Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Gruzijas kara (2008) nolemj(2009.16.VI) mainītsavas drošības politikas pamatprincipus,proti, valstijjābūt gatavai sniegt arī militāropalīdzību, ja ES valstīmuzbruktu, piem., Krievija.Kaut arī Zviedrija navNATO dalībvalsts, šāda militārapalīdzība tikšot sniegtasaskaņā ar 2009.1.XIIspēkā stājušos ES Lisbonaslīgumu – tā ziņo igauņulaikraksts Postimees(2009.21.X). ••• POLI-JĀ prezidents Lehs Kacinskis(Lech Kaczynski) novembrabeigās paraksta likumu,ka personām, kurasglabā, pērk vai izplatapriekšmetus vai ierakstus,kas satur komunistu simbolus,draud sodanaudavai cietumsods līdz diviemgadiem, jo, izsakoties senatoraZbigņeva Romševskavārdiem, pret komunismu jāizturas tieši tāpat kāpret nacismu (..) abu upuru skaits ir salīdzināms, ņemotvērā badu Ukrainā Staļina laikā un deportācijasuz Sibīriju. ••• ČEHIJĀ „Samta revolūcijas” 20.gadskārtai veltītā izstāde Za svobodu! / Be Free!, kuratrodama arī ekspozīcija Prāgas pavasara un Hartas’77 atskaņas Latvijā / Baltijā (skat. http://www.lvarhivs.gov.lv/Praga68), notiek simboliskā vietā – totalitārāsČehoslovākijas laikā celtajā parlamenta ēkā, uzkurieni 90. gadu otrā pusē no Minhenes pārceļas RadioBrīvā Eiropa / Radio Brīvība. Tagad tur mājvietuatradusi Čehijas Nacionālā muzeja filiāle. ••• UK-RAINĀ 13.VIII prezidents Viktors Juščenko ziņo, kaKrievija sistemātiski pārkāpj divpusējās vienošanāsnoteikumus attiecībā uz KF Melnās jūras flotes atrašanosKrimā. ••• MOLDOVAS premjers Vlads Filatsuzsver, ka attiecībām starp Krieviju un viņa valstijābūt balstītām cieņā un pie reizes pieprasa Krievijaitās karaspēka aiziešanu no Piedņestras reģionaun atbalsta pārtraukšanu krievu separātistiem. •••KRIEVIJA, kā precīzi norāda franču filozofs AndreGliksmans Samta revolūcijas 20. gadadienā Prāgā,faktiski sastāv no divām Krievijām – Vladimira PutinaKrievijas ar autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo,impēriski nostalģisko un naftasdolāruuzpūsto sistēmu un Annas Poļitkovskajas Krievijas[skat. JG248(2007):23-24], kuras demokrātiskie pilsoņiun cilvēktiesību aizstāvji nostājušies pret Kremļaestablišmentu. ••• 2009.13.IX tiek ierosinātakrimināllieta pret vēsturnieku Mihailu Suprunu (PomorskasValsts U.) un Arhangeļskas apgabala iekšlietupārvaldes informācijas centra priekšnieku AleksandruDudarevu – abi vākuši informāciju par ziemeļosnometinātajiem etniskajiem vāciešiem un poļiemlaika posmā no 1945. līdz 1956. gadam. Vairāknekā 100 dažādu valstu vēsturnieki (ieskaitot AivaruStrangu) un kultūras darbinieki parakstījuši atklātu„Dzelzs lēdija” Margareta Tečereaizstāvības vēstuli apsūdzētajiem.••• BrituThe Times (2009.4.XII) citēVladimira Putina aicinājumuTV tiešraidē krieviembūt lepniem par savu nesenopagātni un pateicīgiemStaļinam – par PSRS izveidošanupar rūpnieciski attīstītulielvaru un par Hitleraarmiju sakaušanu. Vienlaikusviņš atzīst, ka no represijāmcietuši miljoniemmūsu pilsoņu (..) mēs saskārāmiesne tikai ar personībaskultu, bet arī ar milzīgunoziegumu pret mūsutautu (..) to mums nevajadzētuaizmirst. Staļina teroraupuru skaitu viņš, protams,nemin. Padomju arhīvudokumentiem nav iespējamspiekļūt, bet pēcdažādām aplēsēm upuruskaits mazākais ir 20 miljoni.••• Nesen Maskavasmetro stacijā Kurskaja atjaunots uzraksts: Mūs audzējaStaļins, lai kalpojam tautai, lai darba un cīņasuzvara zied! ••• Kā daļa no Medvedeva kampaņaspret vēstures viltojumiem Krievijas starptautiskāprestiža mazināšanai laists klajā 300 lpp. biezs pētījumsKrievijas un postpadomju tautu vispārējās vēsturesatainojums jauno neatkarīgo valstu skolu vēsturesmācību grāmatās. Pieņemamas esot vienīgiBaltkrievijas un Armēnijas vēstures grāmatas, kamērGruzijā, Ukrainā un Vidusāzijas valstīs Krievija raksturotakā koloniāla vara un tautām nelaimi nesēja zvērinātaienaidniece. Latvijā izdotajās vēstures grāmatāsatrastas relatīvi nesvarīgas „nepareizības” – aprakstospar senlatviešu cilšu cīņu pret Krievzemes sirotājiempirmskrustnešu periodā, krievu mežonībāmLivonijas un Ziemeļu kara laikā, Krievijas impērijastīkošanu pēc Baltijas reģiona, īpaši ostām, un, protams,leģionāru lomu II Pasaules karā. (re)CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ –Kanādas parlamentā vienbalsīgi pieņemta Centrālāsun Austrumeiropas Tautu padomes Kanādā (CEEC)rezolūcija noteikt 23.augustu – Melnās lentes dienu– par totalitārā komunisma un nacisma upuru piemiņasdienu. CEEC pārstāv vairāk nekā 3,4 miljonus čehu,slovāku, poļu, ukraiņu, ungāru un baltiešu izcelsmesiedzīvotāju. ••• Berlīnes mūra / Dzelzs priekškarakrišana 1989. gada novembrī visbiežāk izraisīja grūtiaprakstāmu prieku, bet ne visiem, ieskaitot vairākus itkā brīvību aizstāvošus Rietumu līderus. Kremļa ierakstino „dzelzs lēdijas” Tečeres (Margaret Thatcher)un Gorbačova sarunām liecina, ka Lielbritānijaspremjerministre divus mēnešus pirms Berlīnes mūrakrišanas (1989) lūgusi PSRS līderim nepieļaut Vācijasapvienošanos, jo tā iedragās visas starptautiskās situācijasstabilitāti un apdraudēs mūsu drošību, turklātRietumeiropas valstis nevēloties uzsākt kaut ko,57