Dr. Estere Sana Takeuči (Esther Sans Takeuchi)saņem Tehnoloģijas un Inovācijas medaļuun Dagmāra Lapiņa (Ņujorkas Salas skola), 2. vietu –Krista Zamura (Ņujorkas Bronksas skola) un TomassPildegovičs (Vašingtonā), 3. vietu – Ariāna Ūle(Bostonā) un Sarma Millere (Indianapolē), bet 4. –Daiga Cera (Čikāgā). ••• Draudzīgā aicinājumabalva (pēdējo reizi) labākajām skolām – Rīgas Valsts1. ģimnazijai, Rīgas Franču licejam, DaugavpilsKrievu vidusskolai, arī valsts ģimnazijām Cēsīs,Krāslavā un Jēkabpilī. ••• Par Rīgas sakarīgākopedagogu skolēni ievēlējuši Kultūras vidusskolas skolotājuPersiju Ģedertu, 2. vietā – bērnu un jauniešucentra Daugmale skolotājs Jānis Kalniņš, bet 3. –Āgenskalna ģimnazijas skolotāja Iveta Daude. •••ASV prezidents Baraks Obama zinātniecei EstereiSānai-Takeuči, kuras vecāki ir latvieši, pasniedz ASVvisaugstāko apbalvojumu par ilgstoši strādājošasbaterijas izveidošanu implantējamiem sirds defibrilātoriem.••• 2009. gada balvas sportā saņembasketboliste Anete Jēkabsone-Žogota un bobslejistsJānis Miņins. ••• Nobela Prēmija literatūrāpiešķirta 56 g.v. Rumānijas vācu ģimenē dzimušajaiHertai Millerei (skat. 23. lpp.) , bet Bukera Prēmija– britu rakstniecei Hilarijai Mentelei (Hillary Mantel),kuras pazīstamākais darbs ir vēsturiskais romānsWolf Hall (Vilka muiža) par Henrija VIII padomniekuKromvelu (Thomas Cromwell,1485?-1540). •••ES augstākā godalga Andreja Saharova balva piešķirtaKrievijas nevalstiskajai organizācijai Memoriālsun tās aktīvistiem Ludmilai Aļeksejevai, SergejamKovaļovam un Oļegam Orlovam par staļinisko represijuupuru piemiņas saglabāšanu un demokrātijaspopularizēšanu. Neraugoties uz žurnālistes NataļjasEstemīrovas un čečeņu labdarības darbiniekuZaremas Sadulajevas un Alika Džabrailova nogalināšanupērnvasar, Kovaļovs paziņo, ka ZiemeļkaukāzāMemoriāla cīņa netiks pārtraukta, un piekodina, kaEiropas pienākums ir neklusēt Krievijas cilvēktiesībupārkāpumu priekšā. (re)M Ū Z I K A – Zīmīgus vārdus par Brigitas Ritmaneskomponēto un Atmodas laikā Ievas Akurāteres u.c.daudz dziedāto „Manai tautai” (ar Andra Ritmaņavārdiem), ko tagad 11 dziedātāju liela grupa MārtiņaOtto vadībā ieskaņojusi jaunā video ierakstā (skat.YouTube), pērngada 18. novembrī saka kāda anonīmablogiste: Dziesma ir tikpat veca kā es. 1989. gadāIeva Akurātere „Manai tautai” dziedāja zvejniekukolhoza „Boļševiks” klubā Tautas frontes Liepājasnodaļas konferences laikā. Tieši tad radās doma parsarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu virs LiepājasPedagoģijas akadēmijas (tolaik-Liepājas Pedagoģiskāinstitūta). Klausoties „Manai tautai” Ievas Akurāteresizpildījumā, mani pārņem saviļņojums un pacilātība.Izjūtu cieņu un pateicos tiem Atmodas laika aktīvistiem,kuri ar savu darbību garīgi balstījuši, vienojušiun uzturējuši latviešu nacionālo pašapziņu. Tas laiksbija manu vecāku jaunība – viņu acis kļūst jaunākas,smaida grumbiņas