšana→ realizācija.• Skābā krējuma ražošanas process: piena pieņemšana→ sākuma apstrāde→seperēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ homogenizēšana→ dzesēšana→ieraudzēšana→ fasēšana→ nogatavināšana→ atdzesēšana→ realizācija.• Saldā krējuma ražošanas process: piena pieņemšana→ seperēšana→ krējumapasterizēšana→ dzesēšana→ fasēšana→ papildus dzesēšana aukstuma kamerā→realizēšana.

• Jogurta ražošanas process: piena pieņemšana- sākuma apstrāde→ seperēšana→pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšana→ homogenizēšana→ dzesēšana→ieraudzēšana+ cukura un krāsvielas pievienošana→ dzesēšana→ jogurta piedevupievienošana→ fasēšana→ nogatavināšana un papildus dzesēšana aukstumakamerā→ realizēšana.• Vājpiena biezpiena ražošanas process: piena pieņemšana- sākuma apstrāde→seperēšana→ vājpiena pasterizācija→ dzesēšana→ ieraudzēšana→ recekļauzsildīšana→ sūkalu novadīšana→ biezpiena atdzesēšana→ pašpresēšana→fasēšana→ nogatavināšana un papildus dzesēšana aukstuma kamerā→ realizēšana.• Pasterizētā piena ražošanas process: piena pieņemšana- sākuma apstrāde→ attīrīšanapasterizācija→ dzesēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšanapasterizācija→ dzesēšana→ dzesēšana ar ledus ūdeni→ fasēšana→ realizēšana.• Kefīra ražošanas process; piena pieņemšana- sākuma apstrāde→ attīrīšanapasterizācija→ dzesēšana→ pasterizācija→ dzesēšana→ normalizēšana→ieraudzēšana→ dzesēšana ar ledus ūdeni→ fasēšana→ nogatavināšana un papildusdzesēšana aukstuma kamerā→ realizēšana.Atgriežamās taras mazgāšanu un dezinfekciju veic sekojošā secībā :1. Ar 30-40 0 C siltu ūdeni noskalo produktu paliekas.2. Iemērc 40-50 0 C karstā 0.3-0.5% kaustiskās sodas šķīdumā un mazgā ar rokas sukām.3. Ar 30-40 0 C siltu ūdeni noskalo mazgājamā šķīduma paliekas.4. Dezinficē 2-3 min, iemērcot hlorkaļķa šķīdumā (150-200mg/l aktīvā hlora).5. Pēc dezinfekcijas taru izskalo ar 30-40 0 C siltu ūdeni.6. Novieto uz plauktiem žāvēšanai apgāztā stāvoklī.Par III kategorijas blakusproduktiem (sūkalas) noslēgti līgumi ar zemnieku saimniecībām.Uzņēmumā veikta uzskaite par saražoto un izdoto sūkalu daudzumu žurnālā L-14. Sūkalas nouzņēmuma ar savu transportu izved pašas zemnieku saimniecības.Gatavo produkciju aizved ar 7 mašīnām, kuras aprīkotas atbilstoši piena produktupārvadāšanai.Uzņēmumā ir trīs aukstumkameras un viens ledus ūdens ģenerators, kuros ir 10 kg freons404A.Katlu mājā ir viens katls KV-500 ar 300 kW jaudu un tiks uzstādīts jauns ūdenssildāmaisdegvielas katls E-900 uz kura uzstādīts deglis KP-50 ar jaudu 480 kW. Malku glabā malkasnovietnē, dīzeļdegvielu paredzēts glabāt divās 1m 3 tvertnēs. Kantora telpas atrodas ēkasotrajā stāvā .3. Piesārņojošās darbības apraksts, norādot izmantojamos resursus un emisiju ietekmiuz vidi.3.1. Ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums - esošām iekārtām) un pasākumi ūdenslietošanas samazināšanaiSIA „Elpa” ūdens apgādes avoti ir artēziskais urbums „Valata” (P400693, VĢD Nr.7623)un daļu ūdens uz līguma pamata saņem no Kazdangas pagasta ūdensvada.. Kopējais ūdenspatēriņš gadā ir 43 000 m³. Piena pārstrādes cehā ūdeni lieto piena atdzesēšanai iekārtās,sadzīves vajadzībām, ražošanas procesiem. Uzņēmuma birojs ūdeni izmanto sadzīvesvajadzībām .Plānots: samazināt artēziskā dzeramā ūdens daudzumu, kurš tiek izlietots dzesēšanai par 50%- samazināt ūdens patēriņu ražošanas telpu un iekārtu mazgāšanai izlietoto ūdeni, uzkrājot unizmantojot tehnisko ūdeni.3.2. Galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums31

