Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

edzams kā treneris Zviedrijas basketbolavienībā „Rīga”, norāda uz zināmu nespējuizvērtēt materiālu un kaut ko atmest. Divaslappuses ziedotas jaunavīgi jūsmīgai Šveicespolitiķa Mazoni literārās produkcijas unpolitisko aktivitāšu prezentācijai (392-395),kamēr, piemēram, valodnieces Veltas Rūķes-Draviņas devums latviešu kultūrai un valodaigan pieminēts vairākās vietās, bet tikai garāmejot.Kāpēc pētniece atteikusies no Latvijā senpieņemtā un fonētiski pareizā Kastaņolasvārda, tā vietā lietojot Kastanjola (itāliskiCastagnola), nav saprotams. Grīnuma norāda,ka itāļu valodas īpašvārdi atveidoti saskaņāar mūsdienu pareizrakstības normām(5). Itāļu valodā konsonantu grupa ”gn” atbilstvienai palatālai-nazālai skaņai, kā piemēramvārdā agnello, ognuno (MarcelloSensini. La grammatica della lingua italiana.Mondadori.1997). Minētie vārdi latviski izrunājamiaņello (jērs), oņuno (katrs).Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijaskomisijas vadītāja un Latviešu valodas ekspertukomisijas locekle Valentīna Skujiņapēc konsultēšanās ar Vietvārdu apakškomisijaspriekšsēdētaju prof. Ojāru Bušu maniinformēja, ka citvalodu īpašvārdu atveidelatviešu valodā joprojām ņem vērā izrunuattiecīgajā svešvalodā. Tā kā 20.gs. 60.gadosburtkopas gn atveide latviešu valodā bijatrejāda – ņj, ņ un nj, 1967. gadā publicētajosNorādījumos par citvalodu īpašvārdu pareizrakstībuun pareizrunu latviešu literārajāvalodā, XII. Itāliešu valodas īpašvārdi (sastād.A. Stelle) vienotai lietošanai tika ieteikts nj,tādējādi latviskajā rakstībā ieviešot zināmaspārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējotradīciju. Tomēr atsevišķos gadījumos šieNorādījumi paredz izņēmumus (tie atzīmētiar zvaigznīti), ja tos balsta stabila tradīcija(piemēram itāļu Bologna – latviski *Boloņa,Bolonja). Kastaņolas vārds šajā krājumānav pieminēts. Ja sarakstā būtu iekļautaKastaņola Raiņa laika rakstībā, tai visticamākbūtu pievienota zvaigznīte. Vēlama būtuitāļu valodas īpašvārdu pareizrakstības unizrunas jauna izvērtēšana latviešu literārajāvalodā. Vārds Kastanjola neatbilst šī vārdaizrunai itāļu valodā.Nav man iespējams pieskarties visiem tematiemun jautājumiem, kas grāmatā apskatīti.Pieskaršos tiem, kas man likušies nozīmīgi.Zinātniece sakās nenosodām un netiesājamtrimdinieku izrīcības Kastaņolā, taču nenoliedzamipret viņiem ir vērsti ironiski, lai neteiktu,nicinoši vārdi. Tā Kārlis Dzelzītis, kasiestājas par dižu mērķi (143) uzcelt Rainimun Aspazijai pieminekli, ironiski saukts parliela kalibra vīru un ne pārāk ievērojamu literātu(144). Kritizējot Rūdolfa Kronbergarakstnieku dubultportretu, Olga Strunke šodarbu dēvē par provinciālu un sakās kaunamies,ka viņai ar to jānodarbojas. Grīnumakomentē: Vai nebūtu lieliski, ja latviešiemsvešumā kaut kas tāds būtu atgadījies vienīgimākslinieciskas gaumes jautājumos?(123). Grīnumas valoda minētajos citātosneatbilst zinātniska darba prasībām. Tā tuvojassatīriskai, ne sevišķi elegantai žurnālistikai.Līdzīgas tendences parādās, nosaucotarhitektu Robertu Legzdiņu par LegzdiņuRobi, un pilnīgi nevajadzīgi pieminot, ka viņšdzīvojot blīvi apdzīvotajā Aspuddenas kalnā(634). Vairākos satura rādītāja nodaļu virsrakstospielietota valoda, kāda atrodama izklaidespresē, piemēram, virsrakstos: „Blefspret blefu jeb Traurig, aber wahr”, „Olgajeb Vienkārši spītības dēļ”, „(Ne)satikšanāsRaiņa Kastanjolā”, „Lai nu ‘kongreso’ citi...”Nicīgā attieksme pret grāmatā aprakstītajāmpersonām un trimdiniekiem kopumā neveicinatautas morāles attīstību, par ko zinātnieceit kā iestājas, pēcvārdos atgādinot Latvijāvēlamu uz stingra tikumiska fundamentabalstītu iekšpolitikas kvalitāti (711). Daļa nogrāmatā pieminētajām personām ir mirušas,taču viņiem var būt bērni vai citi tuvinieki.Vai Grīnuma ir padomājusi par reakcijām, koviņos varētu izraisīt dažkārt nicīgie spriedumi?Rakstot grāmatas par dzīviem vai mirušiempazīstamiem cilvēkiem, Zviedrijā autoriraizējas un aktīvi interesējas par tuviniekuuzskatiem.Gribētos arī jautāt, cik nozīmīga bija Raiņa unAspazijas pieminekļa uzcelšana Kastaņolā?Vai svarīgāki nebūtu bijuši citi procesi, saistītiar Raiņa un Aspazijas piemiņu? Līdzsvara dēļGrīnuma būtu varējusi veltīt pilnīgākus komentārusvalodnieces Veltas Rūķes-Draviņasvadībā Zviedrijā RAF paspārnē izdotajām 14Raiņa un Aspazijas gadagrāmatām (Västerås:Ziemeļblāzma, 1967-1981). Paralēli darbamar gadagrāmatu profesore Draviņa 1970.gadu sākumā panāca latviešu valodas apmācībuieviešanu Stokholmas Universitātē.Radās latviskiem tematiem veltītas doktoradisertācijas un raksti, no kuriem daļa tikanodrukāti Raiņa un Aspazijas gadagrāmatās.Otrs vērā ņemams izdevums bija KārļaDziļlejas rediģētie Raiņa Raksti (Västerås:Ziemeļblāzma,1952-1965) 17 sējumos.Atgriežoties pie trimdinieku konfliktiem, kasGrīnumas skatījumā nopietni traucējuši kontaktusar atbildīgajām personām Kastaņolā,jāsaka, ka tie ir dabīga un nepieciešama65