Aizsāktās lugas /aizsaktas_lugas.pdf 1,06mB - LU Pedagoģijas ...

Aizsāktās lugas /aizsaktas_lugas.pdf 1,06mB - LU Pedagoģijas ... Aizsāktās lugas /aizsaktas_lugas.pdf 1,06mB - LU Pedagoģijas ...

13.07.2015 Views

Rainis- 22 -* * *Aizsāktās lugas- Cik vāja atsevišķa cilvēka dzīve, to mazo starpas laiciņu viņa nevar pārciest,kamēr laikā pārgrozās apstākļi. Viņa zin, ka varēs dzīvot, bet viens mirklis elpastrūkuma viņu nonāvē.- Ne es viens tāds esmu, būs daudzi tādi, un nāks laiks, būs visi tādi.(22847/56)II- Klints gabalu tu vari pacelt, jo tu viņu vari apņemt, bet kā tu pacelsi smiltis, kastev izbirst caur pirkstiem?- Sabēršu maisā un aiznesīšu.- Tu neesi lēns, pacietīgsbērējs un smēlējs, tie mēs esam. Pagaidi, kad mēs sasmelsim, tad tik nāc un cel.- Esnevaru gaidīt; vai vējš arī gaida?- Lūk, tu vari tik bārstīt un lauzt.- Velns! es varu arīuzcelt!- Smiltis vien ir; smilšu kaudzītes vien būs.(22847/57)II vai III- Kur viņš atnāk, tur, liekas, viss sāk svārstīties un grīļoties kā laiva no pārākasmaguma.Mēs visi topam kā nedroši un paši sev vairs neuzticam. It kā viss, ko gribam teikt,būtu tik aplamības. Sen par pareizu atzītas patiesības top it kā šaubāmas: nodibinātaspārliecības zaudē cieto pamatu.Kad tik nu viņš nesmietos!Piekrītam visam; ko viņšsaka, aiz bailēm. Viņš izsaka ko muļķīgu, lai mūs izzobotu, un mēs redzošām acīm,zinādami, ka nau taisnība. tomēr viņam piekrītam aiz bailēm. Viens nepatīkamscilvēks.- Nē, viņš tik piemīlīgs, tik maigs, tik omulīgs; jūties tik tuvu, kā mājās.(22847/58)MIRANDA. Vēl jāizšķir. - Es jau izšķīris. - Viens? - Vairāk nekā izšķiris - jaunedzīvoju vairs. - Bēdz. - Vai no sevis izbēgsi? - Es gribēju mirt. - Tā acīm redzot! Vargadiem unāt un nedarīt. - Darīšu. - Izrāda pārāk lielas bailes un dzīves pretīgumu pretnāvi. - It kā padodas. - Tad notiek. - Tad ienāk partija. - Aizgāja abi virzieni, jānāk glužijaunam.(22847/88)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Rainis- 23 -Aizsāktās lugasRADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI20.1.9.Tēvs dēlu ielicis cietumā par kādu kaušanos (dēls sajūt to kā pavedināšanu uznoziegumu un reizē denuncēšanu), lai atrautu no maigās meitenes. Tā nau bijisoktobra laikā klāt. Pārnācis grib izbaudīt laiku, pašlaik baudas laiks politikā, meiteneviņu atraida, nu trako. Sievietes viņu mīl, apvaino kādu brūtgānu. Kaušanās. Patsgreizsirdīgs uz kādu skuķi bez mīlestības.Dombrovska piedzirdīšana, tēvocis, izsūc meiteni, pievedējs kaktu [?]advokātam. Taču viņam pārmet to meitenes māte un ļaudis - sarīdītāji.Apvaino siev.jūtās kādu meitu.Tēvs nodomājis bagātu brūti; izsūta vizītkarti: saderinājies ar šujmašīnu; izjūkkāzas. Ienaids ģimeņu starpā. Tie atdara to meitenei, izdzen no vietas vaiDombrovskis iztaisa kādu intrigu. (Varbūt tādēļ sēdējis cietumā.) Tad atriebšanāsDombrovskim.