Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

MĪLESTĪBU MEKLĒJOTNesaule, Agate. In Love with Jerzy Kosinski.A Novel. Madison: Madison Terrace Books(Univ. Of Wisconsin Press), 2009. 211 lpp.Nesaules angļu valodā rakstītā romāna pašāpirmajā lappusē lasām visai neveiklu un nepievilcīgudzimumakta tēlojumu, kas varētuatgādināt gliemeņu kopošanās aprakstu pamatskolasdabas mācības grāmatā. Sevišķuinteresi par turpmāko tas nemodina. Katrāziņā tomēr iepazīstamies ar romāna galvenajāmpersonām – pusmūža vecuma IIPasaules kara Eiropas bēgli, latvieti AnnuDūju, kura mājvietu atradusi ASV vidienespavalstī Viskonsinā, un viņas amerikāņuvīru Stenliju. Pēc alkohola dvakojošā vīraapkampienus Anna pacieš, lielā vienaldzībānoraudzīdamās uz bērziem aiz loga, kas taiatgādina Latviju. Taču vīram viņa apgalvo,ka bijis „labi.” Lasītājs gan saprot, ka laulātoattiecības nebūt nav labas. Anna atstāj vīrušņācam, nodušojas un „savā” istabā (te irpaklanīšanās Virdžīnijai Vulfai) iegājusi, tūdaļatšķir daudz lasīto Ježija Kosinska romānuThe Painted Bird (Izkrāsotais putns) – parkāda zēna, it kā paša Kosinska, šaušalīgajiempiedzīvojumiem minētajā karā. Anna ilgojassatikt Kosinski, kurā viņa saskata gara radiniekuun nomoda sapņos iztēlojas, ka abitiešām satiekas un acumirklīgi saprotās. Šailasītājai gan grāmatas virsraksts, gan pusmūžavecuma labi izglītotas un inteliģentassievietes atkārtotā fantazēšana par kontroversoKosinski likās maķenīt samākslota unromāna gaitā šur tur par varītēm aiz matiempavilkta.Nenākas viegli nedz romānā ielasīties, nedzAnnas liktenī iedzīvoties. Autore savu vēstījumupasniegusi ļoti saraustīti, dažkārtšķietami nesakarīgos īsos fragmentos, nokuriem lasītājam jānopūlas izlobīt Annas uncitu romānā iepīto personu stāstus. Tikai apromāna vidu noskaidrojas, kā Anna satikusiun apprecējusi maz izglītotu un neinteliģentuvīru, kuru kauns bij’ tādu līdzi ņemti, žēlmājās paliekot, un kādēļ viņai paiet tik ilgi,lai sasparotos un no vīra aizietu? Pazīšanāsar Stenliju sākusies Annas tēva bērēs, pietam visai neparastā veidā, un liekas, ka tolaik18 gadu vecā Anna sākotnēji saskatījusiStenlijā it kā tēva atvietotāju. Tēvs Rīgāstrādājis Ārlietu ministrijā, pārvaldījis kādassešas valodas, bet krievu laika pārdzīvojumiviņu ļoti traumējuši un laupījuši spēju iemācītiesarī vēl angļu valodu, tādēļ ASV nonākotbijis jāstrādā smags un savam agrākajamstāžam nepiemērots maizes darbs. Anna ļoticietusi, redzot savu tēvu tā pazemotu. Viņaatceras, ka tēvam bijušas „bēgļa” acis, tāpatkā Kosinskim. Kaut kur savā zemapziņāAnna velk patiesībā gluži nepamatotas paralēlesstarp tēvu un Stenliju. Pēdējais no vienaspuses Annu publiski apvaino, noliek unpazemo, bet no otras puses baidās, ka Annavarētu no viņa aiziet. Anna savā vientiesībādomā, ka viņai Stenlijs jāglābj un jāžēlo, līdzvadzis tomēr lūzt un viņa vīru atstāj.Taču Annai ir arī bailes palikt vienai, un drīzpēc Stenlija atstāšanas viņa ievieto avīzēsludinājumu, ka meklē draugu. Sameklēarī, bet atkal seko vilšanās. Šis par Annukrietni jaunākais draugs viņai „apmālē acis,”blēdās, melo un Annu apzog. Romāniņamar Andreju (nav latvietis) piešķirta diezganplaša loma. Anna nav vienīgā, kas piedzīvovilšanos attiecībās ar vīriešiem. Romānā garāmejotpieminētas arī vairākas citas vīriešudēkās neveiksmīgas sievietes.Kādēļ Anna ir tik naiva, neuzņēmīga un lētticīga?Autore Annas raksturu un izturēšanoslūko attaisnot ar viņas kara piedzīvojumuEiropā radīto traumu, ko viņas amerikāņudraugi nespēj saprast. Dažkārt tas darītsmazliet negaidītā un „sadomātā” veidā, piemēram,kad Anna, braukdama draudzenesautomašīnā, pēkšņi ne no šā, ne no tā savāiztēlē dzird šāvienus un redz asins traipussniegā (8.lpp). Lasītāja simpātijas pret Annasjūtīgumu mazina mūsdienās masu mēdijoskatru dienu dzirdāmās ziņas par kara šausmāmvisās pasaules malās. Anna galu galādzīvo drošībā, ir vesela, pārtikusi un labi izglītota.Autore piedāvā tikai samērā skopasziņas par Annas pašas kara laika pieredzi.Daudz plašāk izvērsti ir vairāki fragmenti,kuros par II Pasaules kara baismīgi dēkainajiempiedzīvojumiem Annai stāsta nejaušiiepazīta Polijas žīdiete Zāra, ar kuru viņainodibinās savstarpēja izpratne un draudzība,kādu Annai nav izdevies rast pie amerikāņudraugiem, universitātes kolēģiem un interešugrupām. Katram savs krekliņš ir tuvāks unsavas „ciešanas” šķiet smagākas.Visumā Anna ir labi iedzīvojusies amerikāņusabiedrībā, bet nav arī aizmirsusi savu latvietību,ko autore tiecas parādīt dažādos veidos.Bērzus mājas priekšā jau minējām. Tālākautore apgalvo, ka Anna satraukuma brīžosdomās skaitot latviešu dainas gluži kā kādumantru vai lūgšanu. Lai nu tā būtu. Annaapmeklē latviešu sarīkojumus tuvējā lielākāpilsētā. Autore uzsvērusi, ka 14. jūnijā, latviešutautas lielajā sēru dienā, ir dzimšanasdienas kā Stenlijam, tā Kosinskim, laikamvēlēdamās, lai lasītājs šajā apstāklī saskatītu60