Untitled - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Untitled - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas Untitled - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
JĀNIS VĀDONS* * *zilgana čokuraina ādaplaksti mikli un smagi kā māls pēc lietuses esmu izticis krastāpauninieks kapracis nodevējs augstākās tiesas vārdāpiedzimisatkal bez sejas atkal bez saknes stingruma zemēun nazis pie rīklesvēl viena gadu rīdze pierē un cieši ap kaklunu jau var elpot – tāda ir piedzimšanatikai stundu vēl nēsāt uz rokāmun tumsa iemigstikai nenodot māti pirmo kliedzienušausmīgā aukstā gaismāuz kuru bēg katrs nākamais solisun satek visas patversmes ielasdzīvās un skaļās ielaskurās mēs iznirstam rītospaklūpam paši aiz savas elpasun nozūdam laika cieti savērpelētajos matos* * *tādu kā lāsteku redzu uz vasaras zaļā zodazem siltas rokas kūst tilta metāla margabet nirēja acis jau tur – atvarā iekšāšeit tikai palicēju sastingušais apbrīnsspīdoši acu objektīvi gatavi nirēja lēcienā nofotografētnāviilgā un satricinošā ūdens šaltī sadzirdēt balsilīdz kurai mums brīvības nepietiekun lāsteka pil zaļām lāsēm matoskurā pusē mēs stāvam? lai acis izdziestotgurdeni slīd pāri zaļajam fonam?lai sviedrains un drēgns rudenspiesaka nāvīgi aklu ziemu?vai esam tikai viens lēciena mirklisviss klusi gaistošā vējāun tad – silts nospiedums uz sastingušā mūžības vaigamaza fotogrāfija kādās apbrīnas pilnās acīsun atvaros luminiscējoši spokitāda skaņa ir zemei pirms ilgas saules2
* * *būsim lēnijo asfalta dubļi izžūsjo asfalts ir tikai mazcenas tālruņa vāciņšzem kura pieplokot cieši ar sejuskan bezvadu tīklu zvanimiljoniem rītu miljoniem elpu miljoniem soļubez adresātabūsim lēnimums vēl paliek šis kilometrsšī mazā pudele ūdensun daži soļi pa kreisizaļajā upēturoties sapņu briedim pie labējā ragakas ir šī centrāle un ar ko mūs savienoja?mēs taču atkal dubļus brienambet man kāds pieplacis cieši ciešiun man vienīgajam vēlreiz vienīgo reizi zvana* * *es varētu palikt šai pieturāiespiesties zaļajā ēnāun izlīst caur laika spraugupašā viducī liesmaibrīvi no krusta zīmēmmēs pulcētos dīvaini mirdzošām acīmvienā mezglā bez telpasbez asins kas diedelē balsituvi kā putni ceļā uz svešu zemimēs mirušie mācītos dzīvotvējā kur nepaliek pulksteņu skatlogiakli un tikšķoši rēgitikai ēna un nekasnezustu kad mēs gultos silti uz kāda plecaun elpa sekotu elpaimirklim kas uzlido palikt3
- Page 6 and 7: * * *atnākšanamanās mājās ir d
- Page 8: * * *vilciņš griežas rudā māsr
- Page 12 and 13: 30 pūrvietu jaunsaimniecība. Maza
- Page 14 and 15: pieskardamies sapņa sākumam. Tād
- Page 16 and 17: zemenes, un vieta tiem nešķiet ne
- Page 18 and 19: kad atskanēs ūpja sauciens Pērse
- Page 20 and 21: as saulē. Atpakaļceļš uz mājā
- Page 22 and 23: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 24 and 25: savijies rūgtums par emigrācijas
- Page 26 and 27: akstnieku Oskaru Pastoru, kuru kā
- Page 28 and 29: Foto: Sarmīte Janovska-Ērenpreisa
- Page 30 and 31: Gundars Ķeniņš KingsKĀPŠANA ZI
- Page 32 and 33: naudas rezerves tika apmainījušas
- Page 34 and 35: Оксана ДжаданKrievu inf
- Page 36 and 37: Viens kalorizēts jaukumiņšIr pap
- Page 38 and 39: Laimonis MieriņšSKANDĀLS LĪDSĀ
- Page 40 and 41: Ila Kellermane. Māsa saule, Brāli
- Page 42 and 43: Aina Balgalve. Ermīne ar „Latvij
- Page 44 and 45: nozīmē. Par 18 akrila tehnikā da
- Page 46 and 47: PAR ILU KELLERMANIDzīvības dejas
- Page 48 and 49: VEĻU PASAULEI pievienojas mākslin
- Page 50 and 51: ģimenē dzimusī gleznotāja un m
* * *būsim lēnijo asfalta dubļi izžūsjo asfalts ir tikai mazcenas tālruņa vāciņšzem kura pieplokot cieši ar sejuskan bezvadu tīklu zvanimiljoniem rītu miljoniem elpu miljoniem soļubez adresātabūsim lēnimums vēl paliek šis kilometrsšī mazā pudele ūdensun daži soļi pa kreisizaļajā upēturoties sapņu briedim pie labējā ragakas ir šī centrāle un ar ko mūs savienoja?mēs taču atkal dubļus brienambet man kāds pieplacis cieši ciešiun man vienīgajam vēlreiz vienīgo reizi zvana* * *es varētu palikt šai pieturāiespiesties zaļajā ēnāun izlīst caur laika spraugupašā viducī liesmaibrīvi no krusta zīmēmmēs pulcētos dīvaini mirdzošām acīmvienā mezglā bez telpasbez asins kas diedelē balsituvi kā putni ceļā uz svešu zemimēs mirušie mācītos dzīvotvējā kur nepaliek pulksteņu skatlogiakli un tikšķoši rēgitikai ēna un nekasnezustu kad mēs gultos silti uz kāda plecaun elpa sekotu elpaimirklim kas uzlido palikt3
Change language