Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

JĀNIS VĀDONS* * *zilgana čokuraina ādaplaksti mikli un smagi kā māls pēc lietuses esmu izticis krastāpauninieks kapracis nodevējs augstākās tiesas vārdāpiedzimisatkal bez sejas atkal bez saknes stingruma zemēun nazis pie rīklesvēl viena gadu rīdze pierē un cieši ap kaklunu jau var elpot – tāda ir piedzimšanatikai stundu vēl nēsāt uz rokāmun tumsa iemigstikai nenodot māti pirmo kliedzienušausmīgā aukstā gaismāuz kuru bēg katrs nākamais solisun satek visas patversmes ielasdzīvās un skaļās ielaskurās mēs iznirstam rītospaklūpam paši aiz savas elpasun nozūdam laika cieti savērpelētajos matos* * *tādu kā lāsteku redzu uz vasaras zaļā zodazem siltas rokas kūst tilta metāla margabet nirēja acis jau tur – atvarā iekšāšeit tikai palicēju sastingušais apbrīnsspīdoši acu objektīvi gatavi nirēja lēcienā nofotografētnāviilgā un satricinošā ūdens šaltī sadzirdēt balsilīdz kurai mums brīvības nepietiekun lāsteka pil zaļām lāsēm matoskurā pusē mēs stāvam? lai acis izdziestotgurdeni slīd pāri zaļajam fonam?lai sviedrains un drēgns rudenspiesaka nāvīgi aklu ziemu?vai esam tikai viens lēciena mirklisviss klusi gaistošā vējāun tad – silts nospiedums uz sastingušā mūžības vaigamaza fotogrāfija kādās apbrīnas pilnās acīsun atvaros luminiscējoši spokitāda skaņa ir zemei pirms ilgas saules2