(22847/98)8.2.9.Jau cietumā dzirdējis visu par pagrimšanu, beigās par nodošanu. Akadēmiskitam pretī turas, netic, grib pārlabot, uzpūst liesmas. Jau cietumā viņu apmelo, tādēļilgāk sēd.Iznācis redz, vēl ļaunāk, nekā domājis.Darbība attīsta pate savu ģifti, nogurumaģifts. Nevar pārgrozīt savu dzīvi, temperamentu kā Egmonts. Iznācis metas lielāžūpošanā, atstāsta bijušo (arī, kā nemierīgos nodevuši).Gluži savāda runa viņam unbiedriem: varonība izliekas smieklīga, frāzes, paši runā ar aplinkiem, viltīgi, ironiski -pazemodamies, priecādamies par citu iekrišanu.(Karkovicas.)Vadībā viņu nepielaiž:saruna ar mazaviķiem.Kad doma uz streiku ar teroru, draud viņu nodot.Skats ar Dombrovski: tas visus izsūc caur denuncēšanu, bet visi baidās. Draudarī šim: Kā tev bija? Izpērc nu man. Tad nodzirda.Skats ar mīļāko, mirst šķirti.Pēdējais, kur likt dzīvi: viņai vajdzīgs līdzi mirēja un drošības, ka nepiederēscitai.Mīļākā sentimentāla, kā prasa publika.Cita paaudze, viss gatavojas uz varonību,nevarēja uz ilgu palikt; jo varonība arī nau uz ilgu, dzīvo pārāk intensīvi un ātri, gribasmirt. Vientulis palicis, nau savas pasaules. Mīļākā no vecās sugas, bet caur satiksmiar dzīvi pārvērtusies.Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Rainis- 22 -* * *Aizsāktās <strong>lugas</strong>- Cik vāja atsevišķa cilvēka dzīve, to mazo starpas laiciņu viņa nevar pārciest,kamēr laikā pārgrozās apstākļi. Viņa zin, ka varēs dzīvot, bet viens mirklis elpastrūkuma viņu nonāvē.- Ne es viens tāds esmu, būs daudzi tādi, un nāks laiks, būs visi tādi.(22847/56)II- Klints gabalu tu vari pacelt, jo tu viņu vari apņemt, bet kā tu pacelsi smiltis, kastev izbirst caur pirkstiem?- Sabēršu maisā un aiznesīšu.- Tu neesi lēns, pacietīgsbērējs un smēlējs, tie mēs esam. Pagaidi, kad mēs sasmelsim, tad tik nāc un cel.- Esnevaru gaidīt; vai vējš arī gaida?- Lūk, tu vari tik bārstīt un lauzt.- Velns! es varu arīuzcelt!- Smiltis vien ir; smilšu kaudzītes vien būs.(22847/57)II vai III- Kur viņš atnāk, tur, liekas, viss sāk svārstīties un grīļoties kā laiva no pārākasmaguma.Mēs visi topam kā nedroši un paši sev vairs neuzticam. It kā viss, ko gribam teikt,būtu tik aplamības. Sen par pareizu atzītas patiesības top it kā šaubāmas: nodibinātaspārliecības zaudē cieto pamatu.Kad tik nu viņš nesmietos!Piekrītam visam; ko viņšsaka, aiz bailēm. Viņš izsaka ko muļķīgu, lai mūs izzobotu, un mēs redzošām acīm,zinādami, ka nau taisnība. tomēr viņam piekrītam aiz bailēm. Viens nepatīkamscilvēks.- Nē, viņš tik piemīlīgs, tik maigs, tik omulīgs; jūties tik tuvu, kā mājās.(22847/58)MIRANDA. Vēl jāizšķir. - Es jau izšķīris. - Viens? - Vairāk nekā izšķiris - jaunedzīvoju vairs. - Bēdz. - Vai no sevis izbēgsi? - Es gribēju mirt. - Tā acīm redzot! Vargadiem unāt un nedarīt. - Darīšu. - Izrāda pārāk lielas bailes un dzīves pretīgumu pretnāvi. - It kā padodas. - Tad notiek. - Tad ienāk partija. - Aizgāja abi virzieni, jānāk glužijaunam.(22847/88)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!