Piena pārstrādes cehā kā galvenā izejviela piens paredzēts pārstrādāt 10000 tonnas gadā.Pienu neuzglabā, pēc piegādes, pienu sāk sagatavot pārstrādei.Visas pārējās izejvielas līdz to pielietošanai glabājas noliktavā – sāls, cukurs, glabājas maisosuz paliktņiem, bet pārtikas piedevas – plauktos atsevišķā tarā. Iekārtu un transportauzturēšanai un remontam gadā izlieto 1 t dažādu smēreļļu.Tiek lietots dažāda veida iepakojums: kartona iepakojums; Purepak pakas; polimēru traukiun maisiņi. Iepakojumam ir kvalitātes sertifikāti. Pavisam gadā tiek izlietots 71 t dažādaveida iepakojuma. SIA „ELPA” par iepakojamo materiālu savākšanu ir noslēgts līgums arSIA ”LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS”.Produkcijas iepakošana – papīra, kartona, polimēru iepakojuma materiāli.Apkurei un siltā ūdens padevei izmanto sausi sagatavotu malku un dīzeļdegvielu.3.3. Bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanaiSākot ar 2004.gadu aukstumiekārtās kā aukstumaģentu izmanto freonu 404A, kas sistēmā iriepildīts 10 kg un ekspluatācijas laikā nav papildināts.Uzņēmumā tiek lietoti dažādi mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kuri tiek uzglabātiatsevišķā telpā. Kā mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus lieto sērskābi uzlaboto; kaustisko sodu;slāpekļskābi nekoncentrētu. Visām ķimikālijām ir drošības datu lapas.3.4. Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī ( koncentrācija un ikgadējais lielums)Uzņēmumā ir sekojoši emisiju avoti:A1 : Katlu mājas dūmenis (augstums 12 m, diametrs 520 mm). Katlu māju kurina ar malku,maksimāli gadā patērējot 800 tonnas un ar dīzeļdegvielu - maksimāli 80 tonnas gadā.A2 : Dīzeļdegvielas tvertnes to uzpildīšanas laikā. Gadā tiks uzpildītas 80 t dīzeļdegvielas.Uzpildot no augšas emisiju augstums būs aptuveni 2,5 m, bet tā kā emisijas ir no divāmtvertnēm, tad tas tiek uzskatīts par laukumveida avotu.No katlu mājas, kurinot malku, izdalās putekļi PM10, oglekļa oksīds un slāpekļa oksīdi, kaspārrēķināti uz slāpekļa dioksīdu, bet kurinot dīzeļdegvielu, arī sēra dioksīds. Nodīzeļdegvielas tvertnēm – dīzeļdegvielas tvaiki, kas emisijas aprēķinos uzrādīta kā petroleja.Summācijas efekts kaitīgajām vielām nav. Pēc operatora datiem tuvākajos piecos gadosjaudu palielināšana netiek plānota.No uzņēmuma ražotnes veidojas sadzīves un ražošanas notekūdeņi. Notekūdeņi no ražotnesun biroja caur SIA ELPA izlīdzināšanas tvertni ar sūkņa palīdzību tiek novadīti uzKazdangas pagasta bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām vidēji 90 m 3 diennaktī.3.5. Atkritumu veidošanās un apsaimniekošanaUzņēmuma darbības rezultātā rodas sekojoši atkritumi:- no kantora un palīgtelpām - sadzīves atkritumi, kas tiek savākti noslēgtos divos 0.7m 3 konteineros, ko regulāri pēc vajadzības izved SIA „EKO KURZEME” uz līgumapamata un nodod Liepājas RAS sadzīves atkritumu poligonā;- no ražošanas (siera ražotnes) blakus produkts - sūkalas, ko nevar lietot pārtikā. IIIkategorijas blakusprodukti tiek uzskaitīti katru dienu un izdoti zemniekiem arpavaddokumentu; sūkalas izved zemnieku saimniecības izbarošanai dzīvniekiem pēcnoslēgtajiem līgumiem;- no notekūdeņu izlīdzināšanas tvertnes – smagās frakcijas, taukaini nosēdumi, ko tālāknodod uz līguma pamata zemnieku saimniecībām kā mēslojumu;- Izlīdzināšanas tvertnē nosēdušās daļiņas 1x divās nedēļās pēc līguma ar zemniekusaimniecību, kā mēslojums tiek izvests un iestrādāts augsnē;32

- no ražošanas un sadzīves telpām – dienas gaismas luminiscentās lampas, kuras vienureizi gadā uz līguma pamata nodod SIA „Lampu demerkurizācijas centrs”;- Iekārtu un transporta uzturēšanai un remontam gadā izlieto 1 t dažādu smēreļļu,izlietotās eļļas nolejot.Par izlietoto iepakojumu noslēgts līgums ar SIA LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS un gadā tassastāda 50 tonnas .4. Iespējamo avāriju novēršanaĀrkārtas situācijās darbinieki rīkojas saskaņā ar procedūru „Gatavība ārkārtas situācijām”. Visāsražotnes telpās atrodas ugunsdzēšamie aparāti. Inženierkomunikāciju avārijas (siltumtīkla,ūdensvada, kanalizācijas tīklu)gadījumā tiek konstatēts cēlonis un iespējami ātri novērstiradušies bojājumi.Ja darbinieks konstatējis vai bijis liecinieks situācijai, kur radīts kaitējums videi, viņam savu iespējurobežās jācenšas problēmu lokalizēt un likvidēt tās izraisītās sekas, nepieciešamības gadījumāpiesaistot palīgspēkus.5. Nākotnes plāni - iekārtas plānotā paplašināšanās, atsevišķu daļu vai procesumodernizācijuUzņēmums turpmākajos gados plāno:- samazināt artēziskā dzeramā ūdens daudzumu, kurš tiek izlietots dzesēšanai par 50%;- samazināt ūdens patēriņu ražošanas telpu un iekārtu mazgāšanai izlietoto ūdeni, uzkrājot unizmantojot tehnisko ūdeni.- rekonstruēt katlu māju, uzstādot efektīvākus siltumnesējus lai samazinātu izlietotā kurināmādaudzumu.- strādāt pie sūkalu, kā ražošanas atlikuma – atlikumvielas tālāku izmantošanu pārstrādē.Sūkalas tiks nodotas caur sūkalu savākšanas punktu, lai tiktu tālāk nogādātas uz jaunuzceltusūkalu pārstrādes rūpnīcu Preiļos (nav konkrēti zināms termiņš, kad šāda rūpnīca tiksizbūvēta).33