Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Dzejniece savās ceļojuma piezīmēs pastāsta,ka kopā ar citiem mūziķiem no Kanādas ierodasVaršavā uz konferenci un koncertiemlaikā, kad Polija, dzelzs aizkaram nolaižotiespāri Eiropai, kā Čerčils savā laikā pravietiskinoteica, bija palikusi „viņpusē,” kļūstot parPSRS satelītzemi. Autore sevi piespiež vērotun domāt bez aizspriedumiem, palaikam izjūtottuvību ar Latvijas kaimiņzemi, ar kuruLatvija it bieži dalījusies vēsturiskā liktenībā,karos un svešu kungu kalpībā. Brīžiemrakstniece jūtas gandrīz kā mājās. FrederikaŠopēna mūzikas koncertā, pati būdama atzītakoncertpianiste, viņa jūt lielu tuvību poļukultūrai. Taču poļu sabiedrība, īpaši oficiāloaprindu pārstāvji, ar kuriem viesošanās laikājāsadarbojas, atbaida. Dzejniece pārdzīvodziļu nemieru, dodoties atpakaļ uz mītneszemi Kanādu, kas jau kļuvusi par „šaipus”zemi, kad lidmašīnas motors sāk sprauslotun tūristiem jāatgriežas Varšavā. Taču drīzlidmašīna ir atkal gaisā, un aizokeāna ciemiņivar teikt ardievas zemītei, kurā patīkamiizklaidējušies un guvuši jaunas atziņas, tomērir priecīgi atrast Jauno pasauli šaipusē.Literatūras zinātnieku un kritiķu apceres parAinas Zemdegas literāro devumu sējumabeigās brīžiem ir interesantas piedevas pardzejnieci, kas, šķiet, satuvina šaipus/viņpusdiametrālos pretstatus. Vismaz tā varētu likties.* * *Aina Zemdega. Raksti III. Rīgā: Nordik,2009. 496 lpp.Arī Pāvila Vasariņa sastādītais III sējums ir arabām rokām turams. Ziņa, ka tas nav pēdējais,izsauc apbrīnu par autores neapstādināmodarbošanos rakstniecībā un citos kulturālospasākumos, pārvarot ikdienas nedienas,nepieciešamības un negaidītus šķēršļus. Šajāsējumā atrodam dzeju, apceres un recenzijas,romānu Līdz vārtiem un tālāk? Iekļautie darbisavā laikā publicēti gan Latvijas, gan arītrimdas periodikā. Dzeja sacerēta laikā, kadmūris atdalīja Rietumus no Austrumiem, kadlabo un slikto it bieži izvērtēja ar ideoloģiskunepārprotamību. Daudzi dzejnieki šo dualitātineizteica pārāk uzsvērti. Arī Zemdegas tekstiun virsraksti reizēm liek domāt par īstenību/patiesību,kas acīs neduras: zem akmeņazaļa zāle. Lasītājs atradīs ambiguitāti un arīnostalģiju, kad dzejniece raugās uz atstātozemi no Zviedrijas krasta vai zvejniekciemaSlitē, kur mēdza piestāt no Kurzemes izbēgušobēgļu laivas, ieskaitot to, kas pārvedadzejnieci uz Gotlandi. Baltijas jūra atklājās kātuvinātāja otram krastam un vienlaicīgi arīkā šķīrēja no dzimtenes, no Lubes dzirnavām,kur aizvadīta teiksmainā bērnība. Ir, protams,arī modulācijas, kas nāk no ceļojumu iespaidiem,kur dominē kontrasti dabā un kultūrā.Tur nabadzība saduras ar krāšņo, karsto,dabu, sevišķi izteikti Meksikā un „Servantesazemē.” Arī vēlāk, kad patvēruma zeme ir jau„Jaunā pasaule,” dzejniece vēl it bieži atsaucapziņā ieslēgtās ainas no Lubes dzirnavāmun bērnības dienām. Latviešu dziesmu svētkiGotlandē izsauc emocionāli pārsātinātasatmiņas – aizliegtā zeme liekas tik tuva aizapvāršņa, bet tomēr tik nesasniedzama.Romāns Līdz vārtiem – un tālāk? (1988), radiespirmā Latvijas apmeklējuma iespaidos,veltīts tiem, kas tēvzemi mīlot, palika Latvijā,un tiem, kas tur nespēj atgriezties. MaijaOzola atbraukusi uz Latviju dzimtas kaposapglabāt tēva pelnu urnu. Stāstījums iesākasar aprakstu, kā mazā krievu lidmašīna paceļasno pelēcīgā Ļeņingradas lidlauka, pavelkzem spārniem apdilušām riepām apjoztos riteņusun pagriežas uz rietumiem – tā ieskandinotvienu no tēmām, kas caurauž tekstu,proti, apciemojamās zemes nolaistību unnesakārtotību, ačgārnības un uzspiesto kārtību,kas ierobežo cilvēka brīvību un tiesības.Maija nedrīkst atstāt Rīgu, nedz arī apmeklētto vietu Baltijas jūras krastā, kur apglabātsviņas vectēvs. Skarbas ironijas piesātinātas irlappuses, kur stāstītāja grib izpildīt nelaiķatēva vēlēšanos tikt guldītam savas dzimtaskapos. Atklājas, ka kapsēta ir likvidēta, jopašvaldība nolēmusi to slēgt mazā pieprasījumadēļ. Pēc izmisuma, ko darīt ar urnu,Maija beidzot sadūšojas un iemet to noRīgas tilta kā ziedu pušķi Daugavā. Romānāievīti daudzējādi sadzīves tēlojumi, padomjucilvēka ieslēgšana ideoloģijas vienveidībā,latviešu izsūtīšana uz Sibīriju un daudz citupadomju varas radītu noziegumu un nelietību.Atelpas brīdis nospiedošajā gaisotnē irstāstītājas pakavēšanās jaunībā, mīlestībasepizodēs, gan visai platoniskās, aprautās, kājau tas to laiku morāli atbildīgiem jauniešiempiedienas.Apceru un recenziju autori ir gan Latvijas,gan mītņu zemju literatūras pētnieki un citaveida Ainas Zemdegas rakstu cienītāji, kurusvisai rūpīgi ir apzinājis Pāvils Vasariņš, kampienākas lauvas tiesa atzinības un lasītājupateicības.Juris SilenieksDr. Juris Silenieks ir emeritēts literatūras profesors(Carnegie-Mellon University, ASV).62