izteiksmīgākas, kad viņi runā parAtmodu, par „pagrīdes kino”, par „aizliegtajiem radioviļņiem”, par vienotību un lieliskajām ballītēm arsaviem domubiedriem. Daļa manu vienaudžu nu jaukādu laiku dzīvo zem citām debesīm un daļa domātur arī palikt. Daļa cer atgriezties te, lai nosirmotu.Bet ir tādi Cilvēki, kuri ir palikuši te un kuri dod pasakainuspēku un enerģiju citiem, kas arī palikušite. Šie Cilvēki ar savu rosību ir aktualizējuši dziesmu„Manai tautai”. ••• London Evening Standardkritiķis Kimberlijs (Nick Kimberley) par mecosoprānaElīnas Garančas Karmenu Londonas Karaliskās operas(Royal Opera House) iestudējumā: Latviešu mecosoprānsir dabiska blondīne, bet Karmenas parūkaviņai piestāv. Svārki sacēlušies bīstami augstu, rokassānos iespiedusi, viņa izstaro žilbinošu seksuālitāti,kas sabalansēta ar draiskulīgu atjautību. Un The(London) Times kritiķis Morisons (Richard Morrison):Jaunā latviete izskatās fantastiski. Šī ir Karmena,kuras spēja pārvērst spēcīgus vīrus želejā ir pilnīgipārliecinoša. ••• Žurnāls Musical America savu-Jonas Gasiūnas. Faustas50
kārt Garanču atzinis par 2009. gada labāko dziedātāju,bet par izcilāko mūziķi – Londonas filharmonijas,pēcāk Milānas Teatro alla Scala diriģentu Muti(Riccardo Muti), par labāko komponistu – holandietiAndrīsenu (Louis Andriesen) un par labāko instrumentālistu– amerikāņu vijolnieku Bellu (JoshuaBell). ••• Oktobra pirmajā pusē soprāns KristīneOpolais burtiski parauj gaisā parasti vēsos angļusar ārijām no Čaikovska Jevgeņija Oņegina un VerdīOtello Birminghamas simfoniskā orķestra pavadībā(diriģ. Dmitrijs Slobodenjuks). ••• Valsts akadēmiskaiskoris Latvija 12.XII debitē AmsterdamasConcertgebouw, piedaloties Rosīni Vilhelma Tellakoncertuzvedumā (diriģ. Mariss Jansons). •••15.XI RLB Zelta zālē notiek Bostonā dibinātā (1976),nu jau izklīdušā ansambļa senu ierakstu CD Kolibriatskatās / Colibri Reminisces prezentācijas koncerts.••• ARC Music laiž klajā CD Best of Folk Musicfrom Latvia, kur iekļautas tautas mūzikas grupas Iļģi,Auļi, Laiksne, Skyforger u.c. ••• Četru gadu laikāiznākuši latviešu postfolkloras izlases Sviests trīs diski– tie ataino norises Latvijas mūsdienu tautas mūzikasdzīvē, izvelk gaismā interesantus mūziķus, labizināmo, kvalitatīvo, aizmirsto, neiepazīto, lecošaszvaigznes, mazas pērlītes un metāliskus briesmonīšus– tā Aija Rozentāle Austrālijas tīmekļa Laikrakstā„Latvietis”. (re)TĒLOTĀJMĀKSLA – Talsu novada muzeja darbinieceun Krūmu mākslinieku grupas vadītāja GunaMillersone (1949), kura septembrī viesojās AgijasSūnas galerijā Rīgā, bieži glezno brīvā dabā, bet nesekoprecīzam dabas attēlojumam, viņai visbūtiskākāir krāsu mijiedarbe, krāsa kā pārdzīvojuma izteicēja.