Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

kādu simbolisku nozīmi. Latviešu sabiedrībatēlota kā vecojošu ļaužu kopiena, kas navnoliedzams, bet ir arī ļoti vienpusīgs skatījums,jo mums taču arvien vēl netrūkst rosīgujauniešu, kuri aizrautīgi piedalās latviešuskolās un vasaras nometnēs, tautas dejugrupās, dziesmu svētkos un citos pasākumos,ar sajūsmu apmeklē vecāku vai vecvecākudzimteni, nereti pat pārceļoties uz dzīvivai darbu tur īsākam vai garākam laikam.Tāpat arī vienpusīgu skatījumu uz amerikāņunostāju pret ārzemniekiem pauž stāsts parAnnas draudzenes it kā nozagtajām antīkajāmtējkarotītēm.Lai lasītājs nepiemirstu, ka Anna tāpat kā autoreir angļu literatūras profesore, grāmatāvairāk vai mazāk veiksmīgi iepītas vairākasatsauces uz angļu rakstniekiem un dzejniekiem.Autorei labpaticies dažus atgadījumus Annasdzīvē ietīt mazliet mistiskā plīvurī. Kādreizlaucinieku tirgū kāda veca māmiņa sveicinaAnnu kā senu paziņu un kā īpašu pirkumupiedāvā viņai trīs bišu vaska sveces. Trīssveces Annai šķiet kaut kas zīmīgs, un viņapar pirkumu brangi pārmaksā. Un turpat arīkāds puķu tirgotājs uzdāvina Annai vasaraspēdējo rozi.Romāna priekšpēdējā epizodē Anna vizinājaskanoe laiviņā, tīšām sašūpo to un iekrītūdenī, bet šķirties no dzīves tomēr vēl navgatava un atkal ieķepurojas atpakaļ laiviņā.Varētu izprātot, ka Anna simboliski noslīcinasavu līdzšinējo mazdūšīgo un mīlestībaslietās neveiksmīgo „es,” lai dzīvotu tālāk ardrosmīgāku nostādni pret notikumiem savādzīvē. No romāna pēdēja fragmenta it kā izriet,ka Anna ar Zāras palīdzību ir atradusijaunu jēgu kā bijušajam tā turpmākajam.Biruta SūrmaneBiruta Sūrmane ir JG redakcijas locekle. Ilgus gadusRadio Brīvā Eiropa darbiniece. Daudz rakstu par kultūrasjautājumiem un literāru darbu apskatu periodikā,tulko arī no latviešu angļu valodā, piemēram:Valentīns Jakobsons. Breakfast at Midnight: Storiesfrom Exile (2003). Skat. arī Jura Silenieka apskatuJG257:62-63.DARBS TURPINĀS. DARĪTĀJAAPKLUSUSIAina Zemdega. Raksti II. Rīgā: Nordik, 2009.400 lpp.II sējumā, kas ir tik biezs, kar turams abāmrokām, ir trīs žanriski atšķirīgas nodaļas:dzejoļi, ceļojuma apraksti un kritiskas apceres.Dzejoļu daļā ievietoti dzejkrājumiBasām kājām, Egles istabā un Cirsma. Piècede résistance, ja tā varētu teikt, ir dzejniecesizteiksmīgais ceļojuma apraksts Varšavā neaizmirst.Sējuma beigās iekļauti ap 20 dažādu mūsdienukritiķu apcerējumi par Zemdegas rakstiemun viņas vietu rakstniecībā. Rakstniecesdzīvesbiedrs, viņas literārā mantojuma apzinātājs,ārsts, zinātnisku rakstu autors, literatūraskritiķis Pāvils Vasariņš vietumis pievienojissavas atziņas un paskaidrojumus.Dzejoļu nodaļā lasītājs atradīs gan dabasaprakstus, gan rekviēmus, kas veltīti „viņpusē”(patapinot Dzintara Soduma pēdējāsgrāmatas virsrakstu) aizgājušiem laika undomu biedriem. Tostarp arī „šaipus” bagatellespar ikdienas norisēm, maz ievērotiemnotikumiem, par latviešu dzejnieka sūtībuun nolemtību, pārfrazējot dažādi daudzinātoAndreja Upīša atziņu. Vietvietām ieskanastāds kā lāsts par dzejnieku, kam lemts sēdētbaltas, neaprakstītas lapas priekšā, kad būtutik daudz, ko teikt, taču pietrūkst „mūzu apgarotās”izteiksmes, kā savā laikā vaimanājadaži romantiķi. Dažreiz atšķiŗas tukša lapa. /Tad sēžu un švīkoju zilas švīkas, / velku svītrasvienu otrai pāri / reizēm kā atstātu ligzdu(123). Šie tukšie brīži gan vairāk mudinadzejnieci pievērsties savai sūtībai, nevispadoties acumirkļa nevarībai, izmisumam.Dzejniecei fiziskā pasaule stāsta daudz vairāknekā sabiedrība: Ko meklēju cilvēkos, /biežāk atrodu lietās, / dārza solā zem kastaņukoka, / vāzē vai senā obeliskā / muzejavārtos (100). Šur tur ielaužas pa izteiksmīgai,komiskai ainai, piemēram, iz bērnības,kad kāre un aizliegums cīnās par meitenespakļaušanu savai varai, viņai slepus misā iemērktopirkstu sūcot (112).Zīm. Ilmārs Blumbergs