Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

UZ PĀRMAIŅU SLIEKŠŅAJānis Lejiņš. Zīmogs sarkanā vaskā. Triloģija.Rīgā: Karogs. 1.sēj. Brāļi (2001. 423 lpp.),2.sēj. Ķēniņš (2004. 399 lpp.). 3.sēj. Rūnas.2009. 467 lpp.).Līdz ar Zīmoga sarkanā vaskā 3. grāmatasRūnas atvēršanu pērngada maijā, noslēdziesliels darbs, kas noteikti sācies sen pirms 1.grāmatas publicēšanas. Triloģijā aprakstītinotikumi un cilvēki laikā, kad mūsu senčudzīves telpā sākās pārmaiņas, kas pilnīgipārveidoja viņu dzīvi un kuru seku mantiniekiesam arī mēs 800 gadus vēlāk. Mazāsneatkarīgās letu (J.L. termins) valstiņas zaudējasavu neatkarību un nonāca pilnīgā vācuiekarotāju un katoļu baznīcas varā. Autoranolūks ir bijis, tālās pagātnes notikumusaprakstot, likt mums vilkt paralēles starpLatvijas likteni toreiz un tagad, meklēt risinājumusizdzīvošanai nākotnē, nosargājotsavu latvietību.Romānos aprakstīti notikumi pusgadsimtagarumā, laikā no 1162. līdz 1215.gadam.Darbība risinās Rīgā, Vidzemē, Vācijā, Krievijāun Romā. Romānu galvenie varoņi ir Tālavasķēniņš Tālivaldis un bīskaps Alberts, kam jāpildaĶeizara un Romas pāvesta uzdotie pienākumi.Stāstījumā darbojas daudz dažāducilvēku, gan vēsturē zināmi, gan autora fantāzijastēli – toreizējās Latvijas valstiņu ķēniņiun novadu valdnieki, viņu ģimenes locekļi,draugu un nedraugu pulks, vācu misionāri,ordeņu bruņinieki, tirgotāji u.c. Romānudarbība saistīta ar mūsu senču sabiedrībasvaldošo kārtu – labiešiem. Vienkāršo ļaužudzīve vairāk manāma starp rindām.Jānim Lejiņam ir apbrīnojams stāstnieka talantsun iztēles spējas. Viņš arī veicis pamatīgupētniecības darbu, izmantojot saglabātosdokumentus, īpaši Indriķa hroniku, arheoloģijas,antropoloģijas un folkloras materiālus.Iedvesmi autors guvis muzeju eksponātusvērojot. Pūļu rezultātā lasām vēstures faktosbalstītu darbu. Visiem sējumiem pievienotasatsauces un skaidrojumi. Vēstures zinātņudoktores Rūtas Grāveres atzinums: Vēsturesnotikumi romānā atainoti tik ticami, ka reizēmpārņem sajūta, ka lasi nevis romānu,bet vēsturnieka rakstītu apceri. Pusgadsimtugaram laika posmam Jānis Lejiņš ir veltījis1 115 lappuses.Piecdesmitgadnieks Jānis Lejiņš dzimis Cēsurajonā (tātad mūsu senču Tālavā) kalpotājuģimenē. Beidzis Latvijas Valsts Universitātesfiloloģijas fakultāti (1978). Bijis literāraisredaktors Latvijas Radio un Televīzijā,mēnešrakstā Karogs un laikrakstā Literatūraun Māksla. Viņam izdots stāstu krājumsMūsu stacija (1988) un literāri pierakstītās J.Gavara atmiņas Latvijas virsnieks Nr. 35473.Viņš ir arī vairāku videofilmu scenāriju autors.Autora stils ir raits un lakonisks. Romānu sālsir interesantie, trāpīgie dialogi, pazib ironijaun humors. Atkal un atkal gribas pārlasītkrāšņos aprakstus par mūsu senču ticējumiem,tradīcijām, pasaules izpratni.Triloģijas saturs ir sarežģīts. Sižetu veido trīsgalvenie tematu loki, kas cieši saistīti, bet sakarībāmne vienmēr viegli izsekot, īpaši ņemotvērā, ka fabulas galvenie pavedieni vijascauri visām trīs grāmatām. Pirmkārt, daudzlappušu veltīts notikumiem, kas saistīti ar lībuun letu valstiņām tagadējā Vidzemē – lielākābija Tālava, bieži minētas Turaida, Autīne,Imera. Otru grodo pavedienu veido notikumiBrēmenē, Romā, Naugārdē (Novgorodā),Polockā. Pilsētu varenie ar kārām acīm vēromūsu nekristīto senču apdzīvoto zemes gabaliņupie Baltijas jūras un kaļ plānus, kā turiegūt ietekmi un varu. Trešā tēma saistīta artirgotājiem no Lībekas, Visbijas un Dānijas.Kopš vikingu laika beigām, iniciatīva Baltijasjūrā pārgājusi vācu tirgotāju rokās. Jau no12.gs. vidus Lībekas un Visbijas tirgoņi izmantojušiDaugavas un Gaujas ūdens ceļustirdzniecībai starp rietumiem un austrumiem.Tirgotāju sēta atrodas nevien Visbijā, bet arīvietā pie Daugavas, kur vēlāk izveidojas Rīga.Arī tirgotāji uzmanīgi vēro notikumu attīstībuBaltijas jūras austrumu krastā, organizēsavu savienību un ir gatavi izmantot jebkurusituāciju, lai tikai gūtu peļņu. VēsturnieksIndriķis Šterns ir pārliecināts, ka īstie Rīgasdibinātāji ir tirgotāji un nevis Bīskaps Alberts.(Indriķis Šterns. Latvijas vēsture, 1180-1290.Krustakari. Rīgā, 2002:163).Pirmā grāmatā Brāļi aprakstīts 22 gadus garšlaika posms, no 1162.gada, kad piedzimstTālavas ķēniņa jaunākais dēls Tālivaldis, līdz1184.gadam, kad Daugavgrīvā ierodas ordeņabrālis Meinarts. Tā ir kā lielas trīscēlienudrāmas pirmais cēliens – ievads nākamiemnotikumiem. Otrā daļā Ķēniņš darbība ilgstastoņus gadus, no 1184. līdz 1192.gadam.Aprakstīti dramatiski notikumi gan ķēniņaTālivalža dzīvē, gan Tālavā un apkārtnē.Netrūkst traģēdiju, intrigu, cīņu un nodevības,arī uzupurēšanās, vārda un goda turēšanau.c. Laika vīra pareģojums: mūsu visunelaime ir jau ceļā un pasaule stāv uz nažaasmens (129–131). Trešās grāmatas Rūnasdarbība ilgst 17 gadus, no 1198. līdz ķēniņaTālivalda nāvei 1215.gadā.63