13.07.2015 Views

Aizsāktās lugas /aizsaktas_lugas.pdf 1,06mB - LU Pedagoģijas ...

Aizsāktās lugas /aizsaktas_lugas.pdf 1,06mB - LU Pedagoģijas ...

Aizsāktās lugas /aizsaktas_lugas.pdf 1,06mB - LU Pedagoģijas ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rainis- 13 -Aizsāktās <strong>lugas</strong>To jau arī dieviņš priekš viņa devis. Visu laiku bij auksts un sniegs, nu tādssiltumiņš. Bet, lūk, es neesmu vēl ne cepeti uzsildījusi.MIRANDAVai atminat vēl, kā tā saimniece teica, kad viņš pēc mums bij prasījis: tas esot tiklaipns, gluži kā mīļā saulīte, un Marts nebij neko ar viņu runājis.MĀTEKā viņi varēja tādu man atņemt un aizvest projām? Ko tāds ļaunu varēja darīt jelvienai dzīvībai? Bet nu jau mēs viņu turēsim, ka neviens viņu vairs neatņems.MIRANDAKo tas gaidelēns teiks, māt?MĀTEAk Jēziņ, teku, jau teku. (Aiziet.)2. skatsMIRANDA(Paņem ģīmetni no galdiņa, skūpsta, noliek, atbalstot pret sienu. Tāpat aplūko unnoliek blakus savu ģīmetni.)Tu, mīļais, skaistais! Kādas tev lielas acis! Bet tik tāļi skatās; tādēļ tu ar aizgāji tiktāļi, ka nevari ne pārnākt vairs mūsu mājās. - Mute tik maziņa, bet lūpas pilnas; jūsskūpstāmās lūpas. neatskūpstāmās! Tu acīm nenovēršamais vaigs; aizmiedzu acis,es tevi redzu, katru pantiņu, katru krunciņu zinu; septiņus gadus, katru dienu tevīvērdamās, dzīvojusi. Pār tavu vaigu dvesusi savu dvašu, lai ziedētu kā pļava pavasaradvašā; tavās lūpās savu elpu pūtusi, lai tu spēcīgs kļūtu ar divu dzīvību dzīvi. - Sadegamana dzīvība, saplēnēja manas miesas, vienu vēlējumu kurināja: topi tu stiprs un liels,un labs; uzvari tu, izved tu mūs saulē, atrieb mūsu zudušās dienas. Ko tie jaunie klaušisalauza mūsu locekļus? Ko tas darbs nelaiž vaļā ne mātes izļiminātos kaulus? Esi tutas glābējs! Nāc tu, es aiziešu, kad būšu tevi vēlreiz redzējusi. Mans lēnais draugs,dilonis, ar ziedošiem vaigiem un dzijām acīm palīdz man jau sen aust savu dāvanu,baltu spicu plīvuri, ko pārklāt pār visu manu augumu. (Paņem savu ģīmetni.) Vai tu tāesi vēl, Miranda? Vaigs iegarens un maigi izliekts, uzacis sasniedzas pirkstu galiņiem;laimīgas, viļņotas lūpas. Cik droši un lepni smaida acis, uzvarētājas. Jūs uzvarējātpašu spītīgo Martu; lai viņam kā lokumos locījās melnās sprogas un acis spīdēdamasatvilkās dobēs. (Skūpsta ģīmetni.) Mans, mans, tu saldais, sūrais, tu meiteņuLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!