Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

ārzemnieku ar derīgām uzturēšanās atļaujām varētukļūt pēkšņi par Latvijas pilsoņiem; TV piecoskanālos parasti dzird raidījumus krievu valodā, jodārgāk ir raidīt latviešu programmas; krievvalodīgogalvenais ziņu avots – kabeļu TV – nāk no Krievijas;tādi pretvalstiski veidojumi kā Osipova partija, nacionālboļševikaLindermaņa 13. janvāra kustība unkrievvalodīgā Nākotne bez nacisma plaši izmantointernetu un saņem finansējumu no Krievijas; arvienietekmīgākas kļūst krievvalodīgās politiskās partijas,kas uz Eiropas Parlamentu nosūtījušas pazīstamākosLatvijas neatkarības pretiniekus – Tatjanu Ždanokuun Alfrēdu Rubiku; un pēdīgi – kaut arī ārpus Latvijasdzīvo 36 447 LR pilsoņi, no tiem 10 000 ASV, pēdējāsvēlēšanās saskaitītas tikai 4 027 derīgas ārlatviešubalsis, pie kam visvairāk (20%) balsojuši par RubikaSaskaņu Centru un 18% par Ždanokas PCTVL, kamērJaunais laiks saņēmis tikai 10%, bet Tautas partija,Zaļie zemnieki, Tēvzemei un Brīvībai – no visiem vēlētājiemkatra pa 4%. Seko stingrs piekodinājums LRpilsoņiem ārzemēs piedalīties vēlēšanās.BET IR ARĪ LABAS ZIŅAS – ES uzņēmumu ieguldījumsLatvijā palielinājies par 8,1%, kamēr ASV ieguldījumsjau otro gadu ir tikai 5,7%, bet Japānas –4,4%. ••• Augsti respektētās starptautiskās organizācijasReporters sans frontiéres (Reprotieri bezrobežām) preses brīvības indeksā, kur sakopoti datipar 175 valstīm, Latvija atrodas 14. vietā, Igaunija– 6., Lietuva – 10. Pirmajās vietās Dānija, Somija unĪrija. ASV – 30., Francija – 43., Slovākija – 44., Itālija– 49., Izraēla – 93., Baltkrievija – 151., Krievija – 153.••• Pēc Siemens un Economist Intelligence Unitpētījuma datiem 30 lielāko Eiropas zaļāko pilsētuvidū Rīga ierindojas 15. vietā. Pirmajās vietās –Kopenhāgena, Stokholma un Oslo. Viļņa ieņem 13.vietu. ••• Eiropas Komisija vēstī, ka 2008. gadāLatvijā bijis vairāk vidējo izglītību ieguvušo jauniešuīpatsvars (80%) nekā vidēji ES (78,5%). •••Lasītprasmē un matemātikā 2006. gadā 15 gadusveci jaunieši (ar 78,8% un 79,3%) apsteidz ES vidējorādītāju (75,9% un 76%). ··· Pēc Ookla Net Metricsdatiem Latvija ieņem 6. vietu pasaulē pēc lejuplādes(download) ātruma ar 10,11 megabaitiem (Mbps)sekundē, kā arī 8. vietu pēc augšuplādes (upload)ar 3,86 Mbps. ••• Jaunākie statistikas biroja„Eurostat” dati (2009.IX) liecina, ka ES divas vai vairākassvešvalodas zina 28,1% pieaugušo iedzīvotājuvecumā no 25 līdz 64 gadiem. Visaugstākais vairākusvešvalodu zinātāju īpatsvars ir Slovēnijā (71,8%),Slovākijā (68%), Somijā (67%), Lietuvā (66,1%),Latvijā (55,9%) un Igaunijā (54,9%). Visizplatītākā14 valstīs (no 21) ir angļu valoda, turpretim Baltijasvalstīs, Bulgārijā un Polijā vairāk iedzīvotāju zina krievuvalodu. ••• Aģentūra TNS Latvia vēsta, kaIgaunijā un Lietuvā vismaz reizi nedēļā alu dzer 22%iedzīvotāju, bet Latvijā – 16%, toties sieru vismaz reizinedēļā ēd 80% igauņu, 68% Latvijas iedzīvotāju,bet tikai 57% lietuviešu. (re)Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis(mb), Rolfs Ekmanis (re)Pārnesums no 28. lpp.Tehniskais Institūts (Massachusetts Instituteof Technology), Princtonas U. (Princeton U.),Kolumbijas U. (Columbia U.), Oksforda (OxfordU. Anglijā) un Jēla U. (Yale U.). Pirmajāsimtā ir arī ievērojamākie Kanādas, Vācijasun Zviedrijas izcilākie pētniecības centri, kāarī mana kolēģa, Jaunās Gaitas redaktoradarba vieta – ļoti lielā Arizonas Valsts U.(Arizona State University) ar saviem gandrīz70 000 studentiem.Kā ievirzīties citām augstskolām pirmajā simtā?Skatoties no tīri praktiskā viedokļa, jānožēlo,ka Latvijas U. pieļāvusi sadalīšanos. Lielopētniecības universitāšu plašums varēturasties, ja LU būtu iekļauta arī Latvijas LauksaimniecībasU. un Rīgas Tehniskā U. Jāņemvērā, ka jaunatklājumi nav glīti sakārtojamitikai pa tradicionālām fakultātēm, drīzākjaunas zinības un atklājumi varētu izšķiltiestīri interdisciplinārā veidā. Svarīgs, protams,ir profesoru ražīgums, kam pamatā labaskvalitātes un uz tālāku pētniecību noskaņotidoktoru darbi. Citiem vārdiem, jāaudzinapašiem savi jaunie pētnieki. Tikai tad varēsparādīties tāda kalibra ļaudis (un Latvijā dažitādi jau ir!), kas labprāt sadarbojas savā starpāun ar kuriem profesionāli biedroties vēlasizcili pētnieki citu valstu augstskolās. Par Nobelaprēmijām pašreiz gan vēl tikai pasapņosim.Līdz šim Latvija pasaulei ir devusi tikaivienu Nobela laureātu (1909) – VilhelmuOstvaldu (Ostwald, 1853-1932), vienu nofizikālās ķīmijas pamatlicējiem.Turpinājums JG261AICINĀJUMS LASĪTĀJIEM„Jaunā Gaita” jālasa visiem latviskaikultūrvidei tuviem cilvēkiem, lai rastosintelektuāls nemiers un kustētosdomas – ar šiem kāda mūsu ilggadējalasītāja sparīgajiem vārdiem ne tikaiaicināsim, bet piespiedīsim visus neabonētājusJūsu paziņu lokā, gan vecus,gan arī jaunus, pievienoties JG saimeiviņu pašu labad, protams, izņemot tos,kuri ir nelabojami pieraduši izlietot mākoņuspar plauktu, kur pēc ēšanas sabāztkarotes. Arī tādēļ, lai ar mūsu rakstukrājumu kultūrai un brīvai domai,tā teikt, „nebūtu cauri”. JG saimniece(skat. iekšējos vākus) savukārt labprātņem pretī ziedojumus. Red.59