••• Rīgā, Citadeles rajonā, jaunatklātajā galerijā„Pegazs”, gleznas pēc ilgāka laika rādīja SilvijaMeškone, Viļņas Mākslas institūta beidzēja -- tātad arpavisam citiem mākslas pamatiem, kas redzami viņaskrāsu izjūtā un izmantojumā, ko var nosacīti dēvētpar ekspresīvu. ••• 2009.13.X ar PBLA KF valdespriekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas piedalīšanosBauskas novadpētniecības un mākslas muzejā slēdzatrimdas mākslas izstādi Tēvu zemei – Latvijai. •••Atzīmējot 70 gadu jubileju, ar lielu izstādi LatvijasDekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vairākusmēnešus skatītājus priecēja tekstilmāksliniece EdīteVīgnere. ••• Oktobrī LMS galerijā ar izstādi Asi,amizanti, eleganti savu jubileju svinēja grafiķe ungleznotāja Māra Rikmane, kuras estampi un grāmatuilustrācijas savulaik izcēlās ar elegantu, smalku līniju,daudznozīmīgu darbu tulkojumu, intelektuālismu.Pēdējās desmitgadēs Māra pievēršas galvenokārtglezniecībai, kurā dažkārt groteskā formā runā parnozīmīgām sabiedriskām problēmām. Šo darbu stiluviņa nodēvējusi par Art-Deco XXI. ••• 14.X Robertsgalerijā Toronto Kanādas latviešu māksliniekuvienības „Latvis” priekšsēdes Valdas Oestreicheresgleznu izstāde – galvenokārt klusās dabas,arī vairākas spēcīgās krāsās gleznotas ainavas unpašportreti. ••• 18.XI Latviešu centrā Toronto„Latvis” svētku izstāde – 21 mākslinieks ar 34žūrētiem darbiem, kā arī Māra Branča sarakstītās(„Mansards”) grāmatas par gleznotāju, scenogrāfuun ilggadīgo „Latvis” vadītāju Edgaru Krūmiņuatvēršana ar paša mākslinieka piedalīšanos. •••Novembrī LNMM Johana (Jāņa) Valtera 140 gaduizstāde, kuras eksponāti nākuši kā no Latvijas muzejukrātuvēm, tā no privātkolekcijām. Izdota arīvērienīga Kristiānas Ābeles monogrāfija par jubilāru(„Neputns”). ••• Galerijā „Jēkabs” novembrījaunās gleznotājas Lienas Baklānes izstāde Pasakudārzā. ••• Rīgas „Arsenālā” izstāde Mākslinieks.Portrets. Pašportrets (2009.5.XI-2010.31.I) – no19. gs. sākuma līdz mūsdienām. Bagātīgi ilustrētskatalogs. ••• LNMM gadu mijā vienmēr izvētībagātīgo gleznotāja Borisa Bērziņa mantojumu.Šoreiz tēma ir Pirts. ••• Vairāk kā pusgadu paLatvijas lielākajām pilsētām ceļoja Spānijas Karalistesvēstniecības sarūpētā un Lielo pilsētu asociācijasatbalstītā spāņu gleznotājas Marijas DomingesasLino izstāde Iznirstot. ••• Gadu mijā Vīnes Modernāsmākslas muzeja MUMOK izstādē GenderCheck 250 pārstāvēto mākslinieku vidū iekļauta arīgrupa latviešu – Džemma Skulme, Aija Zariņa, ArnisBalčus, Helēna Heinrihsone, Indulis Zariņš, IevaIltnere u.c. ••• Kristīnes Alksnes, Māra Grosbahaun Lauras Prikules darbu izstāde un diskusijaspar viņu radošo darbību notiek Laikmetīgās mākslascentrā (2009.8.XII). ••• Seviļā (Sevilla) novembrabeigās atklāj konstruktivisma pārstāvja, fotomontāžaspioniera, poligrāfiskā dizaina un plakāta mākslasmeistara, Staļina terora laikā Krievijā likvidētā GustavaKluča (1895-1938) darbu izstādi, kuras ietvarosizrāda arī spāniski ierunātu Pētera Krilova dokumentālofilmu Klucis – nepareizais latvietis. ••• Oktobraotrā pusē Ārzemju mākslas muzejā ar SpānijasSaskia Ozols. Ovidija metamorfozes