Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Leišu nometne. Mežinieki brauc uz darbu.II, kuram savukārt ir dēls – jūs uzminējāt – ErnestsIII, kuram dēls saucas Enests IV (nē, es nejokojos!)un spēlē otro vijoli Milvoku [Milwaukee, Wisconsin]jauniešu simfoniskā orķestrī. Viņa māsas Sonora,Arlanna, Daniela arī ir vijolnieces, tāpat arī brālisKristiāns. Jaunākais brālis Viktors ir čellists.Biruta Bokuma-Kellija par Ernestu I stāsta: Man toreizbija astoņi vai deviņi gadi. Kad es ar draudzenēm ieraudzījāmmazo Brusubārdas puisīti ārā spēlējamies,gājām viņam prasīt: „Puisīt, kā tevi sauc?“ Viņš vienmēratbildēja:„Elnests Blusubālda“. Mēs vienmēr nopriecājāmiespar tādu atbildi, jo nometnē blusas unblaktis bija pa pilnam.Viens no pirmajiem kora koncertiem ir angļu karavīriem1945.3.VII. Ne jau nu tikai „Karaļmeitu” un„Beverīnas dziedoni” ceļ angļiem priekšā. Altgargiešurepertuārā ir arī „There is a Tavern in the Town” u.c.ziņģes, kas noteikti angļiem gāja daudz labāk piesirds nekā stāsts par bārdainu koklētāju pils logā.Koris tika dziedājis arī Lineburgas baznīcā un slimnīcāun vismaz vienreiz Putlosas gūstekņu nometnē.Pavisam drīz par sevi varam lasīt arī avīzē – „Altgargiešidzied un dejo britu karavīriem”: Ilcenā „HamburgerHotel” telpās notika pirmais latviešu koncerts, pirmaisšāda veida sarīkojums pēc kara. Koncertā, kastika rīkots angļu karavīriem, bez Alt-Garges nometneslatviešu un igauņu deju ansambļiem un solistesI. Baltzar-Liepiņas piedalījās arī E. Brusubārdas korisar apm. 70 dziedātājiem. Šis koris samērā īsā laikāizvērties par visai respektējamu latviešu mūzikas reprezentantu.Koristi vēl nesen „uzlasīti” Elbes krastā,Šarnhorsta kazarmās, bet tagad jau dziesmotāvienība spēj celt klausītājiem priekšā tādas dziesmupērles kā J. Vītola „Gaismas pili”, „Beverīnas dziedoni”,„Karaļmeitu”, J. Zālīša „Ceļš uz dzimteni” , J.Norviļa „Balsis”, Jurjānu Andreja „Tēvijai” u.c. (Trimda1945.29.VIII).* * *Par mūsu karavīru izbēgšanu no Putlosas gūstekņunometnes un ierašanos Alt-Gargē lido apkārt stāstikā kāposttauriņi. Ziemeļjūras krastā bija nometinātsliels skaits vācu karagūstekņu, starp tiem ap 10 000latviešu 15. divīzijas vīru un viens vai divi igauņu pulki.Vienības nebija izformētas, un to ieroči atradāsnepilnas dienas gājiena attālumā. Runa ir par apmēram200 000 vīriem. Tas ir bijis rezerves karaspēkskatram gadījumam, ja nonāktu konfliktā ar krieviem.Ģen. Rūdolfs Bangerskis min savās atmiņās, ka tajālaikā notikušas sarunas par latviešu vienību iesaistīšanuangļu sardžu dienestā. 1945. gada jūlijā angļuarmijas vadības delegācija ieradusies Putlosā, lai iepazītosar latviešu karavīriem. Ap nometni nekādassētas nebija. Apsardzi veica angļu patruļas, bet kārtībunometnē nodrošināja neizformēto vienību virsnieki.Varēja iet uz tuvāko pilsētiņu šo to iemainīt.Dezertieru bija daudz, jo bija slikti nokārtota apgāde.Angļi uz dezertieriem skatījās caur pirkstiem.Amerikāņu un krievu spiediena ietekmē 1945. gadarudenī šo potenciālo armiju likvidēja. Daudzi karavīripaklausīja augstāko virsnieku aicinājumam paliktkopā, lai turpinātu cīņu par Latvijas brīvību, ja šādaizdevība atkal rastos, un nonāca Cedelhemā. Tā nebijanekas līdzīgs Putlosai. Sargi bija beļģi, kas apgājāsar gūstekņiem ļoti slikti.Vēl pa Alt-Gargi cirkulēja šāds stāsts: Bariņš latviešukaravīru izkļuvis no Putlosas gūstekņu nometnesar divu „lustīgu“ frizieru palīdzību. Bēgšanas akcijabijusi jau iepriekš izplānota un bēgļi apgādāti ar koristuievestām civilistu drēbēm. Pēc Alt-Garges korakoncerta, kamēr abus sardzes vīrus „izklaidējušas“Ženija ar Frīdu, tikmēr karavīri sakāpuši mašīnā kopāar koristiem. Atpakaļceļā koristes karavīrus slēpušaszem brunčiem, respektīvi, viņi ir gulējuši, pa vārtiemizbraucot, uz grīdas. Vai nu tā bija vai nē, fakts ir, kavienu nakti nometnē ieradās ap 20 karavīru.* * *1945.8.VII Līviņu Valda saslimst ar šarlaku un attiecīgāsbarakas istabas iedzīvotāji nonāk karantīnā kādāvācu savrūpmājā turpat pie nometnes. Astoņpadsmitcilvēku astoņās skaistās istabās. Paradīze! o35